Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Tortilja ir plāna, apaļa neraudzēts plācenītis no Mezoamerikas, kas sākotnēji tika gatavota no kukurūzas miltiem, bet tagad arī no kviešu miltiem.

Acteki un citi nahuatlu valodas runātāji tortiljas sauca par tlaxcalli. Tortiljas, kuras pirmo reizi gatavoja Mezoamerikas pamatiedzīvotāji pirms kolonizācijas, ir Mezoamerikas virtuves stūrakmens. Kukurūzas tortiljas Mezoamerikā ir zināmas jau kopš 500. gada p.m.ē.

Vārds tortilla ir atvasināts no spāņu valodas vārda torta, kas nozīmē “kūka”, un deminutīva -illa; tāpēc vārds spāņu valodā nozīmē “maza kūka“.

Avokado trešā daļa ir dažādas vērtīgas taukskābes, kas nepieciešamas organismam. Tas satur arī daudz taukos šķīstošo vitamīnu – A, E, K ​​un ūdenī šķīstošos B vitamīnus (tostarp tiamīnu, niacīnu, nikotīnskābi, riboflavīnu, folijskābi u.c.), un C vitamīnu, kas ir ļoti svarīgi mūsu veselībai un imunitātei.

Lai labi gašo brokastu piciņas ar avokado un olu!

Šis raksts Brokastu piciņas ar avokado un olu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kalmāri ir mīkstčauļu moluski ar astoņām vai desmit ekstremitātēm un apvalku. Latvijas veikalos nopērkamie ir zvejoti Vidusjūras reģionā, lielākoties Itālijā un citās pasaules daļās, piemēram, Atlantijas un Klusajā okeānā pie Ziemeļamerikas un Japānas.

Kalmāri galvenokārt uzturas mērenā klimata zonās, apdzīvo subtropu ūdeņus, tomēr ir sastopami arī Antarktīdas ūdeņos, tikai šo radību izmēri ir daudz mazāki. Pavisam pasaulē sastopami 200 līdz 300 kalmāru veidi. Tie mēdz būt no 10 centimetriem līdz pat 12 metriem lieli. Kalmāru ķermeņa bumbierveida dziedzerī atrodas interesants veidojums – tintes pūslītis, ko tie izmanto aizsardzībai. Jūtot draudus, kalmārs uz iespējamo pretinieku caur muti izšļāc tinti. Kalmāru ķidājot, rūpīgi izņemtā pūslīša saturu izmanto kā pārtikas krāsvielu makaronu un jūras produktu mērcēm.

Kalmāri ir bagāti ar B grupas vitamīniem – B2 un B12, kā arī ar E un PP vitamīnu (niacīnu). No minerālvielām satur daudz cinka (uzlabo imūnsistēmu), vara (liela nozīme dzelzs metabolismā), joda un fosfora. Kalmāra gaļā ir arī dzelzs un kālijs, ievērojams antioksidanta selēna daudzums un organismam ļoti nepieciešamās omega-3 taukskābes. Lai arī kalmāri nesatur lielu tauku daudzumu, holesterīna tajos ir diezgan daudz – aptuveni 200 miligrami 100 gramos. Tomēr kalmāru gaļas olbaltumvielas organismā ļoti labi sagremojas un uzsūcas, turklāt tā ir kalorijām nabadzīga (100 g – 96 kcal). Kaloriju daudzums var mainīties atkarībā no pagatavošanas veida.

Lai labi garši salāti ar konservētiem kalmāriem, rīsiem un olām!

Šis raksts Salāti ar konservētiem kalmāriem, rīsiem un olām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis ir savā ziņā arī lielisks brokastu ēdiens, enerģija visai dienai!

Ar ko vēl var ēst rīsus, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kedžerī jeb “Kedgeree” ir britu nacionālais brokastu ēdiens, kura saknes meklējamas 19. gadsimta Indijā. 

Kedgeree ir rīsu un kūpinātu zivju ēdiens, kas radies koloniālajā Indijā un tagad ir lolota un populāra britu recepte. Kedgeree sāka savu dzīvi britu radža laikā kā khichdi — ēdiens no ājurvēdas hičari diētas, kurā bija garšvielas, cepti sīpoli, ingvers un lēcas. Tie, kas atgriezās no sava laika subkontinentā, atveda ēdienu uz Lielbritāniju, kur tas ātri kļuva par nacionālo galveno ēdienu, un lēcas parasti netika pagatavotas. No pieticīga rīsu un lēcu ēdiena tas lēnām pārvērtās par to, ko mēs zinām šodien, kurā ietilpst kūpinātas zivis.

Šī garšīgā un sātīgā recepte ir piepildīta ar garšām, ko nodrošina kūpinātais lasis, karijs, aromātiskais kardamons un smaržīgie pētersīļi. Kedgeree ēd karstu vai aukstu, un to tradicionāli uzskata par brokastu ēdienu, taču to bauda arī kā pusdienas vai vakariņas. Šī garšīgā maltīte ir gatava mazāk nekā stundas laikā, un tā ir lieliska iespēja ģimenes vakariņām. Jo ​​tā ir sātīga, mierinoša un pagatavota no svaigām un veselīgām sastāvdaļām.

…

Tiek uzskatīts, ka Kedgeree cēlies no Indijas rīsu un pupiņu vai rīsu un lēcu ēdiena khichuṛī, izsekojamība līdz 1340. gadam vai agrāk. Hobsons-Džobsons citē ibn Battuta (apmēram  1340), pieminot ēdienu mung pupiņām, kas vārītas ar rīsiem, ko sauc par kišrī. 

Gudžaratā, kur khichdi joprojām ir populārs, lēcu un rīsu ēdienu parasti pasniedz ar kadhi — jogurta ēdienu ar garšvielām, ko var sajaukt ar khichdi. Khichdi Gudžaratā parasti negatavo ar zivīm, lai gan piekrastes ciematos, kur ir daudz jūras velšu, zivis dažreiz ēd ar hichdi.

Mogulu imperators Aurangzebs iecienījis Alamgiri Khichdi —  kedgeree ar zivīm un vārītām olām. Plaši tiek uzskatīts, ka šo ēdienu uz Apvienoto Karalisti atveda atgriezušies britu koloniāļi, kuri to bija baudījuši Indijā un ieveda Lielbritānijā kā brokastu ēdienu Viktorijas laikos, kas bija daļa no modernās angloindiešu virtuves

Ēdiens tika iekļauts jau 1790. gadā Stefanas Malkolmas no Bērnfūtas, Damfrīsšīras štata, recepšu grāmatā. Līdz 19. gadsimtam Kedgeree bija kļuvis par izsmalcinātu brokastu/vēlo brokastu ēdienu Anglijā, parādoties, piemēram, Saki novelē “A Bread and Butter Miss“.

Lai labi garšo kedgeree jeb rīsi ar lasi un olu!

Šis raksts Kedgeree jeb rīsi ar lasi un olu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no olām skaties ŠEIT. Un ieskaties rakstā: “Kā pareizi vārīt olas”.

Vai zināji?

• Čaumalas krāsa ir atkarīga no vistas šķirnes, kura to dēja.
• Dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistas uztura.
• Vistas vecums ietekmē olas izmēru.
• Uz olām ir norādīts pārdošanas datums, nevis derīguma termiņš.
• Dažas frāzes uz olu kastēm sniedz informāciju par to, kā olas ražotas, bet citas ir tikai mārketinga triki.
• Olās ir daudz holesterīna, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tās joprojām ir droši ēst regulāri.
• Ar omega-3 taukskābju, cinka, B vitamīnu un jodīda maisījumu olas var palīdzēt novērst sliktu garastāvokli un cīnīties ar nogurumu.
• Lai iegūtu vislabākās cieti vārītas olas, izmantojiet olas, kas ir vismaz 10 dienas vecas.

Tarte

Tarte ir cepts ēdiens, kas sastāv no pildījuma uz mīklas pamatnes ar atvērtu virsmu, kas nav pārklāta ar konditorejas izstrādājumiem. Mīklas izstrādājums parasti ir smilšu mīkla; pildījums var būt salds vai sāļš, lai gan mūsdienu pīrāgi parasti ir uz augļiem, dažreiz ar olu krēmu. Tartlet attiecas uz miniatūru tarteti; piemērs varētu būt olu tortes. Kategorijas “torte”, “flan”, “quiche” un “pīrāgs” pārklājas, bez asām atšķirībām.

Tiek uzskatīts, ka tartes ir radušās vai nu no ēdiena kārtošanas tradīcijas, vai arī tās ir viduslaiku pīrāgu gatavošanas produkts. Tiek uzskatīts, ka bagātinātā mīkla pirmo reizi tika plaši izmantota 1550. gadā. Šajā periodā tie tika uzskatīti par augstas virtuves ēdieniem, kurus iecienījuši muižnieki. Lai gan sākotnēji tās bija sāļas, ar gaļas pildījumu, kulinārijas garšas dēļ dominēja saldās tortes, pildot pīrāgus ar augļiem un olu krēmu. Agrīnās viduslaiku tartes parasti bija ar gaļas pildījumu, bet vēlāk to pamatā bieži bija augļi un olu krēms.

Lai labi garšo dārzeņu tarte ar daudz olām!

Šis raksts Dārzeņu tarte ar daudz olām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas pankūku receptes meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

Pankūka ir plakana kūka, bieži vien plāna un apaļa, kas pagatavota no cietes mīklas, kas var saturēt olas, pienu un sviestu. Tiek pagatavota uz karstas virsmas, piemēram, režģa vai pannas. Cepšana ar eļļu vai sviestu. Tas ir mīklas maizes veids. Arheoloģiskie pierādījumi liecina, ka pankūkas, iespējams, ēda aizvēsturiskās sabiedrībās.

Dažās valstīs ir pieejami komerciāli sagatavoti pankūku maisījumi. Tāpat kā vafeles, arī komerciāli pagatavotas saldētas pankūkas ir pieejamas no tādiem uzņēmumiem kā Eggo. Ja paniņas lieto piena vietā vai papildus tam, pankūka iegūst pīrāgu garšu un kļūst pazīstama kā paniņu pankūka, kas ir izplatīta Skotijā, Īrijā un ASV. Griķu miltus var izmantot pankūku mīklā, veidojot tāda veida griķu pankūkas, kas ietver blini, kaletez, ploye un memil-buchimgae. Ja kartupeļus izmanto kā galveno mīklas daļu, rezultāts ir kartupeļu pankūka.

Senie grieķi gatavoja pankūkas, ko sauca par tēganitēs.  Agrākās apliecinātās atsauces uz tagēnijām ir 5. gadsimta pirms mūsu ēras dzejnieku Kratinusa un Magnesa darbos. 

Tagenītus pagatavoja no kviešu miltiem, olīveļļas, medus un rūgušpiena, un tos pasniedza brokastīs. Cits pankūku veids bija staititēs – “no miltiem vai mīklas no speltas”, atvasināts no “milti no speltas”. Atēns savā Deipnosophistae piemin staititas ar medu, sezamu un sieru. Vidusangļu vārds pankūka parādās angļu valodā 15. gadsimtā.

Lasis

Lasis jeb Atlantijas lasis ir lašu dzimtas liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu ģintij. Tas mājo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un ar to saistītās jūrās un upēs Eiropā un Ziemeļamerikā. Cilvēki Atlantijas lasi ir introducējuši arī Klusā okeāna ziemeļrietumu piekrastēs. Baltijas lasis tiek uzskatīts par ģeogrāfiski izolētu populāciju, jo tā migrācija ārpus Baltijas jūras nav novērota.

Lai labi garšo sāļā pankūka ar lasi un zaļumiem!

Šis raksts Sāļā pankūka ar lasi un zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no olām skaties ŠEIT. Un ieskaties rakstā: “Kā pareizi vārīt olas”.

Vai zināji?

• Čaumalas krāsa ir atkarīga no vistas šķirnes, kura to dēja.
• Dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistas uztura.
• Vistas vecums ietekmē olas izmēru.
• Uz olām ir norādīts pārdošanas datums, nevis derīguma termiņš.
• Dažas frāzes uz olu kastēm sniedz informāciju par to, kā olas ražotas, bet citas ir tikai mārketinga triki.
• Olās ir daudz holesterīna, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tās joprojām ir droši ēst regulāri.
• Ar omega-3 taukskābju, cinka, B vitamīnu un jodīda maisījumu olas var palīdzēt novērst sliktu garastāvokli un cīnīties ar nogurumu.
• Lai iegūtu vislabākās cieti vārītas olas, izmantojiet olas, kas ir vismaz 10 dienas vecas.

Kruasāns

Kruasāns ir franču konditorejas izstrādājums, kas izgatavots no kārtainās mīklas. Tas ir sviestains, pārslains, viennoiserie konditorejas izstrādājums, ko iedvesmojusi Austrijas kipferla forma, bet tajā izmantota franču ar raugu raudzēta mīkla.

Kruasāni ir nosaukti to vēsturiskās pusmēness formas dēļ. Mīklu slāņo ar sviestu, vairākas reizes pēc kārtas izrullē un saloka, pēc tam izrullē plānā loksnē, izmantojot paņēmienu, ko sauc par laminēšanu. Procesa rezultātā tiek iegūta kārtaina, pārslaina tekstūra, kas līdzīga kārtainās mīklas izstrādājumiem.

1839. gadā Austrijas artilērijas virsnieks Augusts Zangs nodibināja Vīnes maiznīcu, rue de Richelieu Parīzē. Šī maizes ceptuve, kurā pasniedza Vīnes īpašos ēdienus, tostarp kipferlu un Vīnes klaipu, ātri kļuva populāra un iedvesmoja franču atdarinātājus. Kipferl franču versija tika nosaukta tās pusmēness (kruasāna) formas dēļ, un tā ir kļuvusi par vispārēji atpazīstamu formu visā pasaulē.

Feta

Feta ir grieķu sālītais baltais siers, kas izgatavots no aitas piena vai no aitas un kazas piena maisījuma. Tas ir mīksts, ar maziem caurumiem vai bez tiem, kompakts pieskāriens, daži griezumi un bez ādas. Drupans ar nedaudz graudainu tekstūru, tas tiek veidots lielos blokos un izturēts sālījumā. Tā garša ir pikanta un sāļa, sākot no maigas līdz asai. Fetu izmanto kā galda sieru, salātos, piemēram, grieķu salātos, un konditorejas izstrādājumos. Īpaši filo grieķu ēdienos spanakopita “spinātu pīrāgs” un tyropita “siera pīrāgs”. To bieži pasniedz ar olīveļļu vai olīvām un pārkaisa ar aromātiskiem augiem, piemēram, oregano. To var pasniegt arī vārītu (bieži grilētu), kā daļu no sviestmaizes, omletē un daudzos citos ēdienos.

Lai labi garšo pildīts kruasāns ar olu un avokado!

Šis raksts Pildīts kruasāns ar olu un avokado pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no olām skaties ŠEIT. Un ieskaties rakstā: “Kā pareizi vārīt olas”.

Vai zināji?

• Čaumalas krāsa ir atkarīga no vistas šķirnes, kura to dēja.
• Dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistas uztura.
• Vistas vecums ietekmē olas izmēru.
• Uz olām ir norādīts pārdošanas datums, nevis derīguma termiņš.
• Dažas frāzes uz olu kastēm sniedz informāciju par to, kā olas ražotas, bet citas ir tikai mārketinga triki.
• Olās ir daudz holesterīna, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tās joprojām ir droši ēst regulāri.
• Ar omega-3 taukskābju, cinka, B vitamīnu un jodīda maisījumu olas var palīdzēt novērst sliktu garastāvokli un cīnīties ar nogurumu.
• Lai iegūtu vislabākās cieti vārītas olas, izmantojiet olas, kas ir vismaz 10 dienas vecas.

Lai labi garšo olu mafini ar sieru un šķinķi!

Šis raksts Olu mafini ar sieru un šķinķi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no olām skaties ŠEIT. Un ieskaties rakstā: “Kā pareizi vārīt olas”.

Vai zināji?

• Čaumalas krāsa ir atkarīga no vistas šķirnes, kura to dēja.
• Dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistas uztura.
• Vistas vecums ietekmē olas izmēru.
• Uz olām ir norādīts pārdošanas datums, nevis derīguma termiņš.
• Dažas frāzes uz olu kastēm sniedz informāciju par to, kā olas ražotas, bet citas ir tikai mārketinga triki.
• Olās ir daudz holesterīna, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tās joprojām ir droši ēst regulāri.
• Ar omega-3 taukskābju, cinka, B vitamīnu un jodīda maisījumu olas var palīdzēt novērst sliktu garastāvokli un cīnīties ar nogurumu.
• Lai iegūtu vislabākās cieti vārītas olas, izmantojiet olas, kas ir vismaz 10 dienas vecas.

Burrata

iera veids, ko savērpuši Itālijas papēža amatnieki, ražo uz vietas, izmantojot svaigu pienu no bifeļiem, kas ganās Apūlijas plato. Leknās ganības, kas atrodas starp piekrasti un cietzemi, nodrošina bagātīgu lopbarību ganāmajiem liellopiem, tādējādi radot pilnvērtīgu un pilnvērtīgu pienu krējuma ražotnēm.

Izmantojot pasterizētu vai svaigpienu, lielas tvertnes tiek piepildītas un uzkarsētas, ļaujot pienam lēnām sarecēt nekas cits kā siera ferments. Kad biezpiens ir izveidots, to iepilina karstās sūkalās un atstāj, lai tas saplūst elastīgā pastā. Paļaujoties uz pieskārienu un lokanību, strādnieki rūpīgi auž un velk biezpienu, veidojot vērptu konsistenci, kas līdzīga stieptiem biezpiena sieriem. Kad ir sasniegta vēlamā tekstūra, to veido mīkstā maisiņā un pilda ar saplēstām mocarellas un krēma stīgām, pirms to adīt augšpusē. Jaunībā lepojoties ar skaidrāku garšu, Burrata vislabāk var baudīt vienas dienas laikā pēc pagatavošanas, jo ilgāka gaidīšana var izraisīt garšas un tekstūras atšķaidīšanas risku.

Pasniedz svaigu Burrata istabas temperatūrā, izņem to no ledusskapja vismaz pusstundu pirms pasniegšanas. Baudi to kopā ar mitriem tomātiem, baziliku un maizi ar vieglu olīveļļas lāsumu.

Lai labi garšo olu maize ar vītināto šķiņķi un burratas sieru!

Šis raksts Olu maize ar vītināto šķiņķi un burratas sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Cietes graudu analīzes uz 30 000 gadus veciem slīpēšanas instrumentiem liecina, ka akmens laikmeta pavāri gatavoja miltus no sārņiem un papardēm, kas, pēc pētnieku domām, tika sajaukti ar ūdeni un cepti uz karstas, iespējams, ietaukotas klints. Rezultāts, iespējams, bija vairāk līdzīgs karstmaizītei, taču ideja bija tāda pati: plakana kūka, kas izgatavota no mīklas un cepta.

Kad pirms 5300 gadiem Oci Ledusvīrs devās savā pēdējā pārgājienā, šķiet, ka pankūkas — vai vismaz kaut kas līdzīgs pankūkām — bija ierasts uztura elements. Oci, kura mirstīgās atliekas tika atklātas akmeņainā gravā Itālijas Alpos 1991. gadā, sniedza mums daudz informācijas par to, ko ēda neolīta iedzīvotājs. Viņa pēdējās ēdienreizēs kopā ar staltbriežu un mežāzi bija malti einkorn kvieši. Ogļu gabaliņi, ko viņš patērēja kopā ar to, liek domāt, ka tā bija pankūkas formā, kas pagatavota uz atklātas uguns.

Neatkarīgi no pirmās pankūkas vecuma, tā nepārprotami ir sena ēdiena forma. Par ko liecina tās visuresamība kultūras tradīcijās visā pasaulē. Senie grieķi un romieši ēda pankūkas, saldinātas ar medu. Elizabetes iedzīvotāji tās ēda ar garšvielām, rožūdeni, šeriju un āboliem. Tradicionāli tos daudzumā ēda Kapu otrdienā vai Pankūku dienā, kas ir mielošanās un ballīšu diena pirms gavēņa sākuma. Pankūkas bija labs veids, kā iztērēt drīzumā aizliegto ātrbojīgo produktu, piemēram, olu, pienu un sviestu.

Tomēr visas plašās pankūku saimes noteicošā īpašība — no krepa līdz režģa kūkai, blini, bannock un ne tikai — ir plakanums. Saskaņā ar Oksfordas angļu vārdnīcu “plakana kā pankūka” ir bijusi iecienīta frāze vismaz kopš 1611. gada.

Lai labi garšo sirds formas pankūkas!

Šis raksts Sirds formas pankūkas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no kartupeļiem skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Saldais kartupelis jeb batāte ir divdīgļlapu augs, kas pieder sārņu dzimtai Convolvulaceae. Tā lielās, cieti saturošās, saldenās garšas bumbuļu saknes tiek izmantotas kā sakņu dārzeņi. Jaunos dzinumus un lapas dažreiz ēd kā zaļumus. Dažos Ziemeļamerikas daļās tumšākos saldos kartupeļus bieži dēvē par “jamsu”.

Saldo kartupeļu dzimtene ir Amerikas tropu reģioni. No aptuveni 50 ģintīm un vairāk nekā 1000 Convolvulaceae sugām. Ipomoea ģints, kurā ir saldais kartupelis, ietver arī vairākus dārza ziedus, ko sauc par rīta krāšņumiem, lai gan šis termins parasti netiek attiecināts uz I. batatas. Dažas I. batatas šķirnes tiek audzētas kā dekoratīvie augi ar nosaukumu bumbuļu rīta krāšņums un izmantotas dārzkopības kontekstā.

Vārīti saldie kartupeļi (cepti mizā) sastāv no 76% ūdens, 21% ogļhidrātu, 2% olbaltumvielu un niecīgu tauku saturu. 100 g atsauces daudzumā cepts saldais kartupelis nodrošina 90 kalorijas un bagātīgu saturu (20% vai vairāk no dienas vērtības, DV) A vitamīna (120% DV), C vitamīna (24% DV), mangāna (24%). DV) un B6 vitamīnu (20% DV). Tas ir mērens dažu B vitamīnu un kālija avots (10-19% DV).

Saldo kartupeļu šķirnēs ar tumši oranžu mīkstumu ir vairāk beta-karotīna (pārvēršas par lielāku A vitamīna saturu pēc sagremošanas) nekā tām, kurām ir gaiša mīkstums, un to audzēšana tiek veicināta Āfrikā, kur A vitamīna deficīts ir nopietna veselības problēma. Saldo kartupeļu lapas ir ēdamas, un tās var pagatavot tāpat kā spinātus vai rāceņu zaļumus.

2020. gadā saldo kartupeļu pasaulē saražoja 89 miljonus tonnu. Ķīnā ar 55% no pasaules kopējā apjoma. Sekundārie ražotāji bija Malāvija, Tanzānija un Nigērija.

Lai labi garšo saldā kartupeļa plācenīši!

Šis raksts Saldā kartupeļa plācenīši pirmo reizi parādījas Gatavo.com.