Citas pastētu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Pastēte, šo terminu datē ar 12. gadsimtu. Pirmajā vārdnīcā tā sākotnējā nozīme ir “kulinārijas izstrādājums, kas sastāv no maltas gaļas vai zivs, kas ietīta mīklā un cepta cepeškrāsnī”. OED definīcija ir “pīrāgs vai mīklas izstrādājums, kas parasti pildīts ar smalki maltu gaļu, zivi, dārzeņiem utt.” Franču vārdi pâte (kūka) un pâté abi ir atvasināti no latīņu valodas vārda pasta, kas nozīmē pasta vai mīkla (tāpat kā angļu vārds “pastry”). Līdz 19. gadsimtam mīklas apvalks bieži vien tika izmests. Saskaņā ar Larousse Gastronomique, ja ir mīklas apvalks, ēdiens ir pâté en croute, un, ja tā nav un maisījums tiek gatavots traukā (ko sauc par terrine), tas ir pâté en terrine, bieži saīsināti terrine vai pâté, termini, ko lieto kā sinonīmus gan franču, gan angļu valodā. Kotlete ir līdzīgs ēdiens, un tās nosaukums cēlies no 19. gadsimta angļu valodas franču vārda pâté sagrozījuma.

Pastēte bija pazīstama romiešiem, kuri to parasti gatavoja no cūkgaļas, lai gan citas galvenās sastāvdaļas varēja ietvert marinētas un garšvielās pievienotas putnu mēles. Viduslaikos bija daudz konditorejas izstrādājumu recepšu (gaļa — cūkgaļa, mājputni, medījums vai zivis — gatavotas mīklā).

Lai labi garšo vistas aknas pastēte!

Šis raksts Vistas aknas pastēte pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Lai gan mūsdienu kārtainā mīkla tika izstrādāta Francijā 17. gadsimtā, radniecīgajai slāņainajai un gaisā raudzētajai mīklai ir sena vēsture. Spānijā, kas, visticamāk, balstās uz arābu vai mauru kulinārijas tradīcijām. Pirmā zināmā mīklas recepte, kurā izmanto sviestu vai speķi, ievērojot arābu tehniku, katru kārtu gatavojot atsevišķi, ir atrodama 1607. gadā izdotajā spāņu recepšu grāmatā.

Jau Salamankas Universitātes koledžas galvenais pavārs Ernandess nošķīra pildītas kārtainās mīklas receptes no kārtainās mīklas tartēm. Arī Spānijas karaliskā Filipa II (1527–1598) galvenais pavārs Fransisko Martiness Motinjo savā 1611. gadā publicētajā darbā sniedza vairākas kārtainās mīklas receptes. Šajā grāmatā kārtainā mīkla tiek plaši izmantota, īpaši sāļo pīrāgu pagatavošanai.

Kamambērs ir mitrs, mīksts, krēmīgs, ar virsmu nogatavināts govs piena siers. Tas pirmo reizi tika gatavots 18. gadsimta beigās Kamambērā, Normandijā, Francijas ziemeļrietumos. Pēc izskata, garšas un tekstūras to dažreiz salīdzina ar brī sieru.

Kamambēru pirmo reizi 1791. gadā pagatavoja zemniece Marija Hārela no Normandijas, sekojot abata Šarla-Žana Bonvousta. Viņai tiek piedēvēta iepriekš pastāvošas siera receptes no Pejsdžožas reģiona pilnveidošana un tās izplatīšana plašākā pasaulē. Viņa nodeva savus noslēpumus meitai, kuras vīrs Viktors Peinels uzdāvināja vienu no savas sievas labākajiem sieriem Napoleonam III, kurš tam piešķīra savu karalisko atzinības zīmogu.

Siera, kas mūsdienās pazīstams kā Kamambērs, izcelsme, visticamāk, saistās ar siera ražošanas procesa industrializācijas sākumu 19. gadsimta beigās.1890. gadā inženieris M. Ridels izgudroja koka kasti, ko izmantoja siera pārvadāšanai, un palīdzēja to nosūtīt lielākos attālumos, īpaši uz Ameriku, kur tas kļuva ļoti populārs. Šīs kastes joprojām tiek izmantotas mūsdienās.

Lai lai labi garšo tarte ar bumbieri un kamambēras sieru!

Šis raksts Tarte ar bumbieri un kamambēras sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar vistas fileju meklē ŠEIT

Vai zināji?

Kā izrādās, kotlete ir franču virtuves ēdiens, ko parasti cep no maltas vai kapātas gaļas, zivīm un dārzeņiem. Sākotnēji tika pasniegtas ar kauliņu gaļas gabalā, lai kotleti būtu ērtāk paņemt rokā. Kad izgudroja nazi un dakšiņu, kotletes ieguva mūsdienu izskatu.

Carienes Elizabetes Petrovnas laikā jaunie pavāri no Krievijas Impērijas tika sūtīti uz Franciju apgūt franču pavārmākslu. Vairākas receptes no Francijas tika atvestas uz Krievijas Impēriju, kur vēlāk radās Kijevas kotletes, Požarska kotletes un citi kotletes atvasinājumi.

Vistas filejas ir labs liesu olbaltumvielu avots, kas ir svarīgs muskuļu atjaunošanai un vispārējai veselībai. Tās satur maz tauku, īpaši bez ādas, un nodrošina vitamīnus un minerālvielas, piemēram, B vitamīnus, fosforu un selēnu.

Lai labi garšo vistas filejas kotletes ar sēņu cepurīti.

Šis raksts Vistas filejas kotletes ar sēņu cepurīti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no kabača, skaties ŠEIT

Vai zināji?

Cukīni un kabacis ir viena un tā paša auga auglis. Cukīni nav īpaša ķirbjaugu suga, bet drīzāk dārzeņķirbja augļa noteikts attīstības brīdis. Par cukīni ir pieņemts uzskatīt kabaču augļus, kas ir līdz 450 g smagi, ar maigu, plānu mizu, neatkarīgi no to formas un krāsas. To sēklas ir aizmetušās, bet nav nogatavojušās.

Šīs vārds ir cēlies no itāļu valodas, kurā ķirbis ir zuccha, bet mazais vēl neizaugušais ķirbis (vai kabacis) zucchini. Juceklis ar vārdiem kabacis un cukīni ir radies tādēļ, ka Itālijā audzē un plaši eksportē tumši zaļos kabačus, un tie sarunu valodā iedēvēti par cukīni, savukārt Latvijā vēsturiski audzētas šķirnes ar baltu mizu (tās radušās Tuvajos Austrumos, bet pie mums nonākušas caur Krieviju). Kabača vai cukīni uzturvielas un receptes.

Arī pašlaik Latvijā cilvēki vēl joprojām biežāk izvēlas kabačus ar gaiši zaļu mizu, kaut gan nu jau arvien vairāk audzē arī tumši zaļos un dzeltenos. Respektīvi, cukīni un kabacis ir viens un tas pats.

Kabača uzturvertības. Aptuveni pagatavots 300 g smags kabacis satur:

• Kalorijas: 17 kcal
• Olbaltumvielas: 1 g
• Tauki: 1 g
• Ogļhidrāti: 3 g
• Cukurs: 1 g
• Šķiedra: 1 g

Tajos ir maz kaloriju un nav piesātinātu tauku vai holesterīna. Kabacis ir arī lielisks uztura šķiedrvielu, ogļhidrātu un olbaltumvielu avots.

Lai labi garšo kabača ātrās piciņas!

Šis raksts Kabača ātrās piciņas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar kartupeļiem skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kartupeļi ir viena no visvairāk patērētajām dārzeņu kultūrām Latvijā, turklāt ceturtā visvairāk patērētā kultūra pasaulē aiz rīsiem, kviešiem un kukurūzas. Kartupelis ir ļoti universāls dārzenis, ko izmanto visdažādākajos ēdienos visā pasaulē. Lai gan daudzi cilvēki šos dārzeņus uzskata par veselīgiem, citi domā, ka vajadzētu ierobežot to patēriņu saistībā ar kartupeļos esošās cietes sastāvu.

Kartupeļus bieži saista arī ar to neveselīgo pagatavošanas veidu, piemēram, eļļā ceptiem kartupeļiem vai kartupeļu čipsiem. Jāņem gan vērā, ka kartupeļi satur ļoti daudz ogļhidrātu un šķiedrvielu, kā arī C vitamīnu, B6 vitamīnu, kāliju un mangānu. Tajos esošo uzturvielu saturs var atšķirties atkarībā no šķirnes un pagatavošanas metodes, turklāt kartupeļi ir atzīti par vienu no vissātīgākajiem pārtikas produktiem.

….

Mafini. Kāds 19. gadsimta avots liecina, ka smalkmaizītes varētu būt saistītas ar grieķu maizes maphulu — uz pavarda vai režģa ceptu kūku — vai no senfranču mou-pain ‘mīkstās maizes’, kas varētu būt pārveidota par mufinu. Šis vārds pirmo reizi ir atrasts drukātā veidā 1703. gadā, rakstīts kā moofin. Tam ir neskaidra izcelsme, taču tas, iespējams, ir atvasināts no lejasvācu valodas Muffen, daudzskaitļa Muffe, kas nozīmē “maza kūka”, vai, iespējams, ar kādu saistību ar senfranču valodu. Muflets, kas nozīmē ‘mīksts’, kā teikts par maizi. Izteiciens mafins-cilvēks, kas nozīmē smalkmaizīšu ielu pārdevējs. Ir apliecināts 1754. gada dzejolī, kurā ir iekļauta rindiņa: “Hark! the shrill Muffin-Man his Carol plies.”

Receptes smalkmaizītēm uz rauga bāzes, kuras 19. gadsimta amerikāņu pavārgrāmatās dažkārt sauca par “parastajiem mafiniem” vai “kviešu smalkmaizītēm”, ir atrodamas daudz senākās pavārgrāmatās. Fannijas Fārmeres Bostonas kulinārijas skolas pavāru grāmatā viņa sniedza abu veidu smalkmaizīšu receptes. Kuros mīklas celšanai izmantoja raugu, gan tiem, kuros tika izmantota ātrās maizes metode, izmantojot smalkmaizīšu gredzenus, lai veidotu angļu smalkmaizītes. Zemnieks norādīja, ka “cepšana” uz plīts virsmas, kā to dara ar rauga mīklu, bija noderīga metode, ja cepšana krāsnī nebija praktiska. Gadu gaitā smalkmaizīšu izmērs un kaloriju saturs ir mainījies: vecmāmiņas gatavotajos 3 collu kēksiņos bija tikai 120 līdz 160 kalorijas. Taču mūsdienu milzu maiznīcas smalkmaizītes satur no 340 līdz 630 kalorijām katrs.

Lai labi garšo kartupeļu mafini ar picas pildījumu!

Šis raksts Kartupeļu mafini ar picas pildījumu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas saldā ēdiena receptes meklē ŠEIT!

Vai zināji?

Kārtainās mīklas izstrādājumi, kas pazīstami arī kā pâte feuilletée, ir viegls, pārslains mīklas izstrādājums, kura pamata mīkla sastāv no kviešu miltiem un ūdens. Pēc tam mīklā ieklāj sviestu vai citus cietus taukus. Mīklu vairākkārt rullē un saloka, atpūtina, pārrullē un saloka, starp katru iegūto kārtu ieziežot cietu sviestu.

Tādējādi tiek iegūta laminēta mīkla. Cepšanas laikā starp tauku kušanas atstātajām kārtām veidojas spraugas; konditorejas izstrādājums tiek raudzēts ar tvaiku no tauku ūdens satura, kad tas izplešas, uzpūšot atsevišķos slāņus. Mīklas slāņi kļūst kraukšķīgi, jo sakarsēti tauki saskaras ar to virsmām.

Lai gan mūsdienu kārtainās mīklas izstrādājumi tika izstrādāti Francijā 17. gadsimtā, mīklas izstrādājumiem ir sena vēsture. Spānijā, kas, visticamāk, balstīta uz arābu vai mauru kulinārijas tradīcijām, pirmā zināmā recepte konditorejas izstrādājumiem, kuros izmanto sviestu vai speķi, izmantojot arābu paņēmienu. Pagatavojot katru slāni atsevišķi, ir atrodama spāņu recepšu grāmatā “Libro del arte de cozina”, autors Domingo Ernandess de Mačerass, publicēts 1607. gadā.

…

Vecākā zināmā dokumentētā kārtainās mīklas recepte Francijā tika iekļauta Amjēnas bīskapa Roberta hartā 1311. gadā. Pirmo recepti, kurā tika skaidri izmantota tūrāža tehnika (cieta sviesta iesaiņošana mīklas slāņos, taukvielu saglabāšana neskartu un atdalīta, vairākas reizes salokot), 1651. gadā publicēja Fransuā Pjērs La Varēns grāmatā “Le cuisinier français”. Mūsdienu franču kārtainās mīklas izstrādājumus pēc tam izstrādāja un uzlaboja šefpavārs M. Feuillet un Antonin Carême.

Šo metodi dažkārt uzskata par slavenā gleznotāja Kloda Gelē ideju, kad viņš 1612. gadā bija maiznieka māceklis. Vēsturiskie pierādījumi par to ir niecīgi, taču tā tiek saglabāta kā kulinārijas vēsture. Stāsts vēsta, ka Lorēna savam slimajam tēvam gatavoja ļoti sviestainu maizi, un sviesta velmēšanas procesā maizes mīklā radās kruasānam līdzīgs gatavs produkts.

Lai labi garšo kārtainā mīkla ar biezpienu un augļiem!

Šis raksts Kārtainā mīkla ar biezpienu un augļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Rabarbers ir lielisks pārtikas produkts tievētājiem, jo šajā augā ir ļoti maz kaloriju, bet tas ir bagāts ar šķiedrvielām. Apmēram tikpat daudz šķiedrvielu kā ābolos, apelsīnos un selerijās – divi grami uz katriem 100 gramiem auga. 100 gramos rabarberu ir tikai 116 kalorijas.

Rabarberos ir ļoti daudz K1 vitamīna – 100 grami auga satur apmēram 26-37 procentus no ieteicamās vitamīna dienas devas. Tāpat tajā ir diezgan daudz kalcija, bet, ņemot vērā, ka šajā augā ir arī ļoti daudz skābeņskābes, tas nekādu labumu organismam nedos.

Rabarberos esošās šķiedrvielas pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs – tas samazina tā sauktā “sliktā” holesterīna daudzumu. Tiesa, līdzīgs efekts piemīt jebkuram produktam, kā sastāvā ir daudz šķiedrvielu. Rabarberā esošās šķiedrvielas neatšķiras no tām, kas atrodamas citos augos.

Šis augs satur arī vērtīgos P, C, A, B vitamīnus, pektīnvielas, no minerālvielām – kāliju, fosforu, magniju, dzelzi un alumīniju (pēdējo vielu ne tik lielā daudzumā, lai tā izraisītu saindēšanos).

Atceries, ka rabarberus neierobežotā daudzumā ēst nav ieteicams. To pārmērīgai lietošanai var būt vairāki nepatīkami un pat bīstami blakusefekti. Bet nu mēs visi zinām, ka viss ir jālieto ar mēru.

Zemenes

Zemenes satur šādus vitamīnus.

• C vitamīns. Zemenes ir lielisks C vitamīna avots, antioksidants, kas nepieciešams imūnsistēmas un ādas veselībai.
• Mangāns. Šis mikroelements bieži sastopams lielos daudzumos veseli graudi, pākšaugi, augļi un dārzeņi, un tas ir svarīgs daudziem jūsu ķermeņa procesiem.
• Folāts (B9 vitamīns). Viens no B vitamīniem, folāts, ir svarīgs normālai audu augšanai un šūnu darbībai, un tas ir būtiski grūtniecēm un vecākiem pieaugušajiem.
• Kālijs. Šis minerāls ir saistīts ar daudzām būtiskām ķermeņa funkcijām, piemēram, asinsspiediena regulēšanu.
• Zemenēs arī ir dzelzs, vars, magnijs, fosfors un vitamīns B6, K un E.

Tiek uzskatīts, ka ja ēd daudz zemeņu, tad ir iespēja samazināt daudzu hronisku slimību risku. Piemēram, zemenes var uzlabot sirds veselību, pazemināt cukura līmeni asinīs.

Lai labi garšo rabarberu un zemeņu karstmaizes!

Šis raksts Rabarberu un zemeņu karstmaizes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no olām skaties ŠEIT. Un ieskaties rakstā: “Kā pareizi vārīt olas”.

Vai zināji?

• Čaumalas krāsa ir atkarīga no vistas šķirnes, kura to dēja.
• Dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistas uztura.
• Vistas vecums ietekmē olas izmēru.
• Uz olām ir norādīts pārdošanas datums, nevis derīguma termiņš.
• Dažas frāzes uz olu kastēm sniedz informāciju par to, kā olas ražotas, bet citas ir tikai mārketinga triki.
• Olās ir daudz holesterīna, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tās joprojām ir droši ēst regulāri.
• Ar omega-3 taukskābju, cinka, B vitamīnu un jodīda maisījumu olas var palīdzēt novērst sliktu garastāvokli un cīnīties ar nogurumu.
• Lai iegūtu vislabākās cieti vārītas olas, izmantojiet olas, kas ir vismaz 10 dienas vecas.

Ķilavas

Par ķilavu sauc brētliņu sālījumā. Tās mājās pagatavot var nozvejas sezonā, kas ilgst no oktobra līdz aprīlim. Modernākos sālījumos var izmantot arī citas garšvielas, piemēram, koriandra sēklas. Tāpat sāliju var bagātināt ar vīnu. Izmantoju rupjo jūras sāli no Kamargas, kas ir pamitrs, ar pelēcīgiem sāls kristāliem, kas liecina par zemes un māla atliekām, un piešķir sālījumam bagātīgu garšas buķeti.

Brētliņa ir neliela, sudrabaina, nedaudz sāniski saplacināta zivs, kas līdzīga reņģei. Mugura tai ir tumši zila, gandrīz melna, sāni sudrabaini.

Lai labi garšo pildītas olas ar ķilavām!

Šis raksts Pildītas olas ar ķilavām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne gan aicināja ņemt vērā, ka, bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu.

Vārīti saldie kartupeļi (cepti mizā) sastāv no 76% ūdens, 21% ogļhidrātu, 2% olbaltumvielu un niecīgu tauku saturu. 100 g atsauces daudzumā cepts saldais kartupelis nodrošina 90 kalorijas un bagātīgu saturu (20% vai vairāk no dienas vērtības (DV).  A vitamīna (120% DV), C vitamīna (24% DV), mangāna (24%). DV) un B6 vitamīnu (20% DV). Tas ir mērens dažu B vitamīnu un kālija avots (10-19% DV).

Kvinoja. Taču kvinoja nav graudaugs, bet gan pie balandu dzimtas piederīgā – mums labi pazīstamo nezāļu radiniece, tāpēc to reizēm sauc arī par rīsu balandu. Citi tās radinieki ir bietes un spināti. Kvinojas dzimtene ir Andu kalni – mūsdienu Bolīvija, Čīle, Peru, Kolumbija, kas senos laikos bija inku zemes. Inki esot audzējuši kvinoju jau pirms pieciem gadu tūkstošiem. Vēsturnieki ir izpētījuši, ka jau trīs gadu tūkstošus pirms mūsu ēras bijis ap 250 kvinojas šķirņu.

Salīdzinājumā ar miežiem, kukurūzu un kviešiem kvinoja ir krietni bagātāka ar dzelzi, varu, mangānu un cinku, tajā ir arī vairāk kalcija, magnija un kālija, toties mazāk nātrija. Lai gan nātrijs organismam ir nepieciešams, vairākums cilvēku to šodien uzņem par daudz pārmērīgā sāls un sālītu produktu patēriņa dēļ. Kvinoja nesatur glutēnu, tādēļ to var lietot celiakijas slimnieki. Kvinojā ir vairāk olbaltumvielu nekā graudaugu produktos, to var uzlūkot par pilnvērtīgu olbaltumvielu avotu.

Lai labi garšo biešu, batātes un kvinojas salāti.

Šis raksts Biešu, batātes un kvinojas salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas uzkodu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Vārds prosciutto, kas tulkojumā no itāļu valodas nozīmē “šķiņķis”. Izgatavots tikai no cūku pakaļkājām un tiek izturēts sausā kaltēšanas procesā. Parasti ir divu veidu prosciutto: prosciutto cotto, kas ir termiski apstrādāts, un prosciutto crudo, kas ir termiski neapstrādāts, bet kaltēts.

Prosciutto kvalitātes pamatā ir konservēšanas process, reģions un stingra kvalitātes kontrole, kas tiek veikta ražošanā. Prosciutto konservēšana radās Itālijā pirms tūkstošiem gadu, un tas ir tikai viens no daudzajiem faktoriem, kas atšķir Prosciutto di Parma no citiem prosciutto. Ražots stingrā kvalitātes kontrolē tikai Parmā, Itālijā. Šķiņķis tiek ražots tikai izmantojot īpaši audzētas cūkas, jūras sāli, gaisu un laiku.

Ar ko Prosciutto atšķiras?

Tā kā veikalos un restorānos tiek pārdoti dažādi cūkgaļas veidi, tas ir saprotams, ja esi neizpratnē par to, kas atšķir prosciutto, pancetta, bekonu vai citu sālītu gaļu. Šeit ir ātrs sadalījums:

• Prosciutto di Parma: 100% dabīgs kaltēts šķiņķis bez jebkādām piedevām, konservantiem, hormoniem, lipekļa vai krāsvielām, ražots Emīlijas-Romanjā.
• Citi Prosciutti: Ir amerikāņu prosciutto, Jamón no Spānijas (Serrano vai Iberico), kā arī citi itāļu prosciutti, piemēram, prosciutto di San Daniele un prosciutto Toscano. Visiem tiem ir unikālas garšas un tekstūras no reģioniem, kur tie tiek ražoti.
• Culatello: izgatavots no pakaļkājas jostas daļas un kaltēts liellopa vai cūkas pūslī mitros pagrabos. Tikai vienam ražotājam ir atļauts to eksportēt no Itālijas uz ASV.
• Speck: izgatavota no cūku pakaļkājām, nedaudz kūpināta ar plānu sāls garozu.
• Bekons un Pancetta: Izgatavots no cūkgaļas vēdera, un tas ir jāsagatavo pirms ēšanas.

Lai labi garšo Prosciutto ar bumbieri un zilo sieru!

Šis raksts Prosciutto ar bumbieri un zilo sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.