Citas kūkas receptes meklē ŠEIT

Vai zināji?

Piecu sastāvdaļu siera kūka no La Viña Sansevastjanā, Spānijā. Iekarojusi pavārus un ēdājus visā pasaulē ar nosaukumu Basku siera kūka.

Restorāns “La Viña” durvis vēra 1959. gadā. Dibināja Eladio Rivera, viņa brālis Antonio un viņu sievas Karmena Himeness un Konči Ernaesa. Eladio dēls Santi sāka strādāt bārā jau no mazotnes. Būdams kaislīgs, pašmācības ceļā apguvis pavāra dotības.

Siera kūka nebija tradicionāls basku ēdiens. Taču tas bija 20. gs. astoņdesmito gadu beigās, Santi bija pilns ideju no kursiem, ko viņš bija apmeklējis Parīzē. Krēmsiers un citi “moderni” pārtikas produkti Spānijā pirmo reizi nonāca, kad tā atvērās globālajai ekonomikai, un Santi mīlēja eksperimentēt.

Siera kūka tika pasniegta gadiem ilgi, taču tikai tad, kad 2000. gados sāka izplatīties pintxo tūres, ārzemnieki masveidā sāka atklāt La Viña siera kūku, kas rotā restorāna plauktus. Instagram un Tripadvisor ir vēl vairāk veicinājuši tās atpazīstamību, un Santi pat ir kopīgojis recepti tiešsaistē — šeit nav nekādu komercnoslēpumu.

“Basku pavāri izstrādāja basku virtuves statūtus. Viens no tiem ir tāds, ka virtuve ir jānodod plašai sabiedrībai, lai visi to varētu baudīt,”. “Es dzīvoju pēc šī likuma. Vienmēr ir 15%, ko nevar iemācīt — nevis tāpēc, ka negribas, bet gan tāpēc, ka tas ir deserta gatavotāja rokās.”

Lai labi garšo Basku siera kūka Latvijas svētkiem!

Šis raksts Basku siera kūka Latvijas svētkiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas desertu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Tiramisu tika izgudrots 1960. gados, tā vismaz tiek minēts, bet kur un kad tieši nav skaidrs. Daži uzskata, ka recepte tika veidota pēc sbatudīna, vienkāršāka deserta, kas pagatavots no olu dzeltenumiem un cukura. Citi apgalvo, ka tas cēlies no cita ēdiena — dolce Torino.

Tiramisu recepte nav atrodama pavārgrāmatās pirms 1960. Gadiem. Tas ir minēts 1978. gadā publicētajā Sydney Morning Herald restorāna slejā. Pirmo reizi parādījās itāļu vārdnīcā 1980. gadā, bet angļu valodā — 1982. Gadā un 1983. gada pavārgrāmatā, kas veltīta Veneto ēdiena gatavošanai.

Restorāna Ado Kampeola ziņoa, ka to viņa restorānā Le Beccherie Trevīzo 1969. gada 24. decembrī izgudroja viņa sieva Alba di Pillo un konditors Roberto Linguanoto.

Ēdiens tika pievienots tā ēdienkartei 1972. Gadā. Carminantonio Iannaccone pārskati liecina, ka Tiramisu, ko pārdod Le Beccherie, viņš pagatavoja savā maiznīcā, kas tika izveidota 1969. gada 24. decembrī.

Ir apgalvots, ka tiramisu piemīt afrodiziaks efekts, un to izdomāja 19. gadsimta Trevīzo bordeļa kundze, kā skaidro Accademia Del Tiramisù, lai “atrisinātu problēmas, kas viņiem varētu būt radušās saistībā ar laulības pienākumiem, atgriežoties pie savām sievām”.

Ir pierādījumi par “Tiremesù” daļēji saldētu desertu, ko kopš 1938. gada pasniedz Vetturino restorāns Pierisā, Friuli Venezia Giulia. Iespējams, šī ir nosaukuma izcelsme, savukārt Tiramisu recepte, iespējams, ir cita kārtainā deserta Zuppa Inglese variācija. Citi apgalvo, ka tas tika izveidots 17. gadsimta beigās Sjēnā par godu lielkņazam Kosimo III.

Mandarīni

Mandarīns ir neliels, mūžzaļš citrusaugu ģints koks vai krūms, no kuriem iegūst augļus, kas arī tiek saukti par mandarīniem. Mandarīnus dažreiz sauc arī par tanžerīniem vai klementīniem, lai gan korektāk būtu, ja par tanžerīniem sauktu tikai sarkanīgi oranžus mandarīnus, kurus iegūst no Citrus tangerina citrusaugiem, bet par klementīniem vienas konkrētas mandarīnu šķirnes augļus.

Par mandarīnu izcelsmes vietu uzskata Ķīnas dienvidus un Vjetnamas dienvidus. Savvaļā tie nav sastopami. Tos tikai kultivē. Eiropā mandarīni audzēšanai tika ievesti tikai 19. gadsimta sākumā.

Pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem 2011. gadā vislielākā mandarīnu raža pārliecinoši tika ievākta Ķīnā (gandrīz puse no visas kopējās pasaules ražas). Nākamā lielākā mandarīnu audzētāju valsts ir Spānija (aptuveni 8% no pasaules ražas).

Lai labi garšo mandarīnu tiramisu!

Šis raksts Mandarīnu Tiramisu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.