Citas pastētu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Pastēte, šo terminu datē ar 12. gadsimtu. Pirmajā vārdnīcā tā sākotnējā nozīme ir “kulinārijas izstrādājums, kas sastāv no maltas gaļas vai zivs, kas ietīta mīklā un cepta cepeškrāsnī”. OED definīcija ir “pīrāgs vai mīklas izstrādājums, kas parasti pildīts ar smalki maltu gaļu, zivi, dārzeņiem utt.” Franču vārdi pâte (kūka) un pâté abi ir atvasināti no latīņu valodas vārda pasta, kas nozīmē pasta vai mīkla (tāpat kā angļu vārds “pastry”). Līdz 19. gadsimtam mīklas apvalks bieži vien tika izmests. Saskaņā ar Larousse Gastronomique, ja ir mīklas apvalks, ēdiens ir pâté en croute, un, ja tā nav un maisījums tiek gatavots traukā (ko sauc par terrine), tas ir pâté en terrine, bieži saīsināti terrine vai pâté, termini, ko lieto kā sinonīmus gan franču, gan angļu valodā. Kotlete ir līdzīgs ēdiens, un tās nosaukums cēlies no 19. gadsimta angļu valodas franču vārda pâté sagrozījuma.

Pastēte bija pazīstama romiešiem, kuri to parasti gatavoja no cūkgaļas, lai gan citas galvenās sastāvdaļas varēja ietvert marinētas un garšvielās pievienotas putnu mēles. Viduslaikos bija daudz konditorejas izstrādājumu recepšu (gaļa — cūkgaļa, mājputni, medījums vai zivis — gatavotas mīklā).

Lai labi garšo vistas aknas pastēte!

Šis raksts Vistas aknas pastēte pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT un ko pagatavot vēl no bietēm skaties TE.

Vai zināji?

Bietei, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo biešu zupa ar cūkgaļu!

Šis raksts Biešu zupa ar cūkgaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Ķīnā, tika atklāts pirmais zupas bļodas eksemplārs, ka tas datēts ar 20 000. gadu p.m.ē. Senajā keramikā bija redzamas apdeguma pēdas, kas liecina, ka gatavoja siltu ēdienu.

Karstu akmeņu izmantošana ūdens vārīšanai bija zināma prakse neandertāliešiem ap šo laiku. Tiek uzskatīts, ka ūdens vārīšana notika pēc cepšanas un pirms cepšanas. Tika uzskatīts, ka neandertālieši vārīja kaulus, lai kausētu taukus, kas novērš saindēšanos ar olbaltumvielām. Rezultātā ūdenī tika izveidots dzerams buljons, ko viņi labprāt dzēra – tāpat kā mēs mūsdienās.

14. gadsimtā zupas pagatavošanas veids mainījās uz mūsdienu ēšanas paradumiem. To ietekmēja ģērbšanās stils. 14. gs. Eiropā bija iecienīts vilkt apģērbu ar stingrām, augstām apkaklēm. Tas apgrūtināja un padarīja nekārtīgu zupas ēšanu, paceļot bļodu pie lūpām. Tā radās zupas karote – viens no revolucionārākajiem izgudrojumiem zupas vēsturē.

Mūsdienās zupa kļūst arvien populārāka gan kā patstāvīgs ēdiens, gan kā daudzpusīga sastāvdaļa daudzās receptēs. Īpaši ziemas mēnešos zupa ir iecienīta, jo to ir ātri, vienkārši un garšīgi pagatavot, tāpēc tā ir iecienīta daudzu ģimeņu, pavāru un gardēžu vidū.

Lai labi garšo pupiņu zupa ar cūkgaļu un visu ko! 

Šis raksts Pupiņu zupa ar cūkgaļu un visu ko pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ātri pagatavojamās receptes skaties ŠEIT

Vai zināji?

Kāda vārdnīca, skaidro, ka Ramen ir Japāņu gaļas vai zivju zupa, kas satur nūdeles (garas, plānas strēmelītes, kas gatavotas no miltiem, ūdens un olām) un dārzeņus.

Citur skaidrots, ka tas ir sākotnēji Ķīniešu ēdiens. Ramen ir japāņu nūdeļu ēdiens, kura saknes meklējamas ķīniešu nūdeļu ēdienos. Tas ir daļa no japāņu ķīniešu virtuves. Tas ietver ķīniešu stila sārmainas kviešu nūdeles, kas tiek pasniegtas dažādās buljona garšās. Izplatītākās garšas ir sojas mērce un miso, ar tipiskām piedevām, tostarp sagrieztu cūkgaļu. nori lapām, lakto fermentētus bambusa dzinumus un lociņus. Gandrīz katram Japānas reģionam ir sava ramen variācija. Piemēram, tonkotsu (cūkgaļas kaulu buljona) ramen Kjusju salās un miso ramen Hokaido salās.

Ramen jau daudzus gadus ir iecienīts ēdiens plašai sabiedrībai, taču nesen ir no jauna izvērtēta ramen kā izsmalcināta zupas ēdiena interpretācija. Japānā ir daži slaveni ramen restorāni, kas iekļauti Michelin ceļvedī. Tam ir vairāki iespējamie iemesli, piemēram, “anime un manga ietekme”. “augstas kvalitātes klientu apkalpošana” un “dziļas un amatnieciskas kvalitātes gardēžu ēdiena tēls”.

…

Ramen restorāni uzskata, ka “vietējais ramen visā pasaulē” paplašināsies, ietekmējoties no apgabala, kurā tas ir radīts, saplūstot ar vietējo klimatu un pārtikas kultūru. Ātri pagatavojamām nūdelēm jau ir izstrādāti un plaši atzīti produkti, kas ietver vietējās garšas. Un ir izdomāti jauni ramen ēšanas veidi, kas raksturīgi tikai vietējam reģionam. Piemēram, “ramen burgers”, “ramen pica” (Myojo USA recepti var atrast šeit) un “birria ramen”. Balstoties uz šo tendenci ir tikai laika jautājums, kad visā pasaulē parādīsies vietējais ramen, kas japāņiem ir neatņemama ēdiena pasaule.

Var teikt, ka ramen ir japāņu ēdiens, ko ietekmējuši ķīniešu nūdeļu ēdieni. Tomēr, pateicoties augstajai garšas pielāgošanas brīvībai, ramen tiek uzskatīts par ēdienu, kas absorbē visu Japānas un visas pasaules kultūru garšas. Ramen attīstās katru dienu. Tā definīcija vairs nav ierobežota tikai ar japāņu ēdiena kategoriju. Ir aizraujoši domāt, ka tik ilgi, kamēr pasaulē būs cilvēki, kas mīl un novērtē ramen, turpinās parādīties jauni ēdienu stili.

Lai labi garšo ātrais pusdienu ramen!

Šis raksts Ātrais pusdienu ramen pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Mango ir kešju riekstu dzimtas pārstāvis un viens no svarīgākajiem un visplašāk kultivētajiem augļiem tropiskajā pasaulē. Mango koks tiek uzskatīts par Dienvidāzijas, īpaši Mjanmas un Asamas štata Indijā, vietēju augu, un ir izveidotas daudzas tā šķirnes. Mango ir bagātīgs A, C un D vitamīnu avots.

Mango ir nesaraujami saistīts ar Indijas folkloru un reliģiskajām ceremonijām. Pats Budam tika uzdāvināts mango birzs, lai viņš varētu atrast mieru tās pateicīgajā ēnā. Nosaukums “mango”, ar kuru šis auglis ir pazīstams angliski un spāniski runājošajās valstīs, visticamāk, ir atvasināts no malajamu mannas, ko portugāļi pārņēma kā mangu. 1498. gadā ieradās Keralā garšvielu tirdzniecības nolūkā. Iespējams, sēklu transportēšanas grūtību dēļ (tās saglabā dīgtspēju tikai īsu laiku) koks Rietumu puslodē netika ievests līdz aptuveni 1700. gadam, kad tas tika iestādīts Brazīlijā; Rietumindiju tas sasniedza ap 1740. gadu.

Karijs (Tamila valodā kari) ir garšvielu maisījums no garšvielām, kuras pamatā ir kurkumas sakne. Indijā tradicionāli kariju pievieno gaļai, zivīm, rīsiem un dārzeņiem. Šī garšviela ir arī ļoti populāra un augsti novērtēta, jo spēj dot ēdieniem zeltainu nokrāsu un brīnišķīgu aromātu. Kariju pat pievieno saldajam plovam.

Populāri ēdieni ar kariju: rīsi, dārzeņu ragu, vistas salāti, liellopu gaļas fileja, frikadeles, maltā gaļa, makaroni ar vistas gaļu.

Lai labi garšo burkānu mango karijs ar vistas fileju!

Šis raksts Burkānu mango karijs ar vistas fileju pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kausēto sieru pievienot dažām zupām, liekas, nu jau šobrīd ir diez gan populāri un arī gardi. 

Nekas jau diži nemainās Frikadeļu zupas receptei, izņemot to, ka beigās jāpievieno savs kausētais siers. Šo recepti atstāšu šeit, jo citreiz vienkārši piemirstas, ka viena īpašā sastāvdaļa var mainīt ēdiena garšu un konsistenci, protams, uz labāko pusi. Izmēģini!

Citas zupas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Atkarībā no dažādu valstu nacionālajām tradīcijām, frikadeles, pazīst vairāk kā kotletes un šo ēdienu analogus var izmantot gan pirmajos, gan otrajos ēdienos.

Dāņu, vācu un holandiešu virtuvē Frikadele ir ēdiens, kas līdzinās krievu kotletēm, ir maltās gaļas bumbiņa, kas ceptas eļļā. Tajā pašā laikā frikadeles, ko liek zupās, Vācijā sauc par Fleischklößchen (gaļas pelmeņi). Tajā pašā laikā zviedru kotletes, kas ir kā mazas frikadeles, ir mazu kotlešu variants, kas tiek pasniegts kartupeļu sēņu ēdienu.

Krievijā frikadeļu zupa iemantoja popularitāti kopš 20. gadsimta 20. gadu beigām, pateicoties lielām rūpnīcu-virtuvju atvēršanai lielās pilsētās – lielos, mehanizētos ēdināšanas uzņēmumos, kuru sortimentā bija šāda veida maltās gaļas pusfabrikāts.

Lai labi garši frikadeļu zupa ar kausēto sieru!

Šis raksts Frikadeļu zupa ar kausēto sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Atceros, kā skolas ēdniecā ņēmu vienmēr vistas galertu, kuram augšā bija burkāniņš.

Citas gaļas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Galerts, arī aukstā gaļa, zilcgaļa un aspiks, ir savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs. Galerts veidojas, vārot gaļu vai buljonu, atdziestot tas pārvēršas želejveidīgā masā. Tas notiek, jo skrimšļi un kauli satur dabisko želatīnu, kas liek masai sarecēt. Galertu izmanto kā piedevu citiem ēdieniem, kā arī citu ēdienu dekorēšanai. Ja vēlas iegūt gaišāku galertu, tad to dzidrina ar olas baltumu.

Vēsturiski gaļas “aspiki” jeb galerts tika gatavoti pat pirms augļu un dārzeņu garšas aspiciem. Viduslaikos pavāri bija atklājuši, ka no sabiezināta gaļas buljona var pagatavot želeju. Detalizēta aspic recepte ir atrodama Le Viandier, kas sarakstīta 1375. gadā vai ap to.

Lai labi garšo vistas galerts!

Šis raksts Vistas galerts pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT. Un iepazīsties ar rakstu: “Pavasara zaļumi īstas vitamīnu bumbas”.

Vai zināji?

Arvien vairāk kļūst pieejami pirmie pavasara dārzeņi – kraukšķīgie redīsi, lociņi, spināti un salāti, sparģeļi un zaļie zirnīši.

Mūsdienu medicīnas pamatlicējs Hipokrāts ir rakstījis par uztura ietekmi uz veselību, ka uzturam ir jābūt mūsu zālēm un dabas veltes un zaļumi ir jāēd jo īpaši, stāsta uztura speciāliste. Dārzeņi un zaļumi satur antioksidantus, kas palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, kuri nepārtraukti tiek ražoti mūsu organismā. 

Mūsu ikdiena ir stresa pilna, bieži vien nakts miegam netiek veltīts pietiekams laiks, nereti ēdiens ir nekvalitatīvs un tiek lietoti dažādi ķīmiskie līdzekļi, kas negatīvi ietekmē mūsu organismu. Antioksidanti palīdz cīnīties pret šo nelabvēlīgo faktoru ietekmi uz mūsu organismu.

Antioksidantu klāsts ir plašs, tāpēc nav jāmeklē kāds viens, konkrēts kādā dārzenī vai zaļumā, bet jāēd tie katru dienu, pat vairākas reizes dienā. Ir jāiekļauj uzturā visi košās krāsas zaļumi, saknes un dārzeņi, ogas, augļi un pēc iespējas jāizvēlas bioloģiski audzēta pārtika. 

Uztura speciāliste stāsta, ka teju visos zaļumos un dārzeņos ir līdzīga vitamīnu un minerālvielu koncentrācija – K, C, arī B grupas vitamīni, antioksidanti. Tāpēc ir svarīgi savu ikdienas maltīti papildināt ar šīm dabas veltēm. 

Sākoties sparģeļu laikam, tos iekļaujot savā ēdienkartē, uzņemsim K vitamīnu, šķiedrvielas, antioksidantus, piemēram, glutationu, kas ir ar antikancerogēnām īpašībām un, iespējams, var kavēt vēža šūnu augšanu, skaidro uztura speciāliste.

Savukārt redīsos galvenokārt ir šķiedrvielas, nedaudz B grupas vitamīnu, C vitamīns un antioksidanti. Pavasara redīsi satur daudz ūdens, nelielās devās kāliju, nātriju, dzelzi, fosforu un magniju. Redīsi ir pieskaitāmi krustziežu dzimtas augiem – tas nozīmē, ka tie satur arī nelielos daudzumos sulforafānu un indolus, kas tiek pētīti neinfekciju slimību profilaksei, kā arī luteīnu un citus antioksidantus.

Lai labi garšo pavasara dārzeņu zupa!

Šis raksts Pavasara dārzeņu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Bietēm, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.  

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo veģetārais rasols ar bietēm!

Šis raksts Veģetārais rasols ar bietēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Tvaicēta vai cepta forele ir nemainīgi garda un vienkārši pagatavojama – lieliska un veselīga alternatīva smagajiem gaļas ēdieniem. Lielākoties grēkojam, baidoties izmēģināt ko jaunu, tādēļ nemainīgi pasniedzam šo cēlo zivi ar tvaicētiem rīsiem vai, labākajā gadījumā, ar dārzeņu salātiem, bet ir arī daudzas citas garšu kombinācijas, ko noteikti vajadzētu izmēģināt.

Citas jūras velšu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ideāla foreles piedeva ir sparģeļi. Šo produktu salikumu ir iecienījuši gardēži visās pasaules malās, un ne velti – sparģeļi delikāti paspilgtina zivs garšu, nenomācot to, kā arī piešķir maltītei tekstūru, kraukšķīgumu un priecē aci ar veselīgi košo krāsu. 

Arī no uzturzinātnes viedokļa šis duets ir atzīstams par veiksmīgu, jo zivs palīdz organismā uzsūkties sparģeļu sastāvā esošajai vitamīnu un minerālvielu pārbagātībai, savukārt sparģeļi gādā par to, lai zivs būtu vieglāk sagremojama un olbaltumvielu šķelšanas procesā nerastos kaitīgi savienojumi.

Dabiski varavīksnes forele bijusi sastopama Klusā okeāna austrumu piekrastē. Šodien varavīksnes forele uzskatāma par vienu no visplašāk introducētajam sugām pasaulē, tā sastopama neskaitāmās upēs un ezeros visapkārt zemeslodei. Barojas ar kukaiņiem, ūdens bezmugurkaulniekiem un zivīm. Sastopamas migrējošas (nārsto upēs, bet barojas jūrā) un saldūdens formas. 

Ļoti populāra akvakultūras suga, tiek audzēta visā pasaulē, arī Latvijā. Mūsu ūdeņos varavīksnes foreles regulāri ielaistas jau kopš 20. gadsimta sākuma, bet nārstojošas populācijas nav izveidojušās.

Lai labi garšo cepta forele ar dārzeņiem!

Šis raksts Cepta forele ar dārzeņiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.