Ko pagatavot vēl no kartupeļiem skaties ŠEIT un zupas receptes TE.

Vai zināji?

Saldais kartupelis jeb batāte ir divdīgļlapu augs, kas pieder sārņu dzimtai Convolvulaceae. Tā lielās, cieti saturošās, saldenās garšas bumbuļu saknes tiek izmantotas kā sakņu dārzeņi. Jaunos dzinumus un lapas dažreiz ēd kā zaļumus. Dažos Ziemeļamerikas daļās tumšākos saldos kartupeļus bieži dēvē par “jamsu”.

Saldo kartupeļu dzimtene ir Amerikas tropu reģioni. No aptuveni 50 ģintīm un vairāk nekā 1000 Convolvulaceae sugām. Ipomoea ģints, kurā ir saldais kartupelis, ietver arī vairākus dārza ziedus, ko sauc par rīta krāšņumiem, lai gan šis termins parasti netiek attiecināts uz I. batatas. Dažas I. batatas šķirnes tiek audzētas kā dekoratīvie augi ar nosaukumu bumbuļu rīta krāšņums un izmantotas dārzkopības kontekstā.

Vārīti saldie kartupeļi (cepti mizā) sastāv no 76% ūdens, 21% ogļhidrātu, 2% olbaltumvielu un niecīgu tauku saturu. 100 g atsauces daudzumā cepts saldais kartupelis nodrošina 90 kalorijas un bagātīgu saturu (20% vai vairāk no dienas vērtības, DV) A vitamīna (120% DV), C vitamīna (24% DV), mangāna (24%). DV) un B6 vitamīnu (20% DV). Tas ir mērens dažu B vitamīnu un kālija avots (10-19% DV).

Saldo kartupeļu šķirnēs ar tumši oranžu mīkstumu ir vairāk beta-karotīna (pārvēršas par lielāku A vitamīna saturu pēc sagremošanas) nekā tām, kurām ir gaiša mīkstums, un to audzēšana tiek veicināta Āfrikā, kur A vitamīna deficīts ir nopietna veselības problēma. Saldo kartupeļu lapas ir ēdamas, un tās var pagatavot tāpat kā spinātus vai rāceņu zaļumus.

2020. gadā saldo kartupeļu pasaulē saražoja 89 miljonus tonnu. Ķīnā ar 55% no pasaules kopējā apjoma. Sekundārie ražotāji bija Malāvija, Tanzānija un Nigērija.

Čili pulveris

Čili piparu un citu garšvielu, tostarp ķimenes, piparu kukurūzas, oregano un sāls, maisījums. Maisījums ir atkarīgs no zīmola, tāpēc pārbaudiet sastāvdaļu etiķeti, lai atrastu precīzas tajā esošās garšvielas. 

Čili pulveri dažkārt pazīst pēc konkrētā izmantotā čili pipara veida. Čili pulvera pagatavošanai izmantoto čili piparu šķirnes ir Alepo, ančo, kajēnas, chipotle, chile de árbol, jalapeño, Ņūmeksikas, pasilla un piri piri čili pipari. 

Gochugaru ir korejiešu virtuvē izmantota šķirne, ko tradicionāli gatavo no saulē kaltētiem korejiešu sarkanajiem čili pipariem, kas pazīstami kā taeyang-cho, ar pikantākām šķirnēm, izmantojot Cheongyang piparus. Kašmiras čili pulveris ir spilgti sarkans, bet karstumā kļūsy maigs un tiek izmantots Indijas virtuvē, nosaukts Kašmiras reģiona vārdā.

Lai labi garšo saldo kartupeļu zupa ar čili!

Šis raksts Saldo kartupeļu zupa ar čili pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Romiešu rakstnieki Cato un Columella minēja kāpostu un rāceņu konservēšanu ar sāli. Tautas folklora ir iztēlojusies, ka skābēti kāposti ievesti Eiropā ar tirdzniecības tīkliem, ko Eirāzijā izveidoja Zelta orda. 

Lai gan “skābēti kāposti” ir no vācu vārda – sauerkraut, ēdiena izcelsme nav Vācijā. Daži apgalvo, ka kāpostu raudzēšana suan cai tika praktizēta jau Lielā Ķīnas mūra celtniecības dienās. Tomēr, kā minēts iepriekš, romieši marinēja kāpostus un bija lielākais mūsdienu Eiropas skābo kāpostu avots.

Pēc tam tas iesakņojās Centrāleiropas un Austrumeiropas virtuvēs, kā arī citās valstīs, tostarp Nīderlandē, kur tas ir pazīstams kā zuurkool, un Francijā, kur nosaukums kļuva par choucroute. Saskaņā ar Mack un Surina, Eiropas slāvu tautas, visticamāk, pašas atklāja raudzētos kāpostus.

…

Krievijā skābētos kāpostus gan pazina jau agrāk – tos ieveda ap 9. gadsimtu no Bizantijas, un drīz vien tika radīta pasaulslavenā krievu skābēto kāpostu zupa “šči”, kas, iespējams, ir visu krievu nacionālās virtuves zupu.

Baltijā kāposti izplatījās no Austrumeiropas ap 12. gadsimtu. Skābus kāpostus mūsu senči vārīja zupā vai arī sautēja ar cūkas gaļu. Kāpostus vārot, parasti lika klāt miežu putraimus un, kā piedevu, žāvētu cūkgaļu, visbiežāk labi treknu.

Šis ēdiens uzreiz iekaroja milzu popularitāti un vienmēr ir bijis atzīts gan pilīs, gan būdiņās. Vienīgā atšķirība starp augstmaņiem galdā celto un nabaga ļaužu vārīto kāpostu zupu bija tikai tās sastāvdaļās. Bagātie izmantoja skābētus kāpostus, daudz dārzeņu un daudz treknas gaļas, kamēr labākais, ko varēja atļauties vienkāršā tauta, bija svaigo kāpostu zupa bez gaļas, kura tika papildināta ar visiem iespējamiem dobē augošiem dārzeņiem un zaļumiem.

Ungārijā skābo zupu Tradicionāli ēd Jaungada dienā, jo tiek uzskatīts par efektīvu līdzekli pret paģirām. Domājams, ka to piekopj arī latvieši, pati esmu gatavojusi.

Lai labi garšo ātrā skābu kāpostu zupa.

Šis raksts Ātrā skābu kāpostu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas piparkūku mīklas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Piparkūkām un to formām ir sena vēsture. Agrīnu piparkūku formu var izsekot senajiem grieķiem un ēģiptiešiem, kuri tās izmantoja svinīgiem nolūkiem.

Saskaņā ar franču leģendu, piparkūkas Eiropā 992. gadā atvedis armēņu mūks, vēlākais svētais Nikopoles Gregorijs (Gregorijs Makars). Septiņus gadus viņš dzīvoja Bondarojā, Francijā, netālu no Pitivjē pilsētas, kur mācīja piparkūku gatavošanu priesteriem un citiem kristiešiem.

Tiek uzskatīts, ka piparkūkas Eiropā pirmo reizi tika ceptas 11. gadsimta beigās, kad atgriezušies krustneši no Tuvajiem Austrumiem atveda pikantās maizes paražu. Ingvers bija ne tikai garšīgs, tam bija īpašības, kas palīdzēja maizi saglabāt.

13. gadsimtā Polijas pilsētā Toruņā piparkūkas sāka ražot un ātri ieguva slavu valstī un ārzemēs, pēc tam tās uz Zviedriju atveda vācu imigranti. Arī mūki Frankonijā, Vācijā 13. gadsimtā piparkūkas veidoja dažādās formās.

Lebkuchen maiznieki ir reģistrēti jau 1296. gadā Ulmā un 1395. gadā Nirnbergā, Vācijā. Nirnberga tika atzīta par “Pasaules piparkūku galvaspilsētu”, kad 1600. gados ģilde sāka nodarbināt maizes meistarus un prasmīgus strādniekus, lai no piparkūkām radītu sarežģītus mākslas darbus.

15. gadsimta Vācijā piparkūku ģilde kontrolēja ražošanu. Agrīnās atsauces no Vadstenas abatijas liecina, ka zviedru mūķenes 1444. gadā cepa piparkūkas, lai atvieglotu gremošanas traucējumus. Bija ierasts cept baltus cepumus un krāsot tos kā logu rotājumus.

..

Pirmais dokumentētais figūrveida piparkūku cepumu gadījums bija Anglijas Elizabetes I galmā. Viņa lika izgatavot piparkūku figūras un prezentēt tās dažu svarīgu viesu līdzībā.

Garākās piparkūkas bija 1052,3 m garas, un tās pagatavoja Stefans Kohs un Konrāds Frīdmans Ludvigsburgā, Vācijā, 2009. gada 18. decembrī. Piparkūkas bija 50 cm platas un tika gatavotas no atsevišķām piparkūku plāksnēm, kas tika salīmētas kopā.

Lielbritānijas luksusa preču mazumtirgotājs VeryFirstTo ir sadarbojās ar augsti novērtēto konditoru Džordžiju Grīnu un izgatavojai pasaulē dārgāko piparkūku māju, kas maksāja aptuveni 73,740.42EUR. Tās bija izgatavotas no Meridian Black Strap melase, Ceilonas kanēļa, Echire sviesta, Suma niedru jēlcukura, hercogistes olām, rubīniem un pērlēm.

Lai labi garšo pufīgā medus piparkūku mīkla!

Šis raksts Pufīgā medus piparkūku mīkla pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Interesanti fakti par mojito:

• Tiek uzskatīts, ka mojito izcelsme ir Kuba, kur to sākotnēji izmantoja medicīniskiem nolūkiem, lai ārstētu skorbutu un dizentriju.
• Nosaukums “mojito” cēlies no spāņu vārda “mojar”, kas nozīmē “slapināt” vai “mitrināt”.
• Mohito bija Ernesta Hemingveja iecienītākais dzēriens, kurš bieži apmeklēja La Bodeguita del Medio Havanā, Kubā.
• Viens no izcelsmes stāstiem ir saistīts ar sera Frensisa Dreika neveiksmīgo iebrukumu Havanā 16. gadsimtā. Klīst baumas, ka viņa apkalpe nebija vislabākajā formā, skorbuta un dizentērijas dēļ. Piestājot krastā, apkalpe devās krastā, lai iegūtu līdzekļus no vietējiem Dienvidamerikas indiāņiem. Viņi atgriezās uz klāja ar aguardiente de caña (cukurniedru, ruma priekšteča ugunsūdeni), cukuru, laimiem un piparmētru lapām. Sastāvdaļas tika sajauktas kopā, lai izveidotu leģendāro El Draque kokteili, pirms galu galā tas pārtapa par Mojito.
• Mohito ir viens no vecākajiem jauktajiem dzērieniem, ko joprojām lieto mūsdienās, un tā izcelsme ir 1500. gados.
• Mohito tika popularizēts Amerikas Savienotajās Valstīs 2000. gadu sākumā, daļēji pateicoties tā parādīšanai Džeimsa Bonda filmā Die Another Day.
• Tradicionālo mohito gatavo no baltā ruma, laima sulas, piparmētru lapām, cukura un sodas.
• Kubā ir nacionālā Mohito diena, ko atzīmē 11. Jūlijā.

Citus bezalkoholiskus un alkoholiskus dzērienus meklē mājaslapā.

Lai labi garšo bezalkoholisks ziemas mojito!

Šis raksts Bezalkoholisks ziemas mojito pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas dzērienu recepte meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Smiltsērkšķus izmantoja medicīnā, taču kā kultūraugs tie ir pazīstami kopš 19. gadsimta. Smiltsērkšķu augļus raksturo daudzveidīgs ķīmiskais sastāvs. Tos uzskata par vienu no svarīgākajiem dabā esošajiem augiem, kas satur daudz dažādu bioloģiski aktīvo vielu: vitamīnus (sevišķi C, E, K, kā arī P un B grupas vitamīnus), karotinoīdus, sterolus, tokoferolus, nepiesātinātās taukskābes (linol-, linolēn-, oleīn- skābes), polifenolu savienojumus (leikoantociānus, katehīnus, flavonoius, flavonoīdus, triterpenoīdus), minerālvielas (varu, cinku, kobaltu, molibdēnu, mangānu, dzelzi, kalciju, magniju, svinu, fosforu).

Smiltsērkšķu kultūras izmantošanas virzieni ir daudzveidīgi, taču, pateicoties smiltsērkšķu augļu un sevišķi eļļas ķīmiskajam sastāvam, to plaši lieto galvenokārt medicīnā, kosmētikā, kā arī pārtikas industrijā. Smiltsērkšķu augļi ir piemēroti dažādu pārstrādes produktu izgatavošanai. Plašāk pazīstami tādi produkti kā sula, sīrups, dažāda veida biezeņi, ievārījums, džems, želeja, mērces, alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni. Pēc zinātnieku atziņām, smiltsērkšķu augļiem piemīt augsta antioksidatīvā aktivitāte, kas var aizkavēt daudzu slimību un komplikāciju rašanos.

Lai labi garšo smiltsērkšķu karstais dzēriens!

Šis raksts Smiltsērkšķu karstais dzēriens pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kāpostu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāpostu saimē ir vēl vesels pulks citu radinieku (100 dažādu veidu) – brokolis, Ķīnas kāposts, kolrābis… Un tiem visiem ir kāpostains aromāts un līdzīgs ķīmiskais sastāvs. Jau kādu laiku kāpostiem ir jauna mode – plakani kāposti, kas vislabāk piemēroti tīteņu gatavošanai, jo tiem ir lielas lapas.

Kāposti uzturā ir nozīmīgs ogļhidrātu, šķiedrvielu, organisko skābju, vitamīnu un minerālvielu avots. Īpaši svarīgi tie ir skābju un bāzu līdzsvara uzturēšanai organismā, jo kāposti galvenokārt satur sārmainās minerālvielas – kāliju, kalciju, fosforu, dzelzi un citas.

100 gramos kāpostu ir 45 grami C vitamīna – tikpat, cik apelsīnos. Sarkanajos kāpostos C vitamīna ir pat nedaudz vairāk. Kas ir ļoti īpaši – kāpostos nav vielas askorbātoksidāzes, kas šķeļ C vitamīnu, tādēļ šis vitamīns saglabājas kāpostos visu uzglabāšanas laiku un arī tos dažādā veidā pārstrādājot – cepot, sautējot, vārot un skābējot.

Lai zinātu, kuri kāposti tieši tev būtu vislabākie, jāņem vērā to ķīmiskais sastāvs. Sarkanajos kāpostos purīnvielu ir vairāk nekā baltajos, tāpēc tiem, kam ir podagra vai citas locītavu vainas, labāk izvēlēties baltos kāpostus. Savukārt nātrija baltajos kāpostos ir četras reizes vairāk nekā sarkanajos. Tāpēc tiem, kam ir augsts asinsspiediens, noderīgāki būs sarkanie kāposti. Jo arī kālija, kas palīdz izvadīt lieko šķidrumu (ja ir tūska), sarkanajos ir vairāk.

…

U vitamīns – kas patiesībā nav vitamīns, bet gan S-metilmetionīns –, kurš sastopams kāpostos, ir lielisks palīgs cīņā ar kuņģa un zarnu trakta iekaisumiem un čūlām. Tas palīdz arī aknu funkciju uzlabošanai. Savukārt K vitamīns piedalās visos vielmaiņas procesos, asins recēšanā un ir īpaši svarīgs bērniem kaulu augšanas veicināšanai, bet senioriem – lai uzturētu normālu kaulu blīvumu un veicinātu brūču dzīšanu. Folijskābe un B₆ vitamīns īpaši nepieciešams, plānojot grūtniecību un iznēsājot bērniņu. Un kur tad vēl E, B₁, B₂, P, PP, H vitamīns, karotinoīdi un citi labumi.

Daudziem kāposti asociējas ar ko tādu, kas pēc ēšanas rada nepatīkamas sajūtas – vēders pūšas, burkšķ, nesmuki urkšķ… Tas ir tāpēc, ka trisaharīdus (tie ir tādi cukuri) gremošanas trakts nespēj sagremot, un zarnu baktērijas no šī cukura veido gāzes, vēders uzpūšas. Ja tev kāposti rada šādas problēmas, pamēģini tos lietot termiski apstrādātā veidā, pievienojot fenheļa sēklas vai ķimenes, un gatavošanas laikā katliņu vai pannu nenosedz ar vāku.

Lai labi garšo ilgi štovēti kāposti!

Šis raksts Ilgi štovēti kāposti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.