Citas zupas receptes meklē ŠEIT un ko pagatavot vēl no bietēm skaties TE.

Vai zināji?

Bietei, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo biešu zupa ar cūkgaļu!

Šis raksts Biešu zupa ar cūkgaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Ātrā soļanka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Klasiskā soļanka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas picas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lavašu ierastāk redzēt kā uzkodu, pilda ar lasi, bet pilda ar vistas gaļu, krabju nūjiņām, sēnēm, dārzeņiem un daudz ko citu.

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’.

Lavašs ir tradicionāla plānā maize, kas ir neatņemama armēņu virtuves sastāvdaļa. Tās sagatavošanu parasti veic neliela sieviešu grupa, un tas prasa lielu piepūli, koordināciju, pieredzi un īpašas prasmes. Vienkāršu mīklu, kas izgatavota no kviešu miltiem un ūdens, mīca un veido bumbiņas, kuras pēc tam sarullē plānās kārtās un izstiepj virs īpaša ovāla spilvena, ko pēc tam sit pret tradicionālās koniskās māla krāsns sienu. Pēc trīsdesmit sekundēm līdz minūtei izceptā maize tiek izvilkta no krāsns sienas. Lavašu parasti pasniedz ar vietējiem sieriem, zaļumiem vai gaļu, un to var uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

avašs ir neatņemama daļa no Armēņu kāzām. To uzliek uz jaunlaulāto pleciem, lai nestu auglību un labklājību. Grupu darbs lavaša cepšanā stiprina ģimenes, kopienas un sociālās saites. Jaunas meitenes parasti darbojas kā palīgi šajā procesā, pakāpeniski iesaistoties, gūstot pieredzi. Vīrieši ir iesaistīti arī spilvenu un krāšņu izgatavošanu, kā arī nodod savas prasmes studentiem un mācekļiem, kas ir nepieciešams solis, lai saglabātu lavaša izgatavošanas vitalitāti un dzīvotspēju. Lavašs ar sāļo biezpienu.

Lavašs ir plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Lai labi garšo lavaša pica.

Šis raksts Lavaša pica pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no pupiņām, skaties ŠEIT. 

Vai zināji?

Tuncis (tunzivs). Svaigs tuncis viennozīmīgi ir veselīgāks par konservētu. Svaiga tunzivs gaļa satur daudz ūdens (70 g/100 g), daudz olbaltumvielu (25 g), maz tauku (4 g), ļoti daudz fosfora, daudz kālija, arī nātriju, kalciju, magniju, dzelzi, vitamīnus – A, B1, B2, PP, C. Tajā ir tikai 136 kalorijas, turpretī, piemēram, šprotēs – 362. Tas liecina, ka tuncis ir liesa, veselīga, vitamīniem un minerālvielām bagāta zivs. Tiesa, kamēr nonāk līdz konservu kārbai, daļa labo vielu iet bojā, piemēram, C un A un B grupas vitamīni. Taču, arī baudot konservētu tunci, organisms saņem olbaltumvielas un minerālvielas – kalciju, fosforu, dzelzi u. c. Tāpēc, ja nevarat atļauties ēst svaigu tunci, ik pa laikam bagātiniet savu ēdienkarti ar konservētu. Pateicoties augstajam olbaltumu saturam, tunzivs ir īpaši ieteicama sportistiem, kā arī citiem fiziski aktīviem ļaudīm, kas vēlas iegūt lielāku muskuļu masu.

Pākšaugi satur B grupas vitamīnus, Antioksidantus, Minerālvielas – magnijs, kalcijs, mangāns, varš, cinks, selēns. Divu veidu šķiedrvielas – nešķīstošās, kas samazina kolorektālā jeb resnās zarnas vēža attīstību, un šķīstošās šķiedrvielas, kas organismā ir ļoti svarīgas, lai normalizētu holesterīna un cukura līmeni asinīs.

Tie ir nozīmīgi ikdienas veģetārajā uzturā, jo ir labs olbaltumvielu avots, alternatīva gaļai. Tomēr tie satur arī fitīnskābi, kas traucē minerālvielām pilnvērtīgi uzsūkties. Lai veicinātu dzelzs uzsūkšanos no pupām, ieteicams tās diedzēt vai pirms pagatavošanas izmērcēt.

Kalcijs un fosfors ir svarīgi kaulu struktūrā, savukārt, dzelzs un cinks spēlē izšķirošu lomu kaulu un locītavu izturības un elastības uzturēšanā.

Lai labi garšo tunča salāti ar pupiņām!

Šis raksts Tunča salāti ar pupiņām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Grieķu tradicionālie salāti jeb “Horiatiki” ir garšīgi veselīgs pilnvērtīgs ēdiens. Tas ir ļoti sātīgs, pateicoties lieliskajam labu ogļhidrātu, labu tauku un olbaltumvielu līdzsvaram. Tas ir bagāts ar A vitamīnu, C vitamīnu, kāliju un dzelzi.

Lai gan šķiet, ka grieķu virtuvē tie ir pastāvējuši visu laiku, mūsdienās zināmie grieķu salāti pastāv tikai aptuveni sešus gadu desmitus. Viss sākās 19. gadsimta beigās. Tā laika galvenā maltīte tika pagatavota no dārzeņiem, gurķiem, olīvām, sīpoliem un tomātiem, parasti kopā ar maizes šķēli un reti sieru.

Ciemata iedzīvotāji un zemnieki visā Grieķijā ietina tos pašdarinātos galdautos un iznesa uz laukiem maltīšu pārtraukumos. Dārzeņus ciemos ēda veselus, savukārt Atēnu centra iedzīvotāji tos sagrieza gabalos un lika dziļā traukā ar eļļu, oregano un sāli.

Klīst baumas, ka šos simboliskos salātus Plakā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados izgudroja tūristu Atēnu restorāni, mēģinot apiet salātu tarifu. Grieķijas valsts noteica galveno preču pārdošanas cenas ierobežojumu, pamatojoties uz iepirkuma cenu, tirdzniecības platību utt.

Kad salāti sāka kļūt populāri tūristu vidū, restorānu īpašnieki pievienoja it kā nebūtisku sastāvdaļu – fetas sieru, kas ļāva pārdot tos par vēlamo cenu.

Šis raksts Grieķu tradicionālie salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.