Ko vēl pagatavo no skābenēm skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Skābenes nav ieteicams gatavot dzelzs vai alumīnija traukos, jo šie metāli savstarpēji iedarbojas ar skābeņskābi un rada nepatīkamu, metālisku garšu.

Skābenes satur daudz C vitamīna, karotīna, flavonglikozīdu, kāliju, dzelzi, polifenolu, flavonoīdu un minerālvielu, kā arī pat olbaltumvielas. Tajās ir daudz oksālskābes, kas traucē kalcija uzsūkšanos zarnās.

Skābenes stimulē aknu darbību un žults veidošanos. Pastiprina zarnu peristaltiku, aptur iekšējās asiņošanas. Senatnē skābenes bija lielā lielisks līdzeklis cīņā pret cingu, pateicoties to sastāvā esošajam C vitamīnam.

Senos rakstos ir norādes ka skābenes ārstnieciskos nolūkos galvenokārt izmanto svaigā veidā. Skābenes mazināja drudzi, tāpēc tika dotas slimniekiem. Teikas pat vēstot, ka putni ēdot sēklas attīrīja savu balsi.

Atceries, ka viss ir jāēd ar mēru. Skābenes satur daudz skābeņskābi, kas var nākt par sliktu arī tavai veselībai.

Lai labi garšo skābeņu zupa manā gaumē!

Šis raksts Skābeņu zupa manā gaumē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.
Iepazīsties ar papriku vairāk, izlasot rakstu “Paprika ir vitamīnu bumba“.

Vai zināji?

Paprikas dzimtene ir Meksika, Centrālamerika un Dienvidamerikas ziemeļi. To sēklas 1493. gadā ieveda Spānijā un pēc tam izplatījās pa Eiropu un Āziju. Vieglas paprikas šķirne tika izstrādāta 1920. gados Segedā, Ungārijā.

Papriku galvenokārt veido ogļhidrāti, kas veido lielāko daļu to kaloriju satura – 100 grami satur 6 gramus ogļhidrātu.
Ogļhidrāti galvenokārt ir cukuri – piemēram, glikoze un fruktoze -, kas ir atbildīgi par nogatavojušos papriku saldo garšu. Tie satur arī nelielu daudzumu šķiedrvielu – 2% no pamatsvara.

Paprika satur vairāk matu veselībai noderīgu uzturvielu nekā lielākā daļa vitamīnu tablešu. Bagātīgais vitamīnu un minerālvielu daudzums šajā dārzenī sniedz šādus ieguvumus jūsu matiem.

Lai labi garšo pildītā paprika ar malto gaļu!

Šis raksts Pildītā paprika ar malto gaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas smūtiju receptes, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Banāns ir iegarens, ēdams auglis — botāniski oga —, ko ražo vairāku veidu lieli, kokiem līdzīgi zālaugu ziedaugi no Musa ģints. Dažās valstīs gatavošanas banānus sauc par ceļmallapām, atšķirot tos no deserta banāniem. Augļiem ir dažāda izmēra, krāsas un stingrības, bet parasti tie ir iegareni un izliekti, ar mīkstu cieti bagātu mīkstumu, kas pārklāts ar mizu, kam nogatavojoties var būt dažādas krāsas. Tas aug uz augšu klasteros netālu no auga augšdaļas. Gandrīz visi mūsdienu ēdamie bezsēklu (partenokarpu) kultivētie banāni nāk no divām savvaļas sugām – Musa acuminata un Musa balbisiana vai to hibrīdiem.

• Banāna zinātniskais nosaukums ir musa sapientum, kas nozīmē “gudro cilvēku auglis”.
• Banāni peld ūdenī, tāpat kā āboli un arbūzi.
• Havaju salas ir vienīgā vieta ASV, kur banānus audzē komerciāli, lai gan savulaik tos audzēja arī Kalifornijas dienvidos un Floridā. Lielākā daļa banānu, ko ēd amerikāņi, nāk no Latīņamerikas un Dienvidamerikas valstīm, tostarp Kostariku, Ekvadoru, Kolumbiju, Hondurasu, Panamu un Gvatemalu.
• Lielveikalā redzamo banānu veidu sauc par Cavendish banānu. Vēlamā šķirne sākotnēji bija Gros Michel, kas būtībā izmira līdz 1960. gadam, pateicoties sēnei, ko sauc par Panamas slimību.
• Dažas kultūras (īpaši Japāna) izmanto banānu augu šķiedras, lai izgatavotu audumu un dažreiz pat papīru.
• Ātrākais maratons, ko jebkad noskrējis sāncensis, tērpies kā auglis, bija 2 stundas, 58 minūtes un 20 sekundes — reģistrēts Barselonas maratonā 2011. gada 6. martā. Skrējējs bija Patriks Vaitmens no Apvienotās Karalistes, kurš bija ģērbies kā banāns.
• Banānu kluba muzejā, kas atrodas uz 111. šosejas Mekā, Kalifornijā (tieši uz dienvidiem no Palmspringsas), atrodas pasaulē lielākā kolekcija, kas veltīta kādam auglim. Tajā ir vairāk nekā 17 000 banānu priekšmetu, no kuriem lielāko daļu ir ziedojuši dalībnieki.

Lai labi garšo banānu smūtijs!

Šis raksts Banānu smūtijs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas desertu receptes meklē ŠEIT

Vai zināji?

Smiltsērkšķa augļi parasti nogatavojas augustā, septembrī un pat oktobrī. Rudenī ievākto augļu pielietojums ir plašs – tos var lietot gan svaigā veidā, gan saldēt, no tiem var spiest sulu, tos var arī žāvēt vai izmantot eļļas iegūšanai.

Smiltsērkšķu augļos ir plašs aktīvo vielu sastāvs – tie satur organiskās skābes, taukskābes, flavonoīdus, vitamīnus, minerālvielas, miecvielas, pektīnvielas, aminoskābes, cukurus un citas vielas. No vitamīniem tajos atrodami C, E, K, B grupas vitamīni (B1, B2, B3, B6), kā arī karotinoīdi, bet no minerālvielām – kālijs, cinks, magnijs, dzelzs, kalcijs, fosfors, varš un citas. Smiltsērkšķi ir vērtīgs vitamīnu un antioksidantu avots.

Smiltsērkšķiem piemīt antibakteriālas, pretiekaisuma un pretsāpju  īpašības. No žāvētiem augļiem gatavo uzlējumu, ko tāpat kā sulu izmanto kā vitamīnu avotu imunitātes stiprināšanai, arī saaukstēšanās gadījumā. Taču jāņem vērā, ka sula var kairināt kuņģi. Lai to mazinātu, sulu ieteicams atšķaidīt ar ūdeni. Savukārt tautas medicīnā smiltsērkšķu lapu uzlējumu izmanto gan iekšķīgi, gan ārīgi kompresēm locītavu saslimšanu gadījumā.

Lai labi garšo Smiltsērkšķu kūka!

Šis raksts Smiltsērkšķu kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.