Ko vēl pagatavot no olām, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

• Olas ir labas acīm. Tās satur luteīnu, kas novērš kataraktu un muskuļu deģenerāciju.
• Olas čaumalā var būt pat 17 000 poru.
• Olas čaumalas un dzeltenuma krāsa var atšķirties, taču tā neietekmē garšu vai kvalitāti.
• Šķirne nosaka olu čaumalas krāsu. Komerciālās olas ir brūnas vai baltas, bet dažas šķirnes var dēt arī zilas, zaļas vai rozā olas.
• Olu dzeltenumi ir viens no nedaudzajiem pārtikas produktiem, kas dabiski satur D vitamīnu.
• Brūnās olas ir dārgākas, jo vistas, kas tās dēj, ir lielākas un tām nepieciešams vairāk barības.
• Pīļu olās ir vairāk tauku un tās ir labāk piemērotas cepšanai.
• Olas ir bagātas ar holīnu, kas veicina normālu šūnu aktivitāti.
• Lai atšķirtu jēlu olu no cieti gatavotas, pagrieziet to. Cieti gatavotas olas viegli griežas, jēlas olas šūpojas.
• Ja nometat olu uz grīdas, apkaisiet to ar sāli, lai to būtu vieglāk notīrīt.
• Olas istabas temperatūrā vienas dienas laikā noveco ilgāk nekā vienas nedēļas laikā ledusskapī.
• Vidēji vista gadā izdēj 300 līdz 325 olas.
• Vistai nepieciešamas 24 līdz 26 stundas, lai izdētu olu.
• Vistām novecojot, to olas kļūst lielākas.
• Ātrākā omlešu gatavotāja pasaulē 30 minūtēs pagatavoja 427 divu olu omletes.
• Vista dienā apgriež olu gandrīz 50 reizes, lai dzeltenums nepieliptu pie malas.
• Kivi dēj vislielākās olas attiecībā pret ķermeņa izmēru no visām putnu sugām.

Lai labi garšo pildītas olas ar tunzivi un seleriju.

Šis raksts Pildītas olas ar tunzivi un seleriju pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT. Un iepazīsties ar rakstu: “Pavasara zaļumi īstas vitamīnu bumbas”.

Vai zināji?

Arvien vairāk kļūst pieejami pirmie pavasara dārzeņi – kraukšķīgie redīsi, lociņi, spināti un salāti, sparģeļi un zaļie zirnīši.

Mūsdienu medicīnas pamatlicējs Hipokrāts ir rakstījis par uztura ietekmi uz veselību, ka uzturam ir jābūt mūsu zālēm un dabas veltes un zaļumi ir jāēd jo īpaši, stāsta uztura speciāliste. Dārzeņi un zaļumi satur antioksidantus, kas palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, kuri nepārtraukti tiek ražoti mūsu organismā. 

Mūsu ikdiena ir stresa pilna, bieži vien nakts miegam netiek veltīts pietiekams laiks, nereti ēdiens ir nekvalitatīvs un tiek lietoti dažādi ķīmiskie līdzekļi, kas negatīvi ietekmē mūsu organismu. Antioksidanti palīdz cīnīties pret šo nelabvēlīgo faktoru ietekmi uz mūsu organismu.

Antioksidantu klāsts ir plašs, tāpēc nav jāmeklē kāds viens, konkrēts kādā dārzenī vai zaļumā, bet jāēd tie katru dienu, pat vairākas reizes dienā. Ir jāiekļauj uzturā visi košās krāsas zaļumi, saknes un dārzeņi, ogas, augļi un pēc iespējas jāizvēlas bioloģiski audzēta pārtika. 

Uztura speciāliste stāsta, ka teju visos zaļumos un dārzeņos ir līdzīga vitamīnu un minerālvielu koncentrācija – K, C, arī B grupas vitamīni, antioksidanti. Tāpēc ir svarīgi savu ikdienas maltīti papildināt ar šīm dabas veltēm. 

Sākoties sparģeļu laikam, tos iekļaujot savā ēdienkartē, uzņemsim K vitamīnu, šķiedrvielas, antioksidantus, piemēram, glutationu, kas ir ar antikancerogēnām īpašībām un, iespējams, var kavēt vēža šūnu augšanu, skaidro uztura speciāliste.

Savukārt redīsos galvenokārt ir šķiedrvielas, nedaudz B grupas vitamīnu, C vitamīns un antioksidanti. Pavasara redīsi satur daudz ūdens, nelielās devās kāliju, nātriju, dzelzi, fosforu un magniju. Redīsi ir pieskaitāmi krustziežu dzimtas augiem – tas nozīmē, ka tie satur arī nelielos daudzumos sulforafānu un indolus, kas tiek pētīti neinfekciju slimību profilaksei, kā arī luteīnu un citus antioksidantus.

Lai labi garšo pavasara dārzeņu zupa!

Šis raksts Pavasara dārzeņu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Mango krabju salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Seleriju, divgadīgo čemurziežu dzimtas lakstaugu audzēja jau tālā senatnē, bet Eiropā sāka kultivēt 18. gadsimtā. Vidusjūras apgabalos un Atlantijas okeāna piekrastē selerijas joprojām aug arī savvaļā. Tām patīk mitra, trūdvielām bagāta augsne. Zināmas trīs dažādu paveidu selerijas: lapu, kātu un sakņu. Lapu selerijas pievieno dažādiem ēdieniem kā garšaugu, kātu selerijas uzturā lieto gan svaigas, gan arī pievieno, gatavojot maltīti, līdzīgi izmanto arī seleriju sakni. Pie mums vairāk izplatītas ir sakņu selerijas.

Selerijas ir ļoti veselīgas. Tās satur kumarīnu, kas aizkavē šūnu bojājumus, ko izraisa brīvo radikāļu iedarbība, tādējādi samazinot mutācijas, kas var izraisīt ļaundabīgu šūnu attīstību. Kumarīns arī pastiprina balto asinsķermenīšu aktivitāti, tā paaugstinot imunitāti pret potenciāli kaitīgajām šūnām. Turklāt selerijas satur arī vielas, kas var apturēt audzēju augšanu.

Arī C vitamīns, ko satur selerijas, pasargā no brīvo radikāļu negatīvās iedarbības, samazinot nosacījumus, kas izraisa iekaisumu slimības, piemēram, astmu, osteoartrītu, reimatisko artrītu. Selerijās esošās sastāvdaļas, tajā skaitā C vitamīns, ietekmē arī holesterīna līmeni, tāpēc tas ir labvēlīgs sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Šis dārzenis ir arī nozīmīgs asinsspiedienu pazeminošs līdzeklis, jo satur vielu, kas palīdz atslābināt muskuļus ap artērijām, tādējādi ļaujot asinīm plūst ar zemāku spiedienu. Selerijas ir labs kālija, kalcija un magnija avots, kas vēl vairāk pastiprina asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Aktīvās vielas selerijās mazina arī stresa hormonu iedarbību. Bet kālijs un nātrijs, kas ietekmē šķidruma līdzsvaru organismā, stimulē urīna veidošanos, tādējādi palīdzot organismam atbrīvoties no liekā šķidruma. Tomēr jāpatur prātā – kaut gan selerijas ir ļoti veselīgas, dažiem jutīgiem cilvēkiem tās, tāpat kā seleriju dzimtai piederīgie pētersīļi, var izraisīt alerģisku reakciju.

Lai labi garšo burkānu salāti ar seleriju un ābolu.

Šis raksts Burkānu salāti ar seleriju un ābolu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Itāļu mērce ir vinigrette tipa salātu mērce, kas sastāv no ūdens, etiķa vai citrona sulas, augu eļļas, sasmalcinātu bulgāru papriku, cukura vai kukurūzas sīrupa un daudzu garšaugu un garšvielu (ieskaitot oregano, fenheļa, dilles un sāls). Sīpolu un ķiploku var izmantot arī mērces garšas pastiprināšanai.

Šajā receptē, izmantosim gatavu veikalā nopirku itāļu mērci, bet to var arī pats pagatavot. Itāļu smalkie salāti ar mērci.

Itālija oficiāli Itālijas Republika ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā. Kopš 1946. gada konstitucionālā referenduma Itālija ir republika. Lielākā daļa no valsts atrodas Apenīnu pussalā, kas tālu iestiepjas Vidusjūrā. Pēc kontūras šī pussala atgādina zābaku. Itālijai pieder arī divas lielas salas: Sardīnija un Sicīlija, un vairākas mazākas salas. Itālija robežojas ar Šveici, Austriju, Franciju, Slovēniju un divām anklāva pundurvalstīm — Vatikānu un Sanmarīno, savukārt Šveicē Itālijai pieder eksklāvs Campione d’Italia.

Šis raksts Itāļu smalkie salāti ar mērci pirmo reizi parādījas Gatavo.com.