Svaigu diļļu un loku smaržu zina visa. Nātres dzēlumu vasarā gan jau arī ir sajutuši daudzi, bet vai nātres ir baudījuši?

Turpini lasīt un iepazīstināšu ar 9 populārākajiem pavasara zaļumiem, kurus vajadzētu iekļaut savā ēdienkartē. Lasām un baudām kopā – Pavasara zaļumi īstas vitamīnu bumbas!

Dilles

Mēdz teikt, ka tu neesi īsts latvietis, ja neēd dilles. Dilles vari izmantot ne tikai ēšanā, bet ir arī lielisks papildinājums puķu pušķos. Kaltētas, svaigas, vārītas – nu jebkādā veidā dilles ir ēdamas, nu vismaz man tā liekas. 

Krūmu dilles, smaržīgās dilles, …dilles ar ziediem un dilles bez ziediem…smaržīgā dille ir visizplatītākais garšaugs. Dilles izmanto kā garšas uzlabotāju un piedevu pie ēdieniem. Dillēm piemīt arī augsni dezinficējošas īpašības.

Tautas medicīnā dilles lieto pret vēdera uzpūšanos un piena sekrēcijas uzlabošanai. Tās veicina arī gremošanas sulu izdalīšanos. Dilles izceļas ar ļoti augstu ēterisko eļļu saturu, ar ko izskaidrojams to aromāts. Dillēs ir daudz C vitamīna, kālija, kalcija, magnija, fosfora sāļu, taukskābes, olbaltumi. Nedrīkst aizmirst, ka ne tikai svaigas, bet arī kaltētas dilles labvēlīgi ietekmē gremošanas orgānu darbību.

Dilles ēdienā

Dillēm ir patīkams, svaigs aromāts un garša, un tās izmanto gandrīz visu gadu svaigā, saldētā vai kaltētā veidā. Dilles ļoti labi pārcieš sasaldēšanu, tāpēc ziemā tās ir labs papildinājums ēdienam. Ziemā var lietot diļļu sēklas. Tās ieteicams pielikt mīklai, cepot plāceņus, kā arī zupām, zivju zupai, pie zivju ēdieniem.

Kulinārijā dilles ir ļoti iecienītas. Svaigās zaļās diļļu lapas liek pie biezpiena, siera, mērcēm, kā arī pie olu, gaļas, zivju, kartupeļu, sakņu un sēņu ēdieniem. Diļļu lakstus lieto gurķu un kāpostu skābēšanai, tomātu konservēšanai un marināžu gatavošanai. Dilles parasti pievieno jau gatavam ēdienam, lai nezustu to skaistā zaļā krāsa un izteiktā smarža. Dilles sagatavot ziemai nav grūti. Tās labi jāizkaltē, lai saglabātu svaigo zaļo krāsu. Šajā gadījuma tās saglabā visu uzturvērtību.

Loki

Tāpat kā dilles, lokus arī var nosaukt par latviešu tradicionālo ēdienu. Priecājos, ka ir veikali, kas piedāvā arī ziemas periodā iegādāties lokus podiņos un baudīt to svaigo garšu.

Loki palīdz mazināt nogurumu, nespēku, miegainību un reiboņus. Lociņi palīdz izvairīties no vīrusiem un stiprina imunitāti. Loki ir bagāti ar vitamīniem (C, B grupas, E un PP), karotīnu, organiskajām skābēm, ēterisko eļļu, makroelementiem un mikroelementiem. Tie var sniegt jūtamu labumu vitamīnu trūkuma mazināšanai pavasarī, elpceļu un citu slimību ārstēšanai un profilaksei.

Loki ēdienā

Loki ir lieliska piedeva salātiem, biezpienam, omletei vai veselības dzērienam – ar svaigiem garšaugiem, sāli un pipariem sajauktam kefīram. Es domāju, te nav ko piebilst daudz, latvieši tak zina, kur un kā izmantot lokus.

Pētersīļi

Pētersīļi, manuprāt, ir viens no tiem garšaugiem, kas nu patīk vai nē. Tiem noteikti ir izteikta garša, kas daudziem var nepatikt. Es laikam esmu visu zaļumu ēdājs, tāpēc arī pētersīļi ir biežs draugs manā uzturā gan svaigā, gan kaltētā veidā.

Pētersīlis ir viens no augiem, kas satur vismazāk kaloriju. Pētersīļi ir bagāti ar antioksidantiem, vitamīniem, šķiedrvielām, minerālvielām. Satur kāliju, kalciju, mangānu, dzelzi, magniju. Pētersīļu sastāvā ir A, beta karotīns, C, K un E vitamīni, zeaksantīns. 

Pētersīļu ēteriskā eļļa stimulē kuņģa sekrēciju, veicinot gremošanu. Pētersīlis mazina arī gāzu uzkrāšanos zarnās un var novērst spazmas. 

Pētersīļi ēdienā

Pētersīļus tāpat kā dilles un lokus izmantos svaigus un kaltētus. Pievieno salātiem, mērcēm, smūtijiem, marinādēm un pārkaisot pamatēdieniem, kā arī izmanto ēdienu dekorēšanā.

Skābenes

Skābenes arī ir viens no maniem bērnības našķiem – gan svaigas, gan zupās. Pilna sauja skābeņu pavasarī. 

Skābenes satur daudz C vitamīna, karotīna un minerālvielu. Skābeņu lapas satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, dažādas minerālvielas, karotīnu, flavonglikozīdu, B1, B2, A, PP vitamīnus. 

Skābenes ēdienā

Uzturā skābeņu lapas izmanto ne tikai svaigas vai vārītas, bet arī kaltētas un saldētas. No tām gatavo salātus vai piedevu biezeņus. Vislabāk skābenes derēs zupās, mērcēs un pīrāgos.

Skābenes lieliski var uzglabāt saldētas. Salasa skābenes, noskalo, pārlasa, sagriež un kopā ar drusku sāls saliek porciju (1 zupai) lielos trauciņos – mēģina saspiest cieši un liek saldētavā.

Nātres

Esot jaunāka, nātres dzēlumus, kā lauku bērns, esmu sajutusi ļoti daudz. Atceros vectēva vārdus, ka tas nāk tikai par labu veselībai. Un esot jau lielākai, uzzināju, ka nātres var arī ēst. Tas gan manī radīja ne visai labas emocijas un nespēju iedomāties, ka nātres baudu kā, piemēram, skābenes. Mamma iemānīja iekšā, pieliekot klāt pavasara salātu bļodai, kopā ar krējumiņu. Atceros, ka visu notiesāju vēsā prātā un likās ar tīri garšīgi. Šobrīd nātru baudīšana liekas tikpat ikdienišķa kā salātlapas.

Nātres ir ļoti bagātas ar antioksidantiem, karotinoīdiem, K, C, D, K un B1 un citiem vitamīniem. Nātres ir lielisks dzelzs avots, tās satur daudz hlorofila. Nātres īpaši ieteicamas visiem tiem, kas ziemas sezonā ir slimojuši ar dažādām saaukstēšanās slimībām. Tās noteikti palīdzēs stiprināt imunitāti, veicinās organisma attīrīšanos, uzlabos asins sastāvu, kā arī regulēs cukura daudzumu asinīs.

Nātres ēdienā

Pirmie nātru dzinumi pavasarī parasti ir ļoti maigi un nedzels, tomēr ir arī ieteicams nātru lapiņas pirms celšanas galā applaucēt ar karstu ūdeni, lai noņemtu asumu. 

Nātru lietošanas iespējas uzturā ir ļoti plašas – lieto tās salātos, zupās, sautējumos, kā arī garšvielu vietā. Protams, visvairāk vērtīgo vielu tavs organisms saņems, ja ēdīsi nātru dzinumus svaigā veidā ar citiem zaļumiem (lociņiem, dillēm utt.). Nātru smūtijs, piemēram, spinātu vietā, brokastīs arī ir lielisks veids kā tās baudīt. 

Gārsa

Šo augu redzu kā nelielu murgu savā dārza placītī un, iedomājoties, ka es to varu pievienot savai salātu bļodai, nenāk prātā nekas labs. Bet kā izrādās, gārsā ir daudz labas vielas, par kurām organisms tev pateiksies. Esmu tās baudījusi salātos, un nekāda izteiktā garša tai nav. Taču, lai pati lasītu gārsu priekš savas maltītes, par to man ir jāpadomā. 

Gārsa sakoncentrē sevī vitamīnus tieši pavasarī – tikko lienot ārā no zemes. Gārsa ir viens no avotiem, kā uzņemt lielu daudzumu C vitamīna. Gārsai piemīt arī spēcīgas organismu attīrošas īpašības – tā samazina skābju līmeni organismā un sekmē dažādu sāļu izvadīšanos. Papildus šīm īpašībām, gārsa ir arī nomierinoša un tonizējoša.

Gārsa ēdienā

Ēšanai ieteicami ir paši pirmie gārsas dzinumi, kad tā tik tikko sākuši līst ārā no zemes, pieaugusi gārsa maina savu garšu, kā arī pēc tekstūras paliek ne tik tīkama. Gārsu var iekļaut savā ēdienkartē tieši tāpat kā jebkurus citus zaļumus – salātos, zupās, sautējumos, biezeņos. Protams, visvērtīgākās ir gārsu lapiņas, kas lietotas tieši svaigā veidā. Izmēģini gārsu kopā ar citiem pavasara zaļumiem sakult kokteilī kopā ar kefīru – var pievienot arī nedaudz sāls un piparu, vai kādu citu garšvielu. Šāds kokteilis ir īsta pavasara vitamīnu bumba. Pavasara zaļumi īstas vitamīnu bumbas.

Pienenes

Pienenes īsts pavasara vēstnesis pļavā. Tas dzeltenums silda sirdi. Apsēsties pļavā un pīt pieneņu vainadziņu. Esmu arī baudījusi pieneņu medu, kas ir loti gards.

Jaunās pieneņu lapiņas, kas no zemes lien ārā tieši pavasara sākumā, ir ļoti vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots, Pieneņu lapās ir ļoti daudz C un A vitamīnu, kālija, kalcija, nātrija, karotinoīdu, dzelzs un lecitīna. Pienenes ir ļoti spēcīgs organisma attīrītājs, tādēļ sevišķi ieteicams pavasara attīrīšanās kūrēs. Tām piemīt izteikta žulti dzenoša un veidojoša iedarbība.

Pienenes ēdienā

Pirmās pieneņu lapiņas, kas lien ārā no zemes pavasarī parasti nav tik rūgtas, kā jau pieaugušas pienenes vasarā. Tomēr, ja tev to garša tomēr ir par rūgtu, pirms lietošanas, pārlej tās ar sālsūdeni. Rūgtumu var mazināt arī ēdieniem pievienojot skābenes, citronu sulu, lokus, krējumu vai kefīru. Vislabāk ir lietot svaigas pieneņu lapas, piemēram, salātos vai zaļajos kokteiļos, taču tās, protams, var izmantot arī siltajos ēdienos – zupās, sautējumos, biezeņos u.c.

Liepu pumpuri un lapas

Liepziedu tēja, domāju par to ir dzirdējuši daudzi un kāds gan jau arī ir baudījis. Bet vai zināji, ka liepu pumpuri un lapas arī ir ēdamas?

Liepu pumpuri un pirmās atplaukušās lapiņas uzturvērtības ziņā neatpaliek no liepu ziediem, kas būs pieejami vēlāk. Tās satur daudz vērtīgu vitamīnu un minerālvielu, kas palīdzēs stiprināt imunitāti, sevišķi tiem, kas ziemas periodā mocījušies ar saaukstēšanās slimībām. Liepu lapas un pumpuri var palīdzēt pazemināt paaugstinātu temperatūru, kā arī cīnīties ar elpceļu iekaisumiem.

Liepu pumpuri un lapas ēdienos

Liepu pumpurus un tikko saplaukušās lapiņas var pievienot salātiem, kopā ar kļavu pumpuriem vai lapiņām, lokiem, nedaudz jaunajām skābenītēm, krējumu un nedaudz sāli. Šādi salāti ir īsts vitamīnu lādiņš mūsu organismam pavasarī.

Zaķkāposti

Zaķkāposti ir mans bērnības našķis. Un vēl joprojām tos ieraugot baudu ar lielu prieku. Mazās puķainās skābenītes, tā es mēdzu dēvēt zaķkāpostus. 

Zaķkāpostus jeb zaķskābenes var ēst no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Tomēr tieši pavasarī pirmie zaķkāposti, kas parādās virs zemes, ir vērtīgākie ar dažādākajiem vitamīniem un minerālvielām. Tie satur ļoti daudz C vitamīna, kas palīdz stiprināt mūsu imunitāti, kā arī attīrīt organismu un tonizēt to. Zaķkāpostu šķirnes ir vairākas un uzturā lietot var tās visas.

Zaķkāposti ēdienā

Zaķkāpostu lietošanas iespējas uzturā ir ļoti plašas, taču tos vislabāk ir ēst svaigā veidā – īpaši gardi ir arī ēdot tos vienus pašus bez piedevām. Tajā pašā laikā tos var lietot kopā ar jebkuriem citiem pavasara zaļumiem gan salātos, gan zupās, smūtijos utt. Tie ir arī lielisks papildinājums pamatēdieniem, tos uzkaisot virsū zupai, sautējumam, vārītiem kartupelīšiem utt. Pavasara zaļumi īstas vitamīnu bumbas.

Par citiem dabas labumiem lasi ŠEIT.

“Kas tas bija, kas atjāja
Ar dūmainu kumeliņu?
Tas atnesa kokiem lapas,        
Zemei zaļu villainīti.”

Šis raksts Pavasara zaļumi īstas vitamīnu bumbas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Es tik ļoti mīlēju bērnība iesēsties pļavā un baudīt visu, kas man ir apkārt. Pīt vainadziņus no pienenēm un ābolīšiem, pētīt modušos kukainīšus un meklēt tikko izaugušās mazās skābenītes. Lasīt pilnu sauju ar skābenēm un nest uz mājām cienāt ģimeni. 

Skābenes, tāpat kā rabarbers, ir lieliska sastāvdaļa maltītēm. 

Rakstā aplūkosim, kas īsti ir skābenes; ko tās dod mums. Un, protams, ko varam pagatavot no tām. 

Skābenes

Skābenes (latīņu nosaukums – Rumex acetosa), ko sauc arī par parastajām vai dārza skābenēm, ir daudzgadīgs zālaugu augs, kas pieder pie Polygonaceae ģimenes. Tās ir  izplatītas zālāju biotopos, un tās bieži kultivē kā lapu dārzeni vai garšaugu.

Skābenes ir vieni no pirmajiem lauka dārzeņiem pavasarī. Vienā vietā skābenes var augt vairākus gadus, tomēr pēc 3 augšanas gadiem, skābeņu raža samazinās. Skābenes ir aukstuma un sala izturīgas. Tās ļoti labi pārziemo atklātā laukā. Skābenes ir mitruma prasīgas. Tās vislabāk padodas auglīgā, irdenā, labi strukturētā augsnē. 

Starp citu, skābenes ir izplatītas gandrīz visos kontinentos. Tās sastopamas visā Eiropā no Vidusjūras ziemeļu piekrastes līdz Skandināvijas ziemeļiem un Centrālāzijā. Tās sastopamas kā ievesta suga Jaunzēlandē, Austrālijā un Ziemeļamerikā.

Skābeņu sēšana

Skābenes var sēt sākot no aprīļa. Sēklas ir relatīvi smalkas. Skābeņu sēklas sāk dīgt pie temperatūras +2-3°C. Optimālā skābeņu dīgšanas temperatūra ir +15-17°C. Substrāta temperatūrai esot +18-20°C skābeņu dīgsti paradās pēc 6-8 dienām. Skābenes var sēt praktiski visu vasaru līdz pat augusta beigām. Siltos rudeņos to var darīt arī septembrī. Skābenes var audzēt arī no dēsta, bet tieša sēja ir vienkāršāka. Ja skābenes iesētas agri pavasarī – tās būs šķinamas jau augustā, savukārt, rudenī sētās – nākamā gada jūnijā. Skābenes sēj 25 – 40 cm attālās rindās. Sēklas ir relatīvi smalkas, tādēļ sējot skābeņu sēklas ar rokām, pēc skābeņu sadīgšanas būs vajadzīga retināšana, starp augiem atstājot 15 – 20 cm attālumu.

Skābeņu audzēšana

Skābeņu lapu attīstībai augsta temperatūra nav vajadzīga. Pumpuri aktivizējas pat temperatūrā, kas tikai nedaudz pārsniedz +0°C. Labākā skābeņu augšanas temperatūra ir +15°C līdz 18°C. Pārāk augstā temperatūrā, it īpaši ja trūkst mitruma, skābenes ātri uzzied un lapu raža ir maza. Regulāra laistīšana sausā laikā ne tikai palielina skābeņu ražu, tā palielina arī augu dabiskās pretošanās spējas slimībām un kaitēkļiem. Ja skābeņu dobi apsedz ar plēvi – agrā pavasarī iespējams ļoti ātri iegūt pirmo ražu.

Skābenes ir garās dienas augi, sāk ziedēt pie 15 h gaismas dienas garuma un vairāk (Latvijā tas ir jau maijā). Skābeņu sēklas nogatavojas jūlijā, augustā. Tās pacieš salnas līdz  pat -10°C.

Skābenes labi aug mitrās augsnēs, tāpēc sausos pavasaros ir vajadzīga laistīšana. Vietās, kur ūdens uzkrāja ilgstoši, skābenes neaug un pat iznīkst.

Skābeņu augšanai ļoti liela nozīme ir barības vielām – mēslojumam, galvenā nozīme – slāpeklim. Mēslojuma deva ir atkarīga no skābeņu sēšanas laika. Ja ražas vākšana ir regulāra un intensīva, pēc katras novākšanas reizes iedod papildus slāpekli (N).

Lielākais darbs skābeņu audzēšanā ir nezāļu ierobežošana, sevišķi audzējot skābenes vairākus gadus vienā vietā. Šī iemesla dēļ ir ieteicams audzēt skābenes vienā vietā ne ilgāk par 2 gadiem.

Otrajā audzēšanas gadā skābeņu stublājus labāk ir regulāri izgriezt un tas jādara vairākas reizes sezonā. Otrajā audzēšanas gadā pēc pirmās agrīnās ražas novākšanas jūnijā, skābenes mēdz nopļaut apmēram 10 cm virs zemes, lai aizkavētu ziednešu veidošanos. Pēc tam lapu un ziednešu nopļaušanu jāatkārto regulāri.

Skābenes labāk jūtas un aug, ja lapas tiek rautas pamīšus nevis visas pēc kārtas – nolasām lielākās, mazākās lai aug.

Skābenes veselībai

Skābenes satur daudz C vitamīna, karotīna, flavonglikozīdu, kāliju, dzelzi, polifenolu, flavonoīdu un minerālvielu, kā arī pat olbaltumvielas. Tajās ir daudz oksālskābes, kas traucē kalcija uzsūkšanos zarnās. 

Skābenes stimulē aknu darbību un žults veidošanos. Pastiprina zarnu peristaltiku, aptur iekšējās asiņošanas. Senatnē skābenes bija lielā lielisks līdzeklis cīņā pret cingu, pateicoties to sastāvā esošajam C vitamīnam.

Tās noder gremošanas sistēmas veselībai, paaugstināta asinsspiediena normalizēšanai, acu veselībai, imunitātes stiprināšanai un kopējā veselības stāvokļa uzlabošanai. Skābenēm piemīt arī diurētiska iedarbība.

Senos rakstos ir norādes ka skābenes ārstnieciskos nolūkos galvenokārt izmanto svaigā veidā. Skābenes mazināja drudzi, tāpēc tika dotas slimniekiem. Teikas pat vēstot, ka putni ēdot sēklas attīrīja savu balsi. 

Atceries, ka viss ir jāēd ar mēru. Skābenes satur daudz skābeņskābi, kas var nākt par sliktu arī tavai veselībai.

Skābeņu populārākās šķirnes

Dārza skābenes izveidojušās no vairākām savvaļas skābeņu sugām.

Belwilski – agrā šķirne. Izplatītākais un vecākais skābeņu šķirņu tips ir Belviļas skābenes. Tās atšķiras ar vēlu ziedēšanu un gludākām lapām.

Broadleaved –  platlapu skābenes. Tās ir agrīnākas, bet arī izzied agrāk. Šo skābeņu lapas var būt arī viegli krokotām lapām.

Red veined – sarkandzīslu skābeņu šķirne. 

Vienealis – sarkano lapu skābenes. Lapas ir tumši sarkanā līdz pat purpura krāsā.

Ruber – violeti sarkanās skābenes.

Skābenes ēdienos

Man liekas, ka, ja runājam par skābenēm, kā tās pagatavot, pirmais, kas visiem nāk prātā ir skābeņu zupa. Nu vismaz man tā ir. 

Skābenes var ēst svaigā veidā, salātos, dzērienos, zupās u.c.

Skābenes nav ieteicams gatavot dzelzs vai alumīnija traukos, jo šie metāli savstarpēji iedarbojas ar skābeņskābi un rada nepatīkamu, metālisku garšu.

Skābenes daudzgadīgais zālaugu auga receptes

• Ātrā skābeņu zupa
• Ātrā skābeņu un spinātu zupa
• Aukstā skābeņu zupa
• Skābeņu salāti
• Jamaikas skābeņu dzēriens

Līdzīgas un citas receptes meklē sadaļā – receptes!

Skābeņu daudzgadīgā zālaugu augu virtuve citās valstīs

Parastā skābe ir kultivēta gadsimtiem ilgi. Lapas ir ēdamas jaunībā, bet ir izturīgas ar vecumu; tos var biezināt zupās un mērcēs vai pievienot salātiem. Augam ir izteikta asa, skāba garša. Tas satur skābeņskābi, kas lielos daudzumos var būt indīga.

Dažādas skābeņu šķirnes dažādās valstīs tiek patērētas dažādos veidos. Dažās valstīs tos galvenokārt liek zupās un salātos, citās – no tām gatavo mērces, bet citās – brūvē tēju. Tradicionālajā slāvu virtuvē skābenes lapas izmanto arī kā pīrāgu un citu cepamo izstrādājumu pildījumu.

Nigērijas ziemeļos skābenes izmanto sautējumos, parasti ar spinātiem. Dažās Hausa kopienās to tvaicē un pagatavo salātus. Indijā lapas izmanto zupās vai karijos, kas pagatavoti no dzeltenām lēcām un zemesriekstiem. Afganistānā lapas tiek pārklātas ar mitru mīklu un ceptas, pēc tam pasniegtas kā uzkoda vai gavēņa laušanu.

Austrumeiropā savvaļas vai dārza skābenes izmanto, lai pagatavotu skābās zupas, sautētas ar dārzeņiem vai zaļumiem, gaļu vai olām. Grieķijas laukos tās izmanto ar spinātiem un puraviem. 

Albānijā lapas tiek sautētas un pasniegtas aukstā veidā, marinētas olīveļļā vai kā sastāvdaļa byrek pīrāgu (byrek me lakra) pildīšanai. Armēnijā lapas tiek savāktas pavasarī, ieaustas bizēs un kaltētas lietošanai ziemā.

Laša eskalope skābeņu mērce, kuru 1962. gadā izgudroja brāļi Troisgrosi, ir franču jaunās virtuves simbola ēdiens. Franču virtuve tradicionāli vāra zivis ar skābenēm, jo ​​to skābums izšķīdina plānos zivju kaulus.

Kā saglabāt skābenes ziemai?

Ziemai skābenes var sagatavot kaltējot, saldējot un konservējot. No kaltētajām gatavots ēdiens nav tik skābs, un, pieliekot vairāk, nedaudz jūtama salmu garša. Saldētas skābenes ir visskābākās un salīdzinājumā ar konservētajām zupā tik ātri neizjūk. Konservētās ir visneitrālākās, un tām var pievienot lokus, pētersīļus un dilles, ziemā papildinot zupu vai sautējumu ar nepieciešamajiem garšaugiem.

Skābeņu kaltēšana

Lai skābenes labi izkaltētu, vislabāk tās savērt diegā, tāpat kā baravikas, un pakarināt ēnainā vietā. Nav ieteicams stiprs caurvējš, jo tas samazina vērtīgo vielu daudzumu lapiņās. Izžuvušās skābenes ieliek hermētiski slēgtā traukā un glabā vietā, kur netiek klāt saules stari.

Skābeņu saldēšana

Saldēšana ir visātrākais paņēmiens, kā skābenes sagatavot ziemai.

Skābenes nomazgā, cietos kātus nogriež. Liek caurdurī un uz īsu brīdi iemērc vārošā ūdenī, pēc tam strauji atdzesē ledusaukstā ūdenī (tieši no straujās atdzesēšanas atkarīgs vērtīgo vielu saturs – jo straujāk rīkosieties, jo mazāk zudumu). Pēc tam notecina lieko ūdeni, masu sapilda trauciņos atbilstīgi porcijām un sasaldē. Karstajā ūdenī lapiņas stipri sakrītas un aizņem daudz mazāk vietas. Ja saldētavā vietas pietiek, kastītēs vai maisiņā liek svaigas lapiņas. Steidzīgas saimnieces tās var pat nesagriezt – ziemā izņem no saldētavas, ar rokām saspiež maisiņu, un skābenes salūst gabaliņos.

Skābeņu konservēšana

Konservētajām skābenēm vislabākā garša ir tad, ja tām pievienoti garšaugi – dilles, loki, pētersīļi.

Interesanti fakti par skābenēm

• Botāniķi skābenes klasificē kā kosmopolītisku augu, jo tās ir izplatītas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, kā arī daudzās salās. Ir apmēram 150 tās veidi. Dažas no tās šķirnēm to vitalitātes dēļ pat tiek uzskatītas par nezālēm.
• Skābeņu nosaukuma izcelsmes avots vēl nav noskaidrots.
• Skābenes ir ārkārtīgi nepretenciozas, tās spēj augt dažādos apstākļos, ja tām ir pietiekami daudz saules gaismas. Bieži vien tās pat aug ceļmalās un pat poligonos. Skābeņu sēklas pārnēsā vējš, un tās viegli dīgst, nokrītot zemē.
• Daudzu skābeņu sugu saknēs ir daudz tanīnu un tās agrāk ir izmantotas ādas miecēšanai. Skābenes satur arī dabīgas krāsvielas, no kurām var iegūt sarkanās un dzeltenās krāsas. Bet mūsdienu pasaulē mākslīgo krāsvielu ražošana joprojām ir lētāka.
• Skābenes ir pārsteidzoši izturīgs augs, tās aug visos kontinentos, viegli savvaļā un asimilējas jaunās telpās, un ir atrodamas pat augstu kalnos, līdz pat 3000-3300 m virs jūras līmeņa.
• Sagrieztas skābenes ilgstoši netiek uzglabātas, tās ātri sāk novīst, zaudējot garšu un aromātu, jo tajā esošās barības vielas sadalās. Tās vari iesaiņot plastmasas maisiņā un sagrieztās lapas ievietot traukā ar ūdeni, turēt ledusskapī, tādā veidā paildzinot skābeņu “dzīvi”.
• Zirgu skābenes Azerbaidžānā un Armēnijā. Lapas tiek žāvētas, pēc tam tās zaudē rūgtumu un iegūst patīkamu garšu. Zirgu skābenes jaunie kātiņi un lapas ir daļa no vairākiem ēdieniem Uzbekistānā.
• Kopš seniem laikiem daudzas skābeņu sugas ir pazīstamas kā ārstniecības augi. Tiek izmantotas visas to daļas – sakneņi, sēklas, kāti, lapas. Atkarībā no konkrētā skābeņu veida, augu daļas un izejvielas pārstrādes metodes, galaproduktu izmanto kā līdzekli pret ķērpjiem, kašķiem, dažiem audzējiem, kuņģa, zarnu un gremošanas sistēmas slimībām un daudz vairāk.
• Pat veseli cilvēki nevar ēst skābās skābenes lielos daudzumos, jo tās satur lielu daudzumu skābeņskābes. Un cilvēkiem ar gastrītu, čūlām un citām kuņģa un zarnu trakta slimībām labāk tās pilnībā izslēgt no uztura.

Šis raksts Skābenes daudzgadīgais zālaugu augs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.