Šis raksts Vītinātas gaļas salāti ar lazdu riekstiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Brokoļu nosaukums “broccoli” cēlies no itāliešu valodas vārda “brocco” ar nozīmi “spēcīga roka vai zars”. Izrādās, šis vērtīgais dārzenis pazīstams jau vairāk nekā 2000 gadu. Domājams, ka brokoļus uzturā lietojuši jau senie romieši. Eiropā tie parādījušies XVI gadsimtā, kad Francijas karaliene Katrīna Mediči apprecējās ar Henriju II un atveda Itālijas pavārus uz Franciju.

Brokoļos ir C, E, B grupas vitamīni un karotīns. Pavisam nedaudz atrodams arī K un U vitamīns. Satur ļoti daudz minerālvielu – kalciju, dzelzi un fosforu. Īpaši brokoļi ieteicami gados vecākiem cilvēkiem, jo tie satur vielas, kas uzlabo asinsvadu veselību.

Šie dārzeņi ir ne tikai ļoti veselīgi, tiem ir arī zems kaloriju daudzums, tāpēc brokoļus ieteicams iekļaut gan bērnu, gan pieaugušo uzturā. Diētiskajam uzturam tie ir pat vairāk piemēroti kā baltie un sarkanie galviņkāposti. Olbaltuma, karotīna, kalcija, fosfora, askorbīnskābes, dzelzs un citu labo vielu brokoļos ir pat divas reizes vairāk nekā galviņkāpostos. C vitamīns un beta karotīns, kā zināms, ir antioksidanti, kas novērš šūnu bojājumus, ko izraisa brīvie radikāļi. Turklāt brokoļi, tāpat kā citi kāpostaugi, satur arī vielas, kam piemīt pretvēža aktivitāte.

Pierādīts, ka ļaudīm, kuri uzturā lieto daudz brokoļu, kāpostu un ziedkāpostu, ir mazāka iespēja saslimt ar plaušu, resnās zarnas, krūšu, kuņģa un olvadu vēzi. Bet priekšdziedzera vēža draudi mazinās, ja uzturā iekļauj daudz brokoļu un tomātu. Vielas izotiocianāti, kas atrodas brokoļos, darbojas daudz dziļākā līmenī nekā antioksidanti, tāpēc arī krustziežu dzimtas dārzeņi daudz efektīgāk nekā citi dārzeņi un augļi pazemina vēža draudus.

Lai samazinātu ļaundabīgo audzēju risku, nedēļā jāapēd 400 – 800 g dažādu kāpostaugu. Brokoļi satur arī karotinoīdu saimes oksidantus, kas samazina risku saslimt ar kataraktu, bet sulforafans to sastāvā palīdz nogalēt helikobaktērijas, kas var izraisīt gastrītu un kuņģa čūlu. Brokoļi samazina arī sirds un asinsvadu saslimšanas risku, stiprina kaulus un imūnsistēmu.

Lai labi garšo krēmīgie brokoļa salāti!

Šis raksts Krēmīgie brokoļa salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas piknika receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Baklažāns, lai arī to pieņemts uzskatīt par dārzeni, īstenībā ir oga.

No minerālvielām baklažāna ir bagāts ar kāliju. Cilvēkiem, kuriem tīk ēst sāļu, baklažānos esošais kālijs var nedaudz palīdzēt līdzsvarot sāļu attiecību organismā.

Tiek uzskatīts, ka grilēts vai cepts baklažāns satur pat vairāk antioksidantu nekā svaigs. Termiskā apstrāde palielina gan antioksidantu aktivitāti, gan bioloģisko vērtību. Violetais pigments antocianīns ir antioksidants, kurš augam nodrošina izturību, bet mums – palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, kas mūsu organismā rodas gan novecojot, gan vides piesārņojuma dēļ. Tātad droši varam teikt, ka baklažāns mums palīdz turēties pretī novecošanas procesiem.

Baklažāns labi draudzējas ar riekstiem, rozīnēm, kaperiem. Lieliski papildina gaļas, zivju, dārzeņu, graudaugu ēdienus. Tas ir labs zupu un sautējumu iebiezināšanai – nevajadzēs ne miltus, ne kartupeļus. Baklažānam ļoti piestāv arī siers, īpaši kazas siers, mocarella un burrata.

Lai labi garšo grilēts baklažāns ar granātābola sēklām!

Šis raksts Grilēts baklažāns ar granātābola sēklām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Granātābolus pasaule pazīst apmēram 5000 gadu. Tie pieminēti gan Bībelē, gan grieķu un romiešu mitoloģijā, un jau izsenis tos dēvē auglības simbolu – dieviete Afrodīte tos pati esot audzējusi Kiprā.

Par granātābolu dzimteni uzskata Persiju, un ļoti slaveni ir Senās Indijas un Persijas granātkoku meži. Izrādās, ka Persijas reģiona valstīs aug apmēram 760 granātābolu šķirnes. Ābolam līdzīgos augļus audzē arī Vidusjūras reģionā, Indijā, Āfrikā, Brazīlijā un citās zemēs, kur ir pietiekami maigs klimats. Kārtainie granātābolu salāti.

Granātāboli satur 73–86% ūdens, 15–19% ogļhidrātu, 3,5–5% šķiedrvielu. 100 ml svaigas granātābolu sulas nodrošina apmēram 16% no cilvēkam nepieciešamās C vitamīna diennakts devas. Tajā ir arī daudz B5 vitamīna, un tā ir lielisks kālija avots. 100 g granātābolu sēkliņu satur 63–78 kalorijas, līdz 12 mg kalcija, 35 mg fosfora, ap 260 mg kālija, turklāt šis auglis ir viens no līderiem antioksidantu satura ziņā.

Pētījumi liecina, ka granātābolu sula palīdz sirds un asinsvadu slimību un aterosklerozes gadījumos, spēj pazemināt holesterīna līmeni asinīs un aizkavēt organismā novecošanās procesus, kā arī labi remdē slāpes.

Šis raksts Kārtainie granātābolu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.