Ko vēl pagatavo no skābenēm skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Skābenes nav ieteicams gatavot dzelzs vai alumīnija traukos, jo šie metāli savstarpēji iedarbojas ar skābeņskābi un rada nepatīkamu, metālisku garšu.

Skābenes satur daudz C vitamīna, karotīna, flavonglikozīdu, kāliju, dzelzi, polifenolu, flavonoīdu un minerālvielu, kā arī pat olbaltumvielas. Tajās ir daudz oksālskābes, kas traucē kalcija uzsūkšanos zarnās.

Skābenes stimulē aknu darbību un žults veidošanos. Pastiprina zarnu peristaltiku, aptur iekšējās asiņošanas. Senatnē skābenes bija lielā lielisks līdzeklis cīņā pret cingu, pateicoties to sastāvā esošajam C vitamīnam.

Senos rakstos ir norādes ka skābenes ārstnieciskos nolūkos galvenokārt izmanto svaigā veidā. Skābenes mazināja drudzi, tāpēc tika dotas slimniekiem. Teikas pat vēstot, ka putni ēdot sēklas attīrīja savu balsi.

Atceries, ka viss ir jāēd ar mēru. Skābenes satur daudz skābeņskābi, kas var nākt par sliktu arī tavai veselībai.

Lai labi garšo skābeņu zupa manā gaumē!

Šis raksts Skābeņu zupa manā gaumē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kalmāri ir mīkstčauļu moluski ar astoņām vai desmit ekstremitātēm un apvalku. Latvijas veikalos nopērkamie ir zvejoti Vidusjūras reģionā, lielākoties Itālijā un citās pasaules daļās, piemēram, Atlantijas un Klusajā okeānā pie Ziemeļamerikas un Japānas.

Kalmāri galvenokārt uzturas mērenā klimata zonās, apdzīvo subtropu ūdeņus, tomēr ir sastopami arī Antarktīdas ūdeņos, tikai šo radību izmēri ir daudz mazāki. Pavisam pasaulē sastopami 200 līdz 300 kalmāru veidi. Tie mēdz būt no 10 centimetriem līdz pat 12 metriem lieli. Kalmāru ķermeņa bumbierveida dziedzerī atrodas interesants veidojums – tintes pūslītis, ko tie izmanto aizsardzībai. Jūtot draudus, kalmārs uz iespējamo pretinieku caur muti izšļāc tinti. Kalmāru ķidājot, rūpīgi izņemtā pūslīša saturu izmanto kā pārtikas krāsvielu makaronu un jūras produktu mērcēm.

Kalmāri ir bagāti ar B grupas vitamīniem – B2 un B12, kā arī ar E un PP vitamīnu (niacīnu). No minerālvielām satur daudz cinka (uzlabo imūnsistēmu), vara (liela nozīme dzelzs metabolismā), joda un fosfora. Kalmāra gaļā ir arī dzelzs un kālijs, ievērojams antioksidanta selēna daudzums un organismam ļoti nepieciešamās omega-3 taukskābes. Lai arī kalmāri nesatur lielu tauku daudzumu, holesterīna tajos ir diezgan daudz – aptuveni 200 miligrami 100 gramos. Tomēr kalmāru gaļas olbaltumvielas organismā ļoti labi sagremojas un uzsūcas, turklāt tā ir kalorijām nabadzīga (100 g – 96 kcal). Kaloriju daudzums var mainīties atkarībā no pagatavošanas veida.

Lai labi garši salāti ar konservētiem kalmāriem, rīsiem un olām!

Šis raksts Salāti ar konservētiem kalmāriem, rīsiem un olām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes skaties ŠEIT. 

Vai zināji?

Par gardo latviešu karbonādi, ir atrodamas liecības, 1935. gadā, žurnālu rakstots. Piemēram, atrodami raksti par Latvijas futbolistu piedzīvojumiem Francijā 1935. gadā. Lai cik gardi nebija franču ēdieni, puiši ļoti ilgojās pēc Rīgas karbonādēm. Sporta Pasaule, Nr. 204 (07.11.1935) / Nikolajs Seglenieks / “Lūdzu, sagatavojiet 40 karbonādes!”.

Kā jauns atklājums aprakstīta gaļas noturēšana vēsumā, lai uzlabotu tās struktūru. (“Rīts”, Nr. 102 (13.04.1939) / Būs tikai mīkstas karbonādes / Londonā, 12. aprīlī.). Austrālijas bekona rūpnieki Krēgers un Co patentējuši kādu jaunizgudrojumu karbonādes kvalitātes uzlabošanai. Viņi karbonādei domāto gaļu pirms pārdošanas veikalos ievieto īpašās saldētavās, kurās sabiezināts, mitrs gaiss. Gaļa tiek pakārta zarnu diegos un lielā mitrumā paliek šādā stāvoklī veselu nedēļu. Gaļai karājoties, satrūkstot cietās cīpslas un turpmāk nevienam karbonādes ēdājam vairs nevajadzēšot sūdzēties, ka tā iznākusi cieta.

Padomju laikos karbonādes vērtība tikai palielinājās – labu, svaigu gaļu dabūt bija tikpat kā neiespējami. Presē atrodami divu veidu raksti – vienus caurstrāvo utopisks optimisms, mēģinot padomju cilvēkos iedvest pārliecību, ka, neraugoties uz reālo situāciju tukšajos veikalos, pie mums viss ir vislabāk. Piemēram, Alūksnē atver jaunu kulinārijas veikalu, kas atrisinās visas saimnieču ikdienas rūpes. Citos laikrakstos atrodama arī skarba kritika par nekvalitatīviem produktiem un pakalpojumiem.

Interesanta vēstures liecība arī no 1961. gada 11. novembra, Padomju Jaunatne. Tautas saimniecības padomes ēdnīcā Rīgā, Smilšu ielā 1, nu jau kādu pusgadu ēdnīcas apmeklētājiem nedod nažus, kas tik nepieciešami, piemēram, karbonādes sagriešanai. Varbūt ēdnīcas vadība domā, ka karbonādes gabalu ēdnīcas apmeklētājiem, līdzīgi mežoņiem, vajadzētu ņemt pirkstos un sagriezt ar zobiem? (Lūk, nažus viesi pievāc, bet rūpnīcas tos neražo, lai nozagtos atvietotu. Ref.).

Nebiju agrāk tā nemaz aizdomājusies, ka arī karbonādi varētu dēvēt par vienu no latviešu nacionālajiem ēdieniem. 

Lai labi garšo šī, cūkgaļas karbonāde ar “cepurīti”, versija!

Šis raksts Cūkgaļas karbonāde ar “cepurīti” pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas saldā ēdiena receptes meklē ŠEIT!

Vai zināji?

Kārtainās mīklas izstrādājumi, kas pazīstami arī kā pâte feuilletée, ir viegls, pārslains mīklas izstrādājums, kura pamata mīkla sastāv no kviešu miltiem un ūdens. Pēc tam mīklā ieklāj sviestu vai citus cietus taukus. Mīklu vairākkārt rullē un saloka, atpūtina, pārrullē un saloka, starp katru iegūto kārtu ieziežot cietu sviestu.

Tādējādi tiek iegūta laminēta mīkla. Cepšanas laikā starp tauku kušanas atstātajām kārtām veidojas spraugas; konditorejas izstrādājums tiek raudzēts ar tvaiku no tauku ūdens satura, kad tas izplešas, uzpūšot atsevišķos slāņus. Mīklas slāņi kļūst kraukšķīgi, jo sakarsēti tauki saskaras ar to virsmām.

Lai gan mūsdienu kārtainās mīklas izstrādājumi tika izstrādāti Francijā 17. gadsimtā, mīklas izstrādājumiem ir sena vēsture. Spānijā, kas, visticamāk, balstīta uz arābu vai mauru kulinārijas tradīcijām, pirmā zināmā recepte konditorejas izstrādājumiem, kuros izmanto sviestu vai speķi, izmantojot arābu paņēmienu. Pagatavojot katru slāni atsevišķi, ir atrodama spāņu recepšu grāmatā “Libro del arte de cozina”, autors Domingo Ernandess de Mačerass, publicēts 1607. gadā.

…

Vecākā zināmā dokumentētā kārtainās mīklas recepte Francijā tika iekļauta Amjēnas bīskapa Roberta hartā 1311. gadā. Pirmo recepti, kurā tika skaidri izmantota tūrāža tehnika (cieta sviesta iesaiņošana mīklas slāņos, taukvielu saglabāšana neskartu un atdalīta, vairākas reizes salokot), 1651. gadā publicēja Fransuā Pjērs La Varēns grāmatā “Le cuisinier français”. Mūsdienu franču kārtainās mīklas izstrādājumus pēc tam izstrādāja un uzlaboja šefpavārs M. Feuillet un Antonin Carême.

Šo metodi dažkārt uzskata par slavenā gleznotāja Kloda Gelē ideju, kad viņš 1612. gadā bija maiznieka māceklis. Vēsturiskie pierādījumi par to ir niecīgi, taču tā tiek saglabāta kā kulinārijas vēsture. Stāsts vēsta, ka Lorēna savam slimajam tēvam gatavoja ļoti sviestainu maizi, un sviesta velmēšanas procesā maizes mīklā radās kruasānam līdzīgs gatavs produkts.

Lai labi garšo kārtainā mīkla ar biezpienu un augļiem!

Šis raksts Kārtainā mīkla ar biezpienu un augļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

Tortilja ir plāna, apaļa neraudzēta plātsmaize no Mezoamerikas, kas sākotnēji tika pagatavota no maizes miltiem un tagad arī no kviešu miltiem.

Acteki un citi Nahuatl runātāji sauca tortillas tlaxcalli. Pirmo reizi pirms kolonizācijas pagatavoja Mezoamerikas pamatiedzīvotāji, tortiljas ir Mezoamerikas virtuves stūrakmens. Kukurūzas tortiljas Mezoamerikā ir pazīstamas jau no 500. gada p.m.ē.

Vārds tortilla ir atvasināts no spāņu vārda torta, kas nozīmē “kūka”, plus deminutīvs -illa; kā rezultātā šis vārds spāņu valodā nozīmē “maza kūka”.

Eiropieši ieviesa kviešus un to audzēšanu Amerikas kontinentā, un tie joprojām ir kviešu miltu tortilju avots. Kviešu miltu tortiljas radās Meksikas ziemeļu reģionā.

..

Kādu iemeslu dēļ tortilja ir populāra izvēle cilvēkiem, kuri cenšas uzstādīt pārtikas produktu pasaules rekordus.

Saskaņā ar Ginesa teikto, pasaulē garākā tortilja tika pagatavota Lapasā, Meksikā 2010. gadā, un tās garums bija 1,49 jūdzes! Pēc tam to izmantoja, lai izveidotu pasaulē lielāko burito, kas svēra vairāk nekā 12 000 mārciņu.

Tikmēr “garākā tortilju torņa” rekords tika uzstādīts 2020. gadā, kad Anhels Zajass izveidoja tortilju kaudzi, kuras augstums bija 32,1 collu. Un 2020. gadā Olivers Mailss pārspēja tortiljas mešanas rekordu, metot vienu tortilju vairāk nekā 90 pēdu augstumā! Pastāv iespēja, ka vēl ir vēl vairāk rekordu, kas saistīti ar tortiljām.

Lai labi garšo pildītā tortilla cepeškrāsnī! 

Šis raksts Pildītā tortilla cepeškrāsnī pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Iepazīsties vairāk ar interesanto dārzeni, sparģeli, manā bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Karijs (Tamila valodā kari) ir garšvielu maisījums no garšvielām, kuras pamatā ir kurkumas sakne. Indijā tradicionāli kariju pievieno gaļai, zivīm, rīsiem un dārzeņiem. Šī garšviela ir arī ļoti populāra un augsti novērtēta, jo spēj dot ēdieniem zeltainu nokrāsu un brīnišķīgu aromātu. Kariju pat pievieno saldajam plovam.

Kā komerciāli pieejams Rietumu tirgos, karija pulveris ir salīdzināms ar tradicionālo Indijas garšvielu maisījumu, kas pazīstams kā “garam masala”.

Sparģeļi parģeļi pastāv jau tūkstošiem gadu. Ēģiptes kapenēs pat ir attēloti sparģeļi, kas datēti ar 400. gadu pirms mūsu ēras! Sparģeļu nosaukums cēlies no grieķu vārda “sparģeļi” (un sākotnēji persiešu vārda “sparģeļi”), kas nozīmē “dīgsts” vai “atvasis”. Epitets “officinalis” latīņu valodā nozīmē “ambulance”, norādot uz ārstnieciskajām īpašībām, kas kādreiz tika piedēvētas augam.

Sparģeļi ir ne tikai zaļi. Lai gan zaļie sparģeļi ir visizplatītākā šķirne, sparģeļi var būt arī balti vai purpursarkani. Baltos sparģeļus audzē pazemē, lai tie netiktu pakļauti saules gaismai, kas sparģeļiem piešķir zaļo krāsu. Violetie sparģeļi savu krāsu iegūst no antocianīniem, kas ir antioksidanti, kas atrodami arī mellenēs un sarkanajos kāpostos.

Lai labi garšo vista karija mērcē ar sparģeļiem!

Šis raksts Vista karija mērcē ar sparģeļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Rabarbers ir lielisks pārtikas produkts tievētājiem, jo šajā augā ir ļoti maz kaloriju, bet tas ir bagāts ar šķiedrvielām. Apmēram tikpat daudz šķiedrvielu kā ābolos, apelsīnos un selerijās – divi grami uz katriem 100 gramiem auga. 100 gramos rabarberu ir tikai 116 kalorijas.

Rabarberos ir ļoti daudz K1 vitamīna – 100 grami auga satur apmēram 26-37 procentus no ieteicamās vitamīna dienas devas. Tāpat tajā ir diezgan daudz kalcija, bet, ņemot vērā, ka šajā augā ir arī ļoti daudz skābeņskābes, tas nekādu labumu organismam nedos.

Rabarberos esošās šķiedrvielas pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs – tas samazina tā sauktā “sliktā” holesterīna daudzumu. Tiesa, līdzīgs efekts piemīt jebkuram produktam, kā sastāvā ir daudz šķiedrvielu. Rabarberā esošās šķiedrvielas neatšķiras no tām, kas atrodamas citos augos.

Šis augs satur arī vērtīgos P, C, A, B vitamīnus, pektīnvielas, no minerālvielām – kāliju, fosforu, magniju, dzelzi un alumīniju (pēdējo vielu ne tik lielā daudzumā, lai tā izraisītu saindēšanos).

Atceries, ka rabarberus neierobežotā daudzumā ēst nav ieteicams. To pārmērīgai lietošanai var būt vairāki nepatīkami un pat bīstami blakusefekti. Bet nu mēs visi zinām, ka viss ir jālieto ar mēru.

Zemenes

Zemenes satur šādus vitamīnus.

• C vitamīns. Zemenes ir lielisks C vitamīna avots, antioksidants, kas nepieciešams imūnsistēmas un ādas veselībai.
• Mangāns. Šis mikroelements bieži sastopams lielos daudzumos veseli graudi, pākšaugi, augļi un dārzeņi, un tas ir svarīgs daudziem jūsu ķermeņa procesiem.
• Folāts (B9 vitamīns). Viens no B vitamīniem, folāts, ir svarīgs normālai audu augšanai un šūnu darbībai, un tas ir būtiski grūtniecēm un vecākiem pieaugušajiem.
• Kālijs. Šis minerāls ir saistīts ar daudzām būtiskām ķermeņa funkcijām, piemēram, asinsspiediena regulēšanu.
• Zemenēs arī ir dzelzs, vars, magnijs, fosfors un vitamīns B6, K un E.

Tiek uzskatīts, ka ja ēd daudz zemeņu, tad ir iespēja samazināt daudzu hronisku slimību risku. Piemēram, zemenes var uzlabot sirds veselību, pazemināt cukura līmeni asinīs.

Lai labi garšo rabarberu un zemeņu karstmaizes!

Šis raksts Rabarberu un zemeņu karstmaizes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Biezpiens (līdz 20. gadsimtam saukts par kupinātu pienu vai kupuša pienu) ir piena olbaltumvielu kazeīna produkts, ko iegūst saraudzējot pienu, vājpienu vai paniņas un no iegūtās masas atdalot sūkalas. Saraudzēšanu veic, pievienojot mezofilo pienskābes baktēriju Lactococcus lactis un Lactococcus cremoris ieraugu. Papildus var arī pievienot recināšanas fermentu preparātus. Iegūtā produkta konsistence ir atkarīga no izmantotā piena tauku satura (piemēram, biezpiens, kas ražots no pilnpiena, ir mīksts un viegli klājams, bet vājpiena biezpiens ir drupans un nedaudz sulojas). Tajā ir daudz bioloģiski vērtīgu olbaltumu. Tas satur minerālvielas — Ca, P, Fe un Mg. Tajā ir visas neaizstājamās aminoskābes.

Pirmie rakstveida avoti, kur varētu būt minēts biezpiens Latvijā, ir Rīgas jezuītu kolēģijas 16. gadsimta sākumā un 17. gadsimta beigās latīniski sarakstītie pārdošanas dokumenti. Tajos parādās apzīmējums sabiezināts piens, ar ko gan tikpat labi varētu būt bijis domāts arī siers. Etnogrāfe Linda Dumpe izteikusi pieņēmumu, ka, ja tas tomēr bijis biezpiens, tad biezpiens varētu būt bijis viens no jezuītu muižu piensaimniecību ražojumiem.

Vēlāk biezpiens minēts Georga Manceļa 1636. gadā izdotajā latviešu valodas vārdnīcā Lettus un Jāņa Langija 1685. gadā izveidotajā latviešu-vācu vārdnīcā, kurās pirmo reizi parādās tā latviskie nosaukumi — kupināts piens un kupuša piens. Tie cēlušies no darbības vārdiem „kupt” un „kupināt” ar nozīmi „sildot recināt”. 19. gadsimtā šie apzīmējumi sāk izzust un 20. gadsimtā tos jau aizstājuši nosaukumi — biezpiens, baltpiens un sildītais piens.

Droši vien ikviens ir dzirdējis teicienu, ka jāēd vairāk biezpiena, lai uzlabotu atmiņu. To visbiežāk kā komentāru izsaka, kad aizmirsies kaut ko izdarīt. Biezpiena gatavošanas prasmes mūsu zemē tiek attīstītas jau ļoti ilgu laiku, pat gadu tūkstošus – to apliecina arheoloģiskajos izrakumos atrasti ap 1000 gadu p.m.ē. veidoti māla kāstuvju fragmenti.

Lai labi garšo pavasara biezpiens ar zaļumiem!

Šis raksts Pavasara biezpiens ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas pankūku receptes meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

Pankūka ir plakana kūka, bieži vien plāna un apaļa, kas pagatavota no cietes mīklas, kas var saturēt olas, pienu un sviestu. Tiek pagatavota uz karstas virsmas, piemēram, režģa vai pannas. Cepšana ar eļļu vai sviestu. Tas ir mīklas maizes veids. Arheoloģiskie pierādījumi liecina, ka pankūkas, iespējams, ēda aizvēsturiskās sabiedrībās.

Dažās valstīs ir pieejami komerciāli sagatavoti pankūku maisījumi. Tāpat kā vafeles, arī komerciāli pagatavotas saldētas pankūkas ir pieejamas no tādiem uzņēmumiem kā Eggo. Ja paniņas lieto piena vietā vai papildus tam, pankūka iegūst pīrāgu garšu un kļūst pazīstama kā paniņu pankūka, kas ir izplatīta Skotijā, Īrijā un ASV. Griķu miltus var izmantot pankūku mīklā, veidojot tāda veida griķu pankūkas, kas ietver blini, kaletez, ploye un memil-buchimgae. Ja kartupeļus izmanto kā galveno mīklas daļu, rezultāts ir kartupeļu pankūka.

Senie grieķi gatavoja pankūkas, ko sauca par tēganitēs.  Agrākās apliecinātās atsauces uz tagēnijām ir 5. gadsimta pirms mūsu ēras dzejnieku Kratinusa un Magnesa darbos. 

Tagenītus pagatavoja no kviešu miltiem, olīveļļas, medus un rūgušpiena, un tos pasniedza brokastīs. Cits pankūku veids bija staititēs – “no miltiem vai mīklas no speltas”, atvasināts no “milti no speltas”. Atēns savā Deipnosophistae piemin staititas ar medu, sezamu un sieru. Vidusangļu vārds pankūka parādās angļu valodā 15. gadsimtā.

Lasis

Lasis jeb Atlantijas lasis ir lašu dzimtas liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu ģintij. Tas mājo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un ar to saistītās jūrās un upēs Eiropā un Ziemeļamerikā. Cilvēki Atlantijas lasi ir introducējuši arī Klusā okeāna ziemeļrietumu piekrastēs. Baltijas lasis tiek uzskatīts par ģeogrāfiski izolētu populāciju, jo tā migrācija ārpus Baltijas jūras nav novērota.

Lai labi garšo sāļā pankūka ar lasi un zaļumiem!

Šis raksts Sāļā pankūka ar lasi un zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kā vēl pagatavot kartupeļus, skaties ŠEIT.

Kāds teiks, ka tik ilgi cept divus kartupeļus cepeškrāsnī ir traki, labāk izvārīt, būs ātrāk. Droši to dari – es tikai par. Mēs jau katrs gatavojam kā vēlamies un neviens neko neteiks. Priecājos, ka manis ievietotās receptes tiek pamainītas un radīts, iespējams, kaut kas pa visam citādāks, lieliski, ja vēl labāks.

Vai zināji?

Saldais kartupelis jeb batāte ir divdīgļlapu augs, kas pieder sārņu dzimtai Convolvulaceae. Tā lielās, cieti saturošās, saldenās garšas bumbuļu saknes tiek izmantotas kā sakņu dārzeņi. Jaunos dzinumus un lapas dažreiz ēd kā zaļumus. Dažos Ziemeļamerikas daļās tumšākos saldos kartupeļus bieži dēvē par “jamsu”.

Saldo kartupeļu dzimtene ir Amerikas tropu reģioni. No aptuveni 50 ģintīm un vairāk nekā 1000 Convolvulaceae sugām. Ipomoea ģints, kurā ir saldais kartupelis, ietver arī vairākus dārza ziedus, ko sauc par rīta krāšņumiem, lai gan šis termins parasti netiek attiecināts uz I. batatas. Dažas I. batatas šķirnes tiek audzētas kā dekoratīvie augi ar nosaukumu bumbuļu rīta krāšņums un izmantotas dārzkopības kontekstā.

Vārīti saldie kartupeļi (cepti mizā) sastāv no 76% ūdens, 21% ogļhidrātu, 2% olbaltumvielu un niecīgu tauku saturu. 100 g atsauces daudzumā cepts saldais kartupelis nodrošina 90 kalorijas un bagātīgu saturu (20% vai vairāk no dienas vērtības, DV) A vitamīna (120% DV), C vitamīna (24% DV), mangāna (24%). DV) un B6 vitamīnu (20% DV). Tas ir mērens dažu B vitamīnu un kālija avots (10-19% DV).

Saldo kartupeļu šķirnēs ar tumši oranžu mīkstumu ir vairāk beta-karotīna (pārvēršas par lielāku A vitamīna saturu pēc sagremošanas) nekā tām, kurām ir gaiša mīkstums, un to audzēšana tiek veicināta Āfrikā, kur A vitamīna deficīts ir nopietna veselības problēma. Saldo kartupeļu lapas ir ēdamas, un tās var pagatavot tāpat kā spinātus vai rāceņu zaļumus.

2020. gadā saldo kartupeļu pasaulē saražoja 89 miljonus tonnu. Ķīnā ar 55% no pasaules kopējā apjoma. Sekundārie ražotāji bija Malāvija, Tanzānija un Nigērija.

Lai labi garšo saldais kartupelis ar siera pildījumu cepeškrāsnī.

Šis raksts Saldais kartupelis ar siera pildījumu cepeškrāsnī pirmo reizi parādījas Gatavo.com.