Olu krāsošana un ēšana ir neatņemama Lieldienu tradīcija jau vairākus gadus. Olas ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Viena no populārākajām tradīcijām ir krāsot olas; mainīties ar citiem; tās dāvināt un piedalīties olu kaujās.

Lieldienu ēdieni

Zemāk piedāvāšu klasiskās un netik klasiskās receptes, ko varētu pagatavot savam Lieldienu galdam. Noteikti ir jānovāra olas priekš olu kaujām, bet arī jāpagatavo kāda garda maltīte, kur olas ir galvenā sastāvdaļa. Lieldienās ir pierasts piknikot, tāpēc bez kādas gardas šašlika receptes neiztikt. Pie siltas tējas vai, iespējams, kāda stiprāka dzēriena, iederās plācmaizīte vai kūka. Aplūko receptes un smelies iedvesmu! Lai labi garšo!

Uzkodas:

• Lavašs ar sāļo biezpienu
• Grilēta kukurūza ar sieru un laima majonēzi
• Pildītās olas
• Liellopu gaļas tartars

Salāti:

• Vienkāršie olu salāti
• Biešu, batātes un kvinojas salāti
• Kārtainie dārzeņu salāti franču gaumē
• Cēzara salāti ar vistas fileju
• Burkānu Korejas salāti

Pamatēdiens:

• Dārzeņu tarte ar daudz olām
• Brieža gaļas steiks
• Ātrā vistas marināde itāļu gaumē
• Folijā gatavoti kartupeļi ar zaļumiem
• Gardais rīsu plovs

Deserti: 

• Lieldienu biezpienu pasha
• Karaliskā Lieldienu pasha
• Ātrā Lieldienu pasha ar medu
• Ābolu plātsmaize ar raugu mīklu
• Burkānkūka
• Skābā krējuma medus kūka
• Kokosriekstu kēkss

Dzērieni:

• Olu liķieris
• Džina kokteilis ar olas baltumu
• Dalgona Espresso ledus kafija
• Bērza sulas mojito
• Smiltsērkšķu karstais dzēriens

Par Lieldienu ticējumiem, olu krāsošanu plašāk vari izlasīt rakstos: “Lieldienu ticējumi” un “Lieldienas un ēdieni”

Vai zināji, ka Lieldienu zaķis, simbolizē nevainību, mīļumu un auglību. Saskaņā ar kādu leģendu dieviete Ēostre katru pavasari pārvērta vienu putnu par zaķi un sūtīja kā labo gariņu pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek viņu mājās. Kā atlīdzību par šo darbu dieviete zaķim reizi gadā ļāvusi dēt raibas olas. Tomēr oficiāli literatūrā Lieldienu zaķis pirmo reizi minēts tikai ap 1500.gadu.

“Baltas pūkas zemi klāj,
Zaķis mums ar asti māj,
Liela diena nu ir klāt,
Jāiet olas ripināt.”

Šis raksts Lieldienu ēdieni pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šoreiz bloga raksts būs par to, kā vārīt olas. Cik ilgi tās ir jāvāra; kā tās vieglāk nomizot un ko tās dod mūsu veselībai. 

“Patiess draugs ir tas, kurš domā, ka tu esi laba ola, kaut arī zina, ka esi nedaudz saplaisājis.”

Kā vārīt olas?

• Svarīgi ir izvēlēties katliņa izmēru, lai tas nav par mazu vai lielu. Atceries, ka aukstas olas nevajag uzreiz likt karstā ūdenī. 
• Kad ūdens sācis vārīties, liec katliņā un vāri. Olām jābūt pilnīgi pārklātām ar ūdeni.
• Tālāk izvēlies cik ilgi vēlies vārīt olas un kādu iznākumu vēlies. 

Kā pareizi vārīt olas – Olu vārīšanas laiki

• 2 minūtes: baltums viegli sarecēs, bet tuvāk vidum būs šķidrs gan baltums, gan dzeltenums.
• 4 minūtes: izcili mīksti vārītas olas
• 5-7 minūtes: nedaudz mīksti vārītas olas.
• 8 minūtes: cietas, tomēr krēmīgi vārītas olas.
• 9-10 minūtes: cieti vārītas olas.
• 15 minūtes: citi vāra olas tik ilgi, lai pārliecinātos, ka olas tiešām ir gatavs. Citur var lasīt, ka olas vāra arī pat 30 min. 

Es gan parasti olas vāru uz aci. Man patīk, ka olas dzeltenums ir nedaudz mīkstāks kā parasti, 5-7 minūtes. Taču, ja olas ir nepieciešamas cietas, kā, piemēram, gatavojot salātus vai kādas uzkodas, izmantoju taimeri. 

Man pārvārītas olas liekas par sausu, un tās zaudē savu garšu. Bet, katram ir savas garšu kārpiņās un metodes kā gatavot. Kas nedar vienam, der citam!

Vārītu olu dzeltenums ir citā krāsā

Pēc vārīšanās, retu reizi, olas dzeltenums nav tik spilgti dzeltens kā ierasts. Tas nozīmē, ka esi pārvārījis olu. Olu dzeltenums ir pelēcīgs, zilgans, kā nu kurš to nosauc. 

Kas notiek, ja vārot olu, tā ieplaisā?

Ik pa laikam ola vārīšanās laikā ieplaisā un var noplūst daļa no iekšpuses baltuma un pat dzeltenuma. Ola tehniski joprojām ir ēdama, jo tā ir vārīta. 

Ko vajadzētu/nevajadzētu darīt, lai olas neplaisā vārīšanas laikā:

• Neliec aukstās olas no ledusskapja uzreiz karstā ūdenī.
• Olas nemet katliņā iekšā, bet uzmanīgi ievieto. 
• Ja lielā katliņā ir maz olas, tas arī var radīt plaisāšanu. 
• Ja olā ir plaisa, katliņā varat pievienot nedaudz etiķa. Tas palīdzēs sacietēt olu baltumam, ja tas sāks izplūst no čaumalas.

Kāpēc vārītas olas grūti mizojas?

Dažreiz, mizojot olu, olas gabaliņi nonāk kopā ar čaumalu. Tas ir pilnīgi normāli un neietekmēs olas garšu, tikai izskatu. Svaigas olas ir grūti mizot, bet vecākas – vieglāk. 

Daži padomi, lai olas viegli mizojās:

• Jātur ola aukstā ūdenī vai ledū.
• Ūdenim jāpievieno sāls.
• Ūdenim jāpievieno cepamā soda. Tā palielina ūdens sārmainību un padara olas viegli mizojamas.
• Ūdenim pievieno etiķi, tad padara čaumalu mīkstāku.
• Rullē olas pa galda virsmu. (Pēc olu vārīšanas un atdzesēšanas ledus aukstā ūdenī.) 
• Ja olas ir ieplaisājušas, vārīšanās rezultātā, pamanāt, tad olas paliec zem nedaudz tekoša ūdens vai kādu laiku iemērciet bļodā ar ūdeni. Ūdens iekļūst zem čaumalas un atvieglo lobīšanos.
• Pirms vārīšanas, vēl var izdurt olas dibenu ar adatu. 

Kā uzglabāt vārītas olas?

Neizmantotās olas ar noņemtu vai čaumalu var uzglabāt ledusskapī līdz 1 nedēļai. Katram savs. Man patīk olas ēst uzreiz. Kad tās vēl ir pat nedaudz siltas no vārīšanās. Kā pareizi vārīt olas.

Kas ir Ola?

Olas dēj daudzu dažādu sugu sievietes, tostarp putni, rāpuļi, abinieki, daži zīdītāji un zivis, un daudzas no tām cilvēki ir ēduši tūkstošiem gadu. Putnu un rāpuļu olas sastāv no aizsargājošas olu čaumalas, olbaltuma (olu baltuma) un vitellus (olas dzeltenuma), kas atrodas dažādās plānās membrānās. Visbiežāk lietotās olas ir vistas olas. Ēd arī citas mājputnu olas, ieskaitot pīles un paipalas. Zivju olas sauc par ikriem.

Olu dzeltenumi un veselas olas uzglabā ievērojamu daudzumu olbaltumvielu un holīna, un tiek plaši izmantoti kulinārijā. 

Vistas un citas olu dēšanas dzīvnieki tiek plaši turēti visā pasaulē, un vistu olu masveida ražošana ir globāla nozare. 2009. gadā visā pasaulē tika saražots aptuveni 62,1 miljons tonnu olu no aptuveni 6,4 miljardu vistu dējējputnu saimes. 

Putnu olas centrā ir dzeltenums (vitellus). Dzeltenumu apņem dzeltenuma apvalks un vairāki olbaltumapvalki. Virs baltumapvalka ir zemčaulas apvalks. Olas resnākajā galā starp zemčaulas apvalku un baltumapvalku izveidojas gaisa kamera, kuru dīglis izmanto inkubācijas pēdējās dienās. No ārpuses olu aptver čaumala. Čaumalu veido ookeratīna šķiedras. Starp tām atrodas kalcija, magnija un fosfora sāļi. Cauri čaumalai stiepjas mikroskopiski kanāli, pa kuriem notiek gāzu apmaiņa ar ārējo vidi. Čaumalu klāj virsčaumalas plēve, kuras funkcija ir kavēt mikroorganismu nokļūšanu olā. Olu izmēri, krāsa un forma ir atkarīga no putnu sugas.

Olas dzeltenums ir olas galvenā sastāvdaļa. Tā satur dīgļa attīstībai vajadzīgās vielas. Tās citoplazmā ir daudz rezerves barības vielu dzeltenuma graudiņu veidā. Apaugļotai olai dzeltenuma virspusē atrodas dīgļa disks. Dzeltenumu no divām pusēm centrā nostiprina un notur olbaltuma saites jeb halazas, kuras ļauj dzeltenumam grozīties tā, lai augšpusē vienmēr atrastos dīgļa disks.

Olbaltums nodrošina dīgļa attīstībai nepieciešamo ūdeni un pasargā to no izžūšanas. Olbaltums arī satur barības vielas, ko dīglis izmanto attīstības laikā.

Vislielākās putnu olas ir strausam, olas masa sasniedz 1400 g. Ginesa rekordu grāmatā kā vislielākā ola ir iekļauta 2008. gadā izdētā strausa ola Zviedrijā. Tās masa bija 2589 g. Vismazākās olas ir kolibri, to masa ir 0,5 g.

Olu vēsture

Kopš aizvēstures putnu olas ir vērtīgs pārtikas produkts gan medību sabiedrībās, gan jaunākās kultūrās, kur putni tika pieradināti. Vista, iespējams, tika pieradināta olu dēļ, pirms 7500. gada p.m.ē. 

• Cāļus uz Ēģipti atveda 1500. gadā p.m.ē., Grieķijā ap 800. gadu p.m.ē., kur paipalas bija galvenais olu avots.
• Tēbā, Ēģiptē, Haremhaba kapā, kas datēts ar aptuveni 1420. gadu pirms mūsu ēras, ir attēlots vīrietis, kurš kā ziedojumu nes bļodas ar strausu olām un citām lielām olām, iespējams, pelikāna olām. 
• Senajā Romā olas tika konservētas. Romieši sasmalcināja čaumalas savos šķīvjos, lai ļaunie gari tur neslēptos. Viduslaikos olas bija aizliegtas gavēņa laikā to bagātības dēļ.
• Olas, kas saputotas ar skābām augļu sulām, Francijā bija populāras 17 gs. 
• 1878. gadā kāds uzņēmums Sentluisā, Misūri štatā, izmantojot žāvēšanas procesu, sāka pārveidot olas dzeltenumu un olu baltumu par gaiši brūnu, miltiem līdzīgu vielu. 
• 1911. gadā izveidoja olu paleti, Džozefs Koils Smithersā, Britu Kolumbijā. Agrīnās olu kastes tika izgatavotas tikai no papīra. 

Olu veidi

Putnu olas ir ēdiens un viena no daudzpusīgākajām ēdiena gatavošanā izmantotajām sastāvdaļām. Visbiežāk izmantotās putnu olas ir vistu, pīļu un zosu olas. Mazākas olas, piemēram, paipalu olas, Rietumu valstīs laiku pa laikam tiek izmantotas kā gardēžu sastāvdaļa. Olas ir parasts ikdienas ēdiens daudzās Āzijas daļās, piemēram, Ķīnā un Taizemē, un 2013. gadā Āzijas produkcija nodrošināja 59 % no visas pasaules. 

Lielākās putnu olas, no strausiem, mēdz izmantot tikai kā īpašu greznu ēdienu. Kaijas olas tiek uzskatītas par delikatesi Anglijā, kā arī dažās Skandināvijas valstīs, īpaši Norvēģijā. 

Dažās Āfrikas valstīs pērļu vistiņu olas bieži ir redzamas tirdzniecības vietās. Fazānu olas un emu olas ir ēdamas, bet mazāk pieejamas; dažreiz tās var iegūt no lauksaimniekiem, putnu audzētājiem vai luksusa pārtikas preču veikaliem. Daudzās valstīs savvaļas putnu olas aizsargā likumi, kas aizliedz to savākšanu vai pārdošanu vai atļauj savākt tikai noteiktos gada periodos.

Šis raksts Kā pareizi vārīt olas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

• Lieldienu rītā pirms saules lēkšanas agri jāceļas un basām kājām jāaizskrien uz šķūni. Labāk, ja var, kā no gultas cēlies, tūlīt izskriet ārā, kur atrodas kādas čužas, skaidiņas, no malkas un cits kas. Tie neskatoties jāsagrābj klēpī un jāienes iekšā. Pēc tam jāsadedzina. Tad tai gadā var daudz ko atrast, piemēram, naudu.
• Ja negrib, lai ir resnas kājas, tad Lieldienu rītā pirms saullēkta vajag ar kailām kājām uzkāpt uz akmens.
• Lieldienās jāvāra olas, lai augtu tikpat apaļš kā olas.
• Lieldienās pirmo olu ēdot, nedrīkst to skrāpēt, jo tad būs tik slimību, cik olai skrambu.
• Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
• Ja grib, lai vaigi būtu sārti, tad Lieldienas rītā pirms saules vajag apēst 13 dzērveņu ogas.
• Kurš Lieldienas rītā visagrāk uzceļas, tas visu vasaru ceļas agri.
• Lieldienu naktī jāmazgājas zirgu stallī, zirgu dzirdamā ūdenī un tas pats zirgu ūdens arī jādzer, tad būs modrs miegs.
• Ja Lieldienu rītā pirms saules lēkta nomazgā muti tekošā ūdenī vai arī zirgu silē, tad visu gadu ir jautrs miegs.
• Lieldienas rītā saulei lecot, vajag iet uz upi muti mazgāt, tad var no rītiem agri uzcelties, nenāk miegs.
• Veci ļaudis stāstīja, ka tie, kas Lieldienās, saulei lecot, tekošā ūdenī muti nomazgāšot, tie vasarā nenodegšot melni, un tiem pie darba nenākšot miegs.
• Lieldienas rītā vajagot kājas mazgāt tādā ūdenī, kas tek uz rītiem, tad kājas nesūtot. Tāpat uz rītiem tekošā ūdenī vajagot nomazgāt muti, jo tad esot gaišs prāts.
• Ja Lieldienu rītā nomazgājas strautiņā, kas tek pret rītiem, tad visu gadu paliek jautrs un mundrs kā strautiņš.

Lieldienu ticējumi turpinājums…

• Lieldienu rītā, saulei lecot, mati ar zaķa kāju jāķemmē, apiņos stāvot, tad aug skaisti mati.
• Lieldienu rītā, saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad būšot skaists.
• Cilvēkam, kas svētdienā dzimis, jāiet Lieldienu rītā uz kādu augstu kalnu. Tur viņš redzēs, kā saules stari dejo, un būs laimīgs visu mūžu.
• Kurš pirmais Lieldienu rītu iziet laukā, tam tai gadā laba laime.
• Vecu vecā Lieldienu paraša ir olu sišana. Kam ola stiprāka, tas dzīvos ilgāku mūžu.
• Lieldienas rītā vajagot laukā saukt vai šaut. No kuras puses atskanot atbalss, no tās puses nākšot brūte vai brūtgāns.
• Meita var ieēdināt puisi ar olu pirmā Lieldienas dienā: ola viņai jāapņem ap kreisās kājas gurnu un puisim, par to nezinot, jāiedod.
• Ja grib naudu atrast, tad Lieldienas rītā jālasa skaidiņas.
• Ja Lieldienu rītā pirms saules nomazgājas skaidrā avota ūdenī, tad to vasaru nav karsti, un arī neviens nevar nekā ļauna padarīt.
• Lieldienas naktī redzētie sapņi piepildās.
• Lieldienās galdā jāliek zirņi, jo tie nes bagātību.
• Lieldienās jāizvēlas veidot apaļas formas ēdienus, tādā veidā godinot sauli.
• Galdautam, kas tiek klāts uz svētku galda, jābūt dzeltenā vai zaļā krāsā, lai veicinātu pavasara atnākšanu.
• Ja Lieldienās līst lietus, tad līdz pat Vasarsvētkiem līs katru svētdienu.
• Ja Lieldienās vardes lec pāri ceļam, tad vasara būs lietaina.
• Ja Lieldienu rītā uzlēkusi spoža saule, tad būs karsta vasara.
• Ja pirms Lieldienām ducina pērkons, tad būs auksta vasara.
• Tiek uzskatīts, ka Zaļajā ceturtdienā aktivizējas burvji un raganas.
• Zaļajā ceturtdienā jātīra māja, jāizmet viss liekais, kas pa ziemu sakrājies, tad māja visu gadu būs tīra.
• Zaļajā ceturtdienā mājās nedrīkst nest neko dabā plūktu, lai vasarā kukaiņi un rāpuļi nenomocītu.
• Lielajā piektdienā augļu kokos jākarina dzijas kamoli, tad būs bagāta raža.
• Lielajā piektdienā jāizvairās no ciemos iešanas.
• Kas lieldienu rītā celsies pēc saullēkta, tam visu pārējo gadu būs lāča miegs.
• Šūpošanās ir maģisks rituāls, kas simbolizē saules dejošanu Lieldienu rītā.
• Jāšūpojas augstu jo augstu – tad gaidāma laba raža.
• Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā odi nekostu.
• Pēc Lieldienām šūpoles vajag izjaukt un sadedzināt, lai raganām nebūtu, kur šūpoties. Lieldienu ticējumi.

Kas ir Lieldienas un ko tajās pagatavot, lasi bloga rakstā “Lieldienas un ēdieni“

Šis raksts Lieldienu ticējumi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko Tev nozīmē svētki un, kas ir Tavi mīļākie svētki?

Šajā bloga rakstā apskatīsim, kas ir Lieldienas; kā var nokrāsot olas un kādas ir Lieldienu tradīcijas. 

Kas ir Lieldienas?

Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituāliem mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību un veicināt tās svētību. Kristiešiem šis ir Kristus krustā sišanas un augšāmcelšanās laiks. 

Mūsdienās kristīgo Lieldienu tradīcijas ir savijušās ar latviskajām. Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Pūpolsvētdiena, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Klusā sestdiena. Lieldienas un ēdieni.

Šobrīd, Lieldienas saistās ar ģimeniskiem svētkiem. Kad kopā tiek krāsots olas; zaķi paslēpuši priekš bērniem dāvanas; maltītes kopā baudīšana. Dažu senu tradīciju ievērošana, kā šūpošanās, olu ripināšana, apdāvināšana utt.

Lieldienas Latvijā mums ir svētku dienas, kas ir atzīmētas kā brīvdienas.

Zaļā ceturtdiena 

Kristiešiem zaļā ir cerības krāsa. Kristiešiem visā pasaulē Zaļā ceturtdiena ir Svētā vakarēdiena radīšanas diena. Galvenais Zaļās ceturtdienas notikums ir Jēzus un viņa mācekļu pēdējais mielasts.

Senās tradīcijas latviešiem. Zaļā ceturtdiena latvieši atzīmēja pavasara saulgriežus, saistot tos ar saules atgriešanos. Šajā dienā nedrīkst mājās nest no lauka vai meža nevienu zaļo augu. Zaļajā ceturtdienā jātīra māja, jo tad visu gadu tā būšot tīra un arī mušas nenākšot istabā. Būtu arī vēlams istabas puķes stādīt tieši šajā dienā, jo tad tās labi ziedēšot. 

Lielā piektdiena

Lielā piektdiena, saukta arī par Svēto piektdienu vai Krusta dienu, kristiešiem saistās ar Jēzus nāves dienu. Tajā ar gavēšanu un lūgšanām piemin Jēzus sišanu krustā.

Klusā sestdiena

Diena, kad Kristus dusēja kapā. 

Pūpolsvētdiena

Diena, kad Jēzus tika sagaidīts kā uzvarētājs, kā glābējs. Viņš gāja pretim savai uzvarai, Pūpolsvētdiena tiek saukta arī par Ciešanu svētdienu. Šajā dienā baznīcās tiek lasīts Kristus ciešanu apraksts un ļaudis tiek aicināti iedziļināties tajā, cik dārgi ir maksājusi cilvēces grēku izpirkšana.

Pūpolsvētdienā, viens otrs ir jānoper ar pūpolu žagariņiem, lai vairotu veselību un labklājību. Perot jāskaita pantiņš: „Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, veselība iekšā, slimība ārā.” Ir arī retāk dzirdēts Pūpolsvētdienas pantiņa variants: „Sarkans kā ābols, zaļš kā zars, vesels kā rutks, drošs kā lauva, veikls kā vāvere.” Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai arī tie būtu veseli un izturīgi.

Kāpēc katru gadu Lieldienas ir citā datumā?

Agrāk Lieldienas, tika svinētas saskaņā ar Saules gada kalendāru, tāpēc latvieši Lieldienas svinēja, iestājoties astronomiskajam pavasarim. Šī iemesla dēļ Lieldienas katru gadu iekrīt citā datumā, laika posmā no marta līdz aprīlim. Arī svētku nosaukums – Liel-dienas – izsaka šī notikuma būtību un jēgu, proti, to, ka diena ir kļuvusi lielāka par nakti.

Kristiešu Lieldienu laiks ir tieši atkarīgs no Saules un Mēness kalendāra. Ja senlatvieši Lieldienas svinēja līdz ar pavasara iestāšanos, tad pēc kristietības nostiprināšanās tās tiek svinētas pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kas iestājies pēc astronomiskā pavasara iestāšanās vai tās laikā. 

Lieldienas un ēdieni – olas simbols

Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Viena no populārākajām tradīcijām ir krāsot olas; mainīties ar citiem; tās dāvināt un piedalīties olu kaujās. 

Dabīgās olu krāsvielas

• Sīpolu mizas. Vārīt olas sīpolu mizās, no 30 min. līdz pat 1 h. Olas sanāks no spilgti sarkanas līdz tumši sarkanai krāsai.
• Kurkums. Pievienot karstam ūdenim kurkumu, lai sanāktu dzeltenīga krāsa.
• Biešu sula. Lai iegūtu rozīgu, lillīgu efektu, iemērc vārītas olas biešu sulā, vai arī vāri to sulā. 
• Vijolītes. Pievieno karstam ūdenim vijolītes uz ļaut ievilkties visu nakti. Pēc tam pievieno citrona sulu, tad var iegūsiet lavandas krāsu.
• Sarkano kāpostu galvas. Paņem sarkano kāpostu galviņas, sīki sakapā, iebērt katlā, pievienot klāt ūdenu un galda etiķa. Ļaut ievilkties visu nakti, lai iegūtu piesātinātu zilu toni.
• Spināti. Novārot olas kopā ar spinātiem, var iegūt zaļu nokrāsu.
• Vīnogu sula. Turi olas vīnogu sulā, lai iegūtu violetīgu toni. 
• Mellenes un dzērvenes. Lai iegūtu maigi rozā un gaiši zilus toņus, olu čaumalas jāierīvē ar saujiņu mellenēm vai dzērvenēm.
• Kafija. Novāri olas ūdenī, kam pievienoti kafija, lai iegūtu brūnganu toni.
• Rīsi un sīpolu mizas. Olas jāapviļā sausos rīsos, jāietin marlē un jāvāra sīpolu mizās.
• Aveņu zari. Tumši sarkanu toni var iegūt, olas krāsojot aveņu zaros.
• Aroniju sula. Violetu toni var iegūt vārot aroniju sulā, olai klāt var pietīt veselas aronijas.
• Kumelīšu novārījums. Dzelteno toni olas iegūst, vārot stiprā kumelīšu novārījumā. Līdzīgu toni dos jauno struteņu lapas, kliņģerīšu, arī ķimeņu vai seleriju sēklās. 
• Bērzu lapas. Ja olas vāra bērzu lapās, pirts slotās vai siena gružos, tad olas kļūst zaļā krāsā.
• Alksnis. Alkšņu pumpuros un mizā vārītas olas kļūst brūnas.
• Karkadē un zaļā tēja. Sarkanas olas var iegūt, krāsojot Karkadē tējā. Ja tējas ūdenī nebūs daudz, olas var izdoties spocīgi pelēkas. Pelēcīgs rezultāts būs arī, ja krāsosi olas zaļajā tējā.
• Malta pipari. Gaiši brūnas olas.
• Karijs. Dzeltenas olas.
• Safrāns. Saulaini dzeltenas olas.
• Persilāde. Gaiši zaļas olas.
• Čili pulveris Sarkanbrūnas olas.

Ieteikumi olu krāsošanai

• Lai olu čaulām krāsa labāk turētos klāt, ūdenim, kurā olas vāra, pievieno sāli, kafijas biezumus vai etiķi.
• Ja vēlas, lai olas spīd, kad tās ir nokrāsotas un gatavas likt uz galda, tās var apziest eļļu.
• Krāsošanai vislabāk piemērotas brūnās olas, jo to čaula ir stiprāka. Taču baltas olas, var labāk uzsūkt krāsu. 
• Interesantus rakstus un zīmējumus var iegūt pie olas pietinot lapiņas, puķītes. Kā arī var pats izgriezt no papīra vai kartona, tādu zīmējumu kā vēlies. Rakstus var iegūt arī vienkārši aptinot diegu ap olām. 
• Jo ilgāk olas vārā, savā izvēlētajā veidā, jo labāk. 
• Materiālus, garšvielas, ogas, tējas utt., droši var jaukt kopā un veidot sev pārsteigumu. Jo raibāk, jo taču labāk!
• Gan ūdenī, gan pie olām var tīt un likt klāt visus iepriekšminētos materiālus, lai ir izteiksmīgāka krāsa.

Lieldienu ticējumi

• Olas nedrīkst ēst bez sāls, savādāk vasarā daudz melos.
• Ja ola labi lobās, augs labi lini un būs viegli tos kult.
• Lieldienu rītā agri jāceļas, tad visu gadu būs možums.
• Lieldienās daudz jāšūpojas, tad vasarā odi nekodīs.
• Lieldienās jāsitas ar olām – kuram stiprākā ola, tas būs ilgākais dzīvotājs.
• Lieldienās galdā jāliek arī zirņi, jo tie nesot bagātību.
• Lieldienās jāvēro laiks – pēc tā var spriest par gaidāmo vasaru.
• Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
• Lieldienās šūpojoties, šūpulim jāļauj lēnām nostāties, lai tā lēni un līgojoties nozied linu druva. 
• Ja Lieldienās līst lietus, tad tas līs katrā svētdienā līdz Vasarsvētkiem.
• Lai būtu skaists un čakls, tad Lieldienas rītā ar saules lēktu ir jāiet strautā mazgāties.

Lieldienu ēdieni

 Lieldienas un ēdieni.. Lieldienās ēdieniem ir jābūt apaļiem, saules simboliku attēlojošiem. Piemēram, olas, zirņi, keksi, rauši utt.  Ieskaties Gatavo.com Lieldienu ēdienu receptēs, kuriem ēdieniem noteikti ir jābūt uz svētku galda.

Ābolu un biezpiena sacepums

Pankūku kūka ar apelsīniem un krēmu

Biezpiena plācenīši

Rulete

Napoleonu kūka

Lieldienu biezpienu pasha

Karaliskā Lieldienu pasha

Ātrā Lieldienu pasha ar medu

Laša tartars

Pildītās olas

Biezpiena sacepums ar šķiņķi

Olu liķieris

Jaukus un mierīgus svētkos!

Citu svētku tradīcijas un receptes lasi ŠEIT.

Šis raksts Lieldienas un ēdieni pirmo reizi parādījas Gatavo.com.