Citas vegānu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lēcām piemērotas garšvielas ir ķiploki, timiāns, majorāns, salvija, lauru lapas, pipari, piparmētra, čili, ingvers, ķimenes.
Vāroties sarkanīgā krāsa pārvēršas dzeltenīgā tonī. Tās piemērotas biezeņiem, biezzupām un biezputrām.

Lēcas ir viengadīgs pākšaugs ar ļoti augstu olbaltumvielu saturu, tādēļ ir būtisks produkts veģetāriešu uzturā. Tās arī bagātas ar šķiedrvielām, B1 vitamīnu un neaizstājamām aminoskābēm, ir vairāku minerālvielu (dzelzs, fosfora, cinka) avots. Lēcas ir noderīgas, ja moka gremošanas traucējumi, tās normalizē cukura līmeni asinīs. Šis pākšaugs var būt pelēkbrūnā, olīvzaļā, sarkanīgi oranžā vai dzeltenīgā tonī.

Atšķirībā no zirņiem un pupām šie pākšaugi nav jāmērcē un stundām ilgi jāvāra. Pagatavošanas laiks – no 10 līdz 45 minūtēm atkarībā no lēcu šķirnes, izmēra un tā, vai pākšaugam noņemta miziņa. Sarkanajām lēcām tās nav, tāpēc jāvāra tikai 10 minūtes. Zaļās jāvāra 30, savukārt pelēkbrūnās 40 minūtes, un tās tomēr iepriekš būtu jāmērcē.

Nomazgātas lēcas liek verdošā ūdenī un vāra uz nelielas uguns, ik pa laikam apmaisot. Sāls jāpievieno tikai gatavošanas beigās.

Lēcas tika pieradinātas Tuvo Austrumu auglīgajā pusmēness un pēc tam izplatījās Eiropā un Ziemeļāfrikā un Indogangetikas līdzenumā. Mājas “Lens culinaris”, kā arī tās savvaļas priekšteča “L. culinaris ssp.” primārais daudzveidības centrs tiek uzskatīts par Tuvajiem Austrumiem. Vecākās zināmās karbonizētās lēcu atliekas no Grieķijas Franči alas ir datētas ar 11 000 gadu pirms mūsu ēras. Arheobotāniskos izrakumos karbonizētas lēcu sēklu atliekas ir atrastas no plaši izkliedētām vietām, piemēram, Tell Ramad Sīrijā (6250–5950 BC), Aceramic Beidha Jordānijā, Hacilar Turcijā (5800–5000 BC), Tepe Sabz (Ita. Tepe Sabz) un 050 BC. Argissa-Magula Tessaly Grieķijā (6000.–5000.g.pmē.), līdzās citām vietām.

Lai labi garšo sarkano lēcu biezenis!

Šis raksts Sarkano lēcu biezenis pirmo reizi parādījas Gatavo.com.