Citas desertu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Persiki ir kauleņi, kas aug kokos, kuru garums sasniedz astoņus metrus. Tikai Vācijā vien ir identificētas apmēram 130 persiku šķirnes. Augļus klasificē pēc miziņas tipa (gluda vai pūkaina) un pēc tā, cik viegli kauliņš atdalās no augļa mīkstuma (kauliņš viegli atdalās vai kauliņš neatdalās).

Persiks ir lapu koks, kas pirmo reizi tika pieradināts un kultivēts Džedzjanas provincē Ķīnas austrumos. Tas nes ēdamus sulīgus augļus ar dažādām īpašībām, ko visbiežāk sauc par persikiem un citiem (spīdīgas mizas šķirnes), nektarīnus.

Īpašais persikas nosaukums attiecas uz tās plašo audzēšanu Persijā (mūsdienu Irānā), no kurienes tā tika pārstādīta Eiropā un 16. gadsimtā uz Ameriku. Tas pieder pie Prunus ģints, kurā ietilpst ķirši, aprikozes, mandeles un plūmes, rožu dzimtā. Persiks ir klasificēts ar mandelēm Amygdalus apakšģints. Pateicoties to ciešajai radniecībai, persiku kauliņu kodols pēc garšas ir ļoti līdzīgs mandeļu garšai, un persiku kauliņus bieži izmanto, lai pagatavotu lētu marcipāna versiju, kas pazīstama kā persipāns.

Persikos ir daudz sulas un aromātisku vielu, tieši tāpēc tie ir tik populāri. Tāpat persikos ir arī vairākas minerālvielas (tostarp kalcijs, fosfors, dzelzs un kālijs), provitamīns A, kā arī B1, B2 un C vitamīns.

Lielākajai daļai persiku ir apaļa forma (ar piecu līdz septiņu cm lielu diametru), un tiem ir skaidri redzama gareniska grumbiņa un kāta vietas padziļinājums. Miziņas krāsa var būt no zaļgani dzeltenas līdz sarkanai, un parasti ir pārklāta ar zīdainu pūciņu kārtu. Mīkstums var būt baltā, dzeltenā vai (dažām šķirnēm) sarkanā krāsā.

Persiki un nektarīni ir viena un tā pati suga, lai gan komerciāli tos uzskata par dažādiem augļiem. Nektarīnu ādai trūkst pūciņas, kas piemīt persiku ādai. Tiek uzskatīts, ka viena gēna mutācija (MYB25) ir atbildīga par atšķirību starp šiem diviem.

Lai labi garšo kūka svētkiem jeb maskarpones persiku kūka! 

Šis raksts Kūka svētkiem jeb maskarpones persiku kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.