Svaigu diļļu un loku smaržu zina visa. Nātres dzēlumu vasarā gan jau arī ir sajutuši daudzi, bet vai nātres ir baudījuši?

Turpini lasīt un iepazīstināšu ar 9 populārākajiem pavasara zaļumiem, kurus vajadzētu iekļaut savā ēdienkartē. Lasām un baudām kopā – Pavasara zaļumi īstas vitamīnu bumbas!

Dilles

Mēdz teikt, ka tu neesi īsts latvietis, ja neēd dilles. Dilles vari izmantot ne tikai ēšanā, bet ir arī lielisks papildinājums puķu pušķos. Kaltētas, svaigas, vārītas – nu jebkādā veidā dilles ir ēdamas, nu vismaz man tā liekas. 

Krūmu dilles, smaržīgās dilles, …dilles ar ziediem un dilles bez ziediem…smaržīgā dille ir visizplatītākais garšaugs. Dilles izmanto kā garšas uzlabotāju un piedevu pie ēdieniem. Dillēm piemīt arī augsni dezinficējošas īpašības.

Tautas medicīnā dilles lieto pret vēdera uzpūšanos un piena sekrēcijas uzlabošanai. Tās veicina arī gremošanas sulu izdalīšanos. Dilles izceļas ar ļoti augstu ēterisko eļļu saturu, ar ko izskaidrojams to aromāts. Dillēs ir daudz C vitamīna, kālija, kalcija, magnija, fosfora sāļu, taukskābes, olbaltumi. Nedrīkst aizmirst, ka ne tikai svaigas, bet arī kaltētas dilles labvēlīgi ietekmē gremošanas orgānu darbību.

Dilles ēdienā

Dillēm ir patīkams, svaigs aromāts un garša, un tās izmanto gandrīz visu gadu svaigā, saldētā vai kaltētā veidā. Dilles ļoti labi pārcieš sasaldēšanu, tāpēc ziemā tās ir labs papildinājums ēdienam. Ziemā var lietot diļļu sēklas. Tās ieteicams pielikt mīklai, cepot plāceņus, kā arī zupām, zivju zupai, pie zivju ēdieniem.

Kulinārijā dilles ir ļoti iecienītas. Svaigās zaļās diļļu lapas liek pie biezpiena, siera, mērcēm, kā arī pie olu, gaļas, zivju, kartupeļu, sakņu un sēņu ēdieniem. Diļļu lakstus lieto gurķu un kāpostu skābēšanai, tomātu konservēšanai un marināžu gatavošanai. Dilles parasti pievieno jau gatavam ēdienam, lai nezustu to skaistā zaļā krāsa un izteiktā smarža. Dilles sagatavot ziemai nav grūti. Tās labi jāizkaltē, lai saglabātu svaigo zaļo krāsu. Šajā gadījuma tās saglabā visu uzturvērtību.

Loki

Tāpat kā dilles, lokus arī var nosaukt par latviešu tradicionālo ēdienu. Priecājos, ka ir veikali, kas piedāvā arī ziemas periodā iegādāties lokus podiņos un baudīt to svaigo garšu.

Loki palīdz mazināt nogurumu, nespēku, miegainību un reiboņus. Lociņi palīdz izvairīties no vīrusiem un stiprina imunitāti. Loki ir bagāti ar vitamīniem (C, B grupas, E un PP), karotīnu, organiskajām skābēm, ēterisko eļļu, makroelementiem un mikroelementiem. Tie var sniegt jūtamu labumu vitamīnu trūkuma mazināšanai pavasarī, elpceļu un citu slimību ārstēšanai un profilaksei.

Loki ēdienā

Loki ir lieliska piedeva salātiem, biezpienam, omletei vai veselības dzērienam – ar svaigiem garšaugiem, sāli un pipariem sajauktam kefīram. Es domāju, te nav ko piebilst daudz, latvieši tak zina, kur un kā izmantot lokus.

Pētersīļi

Pētersīļi, manuprāt, ir viens no tiem garšaugiem, kas nu patīk vai nē. Tiem noteikti ir izteikta garša, kas daudziem var nepatikt. Es laikam esmu visu zaļumu ēdājs, tāpēc arī pētersīļi ir biežs draugs manā uzturā gan svaigā, gan kaltētā veidā.

Pētersīlis ir viens no augiem, kas satur vismazāk kaloriju. Pētersīļi ir bagāti ar antioksidantiem, vitamīniem, šķiedrvielām, minerālvielām. Satur kāliju, kalciju, mangānu, dzelzi, magniju. Pētersīļu sastāvā ir A, beta karotīns, C, K un E vitamīni, zeaksantīns. 

Pētersīļu ēteriskā eļļa stimulē kuņģa sekrēciju, veicinot gremošanu. Pētersīlis mazina arī gāzu uzkrāšanos zarnās un var novērst spazmas. 

Pētersīļi ēdienā

Pētersīļus tāpat kā dilles un lokus izmantos svaigus un kaltētus. Pievieno salātiem, mērcēm, smūtijiem, marinādēm un pārkaisot pamatēdieniem, kā arī izmanto ēdienu dekorēšanā.

Skābenes

Skābenes arī ir viens no maniem bērnības našķiem – gan svaigas, gan zupās. Pilna sauja skābeņu pavasarī. 

Skābenes satur daudz C vitamīna, karotīna un minerālvielu. Skābeņu lapas satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, dažādas minerālvielas, karotīnu, flavonglikozīdu, B1, B2, A, PP vitamīnus. 

Skābenes ēdienā

Uzturā skābeņu lapas izmanto ne tikai svaigas vai vārītas, bet arī kaltētas un saldētas. No tām gatavo salātus vai piedevu biezeņus. Vislabāk skābenes derēs zupās, mērcēs un pīrāgos.

Skābenes lieliski var uzglabāt saldētas. Salasa skābenes, noskalo, pārlasa, sagriež un kopā ar drusku sāls saliek porciju (1 zupai) lielos trauciņos – mēģina saspiest cieši un liek saldētavā.

Nātres

Esot jaunāka, nātres dzēlumus, kā lauku bērns, esmu sajutusi ļoti daudz. Atceros vectēva vārdus, ka tas nāk tikai par labu veselībai. Un esot jau lielākai, uzzināju, ka nātres var arī ēst. Tas gan manī radīja ne visai labas emocijas un nespēju iedomāties, ka nātres baudu kā, piemēram, skābenes. Mamma iemānīja iekšā, pieliekot klāt pavasara salātu bļodai, kopā ar krējumiņu. Atceros, ka visu notiesāju vēsā prātā un likās ar tīri garšīgi. Šobrīd nātru baudīšana liekas tikpat ikdienišķa kā salātlapas.

Nātres ir ļoti bagātas ar antioksidantiem, karotinoīdiem, K, C, D, K un B1 un citiem vitamīniem. Nātres ir lielisks dzelzs avots, tās satur daudz hlorofila. Nātres īpaši ieteicamas visiem tiem, kas ziemas sezonā ir slimojuši ar dažādām saaukstēšanās slimībām. Tās noteikti palīdzēs stiprināt imunitāti, veicinās organisma attīrīšanos, uzlabos asins sastāvu, kā arī regulēs cukura daudzumu asinīs.

Nātres ēdienā

Pirmie nātru dzinumi pavasarī parasti ir ļoti maigi un nedzels, tomēr ir arī ieteicams nātru lapiņas pirms celšanas galā applaucēt ar karstu ūdeni, lai noņemtu asumu. 

Nātru lietošanas iespējas uzturā ir ļoti plašas – lieto tās salātos, zupās, sautējumos, kā arī garšvielu vietā. Protams, visvairāk vērtīgo vielu tavs organisms saņems, ja ēdīsi nātru dzinumus svaigā veidā ar citiem zaļumiem (lociņiem, dillēm utt.). Nātru smūtijs, piemēram, spinātu vietā, brokastīs arī ir lielisks veids kā tās baudīt. 

Gārsa

Šo augu redzu kā nelielu murgu savā dārza placītī un, iedomājoties, ka es to varu pievienot savai salātu bļodai, nenāk prātā nekas labs. Bet kā izrādās, gārsā ir daudz labas vielas, par kurām organisms tev pateiksies. Esmu tās baudījusi salātos, un nekāda izteiktā garša tai nav. Taču, lai pati lasītu gārsu priekš savas maltītes, par to man ir jāpadomā. 

Gārsa sakoncentrē sevī vitamīnus tieši pavasarī – tikko lienot ārā no zemes. Gārsa ir viens no avotiem, kā uzņemt lielu daudzumu C vitamīna. Gārsai piemīt arī spēcīgas organismu attīrošas īpašības – tā samazina skābju līmeni organismā un sekmē dažādu sāļu izvadīšanos. Papildus šīm īpašībām, gārsa ir arī nomierinoša un tonizējoša.

Gārsa ēdienā

Ēšanai ieteicami ir paši pirmie gārsas dzinumi, kad tā tik tikko sākuši līst ārā no zemes, pieaugusi gārsa maina savu garšu, kā arī pēc tekstūras paliek ne tik tīkama. Gārsu var iekļaut savā ēdienkartē tieši tāpat kā jebkurus citus zaļumus – salātos, zupās, sautējumos, biezeņos. Protams, visvērtīgākās ir gārsu lapiņas, kas lietotas tieši svaigā veidā. Izmēģini gārsu kopā ar citiem pavasara zaļumiem sakult kokteilī kopā ar kefīru – var pievienot arī nedaudz sāls un piparu, vai kādu citu garšvielu. Šāds kokteilis ir īsta pavasara vitamīnu bumba. Pavasara zaļumi īstas vitamīnu bumbas.

Pienenes

Pienenes īsts pavasara vēstnesis pļavā. Tas dzeltenums silda sirdi. Apsēsties pļavā un pīt pieneņu vainadziņu. Esmu arī baudījusi pieneņu medu, kas ir loti gards.

Jaunās pieneņu lapiņas, kas no zemes lien ārā tieši pavasara sākumā, ir ļoti vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots, Pieneņu lapās ir ļoti daudz C un A vitamīnu, kālija, kalcija, nātrija, karotinoīdu, dzelzs un lecitīna. Pienenes ir ļoti spēcīgs organisma attīrītājs, tādēļ sevišķi ieteicams pavasara attīrīšanās kūrēs. Tām piemīt izteikta žulti dzenoša un veidojoša iedarbība.

Pienenes ēdienā

Pirmās pieneņu lapiņas, kas lien ārā no zemes pavasarī parasti nav tik rūgtas, kā jau pieaugušas pienenes vasarā. Tomēr, ja tev to garša tomēr ir par rūgtu, pirms lietošanas, pārlej tās ar sālsūdeni. Rūgtumu var mazināt arī ēdieniem pievienojot skābenes, citronu sulu, lokus, krējumu vai kefīru. Vislabāk ir lietot svaigas pieneņu lapas, piemēram, salātos vai zaļajos kokteiļos, taču tās, protams, var izmantot arī siltajos ēdienos – zupās, sautējumos, biezeņos u.c.

Liepu pumpuri un lapas

Liepziedu tēja, domāju par to ir dzirdējuši daudzi un kāds gan jau arī ir baudījis. Bet vai zināji, ka liepu pumpuri un lapas arī ir ēdamas?

Liepu pumpuri un pirmās atplaukušās lapiņas uzturvērtības ziņā neatpaliek no liepu ziediem, kas būs pieejami vēlāk. Tās satur daudz vērtīgu vitamīnu un minerālvielu, kas palīdzēs stiprināt imunitāti, sevišķi tiem, kas ziemas periodā mocījušies ar saaukstēšanās slimībām. Liepu lapas un pumpuri var palīdzēt pazemināt paaugstinātu temperatūru, kā arī cīnīties ar elpceļu iekaisumiem.

Liepu pumpuri un lapas ēdienos

Liepu pumpurus un tikko saplaukušās lapiņas var pievienot salātiem, kopā ar kļavu pumpuriem vai lapiņām, lokiem, nedaudz jaunajām skābenītēm, krējumu un nedaudz sāli. Šādi salāti ir īsts vitamīnu lādiņš mūsu organismam pavasarī.

Zaķkāposti

Zaķkāposti ir mans bērnības našķis. Un vēl joprojām tos ieraugot baudu ar lielu prieku. Mazās puķainās skābenītes, tā es mēdzu dēvēt zaķkāpostus. 

Zaķkāpostus jeb zaķskābenes var ēst no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Tomēr tieši pavasarī pirmie zaķkāposti, kas parādās virs zemes, ir vērtīgākie ar dažādākajiem vitamīniem un minerālvielām. Tie satur ļoti daudz C vitamīna, kas palīdz stiprināt mūsu imunitāti, kā arī attīrīt organismu un tonizēt to. Zaķkāpostu šķirnes ir vairākas un uzturā lietot var tās visas.

Zaķkāposti ēdienā

Zaķkāpostu lietošanas iespējas uzturā ir ļoti plašas, taču tos vislabāk ir ēst svaigā veidā – īpaši gardi ir arī ēdot tos vienus pašus bez piedevām. Tajā pašā laikā tos var lietot kopā ar jebkuriem citiem pavasara zaļumiem gan salātos, gan zupās, smūtijos utt. Tie ir arī lielisks papildinājums pamatēdieniem, tos uzkaisot virsū zupai, sautējumam, vārītiem kartupelīšiem utt. Pavasara zaļumi īstas vitamīnu bumbas.

Par citiem dabas labumiem lasi ŠEIT.

“Kas tas bija, kas atjāja
Ar dūmainu kumeliņu?
Tas atnesa kokiem lapas,        
Zemei zaļu villainīti.”

Šis raksts Pavasara zaļumi īstas vitamīnu bumbas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Man patīk gatavot griķus ar šķiņķi, Parmezāna sieru un virsū ceptu olu. Tās ir manas brokastis.

/Taylor Swift /

Kādas attiecības Tev ir ar griķiem?

Nebaidos teikt, ka rīsus ēd salīdzinājumā daudz cilvēki, nekā griķus. Un piekritīšu tam, ka griķu garša ir interesantāka un specifiskāka. Pati neesmu griķu cienītāja un tos uzturā izmantoju ļoti reti. Liekas, ka pat vairākus gadus, neesmu tos ēdusi. 

Šajā rakstā apskatīsim, kas ir griķi; kādus ieguvumus tas sniedz veselībai un, protams, receptes un interesanti fakti.

Kas ir griķi?

Griķi (Fagopyrum esculentum) jeb parastie griķi ir augs, ko audzē graudiem līdzīgo sēklu dēļ un kā segkultūru. Nosaukumu “griķi” lieto vairākām citām sugām, piemēram, Āzijā audzētam pieradinātam pārtikas augam Fagopyrum tataricum. 

Neskatoties uz nosaukumu, griķi nav cieši saistīti ar kviešiem, jo tā nav zāle. Tā vietā griķi ir saistīti ar skābenēm un rabarberiem. Griķi tiek dēvēti par pseidocereālu, jo to sēklu kulinārijas izmantošana ir tāda pati kā graudaugiem, ņemot vērā to sarežģīto ogļhidrātu sastāvu.

Griķu vēsture

Par griķu dzimtene tiek uzskatīta Austrumāzija. Tas padara griķus par senu “graudu”, neskatoties uz neseno slavu. Kaut arī griķi, bieži tiek dēvēti par graudiem, tie, tāpat kā kvinoja un amarants, patiesībā ir sēklas vai “pseidograudi”.

Parastie griķi tika pieradināti un vispirms kultivēti Dienvidaustrumāzijas iekšzemē, iespējams, aptuveni 6000. gadā p.m.ē., un no turienes izplatījās Vidusāzijā un Tibetā, bet pēc tam Tuvajos Austrumos un Eiropā. Domestācija, visticamāk, notika Ķīnas rietumu Junnas reģionā.

Līdz šim vecākās Ķīnā atrastās atliekas ir aptuveni 2600 g.pmē. Savukārt Japānā atrastie griķu ziedputekšņi datējami jau 4000 g.pmē. Tā ir pasaulē augstākā mājvieta, kas tiek kultivēta Junnā Tibetas plato malā vai pašā plato. Griķi bija viena no agrākajām kultūrām, ko eiropieši ieviesa Ziemeļamerikā. Izkliedēšana visā pasaulē tika pabeigta līdz 2006. gadam, kad Ķīnā tika plaši stādīta Kanādā izstrādāta šķirne. Indijā griķu milti ir pazīstami kā “kuttu ka atta” un ir saistīti ar “Navaratri” festivālu. Šajā festivālā tiek patērēti pārtikas produkti, kas izgatavoti tikai no griķiem. 

Šobrīd, griķi tiek audzēti un ražoti visvairāk Krievijā.

Griķu sēklas (pazīstamas arī kā “putraimi”) aug uz maziem krūmiem un ir trīsstūrveida trīsstūra formas ar melnu korpusu. No mizotiem griķiem ir noņemts ārējais melnais slānis, un iegūtie graudi ir dzeltenīgi.

Griķi ir pilni ar minerālvielām un vitamīniem

Griķi satur dažādas veselīgas uzturvielas. Griķi ir pilni ar minerālvielām un vitamīniem, piemēram, mangānu, magniju, fosforu, niacīnu, cinku, folātu un B6 vitamīnu. 

Lai gan griķus var izmantot tāpat kā veselus graudus, piemēram, kviešus un miežus, tie dabiski nesatur lipekli, kas padara to par lielisku aizstājēju cilvēkiem ar jutīgumu pret kviešiem. Griķi ir bagāti ar uztura šķiedrvielām, kas padara tos viegli sagremojamus un ilgāk saglabā sāta sajūtu.

Viena glāze jeb 168 g griķu satur šādas uzturvielas:

• 5,68 g olbaltumvielu
• 1,04 g tauku
• 33,5 g ogļhidrātu
• 4,5 g šķiedrvielu
• 148 miligrami (mg) kālija
• 118 mg fosfora
• 86 mg magnija
• 12 mg kalcija
• 1,34 mg dzelzs

Griķu audzēšana

Griķi labi aug zemas auglības vai skābās augsnēs; pārāk daudz mēslojuma-īpaši slāpekļa-samazina ražu, un augsnei jābūt labi nosusinātai. Karstā klimatā griķus var audzēt, tikai sējot sezonas beigās, lai ziedētu vēsākā laikā. Apputeksnētāju klātbūtne ievērojami palielina ražu, un ziedošo griķu nektārs rada tumšas krāsas medu.

Griķu augam ir zarojoša sakņu sistēma ar primāro cilmes sakni, kas dziļi iesūcas mitrā augsnē. Tas aug no 75 līdz 125 cm garš. Griķiem ir trīsstūrveida sēklas, un no tiem iegūst ziedu, kas parasti ir balts, lai gan var būt arī rozā vai dzeltens. Griķi brīvi zarojas, nevis apstrādā augsni vai ražo zīdītājus, ļaujot pilnīgāk pielāgoties savai videi nekā citas labības kultūras. 

Griķu augšanas periods ir tikai 10–12 nedēļas, un tos var audzēt augstos platuma grādos vai ziemeļu apgabalos. Griķus dažreiz izmanto kā “zaļo kūtsmēslus”; kā augu erozijas apkarošanai vai kā savvaļas dzīvnieku barību.

Interesanti fakti par griķiem

• Griķi ražo miniatūrus, baltus ziedus, kas sakārtoti blīvās kopās zaru beigās. Ziedi ir bagātīgs nektāra avots, kas piesaista bites, kas ir atbildīgas par šī auga apputeksnēšanu.
• Griķu sēklas var būt brūnas, pelēkbrūnas vai melnas. Piramīdas formas sēklu virsmā ir tumša aizsargājoša membrāna (korpuss), kas pirms lietošanas ir jānoņem.
• Griķiem ir ļoti īsa augšanas sezona. 
• Sausiem, graudiem līdzīgiem griķu augļiem ir spēcīga, riekstu garša. To var lietot putras veidā vai izmantot kā rīsu aizstājēju. Griķus var arī samalt tumšās krāsas miltos. Griķu miltus bieži sajauc ar baltajiem miltiem un izmanto dažādu veidu maizes, nūdeļu, pankūku un makaronu pagatavošanai.
• Griķi ir īpaši populāri un plaši patērēti Krievijā, Polijā, Ķīnā, Nepālā un Korejā.
• Griķus izmanto alkoholisko dzērienu rūpniecībā, alus bez glutēna un viskija ražošanai.
• Griķi ir ideāls pārtikas veids cilvēkiem, kuriem diagnosticēta celiakija (cilvēkiem, kuri nepanes kviešu lipekli). Griķi satur fitonutrientus, kas ir noderīgi, lai pazeminātu paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs un paaugstinātu asinsspiedienu.
• Flavonoīdiem, kas izolēti no griķiem, piemīt pretiekaisuma (novērš iekaisumu) un kancerogēnas (novērš dažu vēža veidu attīstību) īpašības.
• Izmantotās griķu čaumalas tiek izmantotas kā spilvenu pildviela.
• Griķus izmanto intensīvi aromatizēta, tumšas krāsas medus ražošanai.
• 90% no pasaulē patērētajiem griķiem nāk no Krievijas.
• Griķi ir ikgadējs augs, kas nozīmē, ka tas savu dzīves ciklu pabeidz vienā gadā.

Griķu receptes

Griķi ir daudzspusīgi. Tos var izmantot un atrast dažādās formās. Piemēram, ir griķu milti un griķu nūdeles (Soba). 

• Pildītā paprika ar griķiem
• Griķu biešu salāti
• Griķu salāti
• Griķu biezputra ar papriku
• Griķu plācenīši

Vairāk receptes meklē mājaslapas sadaļā – Receptes!

Šis raksts Griķi ir pilni ar minerālvielām un vitamīniem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.