“Gaisā piparkūku smarža,
bet uz mēles svētku garša..
domas nesas tik uz labu,-
kaut tā būtu visu gadu.”

Citas piparkūku mīklas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Sākotnēji termins piparkūkas apzīmēja konservētu ingveru. Pēc tam tas attiecās uz konditorejas izstrādājumiem, kas pagatavoti ar medu un garšvielām. Piparkūkas bieži izmanto, lai tulkotu franču terminu pain d’épices (burtiski “garšmaize”) vai vācu terminu Lebkuchen vai Pfefferkuchen (piparkūka, burtiski: piparu kūka). Termins Lebkuchen vācu valodā nav precizēts. Tas var nozīmēt Leben (dzīve) vai Laib (klaips), savukārt pēdējais termins nāk no plašā šajā produktā izmantoto garšvielu klāsta.

Piparkūkas Eiropā 992. gadā atveda armēņu mūks Nikopoles Gregorijs (Gregorijs Makars) (Grégoire de Nicopolis). Viņš pameta Nikopoli Pompeju, lai dzīvotu Bondarojā (Francija), netālu no Pithiviers pilsētas. Viņš palika tur septiņus gadus un mācīja franču kristiešiem piparkūku cepšanu.

13. gadsimtā piparkūkas uz Zviedriju ieveda vācu imigranti. 15. gadsimtā Vācijā piparkūku ģilde kontrolēja ražošanu. Agrīnās atsauces no Vadstenas abatijas rāda, kā zviedru mūķenes 1444. gadā cepa piparkūkas, lai mazinātu gremošanas traucējumus. Bija ierasts cept baltus cepumus un krāsot tos kā logu rotājumus.

Pirmā dokumentētā piparkūku cepumu tirdzniecība datēta ar 17. gadsimtu, kur tos pārdeva klosteros, aptiekās un pilsētas laukuma zemnieku tirgos. Viduslaiku Anglijā tika uzskatīts, ka piparkūkām piemīt ārstnieciskas īpašības. Simts gadus vēlāk Tirgus Dreitonas pilsēta Šropšīrā, Apvienotajā Karalistē, kļuva pazīstama ar savām piparkūkām, kā tas lepni redzams viņu pilsētas apsveikuma zīmē. Pirmā reģistrētā pieminēšana par piparkūku cepšanu pilsētā datēta ar 1793. gadu; tomēr tas, iespējams, tika izgatavots agrāk, jo ingvers tika uzkrāts lielo ielu uzņēmumos no 1640. gadiem. Piparkūkas kļuva plaši pieejamas 18. gadsimtā.

Lai labi sanāk un garšo piparkūku mīkla!

Šis raksts Piparkūku mīkla pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ideju dažādām picām meklē ŠEIT.

18. gadsimta beigās Neapolē radās tāda pica, kādu mēs to tagad zinām.

Tajos laikos, vienmēr steidzoties darba darīšanās, vajadzēja lētu un viegli ēdamu pārtiku. Un pica bija ideāla maltīte tam. To pārdeva ielu tirgotāji, lai apmierinātu klienta budžetu vai apetīti. Pica gan vairāk līdzinājās plātsmaizēm. Tā bija lēta, ar viegli atrodamām sastāvdaļām un lielisku garšu. Pica pārsvarā tika taisīta ar ķiplokiem, speķi un sāli. Bet citi uz tās lika caciocavallo (sieru, kas pagatavots no zirga piena) un baziliku. Dažiem pat virsū bija arī tomāti. Ēdiens bija itkā nepopulārs, bet to padarīja par zināmu visiem tās zemā cena. Ilgu laiku pārtikas rakstītāji nicināja picas. Ātrā picas mīkla. Saistīja ar nabadzību.

Kā radusies pica, vairāk vari lasīt bloga rakstā: Pica: pasaules iecienītākā ātrā uzkoda

Šis raksts Ātrā picas mīkla pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Ķirbji ir uzskatīti par vecākajiem kultūraugiem pasaulē, apsteidzot pat kukurūzu un pupiņas. Indiāņiem Kolumba laikā jau bija izveidotas vairākas ķirbju šķirnes. Botāniski ķirbja auglis ir oga, kas ir lielākā oga pasaulē. Arī ķirbju sēklas ir lielākās no visiem kultūraugiem.

Ķirbis ir vairāku ķirbju ģints (Cucurbita) kultūraugu auglis. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ķirbis ir oga.

Ķirbjus sākotnēji kultivēja tikai Latīņamerikā, galvenokārt mūsdienu Meksikas teritorijā. Tos sāka audzēt aptuveni 6000 gadus p.m.ē. Eiropā tos sāka audzēt tikai pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem 16. gs. Par atzītu pārtikas augu Eiropā ķirbis kļuva 17. gs.

Ķirbis ir ziemas skvoša šķirne, kas ir apaļs ar gludu, nedaudz rievotu mizu, un tās krāsa visbiežāk ir no dzeltenas līdz oranžai. Biezā apvalks satur sēklas un mīkstumu.

Ķirbī ir maz kaloriju, bet bagāts ar vitamīniem un minerālvielām, kuras ir arī sēklās, lapās un sulās.

Ķirbji ir viens no vecākajiem pieradinātajiem augiem. Ķirbjus plaši audzē komerciālai lietošanai, kā arī pārtikai, estētikai un atpūtai. Ķīna un Indija kopā veido pusi no pasaules ķirbju produkcijas. Siera ķirbju sēklu keksiņi.

Vairāk par ķirbi un tā vēsturi vari izlasīt bloga rakstā: Ķirbja daudzveidība.

Šis raksts Siera ķirbju sēklu keksiņi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Spināti ir barojošs lapu, zaļš dārzenis, kas var labvēlīgi ietekmēt ādas, matu un kaulu veselību. Tas ir bagāts ar daudziem vitamīniem un minerālvielām. Spinātu trijstūrīši.

Spināti (Spinacia oleracea) ir lapu zaļš dārzenis, kura izcelsme ir Persijā. Tas pieder amarantu ģimenei un ir saistīts ar bietēm un kvinoju. Turklāt tas tiek uzskatīts par ļoti veselīgu, jo tajā ir daudz barības vielu un antioksidantu.

Ir daudz veidu, kā pagatavot spinātus. Jūs varat to iegādāties konservētu vai svaigu un ēst vārītu vai neapstrādātu. Tas ir garšīgs gan viens pats, gan citos ēdienos.

• Spinātu dzimtene ir Persija, un Ķīnā tos ieveda 7. gadā.
• Viduslaikos no spinātiem iegūtais zaļais pigments tika izmantots kā tinte mākslas darbiem.
• Otrais, trešais un ceturtais lielākais spinātu ražotājs ir Arizona, Ņūdžersija un Teksasa.
• Ražai ir trīs dažādas šķirnes: savojas, daļēji savojas un plakanu lapu.
• Pirms pārdošanas ražu mazgā un sagriež, un parasti tās uzglabāšanas laiks ir 10 līdz 14 dienas.
• 2016. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs tika novākti aptuveni 47 500 akru spinātu.
• 2016. gadā tika pārdoti 57 miljoni mārciņu svaigu spinātu, un 78 450 tonnas tika konservētas un sasaldētas.
• 8. dienā pēc ražas novākšanas kultūra zaudē pusi no galvenajām barības vielām.
• Vidējais amerikānis ēd 1,5 mārciņas spinātu gadā.

Šis raksts Spinātu trijstūrīši pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas deserta receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Pavārgrāmatās un Latvijas saimnieču kladēs ar putukrējumu pildītas plaucētas mīklas kūkas atrodamas kā vēja kūkas, vēja kabatas vai vēja pūšļi. Līdzīgas kūkas Vācijā sauc par Windbeutel, Ofenküchlein Šveicē un Austrijā, mūsu Livonijas laiku kaimiņi igauņi kūkas sauc tuuletsakud.

Šis raksts Vēja kūkas jeb Vecrīgas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.