Citas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lazanja izcelsme meklējama Itālijā viduslaikos. Vecākā zināmā rakstiskā atsauce uz lazanju ir atrodama 1282. gadā Boloņas notāra pārrakstītā balādē “Pur bii del vin, comadre, e no lo temperare” (“Dzer tikai vīnu, mana sieviete, un neatšķaidi to”), kas ir daļa no Memoriali Bolognesi (burtiski: “Boloņas piemiņas dienas”).

Senajā Romā bija ēdiens, kas līdzīgs tradicionālajai lazanjai, ko sauca par lasana vai lasanum (latīņu valodā ‘trauks’ vai ‘katls’). Aprakstīts Marka Gavija Apīcija grāmatā De re coquinaria, taču vārdam varētu būt senāka izcelsme. Pirmā teorija ir tāda, ka lazanja cēlusies no grieķu valodas vārda λάγανον (laganon), kas ir plakana makaronu mīklas plāksne, sagriezta strēmelēs. Vārds λαγάνα (lagana) joprojām tiek lietots grieķu valodā, lai apzīmētu plakanu, plānu neraudzētu maizi, kas cepta Tīrās pirmdienas svētkiem.

Nacionālā lazanjas diena ir 29. jūlijā.  Nacionālajā lazanjas dienā mēs svinam to, ka pirmo reizi parādījās viduslaikos Itālijā un pēc tam izplatījās visā pasaulē, 19. gadsimtā nonākot Amerikā.

Daži jautri un interesanti fakti par lazanju:

• Dziesmu ar nosaukumu “Lasagna” ierakstīja muzikālais komiķis Alfrēds Metjū “Weird Al” Jankovičs. Tā ir slavenās dziesmas “La Bamba” parodija.
• Agrākā zināmā lazanjas recepte ir datēta ar 13. gadsimtu. Interesanti, ka tomāti tolaik eiropiešiem nebija zināmi, līdz ar to,  tos nevarēja iekļaut receptē.
• Dārgāko lazanju pasaulē atradīsiet Mirage Lasvegasā. Šī šķēle jums izmaksās 100 dolārus, bet tā ir pārklāta ar 23 karātu zelta pārslām, un uz galda ir noskūtas Baltā dimanta trifeles! Pati lazanja ir gatavota ar Jobe Bolognese sieru, Bufalo mocarellu, 24 mēnešus izturētu Parmigiano-Reggiano sieru, Prosciutto di Parma sieru, baravikām, Ibērijas šķiņķi un, protams, makaronu kārtām. Izmantotā mērce ir Alfredo mērce, kas ir piesūcināta ar foie gras un ir ēdiena virskārta.
• Lielākā lazanja pasaulē tika radīta Polijā, ko izveidoja Magillo restorāns un Macro lielveikals. Tā svēra 4865 kg.

Lai labi garšo gandrīz klasiska Lazanja!

Šis raksts Gandrīz klasiska Lazanja pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Ķīnā, tika atklāts pirmais zupas bļodas eksemplārs, ka tas datēts ar 20 000. gadu p.m.ē. Senajā keramikā bija redzamas apdeguma pēdas, kas liecina, ka gatavoja siltu ēdienu.

Karstu akmeņu izmantošana ūdens vārīšanai bija zināma prakse neandertāliešiem ap šo laiku. Tiek uzskatīts, ka ūdens vārīšana notika pēc cepšanas un pirms cepšanas. Tika uzskatīts, ka neandertālieši vārīja kaulus, lai kausētu taukus, kas novērš saindēšanos ar olbaltumvielām. Rezultātā ūdenī tika izveidots dzerams buljons, ko viņi labprāt dzēra – tāpat kā mēs mūsdienās.

14. gadsimtā zupas pagatavošanas veids mainījās uz mūsdienu ēšanas paradumiem. To ietekmēja ģērbšanās stils. 14. gs. Eiropā bija iecienīts vilkt apģērbu ar stingrām, augstām apkaklēm. Tas apgrūtināja un padarīja nekārtīgu zupas ēšanu, paceļot bļodu pie lūpām. Tā radās zupas karote – viens no revolucionārākajiem izgudrojumiem zupas vēsturē.

Mūsdienās zupa kļūst arvien populārāka gan kā patstāvīgs ēdiens, gan kā daudzpusīga sastāvdaļa daudzās receptēs. Īpaši ziemas mēnešos zupa ir iecienīta, jo to ir ātri, vienkārši un garšīgi pagatavot, tāpēc tā ir iecienīta daudzu ģimeņu, pavāru un gardēžu vidū.

Lai labi garšo pupiņu zupa ar cūkgaļu un visu ko! 

Šis raksts Pupiņu zupa ar cūkgaļu un visu ko pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar vistas fileju meklē ŠEIT

Vai zināji?

Kā izrādās, kotlete ir franču virtuves ēdiens, ko parasti cep no maltas vai kapātas gaļas, zivīm un dārzeņiem. Sākotnēji tika pasniegtas ar kauliņu gaļas gabalā, lai kotleti būtu ērtāk paņemt rokā. Kad izgudroja nazi un dakšiņu, kotletes ieguva mūsdienu izskatu.

Carienes Elizabetes Petrovnas laikā jaunie pavāri no Krievijas Impērijas tika sūtīti uz Franciju apgūt franču pavārmākslu. Vairākas receptes no Francijas tika atvestas uz Krievijas Impēriju, kur vēlāk radās Kijevas kotletes, Požarska kotletes un citi kotletes atvasinājumi.

Vistas filejas ir labs liesu olbaltumvielu avots, kas ir svarīgs muskuļu atjaunošanai un vispārējai veselībai. Tās satur maz tauku, īpaši bez ādas, un nodrošina vitamīnus un minerālvielas, piemēram, B vitamīnus, fosforu un selēnu.

Lai labi garšo vistas filejas kotletes ar sēņu cepurīti.

Šis raksts Vistas filejas kotletes ar sēņu cepurīti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ātri pagatavojamās receptes skaties ŠEIT

Vai zināji?

Kāda vārdnīca, skaidro, ka Ramen ir Japāņu gaļas vai zivju zupa, kas satur nūdeles (garas, plānas strēmelītes, kas gatavotas no miltiem, ūdens un olām) un dārzeņus.

Citur skaidrots, ka tas ir sākotnēji Ķīniešu ēdiens. Ramen ir japāņu nūdeļu ēdiens, kura saknes meklējamas ķīniešu nūdeļu ēdienos. Tas ir daļa no japāņu ķīniešu virtuves. Tas ietver ķīniešu stila sārmainas kviešu nūdeles, kas tiek pasniegtas dažādās buljona garšās. Izplatītākās garšas ir sojas mērce un miso, ar tipiskām piedevām, tostarp sagrieztu cūkgaļu. nori lapām, lakto fermentētus bambusa dzinumus un lociņus. Gandrīz katram Japānas reģionam ir sava ramen variācija. Piemēram, tonkotsu (cūkgaļas kaulu buljona) ramen Kjusju salās un miso ramen Hokaido salās.

Ramen jau daudzus gadus ir iecienīts ēdiens plašai sabiedrībai, taču nesen ir no jauna izvērtēta ramen kā izsmalcināta zupas ēdiena interpretācija. Japānā ir daži slaveni ramen restorāni, kas iekļauti Michelin ceļvedī. Tam ir vairāki iespējamie iemesli, piemēram, “anime un manga ietekme”. “augstas kvalitātes klientu apkalpošana” un “dziļas un amatnieciskas kvalitātes gardēžu ēdiena tēls”.

…

Ramen restorāni uzskata, ka “vietējais ramen visā pasaulē” paplašināsies, ietekmējoties no apgabala, kurā tas ir radīts, saplūstot ar vietējo klimatu un pārtikas kultūru. Ātri pagatavojamām nūdelēm jau ir izstrādāti un plaši atzīti produkti, kas ietver vietējās garšas. Un ir izdomāti jauni ramen ēšanas veidi, kas raksturīgi tikai vietējam reģionam. Piemēram, “ramen burgers”, “ramen pica” (Myojo USA recepti var atrast šeit) un “birria ramen”. Balstoties uz šo tendenci ir tikai laika jautājums, kad visā pasaulē parādīsies vietējais ramen, kas japāņiem ir neatņemama ēdiena pasaule.

Var teikt, ka ramen ir japāņu ēdiens, ko ietekmējuši ķīniešu nūdeļu ēdieni. Tomēr, pateicoties augstajai garšas pielāgošanas brīvībai, ramen tiek uzskatīts par ēdienu, kas absorbē visu Japānas un visas pasaules kultūru garšas. Ramen attīstās katru dienu. Tā definīcija vairs nav ierobežota tikai ar japāņu ēdiena kategoriju. Ir aizraujoši domāt, ka tik ilgi, kamēr pasaulē būs cilvēki, kas mīl un novērtē ramen, turpinās parādīties jauni ēdienu stili.

Lai labi garšo ātrais pusdienu ramen!

Šis raksts Ātrais pusdienu ramen pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kartupeļu receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Capparis spinosa, kapera krūms, ko sauc arī par Flinders rose, ir daudzgadīgs augs, kam ir noapaļotas, gaļīgas lapas un lieli balti līdz sārti balti ziedi.

Augs ir vislabāk pazīstams ar ēdamajiem ziedu pumpuriem (kaperiem), ko izmanto kā garšvielu vai garnējumu, un augļiem (kaperu ogām), kurus parasti lieto sālītus vai marinētus. Arī citas Capparis sugas tiek ievāktas kopā ar C. spinosa, lai iegūtu pumpurus vai augļus. Citas Capparis augu daļas tiek izmantotas zāļu un kosmētikas ražošanā.

Sālīto un marinēto kaperu pumpuru (to vienkārši sauc par “kaperu”) izmanto kā sastāvdaļu, garšvielu vai garnējumu. Kaperi ir izplatīta Vidusjūras virtuves sastāvdaļa, īpaši Kipras, itāļu, eoliešu grieķu un maltiešu ēdienos. Kaperu krūmu nenobriedušos augļus gatavo līdzīgi un tirgo kā “kaperu ogas”. Pilnīgi nobriedušiem augļiem nav priekšroka, jo tie satur daudz cietu sēklu.

Kaperi ir īpaša sastāvdaļa itāļu virtuvē, īpaši Sicīlijas, Eolijas un Dienviditālijas kulinārijā. Tos parasti izmanto salātos, makaronu salātos, gaļas ēdienos un makaronu mērcēs. Izmantošanas piemēri itāļu virtuvē ir piccata ēdieni, vitello tonnato un spageti alla puttanesca.

Kaperi dažreiz ir tartāra mērces sastāvdaļa. Tos bieži pasniedz ar auksti kūpinātu lasi vai sālīta laša ēdieniem, īpaši loksu un krējuma sieru. Kaperus un kaperu ogas dažreiz aizstāj ar olīvām, lai izrotātu martini.

Lai labi garšo kartupeļu biezputra ar citronu un kaperiem!

Šis raksts Kartupeļu biezputra ar citronu un kaperiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kausēto sieru pievienot dažām zupām, liekas, nu jau šobrīd ir diez gan populāri un arī gardi. 

Nekas jau diži nemainās Frikadeļu zupas receptei, izņemot to, ka beigās jāpievieno savs kausētais siers. Šo recepti atstāšu šeit, jo citreiz vienkārši piemirstas, ka viena īpašā sastāvdaļa var mainīt ēdiena garšu un konsistenci, protams, uz labāko pusi. Izmēģini!

Citas zupas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Atkarībā no dažādu valstu nacionālajām tradīcijām, frikadeles, pazīst vairāk kā kotletes un šo ēdienu analogus var izmantot gan pirmajos, gan otrajos ēdienos.

Dāņu, vācu un holandiešu virtuvē Frikadele ir ēdiens, kas līdzinās krievu kotletēm, ir maltās gaļas bumbiņa, kas ceptas eļļā. Tajā pašā laikā frikadeles, ko liek zupās, Vācijā sauc par Fleischklößchen (gaļas pelmeņi). Tajā pašā laikā zviedru kotletes, kas ir kā mazas frikadeles, ir mazu kotlešu variants, kas tiek pasniegts kartupeļu sēņu ēdienu.

Krievijā frikadeļu zupa iemantoja popularitāti kopš 20. gadsimta 20. gadu beigām, pateicoties lielām rūpnīcu-virtuvju atvēršanai lielās pilsētās – lielos, mehanizētos ēdināšanas uzņēmumos, kuru sortimentā bija šāda veida maltās gaļas pusfabrikāts.

Lai labi garši frikadeļu zupa ar kausēto sieru!

Šis raksts Frikadeļu zupa ar kausēto sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar vistas fileju meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Apelsīns ir saldā apelsīnkoka auglis. Saldais apelsīns ir pasaulē visvairāk audzētais auglis, kas aug kokos. Apelsīnkoki parasti ir 9—10 metrus augsti, bet dažreiz tie var sasniegt pat 15 metru augstumu. Apelsīni zied ar baltiem ziediem, kuriem parasti ir piecas ziedlapiņas. Ziedu smarža ir ļoti salda, tas piesaista daudz bišu. Apelsīnkoki ir mūžzaļi.

Saldo apelsīnu kokus no Ķīnas atveda uz Itāliju, Spāniju un Portugāli 15. gadsimtā. Pirms tam Itālijā tika audzēti tikai skābo apelsīnu koki. No Eiropas apelsīnu koki tika pārvesti uz ASV, Dienvidameriku, Āfriku un Austrāliju, kur apelsīnus sāka audzēt pārdošanai.

Apelsīnu sula satur B8 vitamīnu, kas nepieciešams normālai sirds muskuļa un galvas smadzeņu audu darbībai. Tas regulē organismā tauku apmaiņas procesu, pazemina holesterīna līmeni asinīs, samazina asinsvadu spazmas, normalizē zarnu trakta peristaltiku, veicina šlaku izvadīšanu no organisma. Sulai piemīt arī baktericīda iedarbība. Tā veicina (lietojot ārīgi) inficētu brūču un hronisku čūlu sadzīšanu.

Apelsīnu miza satur 1,2-2% ēterisko eļļu. Enerģētiskā vērtība ir 100 g – 38 kkal. No minerālvielām satur kāliju, kalciju, magniju, fosforu, dzelzi, nātriju. Apelsīni – vērtīgs C, B1 un P vitamīna avots. Tāpēc to lietošana uzturā mazina organisma vitamīnu deficītu. Mizā vitamīnu ir pat vairāk nekā mīkstumā. Apelsīni labvēlīgi ietekmē gremošanu, mazina pūšanas procesu zarnās. Apelsīnu šķiedrvielas un pektīnvielas veicina holesterīna un kaitīgu vielmaiņas pārpalikumu izvadīšanu no organisma, kas sevišķi svarīgi vecākiem cilvēkiem aterosklerozes novēršanai. Lielais skābes saturs nav vēlams kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūlas slimniekiem. Apelsīnos ir fitoncīdi, kas iznīcina vai vājina kaitīgu mikrobu darbību organismā.

Lai labi garšo vistas filejas laiviņas ar apelsīna šķēlītēm!

Šis raksts Vistas filejas laiviņas ar apelsīna šķēlītēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes skaties ŠEIT. 

Vai zināji?

Par gardo latviešu karbonādi, ir atrodamas liecības, 1935. gadā, žurnālu rakstots. Piemēram, atrodami raksti par Latvijas futbolistu piedzīvojumiem Francijā 1935. gadā. Lai cik gardi nebija franču ēdieni, puiši ļoti ilgojās pēc Rīgas karbonādēm. Sporta Pasaule, Nr. 204 (07.11.1935) / Nikolajs Seglenieks / “Lūdzu, sagatavojiet 40 karbonādes!”.

Kā jauns atklājums aprakstīta gaļas noturēšana vēsumā, lai uzlabotu tās struktūru. (“Rīts”, Nr. 102 (13.04.1939) / Būs tikai mīkstas karbonādes / Londonā, 12. aprīlī.). Austrālijas bekona rūpnieki Krēgers un Co patentējuši kādu jaunizgudrojumu karbonādes kvalitātes uzlabošanai. Viņi karbonādei domāto gaļu pirms pārdošanas veikalos ievieto īpašās saldētavās, kurās sabiezināts, mitrs gaiss. Gaļa tiek pakārta zarnu diegos un lielā mitrumā paliek šādā stāvoklī veselu nedēļu. Gaļai karājoties, satrūkstot cietās cīpslas un turpmāk nevienam karbonādes ēdājam vairs nevajadzēšot sūdzēties, ka tā iznākusi cieta.

Padomju laikos karbonādes vērtība tikai palielinājās – labu, svaigu gaļu dabūt bija tikpat kā neiespējami. Presē atrodami divu veidu raksti – vienus caurstrāvo utopisks optimisms, mēģinot padomju cilvēkos iedvest pārliecību, ka, neraugoties uz reālo situāciju tukšajos veikalos, pie mums viss ir vislabāk. Piemēram, Alūksnē atver jaunu kulinārijas veikalu, kas atrisinās visas saimnieču ikdienas rūpes. Citos laikrakstos atrodama arī skarba kritika par nekvalitatīviem produktiem un pakalpojumiem.

Interesanta vēstures liecība arī no 1961. gada 11. novembra, Padomju Jaunatne. Tautas saimniecības padomes ēdnīcā Rīgā, Smilšu ielā 1, nu jau kādu pusgadu ēdnīcas apmeklētājiem nedod nažus, kas tik nepieciešami, piemēram, karbonādes sagriešanai. Varbūt ēdnīcas vadība domā, ka karbonādes gabalu ēdnīcas apmeklētājiem, līdzīgi mežoņiem, vajadzētu ņemt pirkstos un sagriezt ar zobiem? (Lūk, nažus viesi pievāc, bet rūpnīcas tos neražo, lai nozagtos atvietotu. Ref.).

Nebiju agrāk tā nemaz aizdomājusies, ka arī karbonādi varētu dēvēt par vienu no latviešu nacionālajiem ēdieniem. 

Lai labi garšo šī, cūkgaļas karbonāde ar “cepurīti”, versija!

Šis raksts Cūkgaļas karbonāde ar “cepurīti” pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis ir savā ziņā arī lielisks brokastu ēdiens, enerģija visai dienai!

Ar ko vēl var ēst rīsus, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kedžerī jeb “Kedgeree” ir britu nacionālais brokastu ēdiens, kura saknes meklējamas 19. gadsimta Indijā. 

Kedgeree ir rīsu un kūpinātu zivju ēdiens, kas radies koloniālajā Indijā un tagad ir lolota un populāra britu recepte. Kedgeree sāka savu dzīvi britu radža laikā kā khichdi — ēdiens no ājurvēdas hičari diētas, kurā bija garšvielas, cepti sīpoli, ingvers un lēcas. Tie, kas atgriezās no sava laika subkontinentā, atveda ēdienu uz Lielbritāniju, kur tas ātri kļuva par nacionālo galveno ēdienu, un lēcas parasti netika pagatavotas. No pieticīga rīsu un lēcu ēdiena tas lēnām pārvērtās par to, ko mēs zinām šodien, kurā ietilpst kūpinātas zivis.

Šī garšīgā un sātīgā recepte ir piepildīta ar garšām, ko nodrošina kūpinātais lasis, karijs, aromātiskais kardamons un smaržīgie pētersīļi. Kedgeree ēd karstu vai aukstu, un to tradicionāli uzskata par brokastu ēdienu, taču to bauda arī kā pusdienas vai vakariņas. Šī garšīgā maltīte ir gatava mazāk nekā stundas laikā, un tā ir lieliska iespēja ģimenes vakariņām. Jo ​​tā ir sātīga, mierinoša un pagatavota no svaigām un veselīgām sastāvdaļām.

…

Tiek uzskatīts, ka Kedgeree cēlies no Indijas rīsu un pupiņu vai rīsu un lēcu ēdiena khichuṛī, izsekojamība līdz 1340. gadam vai agrāk. Hobsons-Džobsons citē ibn Battuta (apmēram  1340), pieminot ēdienu mung pupiņām, kas vārītas ar rīsiem, ko sauc par kišrī. 

Gudžaratā, kur khichdi joprojām ir populārs, lēcu un rīsu ēdienu parasti pasniedz ar kadhi — jogurta ēdienu ar garšvielām, ko var sajaukt ar khichdi. Khichdi Gudžaratā parasti negatavo ar zivīm, lai gan piekrastes ciematos, kur ir daudz jūras velšu, zivis dažreiz ēd ar hichdi.

Mogulu imperators Aurangzebs iecienījis Alamgiri Khichdi —  kedgeree ar zivīm un vārītām olām. Plaši tiek uzskatīts, ka šo ēdienu uz Apvienoto Karalisti atveda atgriezušies britu koloniāļi, kuri to bija baudījuši Indijā un ieveda Lielbritānijā kā brokastu ēdienu Viktorijas laikos, kas bija daļa no modernās angloindiešu virtuves

Ēdiens tika iekļauts jau 1790. gadā Stefanas Malkolmas no Bērnfūtas, Damfrīsšīras štata, recepšu grāmatā. Līdz 19. gadsimtam Kedgeree bija kļuvis par izsmalcinātu brokastu/vēlo brokastu ēdienu Anglijā, parādoties, piemēram, Saki novelē “A Bread and Butter Miss“.

Lai labi garšo kedgeree jeb rīsi ar lasi un olu!

Šis raksts Kedgeree jeb rīsi ar lasi un olu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Iepazīsties vairāk ar interesanto dārzeni, sparģeli, manā bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Karijs (Tamila valodā kari) ir garšvielu maisījums no garšvielām, kuras pamatā ir kurkumas sakne. Indijā tradicionāli kariju pievieno gaļai, zivīm, rīsiem un dārzeņiem. Šī garšviela ir arī ļoti populāra un augsti novērtēta, jo spēj dot ēdieniem zeltainu nokrāsu un brīnišķīgu aromātu. Kariju pat pievieno saldajam plovam.

Kā komerciāli pieejams Rietumu tirgos, karija pulveris ir salīdzināms ar tradicionālo Indijas garšvielu maisījumu, kas pazīstams kā “garam masala”.

Sparģeļi parģeļi pastāv jau tūkstošiem gadu. Ēģiptes kapenēs pat ir attēloti sparģeļi, kas datēti ar 400. gadu pirms mūsu ēras! Sparģeļu nosaukums cēlies no grieķu vārda “sparģeļi” (un sākotnēji persiešu vārda “sparģeļi”), kas nozīmē “dīgsts” vai “atvasis”. Epitets “officinalis” latīņu valodā nozīmē “ambulance”, norādot uz ārstnieciskajām īpašībām, kas kādreiz tika piedēvētas augam.

Sparģeļi ir ne tikai zaļi. Lai gan zaļie sparģeļi ir visizplatītākā šķirne, sparģeļi var būt arī balti vai purpursarkani. Baltos sparģeļus audzē pazemē, lai tie netiktu pakļauti saules gaismai, kas sparģeļiem piešķir zaļo krāsu. Violetie sparģeļi savu krāsu iegūst no antocianīniem, kas ir antioksidanti, kas atrodami arī mellenēs un sarkanajos kāpostos.

Lai labi garšo vista karija mērcē ar sparģeļiem!

Šis raksts Vista karija mērcē ar sparģeļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.