Līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Zirņi, ko parasti Ziemassvētkos liekam galdā, latviešu valodā tiek dēvēti kā pelēkie zirņi. Taču citur pasaulē tie ieguvuši citu nosaukumu – maple peas jeb kļavu zirņi. Tas tādēļ, ka tie ir brūngani, dažādos toņos, nedaudz lāsumaini, līdzīgi kā kļavu lapas, kas maina savu krāsu. Savukārt dārza zaļie zirnīši, ko labprāt ēdam vasarā no pākstīm, ir citas zirņu šķirnes.

Pelēkajiem zirņiem ir dažādi veidi: mazie pelēkie zirņi, kas ir ļoti izplatīti lielveikalos, un lielie pelēkie zirņi, kurus grūti nopirkt un pirms Ziemassvētkiem var atrast mazos tirdziņos. Lielie zirņi ir šķirne “Retrija”, ko Latvijā selekcionējuši LLU Agroresursu un ekonomikas institūta zinātnieki, un kas ir aizsargāta ar cilmes vietas nosaukumu, līdzīgi kā pasaulē ir aizsargāts šampanietis, Parmas šķiņķis, Rokforas siers un citi. Tieši šie ir Latvijas pelēkie zirņi, kas iekļauti Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā.

Iespējams placebo efekts, bet daudziem šķiet, ka lielie zirņi garšo citādāk nekā mazie pelēkie zirņi. Lielos zirņus uztveram kā lielas asaras, kuras apēd svētkos, lai pēc tam neraudātu visu nākamo gadu.

Latvieši kopš senatnes ir bijuši zirņu un pupu ēdāji. Nevar saprast, vai hercogam Jēkabam pateikties vai nē, jo viņš nedaudz iznīcināja zirņu un pupu kultu, 17. gadsimtā ievedot kartupeli. Cilvēki tos sāka ļoti ātri aizmirst, it īpaši tāpēc, ka kartupeli var ātrāk pagatavot, bet zirņi un pupas pirms tam vēl jāizmērcē. Līdz ar to šī ēdiena pagatavošana ir iepriekš jāplāno. Arī mūsdienu pētījumos tas tiek minēts kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc latvieši ēd mazāk pelēkos zirņus un dažādus pākšaugus, jo to gatavošanai ir ļoti laicīgi jāsagatavojas. Ja zirņus neiemērc iepriekšējā vakarā, tad tos nākamajā dienā nepagatavosi. Pieejamas dažas ātrās pagatavošanas metodes, taču tās nav vienkāršas.

Pelēkie zirņi ar speķi, lai labi garšo!

Šis raksts Pelēkie zirņi ar speķi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.