Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāposti, dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs. Lapas gludas, ieapaļas, blīvās galviņās. Otrajā gadā attīstās stumbrs ar lapām. Viss augs kails, pelēkzaļš. Ziedi dzelteni, sakopoti skrajos ķekaros. Auglis ir mezglains pākstenis ar pelēcīgi brūnām sēklām.

100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B₁, B₂, B₆ un  K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (23%),fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.

Aptuveni 200 ml vārītu kāpostu satur apmēram trešdaļu no ieteicamās C vitamīna dienas devas. Sarkanie kāposti, lai arī līdzīgi zaļajiem kāpostiem, satur vairāk C vitamīna un tiem piemīt antioksidantu īpašības. Kāpostu pagatavošanas metodes un pasniegšanas veidi ir dažādi, jo šo lielo dārzeni var tvaicēt, vārīt, sautēt, cept un fermentēt.

Raudzēti jeb fermentēti kāposti ir veselīgs un ļoti vēlamas produkts zarnu traktam, jo sastāvā esošās “labās” baktērijas jeb probiotikas palīdz tajā atjaunot baktēriju līdzsvaru.

r varbūtība, ka pēc skābētu kāpostu ēšanas uzpūšas vēders. “Iemesls tam par var būt vēdera „pārsteigums” –  ja ikdienā skābi kāposti netiek ēsti un tad pēkšņi izēdas puse burkas, nav brīnums, ka vēders ir pārsteigts. Vēlams sākt ar nelielu porciju, piemēram, viena ēdamkarote skābējuma. Arī pie labā ir jāpierod.

Būtu vērts ēst arī skābētus kāpostus, jo fermentācijas procesā kāpostiem mainās uzturprodukta īpašības – tam tiek piešķirta jauna garša, aromāts, uzturvērtības kvalitāte, palielināts vitamīnu saturs.

Lai labi garšo kāpostu salāti ar žāvētu vistu!

Šis raksts Kāpostu salāti ar žāvētu vistu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Jāņa tēvs un Jāņa māte sagaida viesus ar pašbrūvētu alu un paštaisītu sieru, izsaka pateicību par vainagiem un zālēm un aicina Jāņa bērnus pie galda. 

Līgo un Jāņu ēdieni un receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

• Jāņiem alu darot, nedrīkst laist svešus cilvēkus klāt, jo tad alus nerūgst.
• Jāņos (arī citos svētkos) pie alus kausa pirmajam jāiet saimniekam, ja cits ies, tad tam pielips nelaime.
• Jāņu vakarā uz ganībām jāiet līgot un sieru ēst, lai govīm svētība pieliptu.
• Par galveno Līgo svētku ēdienu 75% aptaujas dalībnieku nosaukuši Jāņu sieru, par to liecināja 2019. gada veiktā pētījumu centra SKDS aptauja. Un domājams, ka arī šogad un turpmākos gadus, tas nemainīsies. 
• Īstu Līgo un Jāņu galdā neiztikt bez šašļika; alus un kvasa; pīrāgiem un plāstmaizēm. Svaigiem zaļumiem, no pašmāju siltumnīcām un laukiem. Tikko parādījušām zemenītēm.

Vainagi

Viena no būtiskākajām latviešu vasaras saulgriežu svētku sastāvdaļām. Tos veido divi svarīgi elementi: aplis jeb kosmosa bezgalības simbols un Jāņu zāles – ziedi, pļavas puķes, vārpas, smilgas un viss, kas plūcams un pinams. Turklāt jāņem vērā, ka ar apli mēs varam gan no kaut kā norobežoties, gan arī tā centrā koncentrēt enerģiju Tas ir arī saules simbols. Vainags ir šī apļa izpildījums Līgo svētkos, izmantojot dažādu zāļu spēku. Vīriešiem galva diži nav jālauza par to, ko izmantot vainaga pīšanā, jo tradicionāli vīriešu vainagi tiek darināti no ozolu zariem. Mājas saimniekam un visiem Jāņiem vainags jānēsā visu nakti. Savukārt ar sieviešu vainagiem nav tik vienkārši, jo tajos vērojama liela dažādība. Ja esi Jāņu māte, vainagu būtu ieteicams darināt no ziedošām lauku puķēm vai ozollapām ar ievītām puķēm. Ja esi vēl meitene, tad vainagā būtu jāiepin pa kādai smilgai, bet pieaugušām meitām jākoncentrējas uz ziedu un zaļu zāļu vainagu veidošanu. Precētām sievām derēs ozollapu un ziedu vainagi.

Lai izdodas pagatavot šo interesanto un ēdamo ēdienu –  ēdamais Jāņu vainags!

Šis raksts Ēdamais Jāņu vainags pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Tefteļi vispār ir neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.

Vairāk gaļas receptes meklē ŠEIT.

Interesanti

Zviedrijas tradicionālās gaļas bumbiņas būtībā ir līdzīgas pie mums zināmajām kotletēm un tefteļiem, jo arī gatavotas no maltās gaļas. Turklāt gaļas bumbiņas var pagatavot dažādos veidos, variējot ar garšvielām, un tā iegūstot atšķirīgu garšu. Tradicionālajām gaļas bumbiņām ir sāls un maltie pipari, bet malto gaļu var izvēlēties gan viena veida – cūkgaļu, jēra gaļu, vistas gaļu, vai, atkarībā no saderības, veidot jauktās gaļas bumbiņas.

Līdzīgi kā Latvijā bērni ir iecienījuši tefteļus un kotletes, tā bērni Zviedrijā labprāt ēd tradicionālās gaļas bumbiņas. Ne velti tās ļoti garšo arī zviedru iemīļotās rakstnieces Astridas Lindgrēnes populārajam varonim Karlsonam, kurš dzīvo uz jumta. Zviedrijā tiek uzskatīts, ka gaļas bumbiņu recepti no Osmaņu impērijas atveda karalis Kārlis XII (1682-1718).

Šis raksts Klasiskie tefteļi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Olu salāti ar gaļu, marinētiem gurķiem un ķiršu tomātiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Gaļas un dārzeņu bumbiņas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Vārds šašliks tika radīts no Krimas tatāru valodas, Zaporožjas kazakiem – “şış” – tulkojumā nozīmē iesms, durklis, un krievu valodā ienāca 18. gadsimtā, no turienes izplatoties angļu un citās Eiropas valodās. Arī Turku valodā vārds “şış” nozīmē iesms, un šašliks burtiski tiek tulkots kā “gaļa uz iesma”. Šašlikam izmanto dažādas gaļas: cūkas, aitas, liellopa vai vistu. Mūsdienās, šašlika galvenā sastāvdaļa, ja tā var teikt, ir marināde: etiķī, augļu sulās, vīnā, majonēzē, zaļumos un garšvielās. Parasti šašliku cepj uz atklātas uguns vai kokoglēm; uz iesma uzsprausti gaļas gabali; vai arī cep uz  speciāla grila vai mangala, periodiski apgriežot. Pasniedz atsevišķi kā pamatēdienu vai ar piedevām.

Šašliks sākotnēji tika izgatavots no jēra, bet mūsdienās tas tiek pagatavots no visāda veida gaļas – cūkgaļas, liellopa, brieža gaļas, atkarībā no vietējām vēlmēm un reliģiskām tradīcijām. Populāri ir kļuvis cep šašliku kopā ar dārzeņiem,  piemēram, papriku, sīpolu, sēnēm un tomātiem.

Latvijā izdotajās pavārgrāmarās šašlika receptes parādās jau pirms Otrā pasaules kara – tas bija jēra gaļas šašliks, kas iepriekš nebija marinēts, cepts kopā ar speķi, bet piedevās pasniegts ar ceptiem kartupeļiem.

Tomēr plašu popularitāti šašliks ieguva 1970. gados Latvijas PSR laikā, kad šašliks kļuva par ierastu ēdienu Jāņos.

Lai labi garšo vistas stilbiņi marinādē!

Šis raksts Vistas stilbiņi marinādē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas gaļas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji, tulkojumā vārds steiks nozīmē ‘gaļa uz kociņa’. Šis vārds nāk no Sakšiem, kas nodarbojās ar lopu čaukstēšanu jeb vieglākiem vārdiem cepšanu. Sākotnēji lietotais termins bija “steik”.

Kā pagatavot perfektu steiku?

Cilvēki saka, ka ideāla steika pagatavošana ir zināma māksla. Bet, es uzskatu, ka tas ir diezgan vienkārši — tik rūpīgi jāseko katram solim, lai iegūtu perfektu steiku. Zemāk apkopoju dažus punktus, kurus vajadzētu ņemt vērā pagatavojot steiku.

• Izņemt gaļu no ledusskapja vismaz 40 min pirms gatavošanas. Tas ļauj tai sasilt līdz istabas temperatūrai un nodrošina vienmērīgu gatavošanu.
• Sālīt steiku. Vislabāk protams būtu Izmantot košera sāli, jo tā lielākie, pārslveida kristāli ļauj viegli saspiest un kontrolēt izlietojuma daudzumu. Lai iegūtu visgaršīgākos un maigākos rezultātus, sāliet steikus vismaz 40 min pirms vai pat vakarā pirms to gatavošanas. Tas prasa nelielu plānošanu, taču jūsu steiku padarīs sulīgu un maigu.
• Nosusini steikus un atstāj taukus. Ja vēlies nogriezt taukus no steika, dari to, kad tas ir pagatavots, jo tauki pievieno gaļai garšu un mitrumu gatavošanas laikā.

..

• Nepievieno eļļu pannai! Uzkarsē lielu pannu (vai BBQ) līdz lielam karstumam. Lietojot pannu, jo smagāka pamatne, jo labāk – smagas pannas ilgāk notur siltumu un vienmērīgi cep gaļu. Ir svarīgi nepārblīvēt pannu vai BBQ, pretējā gadījumā gaļa sautēsies, nevis apcepsies. Gatavot steiku pa partijām vai, ja nepieciešams, izmantojiet divas pannas. 
• Laiks. Parasti (22 mm biezs steiks) cep 2 min no katras puses, lai iegūtu jēlu steiku. 3-4 min no katras puses vidēji jēlu un 4-6 min no katras puses vidēju. Lai pagatavotu labi ceptu, cep 2–4 min no katras puses, pēc tam samazini uguni un cep vēl 4–6 min.
• Lai pārbaudītu steiku gatavību, izmanto tīrā rādītājpirksta galu (vai knaibles), lai viegli pavirzītu steiku. Ja tas ir mīksts, bet nedaudz elastīgs, tas ir vidēji jēls. Ja tas ir elastīgs, tas ir vidējs. Jebkurš stingrāks par to, un tas ir ceļā uz labu darbu.
• Ļaut steikam atpūsties. Novieto steikus uz koka dēļa vai šķīvja, brīvi pārklāj ar foliju un atpūtini apmēram 6-7 min. Atpūta ļaus sulai atgriezīties gaļas šķiedrās. Tas nozīmē, ka, sagriežot steiku, sula neiztecēs uz šķīvja un rezultātā steiks būs maigāks.

Lai labi garšo ķiploka sviesta steiks.

Šis raksts Ķiploka sviesta steiks pirmo reizi parādījas Gatavo.com.