Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāposti, dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs. Lapas gludas, ieapaļas, blīvās galviņās. Otrajā gadā attīstās stumbrs ar lapām. Viss augs kails, pelēkzaļš. Ziedi dzelteni, sakopoti skrajos ķekaros. Auglis ir mezglains pākstenis ar pelēcīgi brūnām sēklām.

100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B₁, B₂, B₆ un  K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (23%),fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.

Aptuveni 200 ml vārītu kāpostu satur apmēram trešdaļu no ieteicamās C vitamīna dienas devas. Sarkanie kāposti, lai arī līdzīgi zaļajiem kāpostiem, satur vairāk C vitamīna un tiem piemīt antioksidantu īpašības. Kāpostu pagatavošanas metodes un pasniegšanas veidi ir dažādi, jo šo lielo dārzeni var tvaicēt, vārīt, sautēt, cept un fermentēt.

Raudzēti jeb fermentēti kāposti ir veselīgs un ļoti vēlamas produkts zarnu traktam, jo sastāvā esošās “labās” baktērijas jeb probiotikas palīdz tajā atjaunot baktēriju līdzsvaru.

r varbūtība, ka pēc skābētu kāpostu ēšanas uzpūšas vēders. “Iemesls tam par var būt vēdera „pārsteigums” –  ja ikdienā skābi kāposti netiek ēsti un tad pēkšņi izēdas puse burkas, nav brīnums, ka vēders ir pārsteigts. Vēlams sākt ar nelielu porciju, piemēram, viena ēdamkarote skābējuma. Arī pie labā ir jāpierod.

Būtu vērts ēst arī skābētus kāpostus, jo fermentācijas procesā kāpostiem mainās uzturprodukta īpašības – tam tiek piešķirta jauna garša, aromāts, uzturvērtības kvalitāte, palielināts vitamīnu saturs.

Lai labi garšo kāpostu salāti ar žāvētu vistu!

Šis raksts Kāpostu salāti ar žāvētu vistu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes skaties ŠEIT

Vai zināji?

Saskaņā ar “American Physical Society” datiem, inženieris Persijs Spensers iesniedza pirmo mikroviļņu krāsns patentu 1945. gadā. Spensers pamanīja, ka viņa kabatā saldumu batoniņš ātri kūst, strādājot ar dabīgu radaru, kas izstaro mikroviļņu signālus, un pēc tam atklājot, ka radara kompaktā dobuma magnetrona caurule ir atbildīga par šokolādes sildīšanu.

Viņš eksperimentēja ar pārtikas karsēšanu, virzot magnetrona cauruli uz tādām lietām kā popkorns un olas, pēc tam izveidoja metāla kastīti mikroviļņu krāsnīm ar atveri, kur magnetrona caurule varēja izdurt cauri. Spensers pievienoja metāla kastei durvis, un radās aptuvens modernās mikroviļņu krāsns modelis.

Lai gan Amerikāņu inženieris Pērsijs Spensers izgudroja pirmo mikroviļņu krāsni, taču viņš nedomāja radīt šīs modernās ērtības un virtuves pamatelementus, ko mēs pazīstam un mīlam šodien. Spensers palīdzēja izstrādāt sistēmu, lai Otrā pasaules kara laikā Raytheon Laboratories masveidā ražotu kompaktu dobuma magnetronus — mikroviļņu galvenās sastāvdaļas.

Viņš nejauši atklāja kompaktā dobuma magnetrona pārtikas sildīšanas iespējas, taču drīz sāka veikt eksperimentus un sadarboties ar Raytheon Laboratories, lai izveidotu modernu mikroviļņu krāsni.

70. gados mikroviļņu krāsnis kļuva arvien populārākas, un līdz 1986. gadam aptuveni katrai ceturtajai Amerikas mājai piederēja mikroviļņu krāsns.  Pēc pāris gadiem arī Eiropā parādījās mikroviļņu krāsnis, bet tik ap 2000. gadiem tās bija teju katrā mājā.

Lai labi garšo ātrie salāti mikroviļņu krāsnī!

Šis raksts Ātrie salāti mikroviļņu krāsnī pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Ķirbji ir uzskatīti par vecākajiem kultūraugiem pasaulē, apsteidzot pat kukurūzu un pupiņas. Indiāņiem Kolumba laikā jau bija izveidotas vairākas ķirbju šķirnes. Botāniski ķirbja auglis ir oga, kas ir lielākā oga pasaulē. Arī ķirbju sēklas ir lielākās no visiem kultūraugiem.

Ķirbis ir vairāku ķirbju ģints (Cucurbita) kultūraugu auglis. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ķirbis ir oga.

Ķirbjus sākotnēji kultivēja tikai Latīņamerikā, galvenokārt mūsdienu Meksikas teritorijā. Tos sāka audzēt aptuveni 6000 gadus p.m.ē. Eiropā tos sāka audzēt tikai pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem 16. gs. Par atzītu pārtikas augu Eiropā ķirbis kļuva 17. gs.

Ķirbis ir ziemas skvoša šķirne, kas ir apaļs ar gludu, nedaudz rievotu mizu, un tās krāsa visbiežāk ir no dzeltenas līdz oranžai. Biezā apvalks satur sēklas un mīkstumu.

Ķirbī ir maz kaloriju, bet bagāts ar vitamīniem un minerālvielām, kuras ir arī sēklās, lapās un sulās.

Ķirbji ir viens no vecākajiem pieradinātajiem augiem. Ķirbjus plaši audzē komerciālai lietošanai, kā arī pārtikai, estētikai un atpūtai. Ķīna un Indija kopā veido pusi no pasaules ķirbju produkcijas. Spageti ar krēmīgo ķirbju mērci un žāvētu gaļu.

Vairāk par ķirbi un tā vēsturi vari izlasīt bloga rakstā: Ķirbja daudzveidība.

Šis raksts Spageti ar ķirbju mērci un žāvētu gaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Tev būs nepieciešama bļodiņa, kuru var likt mikroviļņu krāsnī. Atkarīgi no izvēlētā trauku lieluma, var pamazināt vai palielināt sastāvdaļu daudzumu. Šīs receptes pagatavošana aizņems mazāk kā 10 minūtes, karstie salāti 10 minūtēs  bieži vien izglābj mani darbīgā dienā.

Citas ātrās receptes meklē ŠEIT.

Zinu, ka par mikroviļņu krāsni dalās domas. Ir uzskats, ka tā ir kaitīga veselībai, tās mikro viļņu dēļ. Es par to nespriedīšu, bet tā man palīdz ikdienas gaitās. Nelietoju to daudz, bet citu reizi, es nezinu ko bez tās būtu darījusi.

Par mikroviļņu krāsni
1945. gadā lieljaudas mikroviļņu stara sildošo efektu nejauši atklāja Pērsijs Spensers, amerikāņu autodidakts inženieris no Houlendas, Meinas štatā. Tajā laikā viņš, strādājot uzņēmumā Raytheon, pamanīja, ka mikroviļņi no aktīvā radara, pie kura viņš strādāja, sāka izkausēt Gudbara kunga konfekšu batoniņu, kas viņam bija kabatā. Pirmais ēdiens, kas tika apzināti gatavots ar Spensera mikroviļņu krāsni, bija popkorns, bet otrais bija ola, kas eksplodēja vienam no eksperimenta dalībniekiem.

Lai pārbaudītu savu atradumu, Spensers izveidoja augsta blīvuma elektromagnētisko lauku, ievadot mikroviļņu jaudu no magnetrona metāla kastē, no kuras tam nebija iespējas izkļūt. Kad ēdiens tika ievietots kastē ar mikroviļņu enerģiju, ēdiena temperatūra strauji paaugstinājās. 1945. gada 8. oktobrī Raytheon iesniedza ASV patenta pieteikumu par Spensera mikroviļņu gatavošanas procesu, un drīz vien Bostonas restorānā testēšanai tika ievietota cepeškrāsns, kas sildīja pārtiku, izmantojot mikroviļņu enerģiju no magnetrona.

Šis raksts Karstie salāti 10 minūtēs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.