<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>olu kultenis Arhīvi | Gatavo.com</title>
	<atom:link href="https://www.gatavo.com/receptes_birka/olu-kultenis/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://www.gatavo.com/receptes_birka/olu-kultenis/</link>
	<description>Receptes Visām Gaumēm</description>
	<lastBuildDate>Tue, 14 Nov 2023 12:54:35 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.9.4</generator>

<image>
	<url>https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/01/cropped-gatavo_com_Logo_No_Shadow_Square-32x32.png</url>
	<title>olu kultenis Arhīvi | Gatavo.com</title>
	<link>https://www.gatavo.com/receptes_birka/olu-kultenis/</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Olu kultenis</title>
		<link>https://www.gatavo.com/recepte/olu-kultenis/</link>
					<comments>https://www.gatavo.com/recepte/olu-kultenis/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[Ketija]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 14 Nov 2023 12:54:35 +0000</pubDate>
				<guid isPermaLink="false">https://www.gatavo.com/?post_type=ranna_recipe&#038;p=7241</guid>

					<description><![CDATA[<p>Olu kultenis ir ēdiens, ko noteikti visi zina, brokastu ēdiens. Ticu, ka visi izmanto tās pašas sastāvdaļas olu kultenim, bet pagatavo nedaudz citādāk. Šis ir mans brokastu ēdiens, jo ir ātri pagatavojams. Citas olu receptes meklē ŠEIT. Kā pareizi vārīt olu, lasi rakstā ŠEIT. Vai zināji? Olu dzeltenumi un veselas olas uzglabā ievērojamu daudzumu olbaltumvielu [&#8230;]</p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/recepte/olu-kultenis/">Olu kultenis</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[<p><span style="font-weight: 400;">Olu kultenis ir ēdiens, ko noteikti visi zina, brokastu ēdiens. Ticu, ka visi izmanto tās pašas sastāvdaļas olu kultenim, bet pagatavo nedaudz citādāk. Šis ir mans brokastu ēdiens, jo ir ātri pagatavojams.</span></p>
<p><b>Citas olu receptes meklē </b><a href="https://www.gatavo.com/receptes_kategorija/olu-edieni/"><b>ŠEIT</b></a><b>. Kā pareizi vārīt olu, lasi rakstā </b><a href="https://www.gatavo.com/ediens/ka-pareizi-varit-olas/"><b>ŠEIT</b></a><b>.</b></p>
<h4><b>Vai zināji?</b></h4>
<p><span style="font-weight: 400;">Olu dzeltenumi un veselas olas uzglabā ievērojamu daudzumu olbaltumvielu un holīna, un tiek plaši izmantoti kulinārijā.</span></p>
<p><span style="font-weight: 400;">Olas dzeltenums ir olas galvenā sastāvdaļa. Tā satur dīgļa attīstībai vajadzīgās vielas. Tās citoplazmā ir daudz rezerves barības vielu dzeltenuma graudiņu veidā. Apaugļotai olai dzeltenuma virspusē atrodas dīgļa disks. Dzeltenumu no divām pusēm centrā nostiprina un notur olbaltuma saites jeb halazas, kuras ļauj dzeltenumam grozīties tā, lai augšpusē vienmēr atrastos dīgļa disks.</span></p>
<p><span style="font-weight: 400;">Olbaltums nodrošina dīgļa attīstībai nepieciešamo ūdeni un pasargā to no izžūšanas. Olbaltums arī satur barības vielas, ko dīglis izmanto attīstības </span><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Ola"><span style="font-weight: 400;">laikā</span></a><span style="font-weight: 400;">.</span></p>
<h5><span style="font-weight: 400;">..</span></h5>
<p><span style="font-weight: 400;">Putnu olas centrā ir dzeltenums (vitellus). Dzeltenumu apņem dzeltenuma apvalks un vairāki olbaltumapvalki. Virs baltumapvalka ir zemčaulas apvalks. Olas resnākajā galā starp zemčaulas apvalku un baltumapvalku izveidojas gaisa kamera, kuru dīglis izmanto inkubācijas pēdējās dienās. No ārpuses olu aptver čaumala. Čaumalu veido ookeratīna šķiedras. Starp tām atrodas kalcija, magnija un fosfora sāļi. Cauri čaumalai stiepjas mikroskopiski kanāli, pa kuriem notiek gāzu apmaiņa ar ārējo vidi. Čaumalu klāj virsčaumalas plēve, kuras funkcija ir kavēt mikroorganismu nokļūšanu olā. Olu izmēri, krāsa un forma ir atkarīga no putnu sugas.</span></p>
<p><span style="font-weight: 400;">Kopš aizvēstures putnu olas ir vērtīgs pārtikas produkts gan medību sabiedrībās, gan jaunākās kultūrās, kur putni tika pieradināti. Vista, iespējams, tika pieradināta olu dēļ, pirms 7500. gada p.m.ē.</span></p>
<p><span style="font-weight: 400;">Cāļus uz Ēģipti atveda 1500. gadā p.m.ē., Grieķijā ap 800. gadu p.m.ē., kur paipalas bija galvenais olu avots.</span></p>
<p><span style="font-weight: 400;">Tēbā, Ēģiptē, Haremhaba kapā, kas datēts ar aptuveni 1420. gadu pirms mūsu ēras, ir attēlots vīrietis, kurš kā ziedojumu nes bļodas ar strausu olām un citām lielām olām, iespējams, pelikāna olām.</span></p>
<p><span style="font-weight: 400;">Senajā Romā olas tika konservētas. Romieši sasmalcināja čaumalas savos šķīvjos, lai ļaunie gari tur neslēptos. Viduslaikos olas bija aizliegtas gavēņa laikā to bagātības dēļ.</span></p>
<p>Lai labi garšo olu kultenis!</p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/recepte/olu-kultenis/">Olu kultenis</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></content:encoded>
					
					<wfw:commentRss>https://www.gatavo.com/recepte/olu-kultenis/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>
