Citus vēģetārus ēdienus meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lazanja radās Itālijā. Pirmā reģistrētā recepte bija 14.gs. sākumā, “Liber de Coquina” pavārmākslas grāmatā. Vēlāk šī recepte tika pārveidota par tradicionālo Neapoles pilsētas lazanju, kas ir slāņota ar vietējo desu, mazām ceptām kotletēm, cieti vārītām olām, ricottas vai mocarellas sieru un Neapoles Ragū. Tomēr to, ko varētu uzskatīt par mūsdienu lazanju, var baudīt Itālijas Emilia-Romagna reģionā, un to sauc par “Lasagne al Forno”. Tā ir pagatavota ar biezu ragū un bešamela mērci, ricottas vai mocarellas sieru, kas parasti aromatizēts ar vīnu, sīpolu un oregano.

Šis raksts Ziedkāpostu lazanja pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas karstmaizīšu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji, ka pesto ir ģenovas izcelsmes mērce, Ligūrijas galvaspilsētā, Itālijā. To tradicionāli veido sasmalcināti ķiploki, Eiropas priežu rieksti, rupja sāls, bazilika lapas, Parmezāna siers un siers, kas izgatavots no aitas piena, visu sajaucot ar olīveļļu. Pesto karstmaizītes 5 minūtēs. 

Tiek uzskatīts, ka pesto senatnē bija divi priekšteči, kas aizsākās jau romiešu laikmetā. Senie romieši ēda līdzīgu pastu, ko sauca par moretum, ko pagatavoja, kopā sasmalcinot ķiplokus, sāli, sieru, garšaugus, olīveļļu un etiķi (un dažreiz arī priežu riekstus). Šīs pastas izmantošana romiešu virtuvē ir minēta Pielikumā Vergiliana, senā dzejoļu krājumā, kurā autors detalizēti apraksta moretum gatavošanu. Viduslaikos Dženovas virtuvē populāra mērce bija agliata, kas bija ķiploku un valriekstu biezenis, jo ķiploki bija ligūriešu uztura pamatelements.

Baziliks, mūsdienu pesto galvenā sastāvdaļa, tika ieviests nesen, un tas pirmo reizi tiek dokumentēts tikai 19. gadsimta vidū, kad gastronoms Džovanni Batista Rato 1863. gadā publicēja savu grāmatu La Cuciniera Genovese.

Šis raksts Pesto karstmaizītes 5 minūtēs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.