Citas līdzīgas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Lai gan mūsdienu kārtainā mīkla tika izstrādāta Francijā 17. gadsimtā, radniecīgajai slāņainajai un gaisā raudzētajai mīklai ir sena vēsture. Spānijā, kas, visticamāk, balstās uz arābu vai mauru kulinārijas tradīcijām. Pirmā zināmā mīklas recepte, kurā izmanto sviestu vai speķi, ievērojot arābu tehniku, katru kārtu gatavojot atsevišķi, ir atrodama 1607. gadā izdotajā spāņu recepšu grāmatā.

Jau Salamankas Universitātes koledžas galvenais pavārs Ernandess nošķīra pildītas kārtainās mīklas receptes no kārtainās mīklas tartēm. Arī Spānijas karaliskā Filipa II (1527–1598) galvenais pavārs Fransisko Martiness Motinjo savā 1611. gadā publicētajā darbā sniedza vairākas kārtainās mīklas receptes. Šajā grāmatā kārtainā mīkla tiek plaši izmantota, īpaši sāļo pīrāgu pagatavošanai.

Kamambērs ir mitrs, mīksts, krēmīgs, ar virsmu nogatavināts govs piena siers. Tas pirmo reizi tika gatavots 18. gadsimta beigās Kamambērā, Normandijā, Francijas ziemeļrietumos. Pēc izskata, garšas un tekstūras to dažreiz salīdzina ar brī sieru.

Kamambēru pirmo reizi 1791. gadā pagatavoja zemniece Marija Hārela no Normandijas, sekojot abata Šarla-Žana Bonvousta. Viņai tiek piedēvēta iepriekš pastāvošas siera receptes no Pejsdžožas reģiona pilnveidošana un tās izplatīšana plašākā pasaulē. Viņa nodeva savus noslēpumus meitai, kuras vīrs Viktors Peinels uzdāvināja vienu no savas sievas labākajiem sieriem Napoleonam III, kurš tam piešķīra savu karalisko atzinības zīmogu.

Siera, kas mūsdienās pazīstams kā Kamambērs, izcelsme, visticamāk, saistās ar siera ražošanas procesa industrializācijas sākumu 19. gadsimta beigās.1890. gadā inženieris M. Ridels izgudroja koka kasti, ko izmantoja siera pārvadāšanai, un palīdzēja to nosūtīt lielākos attālumos, īpaši uz Ameriku, kur tas kļuva ļoti populārs. Šīs kastes joprojām tiek izmantotas mūsdienās.

Lai lai labi garšo tarte ar bumbieri un kamambēras sieru!

Šis raksts Tarte ar bumbieri un kamambēras sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāds 19. gadsimta avots liecina, ka mafini varētu būt saistītas ar grieķu maizes maphulu — uz pavarda vai režģa ceptu kūku — vai no senfranču mou-pain ‘mīkstās maizes’, kas, iespējams, ir pārveidota par mufinu. 

Šis vārds pirmo reizi tika atrasts drukātā veidā 1703. gadā, uzrakstīts kā moofin; tam ir neskaidra izcelsme, taču tas, iespējams, ir atvasināts no lejasvācu Muffen, daudzskaitļa vārda Muffe, kas nozīmē “maza kūka”, vai, iespējams, ar kādu saistību ar senfranču valodu. muflets, kas nozīmē ‘mīksts’, kā teikts par maizi. Izteiciens mafins – cilvēks, kas nozīmē smalkmaizīšu ielu pārdevējs, ir apliecināts 1754. gada dzejolī, kurā ir iekļauta rindiņa: “Hark! skarbais mafins vīrs, viņa Kerola plies.

Ķirbis

Saskaņā ar Oksfordas angļu vārdnīcu, angļu vārds ķirbis ir atvasināts no sengrieķu vārda “πέπων romanized pepon”, kas nozīmē ‘melone’. Saskaņā ar šo teoriju šis termins no latīņu vārda peponem un vidējās franču valodas vārda pompon tika pārvērsts par agrīno mūsdienu angļu pompionu, ko 17. gadsimta angļu kolonisti nomainīja uz ķirbi, neilgi pēc tam, kad sastapās ar ķirbjiem, ierodoties tagadējos ziemeļaustrumos. 

Alternatīvs ķirbju atvasinājums ir Masačūsetsas vārds pôhpukun ‘aug apaļš’. Šo terminu, visticamāk, būtu izmantojuši Wampanoag iedzīvotāji (kas runā Masačūsetas Wôpanâak dialektā), iepazīstinot ar ķirbjiem angļu svētceļniekus Plimutas kolonijā, kas atrodas mūsdienu Masačūsetsā. 

Lai labi garšo veselīgie mafini ar ķirbi!

Šis raksts Veselīgie mafini ar ķirbi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Jautājums – vai burgerī arī nevajadzētu likt ananasu, tāpat kā picā? 

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Viens no agrākajiem apgalvojumiem nāk no Čārlija Nagrīna, kurš 1885. gadā pārdeva kotleti starp divām maizes šķēlēm Seimūras gadatirgū, ko tagad dažkārt dēvē par “Outagamie County Fair”. Sīmūras kopienas vēsturiskā biedrība Seimūras štatā Viskonsīnā burgera izgudrojumā atzīst Nagrīnu, kas tagad pazīstams kā “Hamburger Charlie”. 

Nagrīnam bija 15 gadu, kad viņš 1885. gada Seimūras gadatirgū pārdeva cūkgaļas sviestmaizes, kas gatavotas tā, lai klienti varētu ēst ejot. Vēstures biedrība skaidro, ka Nagrēns hamburgeru nosaucis pēc Hamburgas steika, ar kuru bija pazīstami vietējie vācu imigranti.

Taču burgera izcelsme, tāpat tiek vēl apspriesta un zcelsme joprojām ir neskaidra.

Hannas Glāsas grāmatas “The Art of Cookery Made Plain and Easy” 1758. gada izdevums 1758. gadā iekļāva recepti ar nosaukumu “Hamburgas desa”, kas ieteica to pasniegt “grauzdētu ar grauzdētu maizi zem tās”. Līdzīga uzkoda bija populāra arī Hamburgā ar nosaukumu “Rundstück silts” (“silta maize”) 1869. gadā vai agrāk, un, domājams, to ēda daudzi emigranti ceļā uz Ameriku, taču, iespējams, tajā bija grauzdēts liellopa steiks.

Tiek uzskatīts, ka Hamburgas steiks, ko pasniedz starp diviem maizes gabaliņiem un ko bieži ēd ebreju pasažieri, kas ceļoja no Hamburgas uz Ņujorku ar Hamburg America Line kuģiem. Burgeri kļuva tik plaši pazīstami, ka kuģniecības kompānija deva savu nosaukumu ēdienam. Katrs no tiem var iezīmēt hamburgera izgudrojumu un izskaidrot nosaukumu.

Bostonas žurnālā jau 1884. gadā ir atsauce uz “Hamburgas steiks”. 1896. gada 5. jūlijā Chicago Daily Tribune izteica ļoti konkrētu apgalvojumu par “hamburgera sviestmaizi” raksts par “Sendwich Car”: 

“Izcils favorīts, tikai pieci centi, ir Hamburgera steika sviestmaize, kuras gaļa tiek turēta mazos pīrādziņos un “gatavo, kamēr jūs gaidāt“.

Lai labi garšo sulīgais ananasu burgeris!

Šis raksts Sulīgais ananasu burgeris pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Berliner ir vācu ievārījuma virtulis bez cauruma centrā, kas izgatavots no saldās rauga mīklas, kas cepta speķī vai cepamā eļļā, ar ievārījuma pildījumu un parasti pārklāta ar pūdercukuru.

Cukurs bija ļoti dārgs līdz 16. gadsimtam, un agrīnos virtuļus parasti pildīja ar pikantiem pildījumiem, piemēram, sieru, gaļu un sēnēm. Kad imports no Karību jūras reģiona cukura plantācijām padarīja cukuru pieejamāku, augļu konservi ieguva popularitāti. 1485 u

1485. gadā Nirnbergā tika izdota pirmā vācu valodas pavārgrāmata, kas tika izdota drukātā veidā Kuechenmeisterei, un tā 1486. palika drukātā veidā vismaz līdz 1674. gadam ar 20 izdevumiem (vēlāk tā tika tulkota poļu valodā 1532. gadā).

Tā bija viena no pirmajām pavārgrāmatām, kas tika iespiesta, izmantojot Gūtenbergas presi, un tajā ir pirmā zināmā želejveida virtuļa recepte, ko sauc par Gefüllte Krapfen, kas pagatavota ar ievārījumu pildītu rauga maizes mīklu, kas cepta taukos. Nav zināms, vai šis jauninājums bija autora vai vienkārši esošas prakses ieraksts.

Ar želeju pildīto krapfenu 1800. gados sauca par berlīniešiem, pamatojoties uz leģendu par patriotisku maiznieku no Berlīnes, kurš kļuva par pulka maiznieku pēc tam, kad Prūsijas armija viņu uzskatīja par nederīgu kaujai. Kad armija bija uz lauka, viņš virtuļus “cepa” vecmodīgi, cepot uz atklātas uguns. Saskaņā ar stāstu karavīri konditorejas izstrādājumu nodēvējuši par Berlīni.

Lai labi garšo berliner jeb berlīnes pončiki!

Kā gāju medībās uz Kūkotavu pakaļ Berlīnes kūciņai, vari lasīt bloga rakstā: “Mana mīļākā Berlīnes kūciņa Kūkotavā“

Šis raksts Berliner jeb Berlīnes pončiki pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kanēlis ir no žāvētām kanēļkoku zaru mizām iegūta garšviela. Pazīstamākās ir trīs kanēļkoku sugas — Ķīnas jeb aromātiskais kanēļkoks, Ceilonas kanēļkoks un Cumkum kanēļkoks. Kanēļa sastāvā ir 1—5% ēterisko eļļu, kā arī mannīts, kālija oksalāts un citi savienojumi.

Tā kā kanēļkoku dabiskais izplatības areāls ir Dienvidaustrumāzija, lielākās kanēļa ražotājvalstis arī ir no šī reģiona. 2010. gadā pirmajā vietā bija Ķīna (tika iegūtas 62 700 tonnas kanēļa), otrajā vietā — Indonēzija (60 000 tonnas), bet trešajā vietā — Šrilanka (15 790 tonnas). 

Mandeļu vai riekstu čaulu pulveri piesātinot ar sintētiskajām aromātiskajām vielām, iegūst mākslīgo kanēli.

Kanēlis ir ļoti aromātisks un tam ir asa, rūgti saldena garša. To diezgan plaši izmanto kulinārijā, pievienojot dažādiem saldajiem ēdieniem, karstvīnam un punšam, kā arī kafijas aromatizēšanai un sāļajiem ēdieniem — gaļas, zivju ēdieniem, medījumiem, marinādēm un citur. Kanēli izmanto arī tautas medicīnā gremošanas un ēstgribas veicināšanai, kā pretklepus līdzekli un pret nervu slimībām.

..

Katru gadu tiek saražots aptuveni 30 000 tonnu kanēļa. Eksotiskā garšviela aug uz kokiem dažādās pasaules daļās, tostarp Šrilankā, Ķīnā un Vjetnamā. Interesanti, ka kanēļa koks var izaugt līdz sešdesmit pēdu augstumam. Šo koku attēli ir absolūti satriecoši. Kanēlis ir arī divās dažādās formās. Kanēļa standziņas ir pazīstamas kā spalviņas; tie ir pilnīgi taisni. Kanēlis ir pieejams arī maltā pulvera veidā. Standziņas mēdz izturēt ilgāk un saglabā savu garšu vairāk nekā to iezemētie līdzinieki. 

Vēl viens interesants fakts, ko tu iespējams nezinājāt par kanēli, ir tas, ka tā ir viena no vecākajām garšvielām pasaulē. Patiesībā aromatizējošais materiāls bija minēts Bībelē. Tā popularitāte turpināja augt senatnē. Piemēram, senajā Ēģiptē kanēlis kļuva par iecienītu preci starp tirgotājiem. Cilvēki maksātu lielu cenu, lai iegūtu nelielos daudzumos garšvielu. Savulaik kanēlis bija viena no dārgākajām tirdzniecības precēm pasaulē. Produkta izmaksas tikai pieauga, jo cilvēki sāka atklāt tā dziedinošās spējas. Visbeidzot, kanēlis tika izmantots arī kā balzamēšanas līdzeklis, kad cilvēki nomira. Ir mežonīgi domāt par garšvielu plašo vēsturi, kas atrodas jūsu virtuves pieliekamajā.

Kanēļa bulciņas jeb kanēļmaizītes, lai labi garšo!

Šis raksts Kanēļa bulciņas jeb kanēļmaizītes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Rozīne ir kaltēta vīnoga. Rozīnes ražo daudzos pasaules reģionos, un tās var tikt ēstas neapstrādātas vai izmantotas kulinārijā, cepšanā un alus gatavošanā. Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Jaunzēlandē un Austrālijā vārds rozīne ir tumšās krāsas kaltēta liela vīnoga.
Vārds “rozīne” nācis no vecās franču valodas; mūsdienu franču valodā rozīne nozīmē “vīnogu”, bet kaltēta vīnoga ir rozīne sek. jeb “sausā vīnoga”. Vecais franču vārds, savukārt, attīstījās no latīņu vārda “vīnogu ķekars”.

Interesanti fakti par rozīnēm:

• Labai redzei: rozīnes satur beta-karotīnu un citus karotinoīdus, vitamīnus, kalciju un citus mikroelementus. Šīs vielas ir ļoti svarīgas acu veselībai. Tās palēlina ar vecumu saistīto redzes pavājināšanos un tām it ari pretiekaisuma darbība.
• Vēža novēršanai: nedaudz rozīņu kompotā vai veselīga desertā var samazināt risku saslimt ar vēzi. Šajos žāvētājos augļos ir fenola savienojumi, kas nogalina vai attur vēža šūnu augšanu.
• Mazina aizcietējumus: Augsts škiedrvielu saturs rozīnēs veicina labu gremošanu.
• Nervu sistēmas saslimšanas novēršanai: liels daudzums šo zāvēto augļu palīdz uzlabot koordināciju, stiprina atmiņu un koncentrēšānas spējas.
• Profilakse un anēmijas ārstēšanai: melnājas rozīnēs ir daudz dzelzs un vitamīns B. Lūk, cik daudz iemēslu, lai pievienotu rozīnes savai ēdienkartei!

Kārtainās mīklas bulciņas ar biezpienu un rozīnēm, lai labi garšo!

Šis raksts Kārtainās mīklas bulciņas ar biezpienu un rozīnēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar avokado skaties ŠEIT

Vai zināji?

Avokado ir C, E, K un B6 vitamīnu, kā arī riboflavīna, niacīna, folātu, pantotēnskābes, magnija un kālija avots. Tie nodrošina arī luteīnu, beta karotīnu un omega-3 taukskābes.

Avokado satur daudz veselīgu, labvēlīgu tauku, kas var palīdzēt cilvēkam justies paēdušam starp ēdienreizēm. Neskatoties uz to, ka avokado ir diezgan trekns produkts, tas dabiski nesatur holesterīnu. Tauku lietošana uzturā palēnina ogļhidrātu sadalīšanos, kas palīdz uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs.

Siļķu ģinti Latvijā pārstāv viena suga — reņģe, kas ir Baltijas jūrā dzīvojoša Atlantijas siļķes pasuga. Reņģe ir saimnieciski nozīmīga Baltijas jūras zivs. Šī suga nārsto jūras piekrastes sēkļos. Izšķir rudenī un pavasarī nārstojošas reņģu populācijas. Pēc nārsta reņģes aizceļo tālu no krasta un izklīst mazākos baros. Dažreiz nelieli reņģu bariņi ieklejo piejūras upēs un ezeros.

Lai labi garšo avokado un siļķes maizītes!

Šis raksts Avokado un siļķes maizītes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji, ka puravi agrāk tika izdalīta kā atsevišķa suga, un to zinātniskais nosaukums bija Allium porrum. Puravi plaši tiek kultivēti un izmantoti kulinārijā. Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem, visvairāk puravi tiek izaudzēti Indonēzijā, Turcijā, Beļģijā un Francijā.

Šis raksts Puravu un siera karstmaizes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Tostermaizes ar surimi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Recepte no Veronikas. Meklē viņu Instagram @veronika_levsa_love_to_cook, un gūst vēl daudz citas lieliskas receptes.

Šis raksts Itāļu maizītes Brusketa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.