Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

Daudz kas kišā neatbilst tā populārajai reputācijai. Lai gan tas var šķist tipiski francisks, tā izcelsme ir mazāk skaidra. Tā tālas saknes, iespējams, meklējamas Senās Romas ceptajās siera kūkās. Taču pirmos atpazīstamos mūsdienu kiša senčus var atrast viduslaiku Eiropas virtuvēs. Termins “vanilīns” tika lietots, lai aprakstītu “kafiju” (mīklas apvalku), kas pildīts ar sakultām olām un krējumu un aromatizēts ar gaļas vai augļu gabaliņiem. Tie varēja būt saldi vai sāļi, un bieži vien bija ļoti bagātīgi. “Vēršīgā mīkla ar miesu”, kas iekļauta 15. gadsimta Austrumanglijas recepšu kolekcijā. Tās ir sasmalcinātas teļa ribiņas un vistas kaulus pikantā krēmā, kas saldinātas ar medu un vīnu, kas cepti krēma kūkā.

Lai gan šai vēžveidīgajai mīklai varētu būt spēcīga līdzība ar kišu, līdz 19. gadsimtam vārds “kišs”. Kas, iespējams, ir Elzasas dialekta vārda “küche” daudzskaitlis, kas pats par sevi ir vācu vārda “kuchen” jeb kūka pamazināmais elements. Vēsturnieks Gijs Kaburdēns atsauces meklējamas jau 1605. gada aprakstos par Sentžuljēnas hospisi Nansī pilsētā, kur tas, šķiet, aprakstīja kaut ko daudz plānāku un kraukšķīgāku — vairāk līdzīgu tarte flambée, ko joprojām baudīja kaimiņos esošajā Elzasā, nevis mūsdienu kišu. Tāpat kā tarte flambée, arī šis “kišs” tika gatavots no maizes mīklas atgriezumiem, kas pārklāti ar plānu ikdienas sastāvdaļu kārtu, kas tolaik nozīmēja olas, krējumu un garšaugus, nevis tādus greznības produktus kā bekonu. Žanna Lēša, Grand Est reģiona virtuves eksperte, agrīno kišu dēvē par “Lotringas picas versiju”, un 1607. gada recepte ar plūmju vai ananāsu piemēru skaidri parāda, ka, tāpat kā krēms, tas bija pieejams daudzās garšās.

Lai labi garšo pavasara kišs!

Šis raksts Pavasara kišs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Iepazīsties vairāk ar interesanto dārzeni, sparģeli, manā bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Karijs (Tamila valodā kari) ir garšvielu maisījums no garšvielām, kuras pamatā ir kurkumas sakne. Indijā tradicionāli kariju pievieno gaļai, zivīm, rīsiem un dārzeņiem. Šī garšviela ir arī ļoti populāra un augsti novērtēta, jo spēj dot ēdieniem zeltainu nokrāsu un brīnišķīgu aromātu. Kariju pat pievieno saldajam plovam.

Kā komerciāli pieejams Rietumu tirgos, karija pulveris ir salīdzināms ar tradicionālo Indijas garšvielu maisījumu, kas pazīstams kā “garam masala”.

Sparģeļi parģeļi pastāv jau tūkstošiem gadu. Ēģiptes kapenēs pat ir attēloti sparģeļi, kas datēti ar 400. gadu pirms mūsu ēras! Sparģeļu nosaukums cēlies no grieķu vārda “sparģeļi” (un sākotnēji persiešu vārda “sparģeļi”), kas nozīmē “dīgsts” vai “atvasis”. Epitets “officinalis” latīņu valodā nozīmē “ambulance”, norādot uz ārstnieciskajām īpašībām, kas kādreiz tika piedēvētas augam.

Sparģeļi ir ne tikai zaļi. Lai gan zaļie sparģeļi ir visizplatītākā šķirne, sparģeļi var būt arī balti vai purpursarkani. Baltos sparģeļus audzē pazemē, lai tie netiktu pakļauti saules gaismai, kas sparģeļiem piešķir zaļo krāsu. Violetie sparģeļi savu krāsu iegūst no antocianīniem, kas ir antioksidanti, kas atrodami arī mellenēs un sarkanajos kāpostos.

Lai labi garšo vista karija mērcē ar sparģeļiem!

Šis raksts Vista karija mērcē ar sparģeļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas sparģeļu receptes meklē ŠEIT. Bet, kas vispār ir sparģelis, vari izlasīt bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Sparģeļi ir lielisks šķiedrvielu avots, bez holesterīna un ar zemu kaloriju un tauku saturu. Starp dārzeņos atrodamajiem mikroelementiem, tas visvairāk satur K vitamīnu un B9 vitamīnu (folātus). No tā var arī iegūt  ikdienas ieteicamos A, C un E vitamīnus, kā arī fosforu, kāliju un olbaltumvielas.

Sparģeļu ēšanai ir daudz papildu priekšrocību. Tas var palīdzēt pazemināt asinsspiedienu, palīdzēt gremošanai un acu veselībai. Tomēr kā jau ar jebkuru produktu, ar to nevajadzētu pārforsēt un lietot mēreni.

Sparģeļi ir ne tikai zaļi. Lai gan zaļie sparģeļi ir visizplatītākā šķirne, sparģeļi var būt arī balti vai purpursarkani. Baltos sparģeļus audzē pazemē, lai tie netiktu pakļauti saules gaismai, kas sparģeļiem piešķir zaļo krāsu. Violetie sparģeļi savu krāsu iegūst no antocianīniem, kas ir antioksidanti, kas atrodami arī mellenēs un sarkanajos kāpostos.

Tofu ir sojas biezpiens vai siers. Tā gatavošana patiesi ir līdzīga piena produktu fermentēšanai, proti, raudzēšanai. Vienkāršoti – izmērcētas sojas pupiņas samaļ, pievienojot ūdeni, uzvāra un izkāš.

Tofu ir dažādas cietības pakāpes, nereti to bagātina ar kalciju. Cietajā tofu, ko Japānā sauc par momendofu jeb kokvilnas tofu (kokvilnas marles nospieduma dēļ), ir vairāk proteīnu, tauku un kalcija nekā citos tofu veidos, tāpēc tas ir piemērotāks cepšanai. Mīkstais kinugoshi jeb zīda tofu ir ar krēmveidīgu tekstūru, piemērotāks zupām (tradicionāli tas ir miso zupas sastāvā) un pudiņiem. Japānā zīda tofu ēd arī ar karoti, pievienojot nedaudz sojas mērces vai cukura.

Kāpēc to vajadzētu iekļaut ikdienas provīzijā? Tofu ir bagātīgs proteīna avots, turklāt vieglāk sagremojams nekā neapstrādātās pupas (tāpēc tas ir tradicionāls veģetāriešu un vegānu produkts), tajā ir daudz B grupas vitamīnu, dzelzs un kalcija, un, galvenais, neveicina holesterīna rašanos.

Lai labi garšo tofu kukurūzas un sparģeļu salāti!

Šis raksts Tofu kukurūzas un sparģeļu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Pirms gatavošanas apgrieziet sparģeļu galus. Šis ir padoms katrai sparģeļu gatavošanas reizei: neatkarīgi no tā, kādu recepti izmantojat. Nogrieziet kokainos, cietos galus. Savieto sparģeļu galus tā, lai tie visi būtu vērsti vienādi. Nogriez galus tur, kur kāta zaļā daļa sāk kļūt balta (vai gaiši violeta).

Citas sparģeļu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Sparģeļi ir lielisks šķiedrvielu avots, bez holesterīna un ar zemu kaloriju un tauku saturu. Starp dārzeņos atrodamajiem mikroelementiem, tas visvairāk satur K vitamīnu un B9 vitamīnu (folātus). No tā var arī iegūt  ikdienas ieteicamos A, C un E vitamīnus, kā arī fosforu, kāliju un olbaltumvielas.

Sparģeļu ēšanai ir daudz papildu priekšrocību. Tas var palīdzēt pazemināt asinsspiedienu, palīdzēt gremošanai un acu veselībai. Tomēr kā jau ar jebkuru produktu, ar to nevajadzētu pārforsēt un lietot mēreni.

Interesanti:

• Sparģeļi pastāv jau tūkstošiem gadu. Ēģiptes kapenēs pat ir attēloti sparģeļi, kas datēti ar 400. gadu pirms mūsu ēras! Sparģeļu nosaukums cēlies no grieķu vārda “sparģeļi” (un sākotnēji persiešu vārda “sparģeļi”), kas nozīmē “dīgsts” vai “atvasis”. Epitets “officinalis” latīņu valodā nozīmē “ambulance”, norādot uz ārstnieciskajām īpašībām, kas kādreiz tika piedēvētas augam.
• Sparģeļi ir ne tikai zaļi. Lai gan zaļie sparģeļi ir visizplatītākā šķirne, sparģeļi var būt arī balti vai purpursarkani. Baltos sparģeļus audzē pazemē, lai tie netiktu pakļauti saules gaismai, kas sparģeļiem piešķir zaļo krāsu. Violetie sparģeļi savu krāsu iegūst no antocianīniem, kas ir antioksidanti, kas atrodami arī mellenēs un sarkanajos kāpostos.

Sparģeļi ar tomātiem un sieru ir lielisks pamatēdiens, īpaši pavasarī!

Šis raksts Sparģeļi ar tomātiem un sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Pirms sautēšanas apgriez sparģeļu galus. Šis ir padoms katrai sparģeļu gatavošanas reizei: neatkarīgi no tā, kādu recepti izmantojat. Nogrieziet kokainos, cietos galus. Savieto sparģeļu galus tā, lai tie visi būtu vērsti vienādi. Nogriez galus tur, kur kāta zaļā daļa sāk kļūt balta (vai gaiši violeta).

Citas sparģeļu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lai iegūtu vislabāko garšu, izmantojiet svaigus produktus, kad ir sezona. Pavasarī, vairāk sākoties maijam ir sparģeļu sezona, un tā ir salīdzinoši īsa, līdz Jāņiem.

Rīvēts parmezāns un fetas siers ir fantastiska piedeva sparģeļiem. Sasmalcināti maurloki vai svaigs timiāns: abi labi sader ar sparģeļu zemes garšu. Sparģeļi lieliski sader ar tik daudziem dažādiem ēdieniem: lasi, garnelēm, makaroniem, risoto un citiem.

Sparģeļi ir lielisks šķiedrvielu avots, bez holesterīna un ar zemu kaloriju un tauku saturu. Starp dārzeņos atrodamajiem mikroelementiem, tas visvairāk satur K vitamīnu un B9 vitamīnu (folātus). No tā var arī iegūt  ikdienas ieteicamos A, C un E vitamīnus, kā arī fosforu, kāliju un olbaltumvielas.

Sparģeļu ēšanai ir daudz papildu priekšrocību. Tas var palīdzēt pazemināt asinsspiedienu, palīdzēt gremošanai un acu veselībai. Tomēr kā jau ar jebkuru produktu, ar to nevajadzētu pārforsēt un lietot mēreni.

Interesanti:

• Sparģeļi ir daudzgadīgs dārzenis, kas nozīmē, ka viens un tas pats augs var ražot gadu no gada līdz pat 20 gadiem! Tomēr paiet apmēram divi līdz trīs gadi, līdz sparģeļu augs nobriest un sāk ražot.
• Sparģeļi ir ne tikai zaļi. Lai gan zaļie sparģeļi ir visizplatītākā šķirne, sparģeļi var būt arī balti vai purpursarkani. Baltos sparģeļus audzē pazemē, lai tie netiktu pakļauti saules gaismai, kas sparģeļiem piešķir zaļo krāsu. Violetie sparģeļi savu krāsu iegūst no antocianīniem, kas ir antioksidanti, kas atrodami arī mellenēs un sarkanajos kāpostos.
• Sparģeļi ir pazīstami ar to, ka pēc to ēšanas urīnā rada dīvainu smaku. Tas ir saistīts ar sparģeļskābes sadalīšanos organismā. Tomēr ne visi var sajust šo smaku. Spēja to sajust ir ģenētiska.

Sautēti sparģeļi ir vienkāršs, garšīgs garnīrs, kas der gandrīz jebkuram galvenajam ēdienam, īpaši pavasarī!

Šis raksts Sautēti sparģeļi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Pirms cepšanas apgriez sparģeļu galus. Šis ir padoms katrai sparģeļu gatavošanas reizei: neatkarīgi no tā, kādu recepti izmantojat. Nogrieziet kokainos, cietos galus. Savieto sparģeļu galus tā, lai tie visi būtu vērsti vienādi. Nogriez galus tur, kur kāta zaļā daļa sāk kļūt balta (vai gaiši violeta).

Citas sparģeļu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lai iegūtu vislabāko garšu, izmantojiet svaigus produktus, kad ir sezona. Pavasarī, vairāk sākoties maijam ir sparģeļu sezona, un tā ir salīdzinoši īsa, līdz Jāņiem.

Rīvēts parmezāns un fetas siers ir fantastiska piedeva sparģeļiem. Sasmalcināti maurloki vai svaigs timiāns: abi labi sader ar sparģeļu zemes garšu. Sparģeļi lieliski sader ar tik daudziem dažādiem ēdieniem: lasi, garnelēm, makaroniem, risoto un citiem.

Sparģeļi ir lielisks šķiedrvielu avots, bez holesterīna un ar zemu kaloriju un tauku saturu. Starp dārzeņos atrodamajiem mikroelementiem, tas visvairāk satur K vitamīnu un B9 vitamīnu (folātus). No tā var arī iegūt  ikdienas ieteicamos A, C un E vitamīnus, kā arī fosforu, kāliju un olbaltumvielas.

Sparģeļu ēšanai ir daudz papildu priekšrocību. Tas var palīdzēt pazemināt asinsspiedienu, palīdzēt gremošanai un acu veselībai. Tomēr kā jau ar jebkuru produktu, ar to nevajadzētu pārforsēt un lietot mēreni.

Interesanti:

• Sparģeļi ir daudzgadīgs dārzenis, kas nozīmē, ka viens un tas pats augs var ražot gadu no gada līdz pat 20 gadiem! Tomēr paiet apmēram divi līdz trīs gadi, līdz sparģeļu augs nobriest un sāk ražot.
• Sparģeļi ir ne tikai zaļi. Lai gan zaļie sparģeļi ir visizplatītākā šķirne, sparģeļi var būt arī balti vai purpursarkani. Baltos sparģeļus audzē pazemē, lai tie netiktu pakļauti saules gaismai, kas sparģeļiem piešķir zaļo krāsu. Violetie sparģeļi savu krāsu iegūst no antocianīniem, kas ir antioksidanti, kas atrodami arī mellenēs un sarkanajos kāpostos.
• Sparģeļi ir pazīstami ar to, ka pēc to ēšanas urīnā rada dīvainu smaku. Tas ir saistīts ar sparģeļskābes sadalīšanos organismā. Tomēr ne visi var sajust šo smaku. Spēja to sajust ir ģenētiska.

Cepti sparģeļi ir vienkāršs, garšīgs garnīrs, kas der gandrīz jebkuram galvenajam ēdienam, īpaši pavasarī!

Šis raksts Cepti sparģeļi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Pirms vārīšanas apgrieziet sparģeļu galus. Šis ir padoms katrai sparģeļu gatavošanas reizei: neatkarīgi no tā, kādu recepti izmantojat. Nogrieziet kokainos, cietos galus. Savieto sparģeļu galus tā, lai tie visi būtu vērsti vienādi. Nogriez galus tur, kur kāta zaļā daļa sāk kļūt balta (vai gaiši violeta).

Citas sparģeļu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kad sparģeļus vāra, cik ilgi tie ilgst? Tie ir piemēroti 3 līdz 4 dienas ledusskapī, uzglabājot noslēgtā traukā. Vai arī vari to uzreiz sasaldēt un uzglabāt 3 mēnešus vai ilgāk, Parasti man patīk to pirms sasaldēšanas blanšēt, taču šī vārīšanas metode ir ļoti līdzīga.

Rīvēts parmezāns un fetas siers ir fantastiska piedeva sparģeļiem. Sasmalcināti maurloki vai svaigs timiāns: abi labi sader ar sparģeļu zemes garšu. Sparģeļi lieliski sader ar tik daudziem dažādiem ēdieniem: lasi, garnelēm, makaroniem, risoto un citiem.

Sparģeļi ir lielisks šķiedrvielu avots, bez holesterīna un ar zemu kaloriju un tauku saturu. Starp dārzeņos atrodamajiem mikroelementiem, tas visvairāk satur K vitamīnu un B9 vitamīnu (folātus). No tā var arī iegūt  ikdienas ieteicamos A, C un E vitamīnus, kā arī fosforu, kāliju un olbaltumvielas.

Sparģeļu ēšanai ir daudz papildu priekšrocību. Tas var palīdzēt pazemināt asinsspiedienu, palīdzēt gremošanai un acu veselībai. Tomēr kā jau ar jebkuru produktu, ar to nevajadzētu pārforsēt un lietot mēreni.

Interesanti:

• Sparģeļi pastāv jau tūkstošiem gadu. Ēģiptes kapenēs pat ir attēloti sparģeļi, kas datēti ar 400. gadu pirms mūsu ēras! Sparģeļu nosaukums cēlies no grieķu vārda “sparģeļi” (un sākotnēji persiešu vārda “sparģeļi”), kas nozīmē “dīgsts” vai “atvasis”. Epitets “officinalis” latīņu valodā nozīmē “ambulance”, norādot uz ārstnieciskajām īpašībām, kas kādreiz tika piedēvētas augam.
• Sparģeļi ir ne tikai zaļi. Lai gan zaļie sparģeļi ir visizplatītākā šķirne, sparģeļi var būt arī balti vai purpursarkani. Baltos sparģeļus audzē pazemē, lai tie netiktu pakļauti saules gaismai, kas sparģeļiem piešķir zaļo krāsu. Violetie sparģeļi savu krāsu iegūst no antocianīniem, kas ir antioksidanti, kas atrodami arī mellenēs un sarkanajos kāpostos.

Vārīti sparģeļi ir vienkāršs, garšīgs garnīrs, kas der gandrīz jebkuram galvenajam ēdienam, īpaši pavasarī!

Šis raksts Vārīti sparģeļi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.