Ātri pagatavojamās receptes skaties ŠEIT

Vai zināji?

Kāda vārdnīca, skaidro, ka Ramen ir Japāņu gaļas vai zivju zupa, kas satur nūdeles (garas, plānas strēmelītes, kas gatavotas no miltiem, ūdens un olām) un dārzeņus.

Citur skaidrots, ka tas ir sākotnēji Ķīniešu ēdiens. Ramen ir japāņu nūdeļu ēdiens, kura saknes meklējamas ķīniešu nūdeļu ēdienos. Tas ir daļa no japāņu ķīniešu virtuves. Tas ietver ķīniešu stila sārmainas kviešu nūdeles, kas tiek pasniegtas dažādās buljona garšās. Izplatītākās garšas ir sojas mērce un miso, ar tipiskām piedevām, tostarp sagrieztu cūkgaļu. nori lapām, lakto fermentētus bambusa dzinumus un lociņus. Gandrīz katram Japānas reģionam ir sava ramen variācija. Piemēram, tonkotsu (cūkgaļas kaulu buljona) ramen Kjusju salās un miso ramen Hokaido salās.

Ramen jau daudzus gadus ir iecienīts ēdiens plašai sabiedrībai, taču nesen ir no jauna izvērtēta ramen kā izsmalcināta zupas ēdiena interpretācija. Japānā ir daži slaveni ramen restorāni, kas iekļauti Michelin ceļvedī. Tam ir vairāki iespējamie iemesli, piemēram, “anime un manga ietekme”. “augstas kvalitātes klientu apkalpošana” un “dziļas un amatnieciskas kvalitātes gardēžu ēdiena tēls”.

…

Ramen restorāni uzskata, ka “vietējais ramen visā pasaulē” paplašināsies, ietekmējoties no apgabala, kurā tas ir radīts, saplūstot ar vietējo klimatu un pārtikas kultūru. Ātri pagatavojamām nūdelēm jau ir izstrādāti un plaši atzīti produkti, kas ietver vietējās garšas. Un ir izdomāti jauni ramen ēšanas veidi, kas raksturīgi tikai vietējam reģionam. Piemēram, “ramen burgers”, “ramen pica” (Myojo USA recepti var atrast šeit) un “birria ramen”. Balstoties uz šo tendenci ir tikai laika jautājums, kad visā pasaulē parādīsies vietējais ramen, kas japāņiem ir neatņemama ēdiena pasaule.

Var teikt, ka ramen ir japāņu ēdiens, ko ietekmējuši ķīniešu nūdeļu ēdieni. Tomēr, pateicoties augstajai garšas pielāgošanas brīvībai, ramen tiek uzskatīts par ēdienu, kas absorbē visu Japānas un visas pasaules kultūru garšas. Ramen attīstās katru dienu. Tā definīcija vairs nav ierobežota tikai ar japāņu ēdiena kategoriju. Ir aizraujoši domāt, ka tik ilgi, kamēr pasaulē būs cilvēki, kas mīl un novērtē ramen, turpinās parādīties jauni ēdienu stili.

Lai labi garšo ātrais pusdienu ramen!

Šis raksts Ātrais pusdienu ramen pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kausēto sieru pievienot dažām zupām, liekas, nu jau šobrīd ir diez gan populāri un arī gardi. 

Nekas jau diži nemainās Frikadeļu zupas receptei, izņemot to, ka beigās jāpievieno savs kausētais siers. Šo recepti atstāšu šeit, jo citreiz vienkārši piemirstas, ka viena īpašā sastāvdaļa var mainīt ēdiena garšu un konsistenci, protams, uz labāko pusi. Izmēģini!

Citas zupas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Atkarībā no dažādu valstu nacionālajām tradīcijām, frikadeles, pazīst vairāk kā kotletes un šo ēdienu analogus var izmantot gan pirmajos, gan otrajos ēdienos.

Dāņu, vācu un holandiešu virtuvē Frikadele ir ēdiens, kas līdzinās krievu kotletēm, ir maltās gaļas bumbiņa, kas ceptas eļļā. Tajā pašā laikā frikadeles, ko liek zupās, Vācijā sauc par Fleischklößchen (gaļas pelmeņi). Tajā pašā laikā zviedru kotletes, kas ir kā mazas frikadeles, ir mazu kotlešu variants, kas tiek pasniegts kartupeļu sēņu ēdienu.

Krievijā frikadeļu zupa iemantoja popularitāti kopš 20. gadsimta 20. gadu beigām, pateicoties lielām rūpnīcu-virtuvju atvēršanai lielās pilsētās – lielos, mehanizētos ēdināšanas uzņēmumos, kuru sortimentā bija šāda veida maltās gaļas pusfabrikāts.

Lai labi garši frikadeļu zupa ar kausēto sieru!

Šis raksts Frikadeļu zupa ar kausēto sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar rīsiem meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Rīsi ir sens austrumu tautu kultūraugs. Tā sēju, stādīšanu un novākšanu vienmēr pavadīja kulta rituāli. Ūdens un siltums ir tie elementi, kuros rīsa grauds var dīgt. Ar rīsa diētu cilvēkā tiek rosināta šķidruma regulācija. Pateicoties rīsa sakarībai ar ūdeni un ar siltumu, tas dziļi iesaistās vielu maiņas norisēs un spēcina cilvēka gribu.

Rīsi satur ļoti maz tauku, olbaltumvielu un šķiedrvielu, kas palīdz pret pārēšanos un bieži tas tiek ieteikts kā diētisks produkts.

Rīsi satur daudz minerālvielas un B grupas vitamīnus un veicina holesterīna samazināšanos organismā. Visbiežāk lieto diētiskajos ēdienos.

Brūnie rīsi. Āzijā brūnos rīsus uzturā parasti lieto bērni un gados vecāki cilvēki, bet Eiropā un Amerikā tos iecienījuši veselīga uztura piekritēji. Tie ir gaiši brūnā krāsā un ir veselīgāki nekā baltie rīsi, jo apstrādes laikā apvalkā tiek saglabātas vērtīgās uzturvielas. Tomēr derīguma termiņš brūnajiem rīsiem ir īsāks nekā baltajiem.

Baltie rīsi. Šiem rīsiem tiek veikts pilns apstrādes cikls. Te parasti ir gludi un līdzeni, raksturīgā baltā krāsā un dzidri, tomēr daži graudi var būt mazāk caurspīdīgi, jo satur sīkus gaisa burbulīšus. Balti rīsi satur mazāk vitamīnus un minerālvielas nekā brūnie un tvaicētie rīsi, tomēr tieši baltie ir pasaulē vispopulārākie rīsi. Balto rīsu pagatavošanas laiks ir 10 – 15 minūtes, bet gataviem rīsu ēdieniem piemīt lieliska garša un elegants izskats.

Interesanti fakti par rīsiem

1. ​​Lielais Ķīnas mūris tiek turēts kopā ar lipīgajiem rīsiem. Ja kādreiz esat mēģinājis no katla dibena noņemt sacepušos rīsus, jūs zināt, cik spēcīgi tie var būt. Kamēr Lielais mūris tika būvēts Mingu dinastijas laikā 15. un 16. gadsimtā, strādnieki izmantoja putru, kas pagatavota no rīsiem un kalcija karbonāta kā javu, lai noturētu kopā sienas akmeņus.
2. Rīsi der gadiem ilgi – ja vien tie nav brūni. Nevārīti baltie rīsi saglabāsies svaigi un ēdami jebkur no 10 līdz 30 gadiem (atkarībā no tā, kā tie tiek uzglabāti). Bet termiski neapstrādātu brūno rīsu glabāšanas laiks ir tikai trīs līdz seši mēneši, jo kliju pārklājums oksidēsies.
3. Savvaļas rīsi nav rīsi. Savvaļas rīsi ir tāls radinieks visiem citiem rīsiem, ko parasti ēd mūsdienās, no kuriem lielākā daļa pieder Oryza sativa ģimenei. Tā vietā savvaļas rīsi ir daļa no Zizania ģints. Tie ir graudi, kas novākti no Ziemeļamerikā un Ķīnā audzētām purva zālēm.
4. Visi baltie rīsi sākas brūnā krāsā. Labi, jūs, iespējams, zināt šo, bet tas ir svarīgi. Baltie rīsi ir tikai brūnie rīsi, kas ir atbrīvoti no ārējā kliju slāņa un pulēti.

…

1. Rīsus audzē visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Rīsi ir pielāgojami, viegli audzējami, un tiem ir ļoti augsta raža, kas padara tos par lielisku kultūru audzēšanai jebkur un lielai populācijai. Tikai viena rīsu sēkla radīs vairāk nekā 3000 graudu.
2. Amerikāņi katru gadu apēd vairāk nekā 26 mārciņas rīsu. Tas varētu šķist daudz, bet tas nav nekas, salīdzinot ar pārējo pasauli. Saskaņā ar ASV rīsu ražotāju asociācijas datiem cilvēki Āzijā apēd līdz 300 mārciņām gadā un Apvienoto Arābu Emirātu iedzīvotāji patērē 450 mārciņas gadā. No otras puses, franči rīsus neēd gandrīz — tikai 10 mārciņas katru gadu.
3. Lielākā bļoda ar ceptiem rīsiem tika izbarota cūkām. 2015. gada oktobrī 300 pavāru apvienojās Jandžou, Ķīnā, lai labotu pasaules rekordu par lielāko ceptu rīsu bļodu. Viņi to izdarīja, izveidojot bļodu ar Yeung Chow ceptiem rīsiem (gatavots no rīsiem, olām, vistas, šķiņķa, garnelēm, kaltētām ķemmīšgliemenēm un dārzeņiem), kas svēra 9242 mārciņas. Ikviens svinēja svētkus, līdz parādījās attēli ar dažiem rīsiem (kas tika uzskatīti par nederīgiem lietošanai pārtikā), kas tika iekrauti pašizgāzējos un nosūtīti uz cūku fermām. Saskaņā ar Ginesa teikto, visiem rīsiem bija jābūt ēdamiem (cilvēkiem), lai tie atbilstu prasībām. Tātad rekords joprojām pieder Turcijas kulinārijas federācijai Bolu pilsētā Turcijā, kas pagatavoja 6944 mārciņas smagu bļodu.

Lai labi garšo rīsi ar malto gaļu un dārzeņiem!

Šis raksts Rīsi ar malto gaļu un dārzeņiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas gurķu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Par gurķu dzimteni uzskata Indiju, kur to sāka lietot vairāk kā 3000 gadus pirms mūsu ēras. Mūsdienās tur aug arī savvaļas gurķi, to augļi ir mazi un ar rūgtu garšu. Pārtikā tos nelieto. Bet gurķu attēlojums uz ēģiptiešu ziedojumu galdiem liecina, ka ari tajā laikā tie bija pazīstami. Senajā Grieķijā, Homēra laikā bija pilsēta, kas saucās Sikion – gurķu pilsēta. Bet senie romieši gurķus audzēja visu gadu, līdzīgi kā mēs.

Gurķi satur 95-96% ūdeni, minerālsāļus (40% kāliju, 10% nātriju, 20% fosforu, 7% hloru, kalciju, magniju, dzelzi), mikroelementus (varu, sēru, kobaltu, cinku, jodu), karotīnu, vitamīnus. Dzelzs gurķos ir vairāk kā zemenēs un vīnogās

…

• Gurķi tehniski ir auglis, nevis dārzenis. Tie ir augi no Cucumis sativus auga, kas ir ķirbju dzimtas loceklis, kopā ar melonēm, skvošiem un ķirbjiem.
• Ir vairāk nekā 300 gurķu šķirņu.
• Garākais gurķis, kas jebkad audzēts, bija vairāk nekā 4 pēdas garš.
• Gurķi ir populāra sastāvdaļa daudzās virtuvēs visā pasaulē, tostarp salātos, sviestmaizes un suši.
• Dažās kultūrās tiek uzskatīts, ka gurķiem ir ārstnieciskas īpašības. Piemēram, Indijā gurķus lieto klepus un saaukstēšanās ārstēšanai.
• Izrādās, ēdot kraukšķīgo gurķi, mēs ļoti aktīvi nodarbinām žokļus. Košļāšana ir aktīva, kas nozīmē aktīvu asinsriti.
• Gurķu sula uzlabo apetīti, stiprina nervu sistēmu, sirdi, locītavas, zobus, normalizē arteriālo asinsspiedienu, ārstē reimatismu, aterosklerozi, uzlabo atmiņu un sejas ādu. Gurķu sula ir teicams urīndzenošs līdzeklis, tā palīdz atjaunot spēkus.
• Ja esi aizballējusies un zini, ka rītdiena pienāks ar galvassāpēm, tad pirms došanās gulēt apēd svaigu gurķi. Tad noteikti paģiras būs vieglākas.
• Gurķis lieliski atsvaidzina elpu: paņem mutē svaiga gurķa šķēli un piespied to ar mēli pie aukslējām. Pēc 30 sekundēm elpa būs ievērojami uzlabojusies.

Lai labi garšo kraukšķīgie gurķi!

Šis raksts Kraukšķīgie gurķi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Biezpiens (līdz 20. gadsimtam saukts par kupinātu pienu vai kupuša pienu) ir piena olbaltumvielu kazeīna produkts, ko iegūst saraudzējot pienu, vājpienu vai paniņas un no iegūtās masas atdalot sūkalas. Saraudzēšanu veic, pievienojot mezofilo pienskābes baktēriju Lactococcus lactis un Lactococcus cremoris ieraugu. Papildus var arī pievienot recināšanas fermentu preparātus. Iegūtā produkta konsistence ir atkarīga no izmantotā piena tauku satura (piemēram, biezpiens, kas ražots no pilnpiena, ir mīksts un viegli klājams, bet vājpiena biezpiens ir drupans un nedaudz sulojas). Tajā ir daudz bioloģiski vērtīgu olbaltumu. Tas satur minerālvielas — Ca, P, Fe un Mg. Tajā ir visas neaizstājamās aminoskābes.

Pirmie rakstveida avoti, kur varētu būt minēts biezpiens Latvijā, ir Rīgas jezuītu kolēģijas 16. gadsimta sākumā un 17. gadsimta beigās latīniski sarakstītie pārdošanas dokumenti. Tajos parādās apzīmējums sabiezināts piens, ar ko gan tikpat labi varētu būt bijis domāts arī siers. Etnogrāfe Linda Dumpe izteikusi pieņēmumu, ka, ja tas tomēr bijis biezpiens, tad biezpiens varētu būt bijis viens no jezuītu muižu piensaimniecību ražojumiem.

Vēlāk biezpiens minēts Georga Manceļa 1636. gadā izdotajā latviešu valodas vārdnīcā Lettus un Jāņa Langija 1685. gadā izveidotajā latviešu-vācu vārdnīcā, kurās pirmo reizi parādās tā latviskie nosaukumi — kupināts piens un kupuša piens. Tie cēlušies no darbības vārdiem „kupt” un „kupināt” ar nozīmi „sildot recināt”. 19. gadsimtā šie apzīmējumi sāk izzust un 20. gadsimtā tos jau aizstājuši nosaukumi — biezpiens, baltpiens un sildītais piens.

Droši vien ikviens ir dzirdējis teicienu, ka jāēd vairāk biezpiena, lai uzlabotu atmiņu. To visbiežāk kā komentāru izsaka, kad aizmirsies kaut ko izdarīt. Biezpiena gatavošanas prasmes mūsu zemē tiek attīstītas jau ļoti ilgu laiku, pat gadu tūkstošus – to apliecina arheoloģiskajos izrakumos atrasti ap 1000 gadu p.m.ē. veidoti māla kāstuvju fragmenti.

Lai labi garšo pavasara biezpiens ar zaļumiem!

Šis raksts Pavasara biezpiens ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Izmēģini, gurķu un tomātu krējuma salātus. Pavisam vienkārši un gardi.

Šis raksts Gurķu un tomātu krējuma salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Lavašu ierastāk pilda ar lasi, bet pilda ar vistas gaļu, sēnēm, dārzeņiem un daudz ko citu. 

Kas ir Lavašs?

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’. Plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Kas ir krabju nūjiņas?

Neskatoties uz produkta nosaukumu, krabju nūjiņās reāli krabju gaļas nav, taču ir citas un ļoti gardas! Galvenā krabju nūjiņu sastāvdaļa ir surimi, ko gatavo no mintaja (pollaka), heka vai citu mencas sugas zivju gaļas. Surimi tulkojumā no japāņu valodas nozīmē “maltā gaļa”, un to izgatavo no zivju gaļas pastas, dažādām pildvielām un piedevām, piemēram, cietes, cukura, olas baltuma, pievienojot dabīgo vai mākslīgo krabju ekstraktu un iekrāsojot ar sārto krāsvielu, piemēram, paprikas ekstraktu.

Man jau ļoti garšo krabju nūjiņas, un šobrīd visizplatītākās veikalos ir Viči produkcijas.

Šis raksts Lavašs ar krabju nūjiņām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar kartupeļiem meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

Alumīnija folija tika ieviesta Francijā 1903. gadā. Bet pārtikas pasaulē tā nonāca tikai 1908. gadā, kad Šveices šokolādes ražotājs Tobler (pazīstams ar savu ikonisko trīsstūrveida Toblerone batoniņu) sāka ievietot šokolādes tāfelītes folijā.

Kartupeļi savvaļā aug Dienvidamerikā. Eiropā tie nonāca 16. gadsimtā, sākotnēji kā eksotisks krāšņumaugs. Pēc 1650. gada vairākās Eiropas zemēs tika atklāta kartupeļu uzturvērtība, īpaši tajos gados, kad melno graudu epidēmijas dēļ samazinājās graudaugu lietošana uzturā.

1673. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistē, kā vienā no pirmajām Eiropas valstīm ar koloniju Amerikā (Tobāgo). Ieveda un vēlāk sāka audzēt kartupeļus pārtikai, tomēr tos pārsvarā izmantoja cūku nobarošanai. Saglabājies Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera kanclera fon Felkerzāma dēla ieraksts par to, ka hercogs licis caur Hamburgu ievest dārgos kartupeļus, lai pacienātu galmu. Tomēr katram vīram, labākajā gadījumā, ticis pa vienam kartupelim.

Lai labi garšo folijā gatavoti kartupeļi ar zaļumiem!

Šis raksts Folijā gatavoti kartupeļi ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko pagatavot vēl no kartupeļiem, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kartupeļi ir viena no visvairāk patērētajām dārzeņu kultūrām Latvijā, turklāt ceturtā visvairāk patērētā kultūra pasaulē aiz rīsiem, kviešiem un kukurūzas. Kartupelis ir ļoti universāls dārzenis, ko izmanto visdažādākajos ēdienos visā pasaulē. Lai gan daudzi cilvēki šos dārzeņus uzskata par veselīgiem, citi domā, ka vajadzētu ierobežot to patēriņu saistībā ar kartupeļos esošās cietes sastāvu.

Kartupeļus bieži saista arī ar to neveselīgo pagatavošanas veidu, piemēram, eļļā ceptiem kartupeļiem vai kartupeļu čipsiem. Jāņem gan vērā, ka kartupeļi satur ļoti daudz ogļhidrātu un šķiedrvielu, kā arī C vitamīnu, B6 vitamīnu, kāliju un mangānu. Tajos esošo uzturvielu saturs var atšķirties atkarībā no šķirnes un pagatavošanas metodes, turklāt kartupeļi ir atzīti par vienu no vissātīgākajiem pārtikas produktiem.

Kartupeļos ir ārkārtīgi daudz fitovielu, kas ir augu organiskās sastāvdaļas; kartupeļu sastāvā esošie fitoelementi ir karotinoīdi, flavonoīdi un kofeīnskābe. Šajos dārzeņos esošais C vitamīns darbojas kā antioksidants, kas var novērst vai aizkavēt šūnu bojājumus. Tie labvēlīgi ietekmē arī gremošanu, sirds veselību un asinsspiedienu, kā arī var uzlabot smadzeņu darbību un nervu sistēmas veselību.

Lai labi garšo vārīti kartupeļi ar zaļumiem!

Šis raksts Vārīti kartupeļi ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.