Citas salātu receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kalmāri ir mīkstčauļu moluski ar astoņām vai desmit ekstremitātēm un apvalku. Latvijas veikalos nopērkamie ir zvejoti Vidusjūras reģionā, lielākoties Itālijā un citās pasaules daļās, piemēram, Atlantijas un Klusajā okeānā pie Ziemeļamerikas un Japānas.

Kalmāri galvenokārt uzturas mērenā klimata zonās, apdzīvo subtropu ūdeņus, tomēr ir sastopami arī Antarktīdas ūdeņos, tikai šo radību izmēri ir daudz mazāki. Pavisam pasaulē sastopami 200 līdz 300 kalmāru veidi. Tie mēdz būt no 10 centimetriem līdz pat 12 metriem lieli. Kalmāru ķermeņa bumbierveida dziedzerī atrodas interesants veidojums – tintes pūslītis, ko tie izmanto aizsardzībai. Jūtot draudus, kalmārs uz iespējamo pretinieku caur muti izšļāc tinti. Kalmāru ķidājot, rūpīgi izņemtā pūslīša saturu izmanto kā pārtikas krāsvielu makaronu un jūras produktu mērcēm.

Kalmāri ir bagāti ar B grupas vitamīniem – B2 un B12, kā arī ar E un PP vitamīnu (niacīnu). No minerālvielām satur daudz cinka (uzlabo imūnsistēmu), vara (liela nozīme dzelzs metabolismā), joda un fosfora. Kalmāra gaļā ir arī dzelzs un kālijs, ievērojams antioksidanta selēna daudzums un organismam ļoti nepieciešamās omega-3 taukskābes. Lai arī kalmāri nesatur lielu tauku daudzumu, holesterīna tajos ir diezgan daudz – aptuveni 200 miligrami 100 gramos. Tomēr kalmāru gaļas olbaltumvielas organismā ļoti labi sagremojas un uzsūcas, turklāt tā ir kalorijām nabadzīga (100 g – 96 kcal). Kaloriju daudzums var mainīties atkarībā no pagatavošanas veida.

Lai labi garši salāti ar konservētiem kalmāriem, rīsiem un olām!

Šis raksts Salāti ar konservētiem kalmāriem, rīsiem un olām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Īpaši, esmu iecienījusi salātus no jaunajiem kāpostiem, kad kāpostiņš ir dikti mīksts, sulīgs un svaigs. 

Citas receptes, ko pagatavot no kāposta, meklē ŠEIT.

Vai zināji?

100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B1, B2, B6 un K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (2—3%), fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.

• Pierādījumi liecina, ka dažādi kāposti ir kultivēti vairāk nekā 4000 gadu, padarot tos par seniem dārzeņiem. Briseles kāposti, kas pieder kāpostu saimei, ir daudz jaunāki, ar ierakstiem tikai pirms 500 gadiem.
• Kāposti tiek uzskatīti par Krievijas nacionālo pārtiku, lai gan tie nav pasaules līderi kāpostu patēriņa ziņā uz vienu iedzīvotāju.
• Pasaulē lielākais reģistrētais kāposts svēra vairāk nekā 62,49 kilogramus un tika audzēts Aļaskā 2012. gadā.
• No kāpostu lapām var izgatavot vienkāršu ķīmisko pulksteni. Kad kāpostu lapu iemērc citrona sulas un divu dažādu metālu šķīdumā, tā var radīt nelielu elektrisko strāvu. Šis eksperiments var būt jautrs veids, kā mācīt bērniem ķīmijas un elektrības pamatus.
• Senajā Ķīnā tika uzskatīts, ka kāposti ir zāles pret plikpaurību. Nav zinātnisku pierādījumu, kas apstiprinātu šo apgalvojumu, taču kāposti ir labs vitamīnu un minerālvielu avots, kas ir svarīgi matu veselībai.
• Stimulē sarkano asinsšūnu veidošanos: kāposti nodrošina folātus, kas ir ļoti svarīgi sarkano asins šūnu ražošanai un nobriešanai.
• Palīdz mazināt paģiras: kāposti satur būtiskas uzturvielas, kas var palīdzēt organismam atgūties pēc alkohola lietošanas, potenciāli samazinot paģiru simptomus.
• Veicina virsnieru veselību: kāposti satur noteiktas uzturvielas, kas stimulē virsnieru darbību, kas ir ļoti svarīga stresa pārvarēšanai.
• Atvieglo galvassāpes:kāpostu lietošana tā pretiekaisuma īpašību dēļ var samazināt galvassāpju biežumu un intensitāti.

Lai labi garšo ātrie kāpostu salāti!

Šis raksts Ātrie kāpostu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāposti, dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs. Lapas gludas, ieapaļas, blīvās galviņās. Otrajā gadā attīstās stumbrs ar lapām. Viss augs kails, pelēkzaļš. Ziedi dzelteni, sakopoti skrajos ķekaros. Auglis ir mezglains pākstenis ar pelēcīgi brūnām sēklām.

100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B₁, B₂, B₆ un  K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (23%),fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.

Aptuveni 200 ml vārītu kāpostu satur apmēram trešdaļu no ieteicamās C vitamīna dienas devas. Sarkanie kāposti, lai arī līdzīgi zaļajiem kāpostiem, satur vairāk C vitamīna un tiem piemīt antioksidantu īpašības. Kāpostu pagatavošanas metodes un pasniegšanas veidi ir dažādi, jo šo lielo dārzeni var tvaicēt, vārīt, sautēt, cept un fermentēt.

Raudzēti jeb fermentēti kāposti ir veselīgs un ļoti vēlamas produkts zarnu traktam, jo sastāvā esošās “labās” baktērijas jeb probiotikas palīdz tajā atjaunot baktēriju līdzsvaru.

r varbūtība, ka pēc skābētu kāpostu ēšanas uzpūšas vēders. “Iemesls tam par var būt vēdera „pārsteigums” –  ja ikdienā skābi kāposti netiek ēsti un tad pēkšņi izēdas puse burkas, nav brīnums, ka vēders ir pārsteigts. Vēlams sākt ar nelielu porciju, piemēram, viena ēdamkarote skābējuma. Arī pie labā ir jāpierod.

Būtu vērts ēst arī skābētus kāpostus, jo fermentācijas procesā kāpostiem mainās uzturprodukta īpašības – tam tiek piešķirta jauna garša, aromāts, uzturvērtības kvalitāte, palielināts vitamīnu saturs.

Lai labi garšo kāpostu salāti ar žāvētu vistu!

Šis raksts Kāpostu salāti ar žāvētu vistu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas jūru velšu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lielākais un apdraudētākais tuncis. Kādreiz tika uzskatīta par vienu sugu, šobrīd izdala Klusā, Atlantijas un Dienvidu okeāna zilos tunčus. Atlantijas tuncis var sasniegt 4 m garumu un 700 kg svaru. Zilo tunču gaļa tiek uzskatīta par izsmalcinātu gardumu, kas novedis pie to nonākšanas tuvu izmiršanas robežai. Japānas zivju tirgos par treknākajiem zilā tunča eksemplāriem ap 200 kg svarā tiek maksāts pat 2 miljoni eiro. 

Strauji attīstās arī pilna cikla zilo tunču akvakultūra – pieaudzis tuncis tiek no ikra izaudzēts mākslīgi, neiegūstot vaisliniekus dabā. Tas ļauj piesardzīgi cerēt, ka nākotnē šo majestātisko zivju populāciju stāvoklis uzlabosies.

Dārgāko pasaules zivju topā zilspuru tunzivs ieņem gan pirmo, gan otro vietu un abas iegādājas Japānā slavenais šefpavārs, “suši karalis”, Kioši Kimura. Viņam pieder populārais “Sushi Zanmai” restorānu tīkls.

2019. gadā Kioši par 2,5 miljoniem eiro izsolē iegādājās 278 kilogramu smagu zilspuru tunzivi. Gadu vēlāk, tajā pašā izsolē, viņš iegādājās 276 kilogramus smagu zilspura tunzivi par ne mazāk iespaidīgu summu – teju 1,8 miljoniem eiro. No katras tunzivs tika pagatavotas aptuveni 12 000 suši un sašimi, slavenas japāņu delikateses, porcijas.

Salātlapas

18. gs. Vācijā salātus gatavoja tikai vislabākie pavāri. Savus baltos cimdus viņi novilka tikai tādēļ, lai ar rokām apmaisītu zaļumus. Tajā pat laikā Francijā ir parādījusies pat speciālā profesija – salātu pagatavošanas meistars. Šis modes vilnis nonāca arī līdz Krievijai, kur grāfs Razumovskis noalgoja ārzemju meistarus, lai cienātu goda viesus ar dažādiem oriģināliem ēdieniem no zaļumiem.

Arī mūsdienās salāti spēlē svarīgu lomu diētiskā uzturā. Tie satur lielu vitamīnu daudzumu (B1, B2, B6, P, E, K, C), karotīnu, mikroelementus, tai skaitā kāliju un dzelzi. Rutīns stiprina asinsvadu sieniņas un ir kā savdabīgs aizsargs pret aterosklerozi; izvada holesterīna pārpalikumus, normalizējot vielmaiņu. Hlorofīls stimulē hemoglobīna un eritrocītu veidošanos asinīs, tāpēc tas ir obligāts uzturā pie staru terapijas.

Lai labi garšo tunča salātu laiviņas!

Šis raksts Tunča salātu laiviņas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Biezpiens (līdz 20. gadsimtam saukts par kupinātu pienu vai kupuša pienu) ir piena olbaltumvielu kazeīna produkts, ko iegūst saraudzējot pienu, vājpienu vai paniņas un no iegūtās masas atdalot sūkalas. Saraudzēšanu veic, pievienojot mezofilo pienskābes baktēriju Lactococcus lactis un Lactococcus cremoris ieraugu. Papildus var arī pievienot recināšanas fermentu preparātus. Iegūtā produkta konsistence ir atkarīga no izmantotā piena tauku satura (piemēram, biezpiens, kas ražots no pilnpiena, ir mīksts un viegli klājams, bet vājpiena biezpiens ir drupans un nedaudz sulojas). Tajā ir daudz bioloģiski vērtīgu olbaltumu. Tas satur minerālvielas — Ca, P, Fe un Mg. Tajā ir visas neaizstājamās aminoskābes.

Pirmie rakstveida avoti, kur varētu būt minēts biezpiens Latvijā, ir Rīgas jezuītu kolēģijas 16. gadsimta sākumā un 17. gadsimta beigās latīniski sarakstītie pārdošanas dokumenti. Tajos parādās apzīmējums sabiezināts piens, ar ko gan tikpat labi varētu būt bijis domāts arī siers. Etnogrāfe Linda Dumpe izteikusi pieņēmumu, ka, ja tas tomēr bijis biezpiens, tad biezpiens varētu būt bijis viens no jezuītu muižu piensaimniecību ražojumiem.

Vēlāk biezpiens minēts Georga Manceļa 1636. gadā izdotajā latviešu valodas vārdnīcā Lettus un Jāņa Langija 1685. gadā izveidotajā latviešu-vācu vārdnīcā, kurās pirmo reizi parādās tā latviskie nosaukumi — kupināts piens un kupuša piens. Tie cēlušies no darbības vārdiem „kupt” un „kupināt” ar nozīmi „sildot recināt”. 19. gadsimtā šie apzīmējumi sāk izzust un 20. gadsimtā tos jau aizstājuši nosaukumi — biezpiens, baltpiens un sildītais piens.

Droši vien ikviens ir dzirdējis teicienu, ka jāēd vairāk biezpiena, lai uzlabotu atmiņu. To visbiežāk kā komentāru izsaka, kad aizmirsies kaut ko izdarīt. Biezpiena gatavošanas prasmes mūsu zemē tiek attīstītas jau ļoti ilgu laiku, pat gadu tūkstošus – to apliecina arheoloģiskajos izrakumos atrasti ap 1000 gadu p.m.ē. veidoti māla kāstuvju fragmenti.

Lai labi garšo pavasara biezpiens ar zaļumiem!

Šis raksts Pavasara biezpiens ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Marinētu olu recepti meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Marinētas olas parasti ir cieti vārītas olas, kas tiek kaltētas etiķī vai sālījumā. Tāpat kā ar daudziem pārtikas produktiem, sākotnēji tas bija veids, kā saglabāt pārtiku, lai to varētu ēst mēnešus vēlāk. Marinētas olas kopš tā laika ir kļuvušas par iecienītu uzkodu vai uzkodu, kas ir iecienīts krogos, bāros un krogos, kā arī visā pasaulē vietās, kur tiek pasniegts alus.

Pēc tam, kad olas ir cieti novārītas, čaumalu noņem un iemērc etiķa, sāls, garšvielu un citu garšvielu šķīdumā. Receptes atšķiras no tradicionālā sālījuma šķīduma marinētiem gurķiem līdz citiem šķīdumiem, kas var piešķirt saldu vai pikantu garšu.

• Olas čaumalas krāsa ir atkarīga no vistas šķirnes, kura to dēja.
• Dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistas uztura.
• Vistas vecums ietekmē olas izmēru.
• Uz olām ir norādīts pārdošanas datums, nevis derīguma termiņš.
• Dažas frāzes uz olu kastēm sniedz informāciju par to, kā olas ražotas, bet citas ir tikai mārketinga triki.
• Olās ir daudz holesterīna, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tās joprojām ir droši ēst regulāri.
• Ar omega-3 taukskābju, cinka, B vitamīnu un jodīda maisījumu olas var palīdzēt novērst sliktu garastāvokli un cīnīties ar nogurumu.
• Lai iegūtu vislabākās cieti vārītas olas, izmantojiet olas, kas ir vismaz 10 dienas vecas.

Lai labi garšo salāti ar marinētām olām!

Šis raksts Salāti ar marinētām olām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT. Un izlasi rakstu “Ķirbja daudzveidība”.

Vai zināji?

Bietei, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.  

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo siltie salāti ar vistu un bietēm, un arī ķirbi.

Šis raksts Siltie salāti ar vistu un bietēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Cūku pupas uzskatāmas par vissenāko pupu šķirni. Eiropā, tās audzētas jau Bronzas laikmetā.

Cūku pupu dzimtene ir Ziemeļāfrika un Dienvidrietumāzija, tomēr, lai arī tām patīk siltums, tās ļoti labi padodas arī vēsākā klimatā, kā rezultātā tieši šī pupu šķirne ātri vien izplatījās visā Eiropā līdz pat tās Ziemeļiem. Kā rezultātā gandrīz katra Eiropas valsts to uzskata par savu senāko un nacionālo pupu. Un gandrīz katrai tautai ir savs nacionālais ēdiens, kas sastāv no šīm pupām. Arī latviešiem – cūku pupas, vārītas ar visām mizām un pasnigtas ar rūgušpienu.

Cūku pupas bija viens no galvenajiem produktiem, līdz savu uzvaras gājienu Eiropā sāka kartupeļi un krietni vien nobīdīja pākšaugus maliņā.

Cūku pupas audzēšanas ziņā ir vismazāk prasīgās. Tās ir aukstumizturīgas, tādēļ var sēt diezgan agri jau aprīlī neuztraucoties par to, ka salnas tām varētu kaitēt. Sēj 6–10 cm dziļi, 20 cm attālumā citu no citas, starp rindām atstājot apmēram 60 cm. Cūku pupām nav vajadzīgi balsti, 60cm – 1 m garas tās pilnībā notur stublāju. Cūku pupas aug jebkurā augsnē, bet vislabāk patīk mālaina augsne.

Pie sēšanas jāuzmanās, lai zeme būtu gana mitra, tas sekmēs vienmērīgu sanākšanu un neļaus pupām iekalst. Pupas dīgst 4-6 °C temperatūrā, normāla augšana sākas ar +6 °C. dīgsti viegli pārcieš īslaicīgas salnas -5-6°C.  Ziedēšanas laikā augsta temperatūra un sausums negatīvi ietekmē apputeksnēšanos. Sēklai ievāc lielākās pupas no pirmajām pākstīm.

Lai labi garšo cūku pupu salāti!

Šis raksts Cūku pupu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Bietēm, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.  

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo veģetārais rasols ar bietēm!

Šis raksts Veģetārais rasols ar bietēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne gan aicināja ņemt vērā, ka, bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu.

Vārīti saldie kartupeļi (cepti mizā) sastāv no 76% ūdens, 21% ogļhidrātu, 2% olbaltumvielu un niecīgu tauku saturu. 100 g atsauces daudzumā cepts saldais kartupelis nodrošina 90 kalorijas un bagātīgu saturu (20% vai vairāk no dienas vērtības (DV).  A vitamīna (120% DV), C vitamīna (24% DV), mangāna (24%). DV) un B6 vitamīnu (20% DV). Tas ir mērens dažu B vitamīnu un kālija avots (10-19% DV).

Kvinoja. Taču kvinoja nav graudaugs, bet gan pie balandu dzimtas piederīgā – mums labi pazīstamo nezāļu radiniece, tāpēc to reizēm sauc arī par rīsu balandu. Citi tās radinieki ir bietes un spināti. Kvinojas dzimtene ir Andu kalni – mūsdienu Bolīvija, Čīle, Peru, Kolumbija, kas senos laikos bija inku zemes. Inki esot audzējuši kvinoju jau pirms pieciem gadu tūkstošiem. Vēsturnieki ir izpētījuši, ka jau trīs gadu tūkstošus pirms mūsu ēras bijis ap 250 kvinojas šķirņu.

Salīdzinājumā ar miežiem, kukurūzu un kviešiem kvinoja ir krietni bagātāka ar dzelzi, varu, mangānu un cinku, tajā ir arī vairāk kalcija, magnija un kālija, toties mazāk nātrija. Lai gan nātrijs organismam ir nepieciešams, vairākums cilvēku to šodien uzņem par daudz pārmērīgā sāls un sālītu produktu patēriņa dēļ. Kvinoja nesatur glutēnu, tādēļ to var lietot celiakijas slimnieki. Kvinojā ir vairāk olbaltumvielu nekā graudaugu produktos, to var uzlūkot par pilnvērtīgu olbaltumvielu avotu.

Lai labi garšo biešu, batātes un kvinojas salāti.

Šis raksts Biešu, batātes un kvinojas salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.