Citas ātri pagatavojamās receptes skaties ŠEIT

Vai zināji?

Kāda vārdnīca, skaidro, ka Ramen ir Japāņu gaļas vai zivju zupa, kas satur nūdeles (garas, plānas strēmelītes, kas gatavotas no miltiem, ūdens un olām) un dārzeņus.

Citur skaidrots, ka tas ir sākotnēji Ķīniešu ēdiens. Ramen ir japāņu nūdeļu ēdiens, kura saknes meklējamas ķīniešu nūdeļu ēdienos. Tas ir daļa no japāņu ķīniešu virtuves. Tas ietver ķīniešu stila sārmainas kviešu nūdeles, kas tiek pasniegtas dažādās buljona garšās. Izplatītākās garšas ir sojas mērce un miso, ar tipiskām piedevām, tostarp sagrieztu cūkgaļu. nori lapām, lakto fermentētus bambusa dzinumus un lociņus. Gandrīz katram Japānas reģionam ir sava ramen variācija. Piemēram, tonkotsu (cūkgaļas kaulu buljona) ramen Kjusju salās un miso ramen Hokaido salās.

Ramen jau daudzus gadus ir iecienīts ēdiens plašai sabiedrībai, taču nesen ir no jauna izvērtēta ramen kā izsmalcināta zupas ēdiena interpretācija. Japānā ir daži slaveni ramen restorāni, kas iekļauti Michelin ceļvedī. Tam ir vairāki iespējamie iemesli, piemēram, “anime un manga ietekme”. “augstas kvalitātes klientu apkalpošana” un “dziļas un amatnieciskas kvalitātes gardēžu ēdiena tēls”.

…

Ramen restorāni uzskata, ka “vietējais ramen visā pasaulē” paplašināsies, ietekmējoties no apgabala, kurā tas ir radīts, saplūstot ar vietējo klimatu un pārtikas kultūru. Ātri pagatavojamām nūdelēm jau ir izstrādāti un plaši atzīti produkti, kas ietver vietējās garšas. Un ir izdomāti jauni ramen ēšanas veidi, kas raksturīgi tikai vietējam reģionam. Piemēram, “ramen burgers”, “ramen pica” (Myojo USA recepti var atrast šeit) un “birria ramen”. Balstoties uz šo tendenci ir tikai laika jautājums, kad visā pasaulē parādīsies vietējais ramen, kas japāņiem ir neatņemama ēdiena pasaule.

Var teikt, ka ramen ir japāņu ēdiens, ko ietekmējuši ķīniešu nūdeļu ēdieni. Tomēr, pateicoties augstajai garšas pielāgošanas brīvībai, ramen tiek uzskatīts par ēdienu, kas absorbē visu Japānas un visas pasaules kultūru garšas. Ramen attīstās katru dienu. Tā definīcija vairs nav ierobežota tikai ar japāņu ēdiena kategoriju. Ir aizraujoši domāt, ka tik ilgi, kamēr pasaulē būs cilvēki, kas mīl un novērtē ramen, turpinās parādīties jauni ēdienu stili.

Lai labi garšo ātrais olu nūdeļu ramen!

Šis raksts Ātrais olu nūdeļu ramen pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ātri pagatavojamās receptes skaties ŠEIT

Vai zināji?

Kāda vārdnīca, skaidro, ka Ramen ir Japāņu gaļas vai zivju zupa, kas satur nūdeles (garas, plānas strēmelītes, kas gatavotas no miltiem, ūdens un olām) un dārzeņus.

Citur skaidrots, ka tas ir sākotnēji Ķīniešu ēdiens. Ramen ir japāņu nūdeļu ēdiens, kura saknes meklējamas ķīniešu nūdeļu ēdienos. Tas ir daļa no japāņu ķīniešu virtuves. Tas ietver ķīniešu stila sārmainas kviešu nūdeles, kas tiek pasniegtas dažādās buljona garšās. Izplatītākās garšas ir sojas mērce un miso, ar tipiskām piedevām, tostarp sagrieztu cūkgaļu. nori lapām, lakto fermentētus bambusa dzinumus un lociņus. Gandrīz katram Japānas reģionam ir sava ramen variācija. Piemēram, tonkotsu (cūkgaļas kaulu buljona) ramen Kjusju salās un miso ramen Hokaido salās.

Ramen jau daudzus gadus ir iecienīts ēdiens plašai sabiedrībai, taču nesen ir no jauna izvērtēta ramen kā izsmalcināta zupas ēdiena interpretācija. Japānā ir daži slaveni ramen restorāni, kas iekļauti Michelin ceļvedī. Tam ir vairāki iespējamie iemesli, piemēram, “anime un manga ietekme”. “augstas kvalitātes klientu apkalpošana” un “dziļas un amatnieciskas kvalitātes gardēžu ēdiena tēls”.

…

Ramen restorāni uzskata, ka “vietējais ramen visā pasaulē” paplašināsies, ietekmējoties no apgabala, kurā tas ir radīts, saplūstot ar vietējo klimatu un pārtikas kultūru. Ātri pagatavojamām nūdelēm jau ir izstrādāti un plaši atzīti produkti, kas ietver vietējās garšas. Un ir izdomāti jauni ramen ēšanas veidi, kas raksturīgi tikai vietējam reģionam. Piemēram, “ramen burgers”, “ramen pica” (Myojo USA recepti var atrast šeit) un “birria ramen”. Balstoties uz šo tendenci ir tikai laika jautājums, kad visā pasaulē parādīsies vietējais ramen, kas japāņiem ir neatņemama ēdiena pasaule.

Var teikt, ka ramen ir japāņu ēdiens, ko ietekmējuši ķīniešu nūdeļu ēdieni. Tomēr, pateicoties augstajai garšas pielāgošanas brīvībai, ramen tiek uzskatīts par ēdienu, kas absorbē visu Japānas un visas pasaules kultūru garšas. Ramen attīstās katru dienu. Tā definīcija vairs nav ierobežota tikai ar japāņu ēdiena kategoriju. Ir aizraujoši domāt, ka tik ilgi, kamēr pasaulē būs cilvēki, kas mīl un novērtē ramen, turpinās parādīties jauni ēdienu stili.

Lai labi garšo ātrais pusdienu ramen!

Šis raksts Ātrais pusdienu ramen pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kausēto sieru pievienot dažām zupām, liekas, nu jau šobrīd ir diez gan populāri un arī gardi. 

Nekas jau diži nemainās Frikadeļu zupas receptei, izņemot to, ka beigās jāpievieno savs kausētais siers. Šo recepti atstāšu šeit, jo citreiz vienkārši piemirstas, ka viena īpašā sastāvdaļa var mainīt ēdiena garšu un konsistenci, protams, uz labāko pusi. Izmēģini!

Citas zupas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Atkarībā no dažādu valstu nacionālajām tradīcijām, frikadeles, pazīst vairāk kā kotletes un šo ēdienu analogus var izmantot gan pirmajos, gan otrajos ēdienos.

Dāņu, vācu un holandiešu virtuvē Frikadele ir ēdiens, kas līdzinās krievu kotletēm, ir maltās gaļas bumbiņa, kas ceptas eļļā. Tajā pašā laikā frikadeles, ko liek zupās, Vācijā sauc par Fleischklößchen (gaļas pelmeņi). Tajā pašā laikā zviedru kotletes, kas ir kā mazas frikadeles, ir mazu kotlešu variants, kas tiek pasniegts kartupeļu sēņu ēdienu.

Krievijā frikadeļu zupa iemantoja popularitāti kopš 20. gadsimta 20. gadu beigām, pateicoties lielām rūpnīcu-virtuvju atvēršanai lielās pilsētās – lielos, mehanizētos ēdināšanas uzņēmumos, kuru sortimentā bija šāda veida maltās gaļas pusfabrikāts.

Lai labi garši frikadeļu zupa ar kausēto sieru!

Šis raksts Frikadeļu zupa ar kausēto sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar kartupeļiem skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kartupeļi ir viena no visvairāk patērētajām dārzeņu kultūrām Latvijā, turklāt ceturtā visvairāk patērētā kultūra pasaulē aiz rīsiem, kviešiem un kukurūzas. Kartupelis ir ļoti universāls dārzenis, ko izmanto visdažādākajos ēdienos visā pasaulē. Lai gan daudzi cilvēki šos dārzeņus uzskata par veselīgiem, citi domā, ka vajadzētu ierobežot to patēriņu saistībā ar kartupeļos esošās cietes sastāvu.

Kartupeļus bieži saista arī ar to neveselīgo pagatavošanas veidu, piemēram, eļļā ceptiem kartupeļiem vai kartupeļu čipsiem. Jāņem gan vērā, ka kartupeļi satur ļoti daudz ogļhidrātu un šķiedrvielu, kā arī C vitamīnu, B6 vitamīnu, kāliju un mangānu. Tajos esošo uzturvielu saturs var atšķirties atkarībā no šķirnes un pagatavošanas metodes, turklāt kartupeļi ir atzīti par vienu no vissātīgākajiem pārtikas produktiem.

….

Mafini. Kāds 19. gadsimta avots liecina, ka smalkmaizītes varētu būt saistītas ar grieķu maizes maphulu — uz pavarda vai režģa ceptu kūku — vai no senfranču mou-pain ‘mīkstās maizes’, kas varētu būt pārveidota par mufinu. Šis vārds pirmo reizi ir atrasts drukātā veidā 1703. gadā, rakstīts kā moofin. Tam ir neskaidra izcelsme, taču tas, iespējams, ir atvasināts no lejasvācu valodas Muffen, daudzskaitļa Muffe, kas nozīmē “maza kūka”, vai, iespējams, ar kādu saistību ar senfranču valodu. Muflets, kas nozīmē ‘mīksts’, kā teikts par maizi. Izteiciens mafins-cilvēks, kas nozīmē smalkmaizīšu ielu pārdevējs. Ir apliecināts 1754. gada dzejolī, kurā ir iekļauta rindiņa: “Hark! the shrill Muffin-Man his Carol plies.”

Receptes smalkmaizītēm uz rauga bāzes, kuras 19. gadsimta amerikāņu pavārgrāmatās dažkārt sauca par “parastajiem mafiniem” vai “kviešu smalkmaizītēm”, ir atrodamas daudz senākās pavārgrāmatās. Fannijas Fārmeres Bostonas kulinārijas skolas pavāru grāmatā viņa sniedza abu veidu smalkmaizīšu receptes. Kuros mīklas celšanai izmantoja raugu, gan tiem, kuros tika izmantota ātrās maizes metode, izmantojot smalkmaizīšu gredzenus, lai veidotu angļu smalkmaizītes. Zemnieks norādīja, ka “cepšana” uz plīts virsmas, kā to dara ar rauga mīklu, bija noderīga metode, ja cepšana krāsnī nebija praktiska. Gadu gaitā smalkmaizīšu izmērs un kaloriju saturs ir mainījies: vecmāmiņas gatavotajos 3 collu kēksiņos bija tikai 120 līdz 160 kalorijas. Taču mūsdienu milzu maiznīcas smalkmaizītes satur no 340 līdz 630 kalorijām katrs.

Lai labi garšo kartupeļu mafini ar picas pildījumu!

Šis raksts Kartupeļu mafini ar picas pildījumu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kā vēl pagatavot rīsus, meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lai izvārītu ideālus, irdenus rīsus, var izmantot divus vienkāršus paņēmienus. Tie tevi nepievils nekad, rīsi vienmēr būs perfekti.

Mērīšanas paņēmiens. Lai izvārītu rīsus 3 – 4 porcijām, ņem 250 ml krūzi un ieber tajā, piemēram, gargraudu rīsus. Ber rīsus katlā un tajā pašā krūzē iepilda aukstu ūdeni, pārlej rīsiem. Šādas ūdens krūzes būs vajadzīgas divas. Pievieno šķipsnu sāls, nosedz cieši ar vāku un uz lielas uguns ļauj ūdenim uzvārīties, nogriež minimālu karstumu un vāra 12 – 15 minūtes. Noņem katliņu no uguns. Ja viss ūdens sasūcies rīsos, vārīšana ir pabeigta. Ar dakšiņu visu izcilā un samaisa, rīsi gatavi. Tik vienkārši. Šādi vārīti rīsi būs irdeni, viegli, ar riekstainu garšu. Nevainojami! Tiem var pievienot nedaudz sviestu vai olīveļļu un nedaudz citrona sulu.

Ja vēlies, lai rīsi lēnām sasniedz gatavības pakāpi, kamēr gatavojas pārējais ēdiens, tad vāri rīsus uz uguns tikai 5 minūtes. Necilājot vāku, noņem no uguns un iepako segās un spilvenos. Kad pienāk laiks likt rīsus galdā, iztin katliņu no segām, rīsi būs gatavi un nevainojami.

…

Tvaika paņēmiens. Ielej katlā jebkādu daudzumu auksta ūdens (pietiekami daudz, lai bagātīgi nosegtu rīsus), ieber rīsus, pievieno šķipsnu sāls. Strauji uzvāra ūdeni un turpina uz vidējas uguns vārīt 8 minūtes. Sietā kāš rīsus, vienlaicīgi katliņā uzķerot nedaudz karstā ūdens, kas iztek no rīsiem. Pietiks ar apmēram 2 cm karstā ūdens. Uzliek sietu ar rīsiem uz tvaikojošā ūdens un apsedz ar divām kārtām folijas. Katliņu liek uz minimāla karstuma, lai uzturētu tvaikojošā ūdens karstumu. Ļauj rīsiem šādi gulēt uz tvaikiem apmēram 5 – 10 minūtes. Rīsi gatavi! Šādi vārīti rīsi ir nevainojami irdeni, viegli kā spalviņas. Pēdējo piecu minūšu laikā stērķeles ūdens būs notecējis, bet tvaiki nogatavinājuši rīsus līdz pilnībai.

Aromatizēti rīsi. Neatkarīgi no tā, kurš rīsu vārīšanas paņēmiens tiek izmantots, rīsus var aromatizēt, ūdenim pievienojot dažādas garšvielas. Piedāvājam trīs dažādas smaržas un garšas buķetes. Pēc tam, kad ūdens ir uzvārījies, tam pievieno šķipsnu safrāna, nosedz cieši ar vāku un vāra gatavus. Šādi vārīti rīsi būs skaistā, dzeltenā krāsā un nevainojami saderēs ar gaļu un zivīm.

Rīsus var aromatizēt arī ar citronu. Pierīvē pie ūdens citrona miziņu, iespiež nedaudz citrona sulu, uzliek vāku un vāra rīsus gatavus. Šādi rīsi perfekti saderēs ar zivju un jūras velšu ēdieniem.

Austrumnieciskai buķetei, gatavojot indiešu ēdienus, ūdeni var aromatizēt, izmantojot krustnagliņas, kanēļa mizu un kurkumu. Šīs garšvielas var sajaukt jebkādās attiecībās. Piemēram, ņem 10 krustnagliņas, vienu kanēļa mizas standziņu un vienu tējkaroti kurkumas. Visu dara tāpat kā iepriekš, garšvielas pievieno, kad ūdens vārās, nosedz cieši ar vāku un vāra rīsus gatavus.
Lai labi garšo rīsi ar vistu, kabaci un vārītām olām!

Šis raksts Rīsi ar vistu, kabaci un vārītām olām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Iepazīsties vairāk ar interesanto dārzeni, sparģeli, manā bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Karijs (Tamila valodā kari) ir garšvielu maisījums no garšvielām, kuras pamatā ir kurkumas sakne. Indijā tradicionāli kariju pievieno gaļai, zivīm, rīsiem un dārzeņiem. Šī garšviela ir arī ļoti populāra un augsti novērtēta, jo spēj dot ēdieniem zeltainu nokrāsu un brīnišķīgu aromātu. Kariju pat pievieno saldajam plovam.

Kā komerciāli pieejams Rietumu tirgos, karija pulveris ir salīdzināms ar tradicionālo Indijas garšvielu maisījumu, kas pazīstams kā “garam masala”.

Sparģeļi parģeļi pastāv jau tūkstošiem gadu. Ēģiptes kapenēs pat ir attēloti sparģeļi, kas datēti ar 400. gadu pirms mūsu ēras! Sparģeļu nosaukums cēlies no grieķu vārda “sparģeļi” (un sākotnēji persiešu vārda “sparģeļi”), kas nozīmē “dīgsts” vai “atvasis”. Epitets “officinalis” latīņu valodā nozīmē “ambulance”, norādot uz ārstnieciskajām īpašībām, kas kādreiz tika piedēvētas augam.

Sparģeļi ir ne tikai zaļi. Lai gan zaļie sparģeļi ir visizplatītākā šķirne, sparģeļi var būt arī balti vai purpursarkani. Baltos sparģeļus audzē pazemē, lai tie netiktu pakļauti saules gaismai, kas sparģeļiem piešķir zaļo krāsu. Violetie sparģeļi savu krāsu iegūst no antocianīniem, kas ir antioksidanti, kas atrodami arī mellenēs un sarkanajos kāpostos.

Lai labi garšo vista karija mērcē ar sparģeļiem!

Šis raksts Vista karija mērcē ar sparģeļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Jums ar tā ir? Vēlaties izmantot pēdējos produktus ledusskapī, lai nesabojās un nav jāmet ārā. Nu, šādi ar šis ēdiens radās. Un ziniet, baigi gardi!

Citas receptes ar makaroniem, meklē ŠEIT!

Vai zināji?

Feta ir sālījumā nogatavināta mīkstā siera šķirne ar baltu krāsu un viegli rūgtenu garšu. Feta ir populārākais siers Grieķijā, kur tas veido 70% no visa sieru patēriņa. Fetu tradicionāli gatavo no aitas piena, bet tam atļauts pievienot ne vairāk kā 30% kazas piena. Fetai līdzīgi sieri ir brinza, panirs un halūmi.

Fetai ir sena vēsture. Tas minēts jau Homēra „Odisejā”, un tradicionāli bijis aitu ganu ēdiens. Kopš 2002. gada fetai piešķirts Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (Protected Designation of Origin), un Eiropas Savienībā par fetu drīkst saukt tikai septiņos Grieķijas reģionos ražoto sieru. Ārpus Eiropas Savienības gan ir valstis (piemēram, ASV), kas šo ierobežojumu neievēro un arī sevis ražoto sieru sauc par fetu.

Fetu nogatavina divos posmos: sākumā vismaz 15—20 dienu, bet pēc tam vēl vismaz divus mēnešus zemākā temperatūrā. Par vislabāko uzskata vismaz 5 mēnešus nogatavinātu fetu, bet 9—12 mēnešu nogatavinātai fetai ir pikantāka garša.

Makaroni. Tie ir dažāda izmēra un formas kaltēti miltu izstrādājumi, ko parasti gatavo no neraudzētas kviešu mīklas. Vispiemērotākie milti makaroniem ir augstāka labuma un 1. šķiras speciāla maluma makaronu milti no cietajiem kviešiem vai stiklainiem mīkstajiem kviešiem, kuru lipekļa daudzums ir vismaz 28%, tomēr tos var arī gatavot no auzu, miežu un rudzu miltiem.

Lai labi garšo Makaroni ar malto gaļu un fetas sieru!

Šis raksts Makaroni ar malto gaļu un fetas sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar rīsiem meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Rīsi ir sens austrumu tautu kultūraugs. Tā sēju, stādīšanu un novākšanu vienmēr pavadīja kulta rituāli. Ūdens un siltums ir tie elementi, kuros rīsa grauds var dīgt. Ar rīsa diētu cilvēkā tiek rosināta šķidruma regulācija. Pateicoties rīsa sakarībai ar ūdeni un ar siltumu, tas dziļi iesaistās vielu maiņas norisēs un spēcina cilvēka gribu.

Rīsi satur ļoti maz tauku, olbaltumvielu un šķiedrvielu, kas palīdz pret pārēšanos un bieži tas tiek ieteikts kā diētisks produkts.

Rīsi satur daudz minerālvielas un B grupas vitamīnus un veicina holesterīna samazināšanos organismā. Visbiežāk lieto diētiskajos ēdienos.

Brūnie rīsi. Āzijā brūnos rīsus uzturā parasti lieto bērni un gados vecāki cilvēki, bet Eiropā un Amerikā tos iecienījuši veselīga uztura piekritēji. Tie ir gaiši brūnā krāsā un ir veselīgāki nekā baltie rīsi, jo apstrādes laikā apvalkā tiek saglabātas vērtīgās uzturvielas. Tomēr derīguma termiņš brūnajiem rīsiem ir īsāks nekā baltajiem.

Baltie rīsi. Šiem rīsiem tiek veikts pilns apstrādes cikls. Te parasti ir gludi un līdzeni, raksturīgā baltā krāsā un dzidri, tomēr daži graudi var būt mazāk caurspīdīgi, jo satur sīkus gaisa burbulīšus. Balti rīsi satur mazāk vitamīnus un minerālvielas nekā brūnie un tvaicētie rīsi, tomēr tieši baltie ir pasaulē vispopulārākie rīsi. Balto rīsu pagatavošanas laiks ir 10 – 15 minūtes, bet gataviem rīsu ēdieniem piemīt lieliska garša un elegants izskats.

Interesanti fakti par rīsiem

1. ​​Lielais Ķīnas mūris tiek turēts kopā ar lipīgajiem rīsiem. Ja kādreiz esat mēģinājis no katla dibena noņemt sacepušos rīsus, jūs zināt, cik spēcīgi tie var būt. Kamēr Lielais mūris tika būvēts Mingu dinastijas laikā 15. un 16. gadsimtā, strādnieki izmantoja putru, kas pagatavota no rīsiem un kalcija karbonāta kā javu, lai noturētu kopā sienas akmeņus.
2. Rīsi der gadiem ilgi – ja vien tie nav brūni. Nevārīti baltie rīsi saglabāsies svaigi un ēdami jebkur no 10 līdz 30 gadiem (atkarībā no tā, kā tie tiek uzglabāti). Bet termiski neapstrādātu brūno rīsu glabāšanas laiks ir tikai trīs līdz seši mēneši, jo kliju pārklājums oksidēsies.
3. Savvaļas rīsi nav rīsi. Savvaļas rīsi ir tāls radinieks visiem citiem rīsiem, ko parasti ēd mūsdienās, no kuriem lielākā daļa pieder Oryza sativa ģimenei. Tā vietā savvaļas rīsi ir daļa no Zizania ģints. Tie ir graudi, kas novākti no Ziemeļamerikā un Ķīnā audzētām purva zālēm.
4. Visi baltie rīsi sākas brūnā krāsā. Labi, jūs, iespējams, zināt šo, bet tas ir svarīgi. Baltie rīsi ir tikai brūnie rīsi, kas ir atbrīvoti no ārējā kliju slāņa un pulēti.

…

1. Rīsus audzē visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Rīsi ir pielāgojami, viegli audzējami, un tiem ir ļoti augsta raža, kas padara tos par lielisku kultūru audzēšanai jebkur un lielai populācijai. Tikai viena rīsu sēkla radīs vairāk nekā 3000 graudu.
2. Amerikāņi katru gadu apēd vairāk nekā 26 mārciņas rīsu. Tas varētu šķist daudz, bet tas nav nekas, salīdzinot ar pārējo pasauli. Saskaņā ar ASV rīsu ražotāju asociācijas datiem cilvēki Āzijā apēd līdz 300 mārciņām gadā un Apvienoto Arābu Emirātu iedzīvotāji patērē 450 mārciņas gadā. No otras puses, franči rīsus neēd gandrīz — tikai 10 mārciņas katru gadu.
3. Lielākā bļoda ar ceptiem rīsiem tika izbarota cūkām. 2015. gada oktobrī 300 pavāru apvienojās Jandžou, Ķīnā, lai labotu pasaules rekordu par lielāko ceptu rīsu bļodu. Viņi to izdarīja, izveidojot bļodu ar Yeung Chow ceptiem rīsiem (gatavots no rīsiem, olām, vistas, šķiņķa, garnelēm, kaltētām ķemmīšgliemenēm un dārzeņiem), kas svēra 9242 mārciņas. Ikviens svinēja svētkus, līdz parādījās attēli ar dažiem rīsiem (kas tika uzskatīti par nederīgiem lietošanai pārtikā), kas tika iekrauti pašizgāzējos un nosūtīti uz cūku fermām. Saskaņā ar Ginesa teikto, visiem rīsiem bija jābūt ēdamiem (cilvēkiem), lai tie atbilstu prasībām. Tātad rekords joprojām pieder Turcijas kulinārijas federācijai Bolu pilsētā Turcijā, kas pagatavoja 6944 mārciņas smagu bļodu.

Lai labi garšo rīsi ar malto gaļu un dārzeņiem!

Šis raksts Rīsi ar malto gaļu un dārzeņiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāposti, dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs. Lapas gludas, ieapaļas, blīvās galviņās. Otrajā gadā attīstās stumbrs ar lapām. Viss augs kails, pelēkzaļš. Ziedi dzelteni, sakopoti skrajos ķekaros. Auglis ir mezglains pākstenis ar pelēcīgi brūnām sēklām.

100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B₁, B₂, B₆ un  K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (23%),fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.

Aptuveni 200 ml vārītu kāpostu satur apmēram trešdaļu no ieteicamās C vitamīna dienas devas. Sarkanie kāposti, lai arī līdzīgi zaļajiem kāpostiem, satur vairāk C vitamīna un tiem piemīt antioksidantu īpašības. Kāpostu pagatavošanas metodes un pasniegšanas veidi ir dažādi, jo šo lielo dārzeni var tvaicēt, vārīt, sautēt, cept un fermentēt.

Raudzēti jeb fermentēti kāposti ir veselīgs un ļoti vēlamas produkts zarnu traktam, jo sastāvā esošās “labās” baktērijas jeb probiotikas palīdz tajā atjaunot baktēriju līdzsvaru.

r varbūtība, ka pēc skābētu kāpostu ēšanas uzpūšas vēders. “Iemesls tam par var būt vēdera „pārsteigums” –  ja ikdienā skābi kāposti netiek ēsti un tad pēkšņi izēdas puse burkas, nav brīnums, ka vēders ir pārsteigts. Vēlams sākt ar nelielu porciju, piemēram, viena ēdamkarote skābējuma. Arī pie labā ir jāpierod.

Būtu vērts ēst arī skābētus kāpostus, jo fermentācijas procesā kāpostiem mainās uzturprodukta īpašības – tam tiek piešķirta jauna garša, aromāts, uzturvērtības kvalitāte, palielināts vitamīnu saturs.

Lai labi garšo kāpostu salāti ar žāvētu vistu!

Šis raksts Kāpostu salāti ar žāvētu vistu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas jūru velšu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lielākais un apdraudētākais tuncis. Kādreiz tika uzskatīta par vienu sugu, šobrīd izdala Klusā, Atlantijas un Dienvidu okeāna zilos tunčus. Atlantijas tuncis var sasniegt 4 m garumu un 700 kg svaru. Zilo tunču gaļa tiek uzskatīta par izsmalcinātu gardumu, kas novedis pie to nonākšanas tuvu izmiršanas robežai. Japānas zivju tirgos par treknākajiem zilā tunča eksemplāriem ap 200 kg svarā tiek maksāts pat 2 miljoni eiro. 

Strauji attīstās arī pilna cikla zilo tunču akvakultūra – pieaudzis tuncis tiek no ikra izaudzēts mākslīgi, neiegūstot vaisliniekus dabā. Tas ļauj piesardzīgi cerēt, ka nākotnē šo majestātisko zivju populāciju stāvoklis uzlabosies.

Dārgāko pasaules zivju topā zilspuru tunzivs ieņem gan pirmo, gan otro vietu un abas iegādājas Japānā slavenais šefpavārs, “suši karalis”, Kioši Kimura. Viņam pieder populārais “Sushi Zanmai” restorānu tīkls.

2019. gadā Kioši par 2,5 miljoniem eiro izsolē iegādājās 278 kilogramu smagu zilspuru tunzivi. Gadu vēlāk, tajā pašā izsolē, viņš iegādājās 276 kilogramus smagu zilspura tunzivi par ne mazāk iespaidīgu summu – teju 1,8 miljoniem eiro. No katras tunzivs tika pagatavotas aptuveni 12 000 suši un sašimi, slavenas japāņu delikateses, porcijas.

Salātlapas

18. gs. Vācijā salātus gatavoja tikai vislabākie pavāri. Savus baltos cimdus viņi novilka tikai tādēļ, lai ar rokām apmaisītu zaļumus. Tajā pat laikā Francijā ir parādījusies pat speciālā profesija – salātu pagatavošanas meistars. Šis modes vilnis nonāca arī līdz Krievijai, kur grāfs Razumovskis noalgoja ārzemju meistarus, lai cienātu goda viesus ar dažādiem oriģināliem ēdieniem no zaļumiem.

Arī mūsdienās salāti spēlē svarīgu lomu diētiskā uzturā. Tie satur lielu vitamīnu daudzumu (B1, B2, B6, P, E, K, C), karotīnu, mikroelementus, tai skaitā kāliju un dzelzi. Rutīns stiprina asinsvadu sieniņas un ir kā savdabīgs aizsargs pret aterosklerozi; izvada holesterīna pārpalikumus, normalizējot vielmaiņu. Hlorofīls stimulē hemoglobīna un eritrocītu veidošanos asinīs, tāpēc tas ir obligāts uzturā pie staru terapijas.

Lai labi garšo tunča salātu laiviņas!

Šis raksts Tunča salātu laiviņas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.