Ko vēl pagatavot no olām, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

• Olas ir labas acīm. Tās satur luteīnu, kas novērš kataraktu un muskuļu deģenerāciju.
• Olas čaumalā var būt pat 17 000 poru.
• Olas čaumalas un dzeltenuma krāsa var atšķirties, taču tā neietekmē garšu vai kvalitāti.
• Šķirne nosaka olu čaumalas krāsu. Komerciālās olas ir brūnas vai baltas, bet dažas šķirnes var dēt arī zilas, zaļas vai rozā olas.
• Olu dzeltenumi ir viens no nedaudzajiem pārtikas produktiem, kas dabiski satur D vitamīnu.
• Brūnās olas ir dārgākas, jo vistas, kas tās dēj, ir lielākas un tām nepieciešams vairāk barības.
• Pīļu olās ir vairāk tauku un tās ir labāk piemērotas cepšanai.
• Olas ir bagātas ar holīnu, kas veicina normālu šūnu aktivitāti.
• Lai atšķirtu jēlu olu no cieti gatavotas, pagrieziet to. Cieti gatavotas olas viegli griežas, jēlas olas šūpojas.
• Ja nometat olu uz grīdas, apkaisiet to ar sāli, lai to būtu vieglāk notīrīt.
• Olas istabas temperatūrā vienas dienas laikā noveco ilgāk nekā vienas nedēļas laikā ledusskapī.
• Vidēji vista gadā izdēj 300 līdz 325 olas.
• Vistai nepieciešamas 24 līdz 26 stundas, lai izdētu olu.
• Vistām novecojot, to olas kļūst lielākas.
• Ātrākā omlešu gatavotāja pasaulē 30 minūtēs pagatavoja 427 divu olu omletes.
• Vista dienā apgriež olu gandrīz 50 reizes, lai dzeltenums nepieliptu pie malas.
• Kivi dēj vislielākās olas attiecībā pret ķermeņa izmēru no visām putnu sugām.

Lai labi garšo pildītas olas ar tunzivi un seleriju.

Šis raksts Pildītas olas ar tunzivi un seleriju pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Olas ir viens no populārākajiem pārtikas produktiem pasaulē un ne velti, jo tās ir daudzu ēdienu neaizvietojama sastāvdaļa. Īpaši pieprasītas olas ir Lieldienu laikā, kad tās krāso, izmanto olu kaujās un ēd cik vien var apēst. Gadu gaitā olas ir apaugušas ar dažādiem mītiem, kas ne vienmēr ir patiesība.

Kā vēl pagatavot olas, skaties ŠEIT. Iesaku arī izlasīt bloga rakstu: “Kā pareizi vārīt olas“!

Vai zināji?

Mīts par to, ka vērtīgs ir tikai olas dzeltenums, pirms kāda laika bija ļoti izplatīts. Tā nav taisnība – vērtīga ir ola kopumā, pat čaumala, kas ir labs kalcija avots.Olas ir ļoti veselīgas, jo tās satur antioksidantus, kas rūpējas par redzi. Tajas ir fosfors, dzelzs, kalcijs, cinks un selēns. Tās ir bagātas ar fosfolipīdiem, kas veido šūnu sieniņas. D vitamīnu, kas ir nepieciešams kauliem un imunitātei, ar A un B grupas vitamīniem. Olās ir daudz olbaltumvielu, kas ir nepieciešamas, lai ķermenis pilnvērtīgi funkcionētu.

Olas savā ēdienkartē var ieļaut visi, kas vēlas samazināt svaru vai uzturēt slaidu augumu, jo viena vidēja ola satur aptuveni 80 kalorijas, tā ir sātīga, tajā ir maz tauku, bet daudz olbaltumvielu. Tikai nevajag tās ēst kopā ar majonēzi vai pamatīgu sāls šķipsnu uz katra kumosa, bet gan uz pilngraudu rupjmaizes šķēles vai ar dārzeņiem.

Lai labi garšo pildītās olas ar avokado.

Šis raksts Pildītās olas ar avokado pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar kartupeļiem skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kartupeļi ir viena no visvairāk patērētajām dārzeņu kultūrām Latvijā, turklāt ceturtā visvairāk patērētā kultūra pasaulē aiz rīsiem, kviešiem un kukurūzas. Kartupelis ir ļoti universāls dārzenis, ko izmanto visdažādākajos ēdienos visā pasaulē. Lai gan daudzi cilvēki šos dārzeņus uzskata par veselīgiem, citi domā, ka vajadzētu ierobežot to patēriņu saistībā ar kartupeļos esošās cietes sastāvu.

Kartupeļus bieži saista arī ar to neveselīgo pagatavošanas veidu, piemēram, eļļā ceptiem kartupeļiem vai kartupeļu čipsiem. Jāņem gan vērā, ka kartupeļi satur ļoti daudz ogļhidrātu un šķiedrvielu, kā arī C vitamīnu, B6 vitamīnu, kāliju un mangānu. Tajos esošo uzturvielu saturs var atšķirties atkarībā no šķirnes un pagatavošanas metodes, turklāt kartupeļi ir atzīti par vienu no vissātīgākajiem pārtikas produktiem.

….

Mafini. Kāds 19. gadsimta avots liecina, ka smalkmaizītes varētu būt saistītas ar grieķu maizes maphulu — uz pavarda vai režģa ceptu kūku — vai no senfranču mou-pain ‘mīkstās maizes’, kas varētu būt pārveidota par mufinu. Šis vārds pirmo reizi ir atrasts drukātā veidā 1703. gadā, rakstīts kā moofin. Tam ir neskaidra izcelsme, taču tas, iespējams, ir atvasināts no lejasvācu valodas Muffen, daudzskaitļa Muffe, kas nozīmē “maza kūka”, vai, iespējams, ar kādu saistību ar senfranču valodu. Muflets, kas nozīmē ‘mīksts’, kā teikts par maizi. Izteiciens mafins-cilvēks, kas nozīmē smalkmaizīšu ielu pārdevējs. Ir apliecināts 1754. gada dzejolī, kurā ir iekļauta rindiņa: “Hark! the shrill Muffin-Man his Carol plies.”

Receptes smalkmaizītēm uz rauga bāzes, kuras 19. gadsimta amerikāņu pavārgrāmatās dažkārt sauca par “parastajiem mafiniem” vai “kviešu smalkmaizītēm”, ir atrodamas daudz senākās pavārgrāmatās. Fannijas Fārmeres Bostonas kulinārijas skolas pavāru grāmatā viņa sniedza abu veidu smalkmaizīšu receptes. Kuros mīklas celšanai izmantoja raugu, gan tiem, kuros tika izmantota ātrās maizes metode, izmantojot smalkmaizīšu gredzenus, lai veidotu angļu smalkmaizītes. Zemnieks norādīja, ka “cepšana” uz plīts virsmas, kā to dara ar rauga mīklu, bija noderīga metode, ja cepšana krāsnī nebija praktiska. Gadu gaitā smalkmaizīšu izmērs un kaloriju saturs ir mainījies: vecmāmiņas gatavotajos 3 collu kēksiņos bija tikai 120 līdz 160 kalorijas. Taču mūsdienu milzu maiznīcas smalkmaizītes satur no 340 līdz 630 kalorijām katrs.

Lai labi garšo kartupeļu mafini ar picas pildījumu!

Šis raksts Kartupeļu mafini ar picas pildījumu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no olām skaties ŠEIT. Un ieskaties rakstā: “Kā pareizi vārīt olas”.

Vai zināji?

• Čaumalas krāsa ir atkarīga no vistas šķirnes, kura to dēja.
• Dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistas uztura.
• Vistas vecums ietekmē olas izmēru.
• Uz olām ir norādīts pārdošanas datums, nevis derīguma termiņš.
• Dažas frāzes uz olu kastēm sniedz informāciju par to, kā olas ražotas, bet citas ir tikai mārketinga triki.
• Olās ir daudz holesterīna, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tās joprojām ir droši ēst regulāri.
• Ar omega-3 taukskābju, cinka, B vitamīnu un jodīda maisījumu olas var palīdzēt novērst sliktu garastāvokli un cīnīties ar nogurumu.
• Lai iegūtu vislabākās cieti vārītas olas, izmantojiet olas, kas ir vismaz 10 dienas vecas.

Ķilavas

Par ķilavu sauc brētliņu sālījumā. Tās mājās pagatavot var nozvejas sezonā, kas ilgst no oktobra līdz aprīlim. Modernākos sālījumos var izmantot arī citas garšvielas, piemēram, koriandra sēklas. Tāpat sāliju var bagātināt ar vīnu. Izmantoju rupjo jūras sāli no Kamargas, kas ir pamitrs, ar pelēcīgiem sāls kristāliem, kas liecina par zemes un māla atliekām, un piešķir sālījumam bagātīgu garšas buķeti.

Brētliņa ir neliela, sudrabaina, nedaudz sāniski saplacināta zivs, kas līdzīga reņģei. Mugura tai ir tumši zila, gandrīz melna, sāni sudrabaini.

Lai labi garšo pildītas olas ar ķilavām!

Šis raksts Pildītas olas ar ķilavām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas uzkodu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Vārds prosciutto, kas tulkojumā no itāļu valodas nozīmē “šķiņķis”. Izgatavots tikai no cūku pakaļkājām un tiek izturēts sausā kaltēšanas procesā. Parasti ir divu veidu prosciutto: prosciutto cotto, kas ir termiski apstrādāts, un prosciutto crudo, kas ir termiski neapstrādāts, bet kaltēts.

Prosciutto kvalitātes pamatā ir konservēšanas process, reģions un stingra kvalitātes kontrole, kas tiek veikta ražošanā. Prosciutto konservēšana radās Itālijā pirms tūkstošiem gadu, un tas ir tikai viens no daudzajiem faktoriem, kas atšķir Prosciutto di Parma no citiem prosciutto. Ražots stingrā kvalitātes kontrolē tikai Parmā, Itālijā. Šķiņķis tiek ražots tikai izmantojot īpaši audzētas cūkas, jūras sāli, gaisu un laiku.

Ar ko Prosciutto atšķiras?

Tā kā veikalos un restorānos tiek pārdoti dažādi cūkgaļas veidi, tas ir saprotams, ja esi neizpratnē par to, kas atšķir prosciutto, pancetta, bekonu vai citu sālītu gaļu. Šeit ir ātrs sadalījums:

• Prosciutto di Parma: 100% dabīgs kaltēts šķiņķis bez jebkādām piedevām, konservantiem, hormoniem, lipekļa vai krāsvielām, ražots Emīlijas-Romanjā.
• Citi Prosciutti: Ir amerikāņu prosciutto, Jamón no Spānijas (Serrano vai Iberico), kā arī citi itāļu prosciutti, piemēram, prosciutto di San Daniele un prosciutto Toscano. Visiem tiem ir unikālas garšas un tekstūras no reģioniem, kur tie tiek ražoti.
• Culatello: izgatavots no pakaļkājas jostas daļas un kaltēts liellopa vai cūkas pūslī mitros pagrabos. Tikai vienam ražotājam ir atļauts to eksportēt no Itālijas uz ASV.
• Speck: izgatavota no cūku pakaļkājām, nedaudz kūpināta ar plānu sāls garozu.
• Bekons un Pancetta: Izgatavots no cūkgaļas vēdera, un tas ir jāsagatavo pirms ēšanas.

Lai labi garšo Prosciutto ar bumbieri un zilo sieru!

Šis raksts Prosciutto ar bumbieri un zilo sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Siers tiek ražots vairāk nekā 4000 gadus, lai gan tā precīza izcelsme ir nedaudz neskaidra. Tiek uzskatīts, ka cilvēki kādreiz ievietoja pienu “maisiņā”, kas izgatavots no aitas vēdera. Dienas beigās piens bija sadalījies biezpienā (sierā) un sūkalās, jo tas atradās tiešos saules staros.

Siera ceļojums sākās Āzijā un to ieveda pēc tam Eiropā. Pāris gadsimtus vēlāk Šveices imigranti palīdzēja nodibināt Viskonsīnas štatu kā siera ražošanas centru. Siers pastāv vairāk nekā 4000 gadus.

Valodnieks Konstantīns Karulis uzskata, ka vārds „siers” cēlies no īpašības vārda „sūrs” (sāļi vai skābi rūgts) un tā sākotnējā forma bijusi *sūris vai *sūrs (salīdzinot ar lietuviešu: sū́ris un senprūšu suris), taču tad ar to bieži lietotā vārda „siet” (teicienā „siet sieru”) ietekmē notikusi patskaņa mija un „ū” mainījies uz „ie”. Radniecīgi vārdi citās valodās — krievu un baltkrievu сыр, ukraiņu сир, bulgāru сирене, čehu sýr, poļu ser, sennorvēģu sýra („skābpiens”), vecaugšvācu un senangļu sūr, vācu sauer („skābs”) un angļu sour („skābs”).

Siera ražošanā liela nozīme ir piena olbaltumvielu un tauku sastāvam un to savstarpējai attiecībai. Gandrīz 90% no piena sastāva veido ūdens, bet pārējos 10% — olbaltumvielas, minerālvielas, piena cukurs, piena tauki un vitamīni. Šīs vielas veido piena sausnu. Piena olbaltumvielu galvenā sastāvdaļa ir kazeīns, un tā daudzums tieši ietekmē piena patēriņu viena kilograma siera saražošanai. Jo augstāks tā saturs, jo mazāk piena būs nepieciešams viena kilograma siera saražošanai. Piena ogļhidrātiem — galvenokārt disaharīdam laktozei ir nozīmīga loma siera ražošanā, jo tā ir pienskābes baktēriju barošanās avots. Tāpat arī siera ražošanā svarīga loma ir pienā esošajiem minerālsāļiem kā kalcijam, fosforam, magnijam, dzelzim, piena fermentiem kā, piemēram, lipāzei (šķeļ taukus), proteināzei (šķeļ olbaltumvielas) un vitamīniem — A, B, D. Lai pienu lietotu siera ražošanai, tam jābūt svaigam, atdzesētam, bez piemaisījumiem, bez nogulsnēm, jābūt baltam ar gaiši dzeltenu nokrāsu, bez neraksturīgas piegaršas un neraksturīgas smaržas.

Idejas, kur sieru var izmantot ēdienos.

Baudi sieru tāpat vai kopā ar citām sastāvdaļām. 

• Salātos: pārkaisa drupinātu; kubiciņos vai rīvētu.
• Pievieno sarīvētu sieru vai siera šķēli omletē.
• Izmanto dažādu sieru veidus kā lielisku uzkodu ballītei.
• Makaroni ar sieru.
• 4 veidu pica.
• Garšīga siera karbonāde.
• Vistas filejas parmezāna sierā.. u.c.

Siera receptes meklē ŠEIT.

Lai labi garšo siera salāti groziņiem!

Šis raksts Siera salāti groziņiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Lavašu ierastāk pilda ar lasi, bet pilda ar vistas gaļu, krabju nūjiņām, sēnēm, dārzeņiem un daudz ko citu.

Kas ir Lavašs?

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’.

Lavašs ir tradicionāla plānā maize, kas ir neatņemama armēņu virtuves sastāvdaļa. Tās sagatavošanu parasti veic neliela sieviešu grupa, un tas prasa lielu piepūli, koordināciju, pieredzi un īpašas prasmes. Vienkāršu mīklu, kas izgatavota no kviešu miltiem un ūdens, mīca un veido bumbiņas, kuras pēc tam sarullē plānās kārtās un izstiepj virs īpaša ovāla spilvena, ko pēc tam sit pret tradicionālās koniskās māla krāsns sienu. Pēc trīsdesmit sekundēm līdz minūtei izceptā maize tiek izvilkta no krāsns sienas. Lavašu parasti pasniedz ar vietējiem sieriem, zaļumiem vai gaļu, un to var uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

Lavašs ir neatņemama daļa no Armēņu kāzām. To uzliek uz jaunlaulāto pleciem, lai nestu auglību un labklājību. Grupu darbs lavaša cepšanā stiprina ģimenes, kopienas un sociālās saites. Jaunas meitenes parasti darbojas kā palīgi šajā procesā, pakāpeniski iesaistoties, gūstot pieredzi. Vīrieši ir iesaistīti arī spilvenu un krāšņu izgatavošanu, kā arī nodod savas prasmes studentiem un mācekļiem, kas ir nepieciešams solis, lai saglabātu lavaša izgatavošanas vitalitāti un dzīvotspēju. Lavašs ar sāļo biezpienu.

Lavašs ir plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Šis raksts Lavašs ar sāļo biezpienu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Lavašu ierastāk pilda ar lasi, bet pilda ar vistas gaļu, krabju nūjiņām, sēnēm, dārzeņiem un daudz ko citu.

Kas ir Lavašs?

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’. Lavašs ar dārzeņiem un riekstiem.

Lavašs ir tradicionāla plānā maize, kas ir neatņemama armēņu virtuves sastāvdaļa. Tās sagatavošanu parasti veic neliela sieviešu grupa, un tas prasa lielu piepūli, koordināciju, pieredzi un īpašas prasmes. Vienkāršu mīklu, kas izgatavota no kviešu miltiem un ūdens, mīca un veido bumbiņas, kuras pēc tam sarullē plānās kārtās un izstiepj virs īpaša ovāla spilvena, ko pēc tam sit pret tradicionālās koniskās māla krāsns sienu. Pēc trīsdesmit sekundēm līdz minūtei izceptā maize tiek izvilkta no krāsns sienas. Lavašu parasti pasniedz ar vietējiem sieriem, zaļumiem vai gaļu, un to var uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

Lavašs ir neatņemama daļa no Armēņu kāzām. To uzliek uz jaunlaulāto pleciem, lai nestu auglību un labklājību. Grupu darbs lavaša cepšanā stiprina ģimenes, kopienas un sociālās saites. Jaunas meitenes parasti darbojas kā palīgi šajā procesā, pakāpeniski iesaistoties, gūstot pieredzi. Vīrieši ir iesaistīti arī spilvenu un krāšņu izgatavošanu, kā arī nodod savas prasmes studentiem un mācekļiem, kas ir nepieciešams solis, lai saglabātu lavaša izgatavošanas vitalitāti un dzīvotspēju.

Lavašs ir plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Šis raksts Lavašs ar dārzeņiem un riekstiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Lavašu ierastāk pilda ar lasi, bet pilda ar vistas gaļu, krabju nūjiņām, sēnēm, dārzeņiem un daudz ko citu.

Kas ir Lavašs?

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’.

Lavašs ir tradicionāla plānā maize, kas ir neatņemama armēņu virtuves sastāvdaļa. Tās sagatavošanu parasti veic neliela sieviešu grupa, un tas prasa lielu piepūli, koordināciju, pieredzi un īpašas prasmes. Vienkāršu mīklu, kas izgatavota no kviešu miltiem un ūdens, mīca un veido bumbiņas, kuras pēc tam sarullē plānās kārtās un izstiepj virs īpaša ovāla spilvena, ko pēc tam sit pret tradicionālās koniskās māla krāsns sienu. Pēc trīsdesmit sekundēm līdz minūtei izceptā maize tiek izvilkta no krāsns sienas. Lavašu parasti pasniedz ar vietējiem sieriem, zaļumiem vai gaļu, un to var uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

Lavašs ir neatņemama daļa no Armēņu kāzām. To uzliek uz jaunlaulāto pleciem, lai nestu auglību un labklājību. Grupu darbs lavaša cepšanā stiprina ģimenes, kopienas un sociālās saites. Jaunas meitenes parasti darbojas kā palīgi šajā procesā, pakāpeniski iesaistoties, gūstot pieredzi. Vīrieši ir iesaistīti arī spilvenu un krāšņu izgatavošanu, kā arī nodod savas prasmes studentiem un mācekļiem, kas ir nepieciešams solis, lai saglabātu lavaša izgatavošanas vitalitāti un dzīvotspēju.

Lavašs ir plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Šis raksts Lavašs ar vistu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kas ir suši?

Ilgu laiku suši tika uzskatīts par eksotisku un varbūt nedaudz biedējošu ēdienu. Bet tagad tos var atrast praktiski visur, pat pārtikas preču veikalā.

Suši ir japāņu virtuves galvenais rīsu ēdiens, kas sastāv no vārītiem rīsiem, kas aromatizēti ar etiķi un dažādiem dārzeņu, olu vai neapstrādātu jūras velšu piedevām, un tiek pasniegti auksti. 

Un, lai gan varētu automātiski saistīt vārdu suši ar jēlu zivi, patiesībā rīsi ir vissvarīgākā sastāvdaļa. Patiešām, vārds “suši” attiecas uz etiķa rīsu skābo garšu. Neatkarīgi no piedevām vai pildījumiem suši vienmēr ietver rīsus.

Patiesībā suši rīsi ir tik svarīgi, ka suši šefpavāri Japānā iziet gadiem ilgu apmācību, lai iemācītos pareizi pagatavot rīsus, pirms viņi sāk rīkoties ar zivīm vai jūras veltēm

Ir dažādu veidu sušī – Nigiri, Maki, Uni Sushi, Temaki sushi un citi. 

Suši vrapi ar surimi nūjiņām ēd arī ar vasabī, lai uzzinātu, kas tas par brīnumu, lasi ŠEIT.

Šis raksts Suši vrapi ar surimi nūjiņām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.