Šis raksts Ķiploku grauzdiņi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Latvijas valsts pirmajos neatkarības gados, līdz 2. Pasaules karam, maizes zupa bija iecienīts ēdiens gan mājās, gan daudzos restorānos un ēdienveikalos. Arī padomju laikā maizes zupu gatavoja gan mājās, gan sabiedriskajā ēdināšanā. Rudzu maize bija pieejama pat vislielākā pārtikas deficīta apstākļos. Tā kā maizes zupu varēja pagatavot no pāri palikušām, sakaltušām maizes doniņām, kuras citādi neapēstu, ēdiens noderēja taupīgām saimniecēm. Arī šodien recepte noderēs visiem, kuriem tuvs bezatkritumu dzīvesveids, domājot, kā saudzēt mūsu planētas resursus.

Šis raksts Klasiskā maizes zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji, ka Kvass pirmoreiz rakstos tika minēts 989. gadā. Līdz 12. gadsimtam alkohola procents kvasā bija lielāks nekā alū. Pētera I laikos tas bija populārākais bezalkoholiskais dzēriens visos sabiedrības slāņos, taču 19. gadsimtā to lietoja vienīgi zemnieki, mūki un citi zemākās šķiras pavalstnieki.

Šis raksts Rupjmaizes kvass pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT.

Sīpolu sagriešana liek lielākajai daļai no mums raudāt, bet kāpēc? Iemesls ir tāds, ka, sagriežot tajā, izdalās sērskābe, kas reaģē ar mūsu acu mitrumu, lai radītu asaru reakciju. Viens no veidiem, kā izvairīties no tā, ir sagriezt tos zem tekoša ūdens vai iegremdēt bļodā ar ūdeni.

Vai zināji?

Klasiskā franču sīpolu zupa ir ieguvusi savu nosaukumu no tās izcelsmes valsts: Francijas. Pēc debijas 18. gadsimtā tā ir kļuvi par nacionālo dārgumu. Senos laikos (un vēl šodien) sīpoli bija lēti un viegli audzējami, un līdz ar to viegli pieejami. Nabadzīgajiem sīpols bija glābējs, jo romiešu laikos bija populāras sīpolu zupas.

Faktiski receptes versija pirmo reizi parādījās Tailleventa 14. gadsimta pavārgrāmatā Viandier. Tajā aprakstīti plānās šķēlēs sagriezti sīpoli, kas vārīti sviestā un pēc tam papildināti ar zirņu biezeni un ūdeni vai verjus (šķidrumu, kas iegūts no presētām negatavām zaļām vīnogām, kas aug vīna dārzos pirms izmantošanas vīna pagatavošanai).

Vēlāk arī tika atklāts, ka zupa maskē iepriekšējā vakarā izdzertā alkohola smaku, pateicoties Comté vai Gruyère sieru izmantošanai, kam ir spēcīgs aromāts. Franču mājsaimniecības izmantotu zupu arī kā paģiru ārstēšanu.

Ja jūs domājat, kur radusies franču sīpolu zupa, jums jāzina, ka šī klasiskā ēdiena saknes meklējamas senās Romas buljonos. Lai gan tas pirmo reizi tika pagatavots pirms vairāk nekā 8000 gadiem, tikai 18. gadsimtā tas tika pasniegts restorānos visā Parīzē. Pēc tam to turpināja pasniegt cienītāju virtuvēs visur.

Protams, sīpolu zupu variācijas ir pastāvējušas visā Eiropā kopš senās Romas un Grieķijas laikiem. Pateicoties to bagātīgajai pieejamībai viduslaikos, lielu daudzumu sīpolu izmantoja zupas pagatavošanai, vārot tos ūdenī. Tolaik tika uzskatīts, ka pieticīgajam sīpolam piemīt arī atjaunojošas īpašības, padarot to par galveno sastāvdaļu buljonu pagatavošanai.

Vairākus gadsimtus sīpolu zupa tika uzskatīta par nabaga ēdienu, līdz viena nakts Francijā 18. gadsimtā uz visiem laikiem mainīja tās reputāciju.

Šis raksts Franču sīpolu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.