Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

Daudz kas kišā neatbilst tā populārajai reputācijai. Lai gan tas var šķist tipiski francisks, tā izcelsme ir mazāk skaidra. Tā tālas saknes, iespējams, meklējamas Senās Romas ceptajās siera kūkās. Taču pirmos atpazīstamos mūsdienu kiša senčus var atrast viduslaiku Eiropas virtuvēs. Termins “vanilīns” tika lietots, lai aprakstītu “kafiju” (mīklas apvalku), kas pildīts ar sakultām olām un krējumu un aromatizēts ar gaļas vai augļu gabaliņiem. Tie varēja būt saldi vai sāļi, un bieži vien bija ļoti bagātīgi. “Vēršīgā mīkla ar miesu”, kas iekļauta 15. gadsimta Austrumanglijas recepšu kolekcijā. Tās ir sasmalcinātas teļa ribiņas un vistas kaulus pikantā krēmā, kas saldinātas ar medu un vīnu, kas cepti krēma kūkā.

Lai gan šai vēžveidīgajai mīklai varētu būt spēcīga līdzība ar kišu, līdz 19. gadsimtam vārds “kišs”. Kas, iespējams, ir Elzasas dialekta vārda “küche” daudzskaitlis, kas pats par sevi ir vācu vārda “kuchen” jeb kūka pamazināmais elements. Vēsturnieks Gijs Kaburdēns atsauces meklējamas jau 1605. gada aprakstos par Sentžuljēnas hospisi Nansī pilsētā, kur tas, šķiet, aprakstīja kaut ko daudz plānāku un kraukšķīgāku — vairāk līdzīgu tarte flambée, ko joprojām baudīja kaimiņos esošajā Elzasā, nevis mūsdienu kišu. Tāpat kā tarte flambée, arī šis “kišs” tika gatavots no maizes mīklas atgriezumiem, kas pārklāti ar plānu ikdienas sastāvdaļu kārtu, kas tolaik nozīmēja olas, krējumu un garšaugus, nevis tādus greznības produktus kā bekonu. Žanna Lēša, Grand Est reģiona virtuves eksperte, agrīno kišu dēvē par “Lotringas picas versiju”, un 1607. gada recepte ar plūmju vai ananāsu piemēru skaidri parāda, ka, tāpat kā krēms, tas bija pieejams daudzās garšās.

Lai labi garšo pavasara kišs!

Šis raksts Pavasara kišs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

Tortilja ir plāna, apaļa neraudzēta plātsmaize no Mezoamerikas, kas sākotnēji tika pagatavota no maizes miltiem un tagad arī no kviešu miltiem.

Acteki un citi Nahuatl runātāji sauca tortillas tlaxcalli. Pirmo reizi pirms kolonizācijas pagatavoja Mezoamerikas pamatiedzīvotāji, tortiljas ir Mezoamerikas virtuves stūrakmens. Kukurūzas tortiljas Mezoamerikā ir pazīstamas jau no 500. gada p.m.ē.

Vārds tortilla ir atvasināts no spāņu vārda torta, kas nozīmē “kūka”, plus deminutīvs -illa; kā rezultātā šis vārds spāņu valodā nozīmē “maza kūka”.

Eiropieši ieviesa kviešus un to audzēšanu Amerikas kontinentā, un tie joprojām ir kviešu miltu tortilju avots. Kviešu miltu tortiljas radās Meksikas ziemeļu reģionā.

..

Kādu iemeslu dēļ tortilja ir populāra izvēle cilvēkiem, kuri cenšas uzstādīt pārtikas produktu pasaules rekordus.

Saskaņā ar Ginesa teikto, pasaulē garākā tortilja tika pagatavota Lapasā, Meksikā 2010. gadā, un tās garums bija 1,49 jūdzes! Pēc tam to izmantoja, lai izveidotu pasaulē lielāko burito, kas svēra vairāk nekā 12 000 mārciņu.

Tikmēr “garākā tortilju torņa” rekords tika uzstādīts 2020. gadā, kad Anhels Zajass izveidoja tortilju kaudzi, kuras augstums bija 32,1 collu. Un 2020. gadā Olivers Mailss pārspēja tortiljas mešanas rekordu, metot vienu tortilju vairāk nekā 90 pēdu augstumā! Pastāv iespēja, ka vēl ir vēl vairāk rekordu, kas saistīti ar tortiljām.

Lai labi garšo pildītā tortilla cepeškrāsnī! 

Šis raksts Pildītā tortilla cepeškrāsnī pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Iepazīsties vairāk ar interesanto dārzeni, sparģeli, manā bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Karijs (Tamila valodā kari) ir garšvielu maisījums no garšvielām, kuras pamatā ir kurkumas sakne. Indijā tradicionāli kariju pievieno gaļai, zivīm, rīsiem un dārzeņiem. Šī garšviela ir arī ļoti populāra un augsti novērtēta, jo spēj dot ēdieniem zeltainu nokrāsu un brīnišķīgu aromātu. Kariju pat pievieno saldajam plovam.

Kā komerciāli pieejams Rietumu tirgos, karija pulveris ir salīdzināms ar tradicionālo Indijas garšvielu maisījumu, kas pazīstams kā “garam masala”.

Sparģeļi parģeļi pastāv jau tūkstošiem gadu. Ēģiptes kapenēs pat ir attēloti sparģeļi, kas datēti ar 400. gadu pirms mūsu ēras! Sparģeļu nosaukums cēlies no grieķu vārda “sparģeļi” (un sākotnēji persiešu vārda “sparģeļi”), kas nozīmē “dīgsts” vai “atvasis”. Epitets “officinalis” latīņu valodā nozīmē “ambulance”, norādot uz ārstnieciskajām īpašībām, kas kādreiz tika piedēvētas augam.

Sparģeļi ir ne tikai zaļi. Lai gan zaļie sparģeļi ir visizplatītākā šķirne, sparģeļi var būt arī balti vai purpursarkani. Baltos sparģeļus audzē pazemē, lai tie netiktu pakļauti saules gaismai, kas sparģeļiem piešķir zaļo krāsu. Violetie sparģeļi savu krāsu iegūst no antocianīniem, kas ir antioksidanti, kas atrodami arī mellenēs un sarkanajos kāpostos.

Lai labi garšo vista karija mērcē ar sparģeļiem!

Šis raksts Vista karija mērcē ar sparģeļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ja man prasa, kuru ēdienu gatavoju ar prieku, un viegli gatavojams, parasti saku pildītā paprika un kabacis. Abus dārzeņus, principā, pildu ar vienu un to pašu. 

Ko vēl pagatavot no kabača, meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kā izrādās, kotlete ir franču virtuves ēdiens, ko parasti cep no maltas vai kapātas gaļas, zivīm un dārzeņiem. Sākotnēji tika pasniegtas ar kauliņu gaļas gabalā, lai kotleti būtu ērtāk paņemt rokā. Kad izgudroja nazi un dakšiņu, kotletes ieguva mūsdienu izskatu.

Carienes Elizabetes Petrovnas laikā jaunie pavāri no Krievijas Impērijas tika sūtīti uz Franciju apgūt franču pavārmākslu. Vairākas receptes no Francijas tika atvestas uz Krievijas Impēriju, kur vēlāk radās Kijevas kotletes, Požarska kotletes un citi kotletes atvasinājumi.

…

Cukīni un kabacis ir viena un tā paša auga auglis. Cukīni nav īpaša ķirbjaugu suga, bet drīzāk dārzeņķirbja augļa noteikts attīstības brīdis. Par cukīni ir pieņemts uzskatīt kabaču augļus, kas ir līdz 450 g smagi, ar maigu, plānu mizu, neatkarīgi no to formas un krāsas. To sēklas ir aizmetušās, bet nav nogatavojušās.

Šīs vārds ir cēlies no itāļu valodas, kurā ķirbis ir zuccha, bet mazais vēl neizaugušais ķirbis (vai kabacis) zucchini. Juceklis ar vārdiem kabacis un cukīni ir radies tādēļ, ka Itālijā audzē un plaši eksportē tumši zaļos kabačus, un tie sarunu valodā iedēvēti par cukīni, savukārt Latvijā vēsturiski audzētas šķirnes ar baltu mizu (tās radušās Tuvajos Austrumos, bet pie mums nonākušas caur Krieviju). Kabača vai cukīni uzturvielas un receptes.

Arī pašlaik Latvijā cilvēki vēl joprojām biežāk izvēlas kabačus ar gaiši zaļu mizu, kaut gan nu jau arvien vairāk audzē arī tumši zaļos un dzeltenos.

Lai labi garšo kabača kotletes ar malto gaļu!

Šis raksts Kabača kotletes ar malto gaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Jāņa tēvs un Jāņa māte sagaida viesus ar pašbrūvētu alu un paštaisītu sieru, izsaka pateicību par vainagiem un zālēm un aicina Jāņa bērnus pie galda. 

Līgo un Jāņu ēdieni un receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

• Jāņiem alu darot, nedrīkst laist svešus cilvēkus klāt, jo tad alus nerūgst.
• Jāņos (arī citos svētkos) pie alus kausa pirmajam jāiet saimniekam, ja cits ies, tad tam pielips nelaime.
• Jāņu vakarā uz ganībām jāiet līgot un sieru ēst, lai govīm svētība pieliptu.
• Par galveno Līgo svētku ēdienu 75% aptaujas dalībnieku nosaukuši Jāņu sieru, par to liecināja 2019. gada veiktā pētījumu centra SKDS aptauja. Un domājams, ka arī šogad un turpmākos gadus, tas nemainīsies. 
• Īstu Līgo un Jāņu galdā neiztikt bez šašļika; alus un kvasa; pīrāgiem un plāstmaizēm. Svaigiem zaļumiem, no pašmāju siltumnīcām un laukiem. Tikko parādījušām zemenītēm.

Vainagi

Viena no būtiskākajām latviešu vasaras saulgriežu svētku sastāvdaļām. Tos veido divi svarīgi elementi: aplis jeb kosmosa bezgalības simbols un Jāņu zāles – ziedi, pļavas puķes, vārpas, smilgas un viss, kas plūcams un pinams. Turklāt jāņem vērā, ka ar apli mēs varam gan no kaut kā norobežoties, gan arī tā centrā koncentrēt enerģiju Tas ir arī saules simbols. Vainags ir šī apļa izpildījums Līgo svētkos, izmantojot dažādu zāļu spēku. Vīriešiem galva diži nav jālauza par to, ko izmantot vainaga pīšanā, jo tradicionāli vīriešu vainagi tiek darināti no ozolu zariem. Mājas saimniekam un visiem Jāņiem vainags jānēsā visu nakti. Savukārt ar sieviešu vainagiem nav tik vienkārši, jo tajos vērojama liela dažādība. Ja esi Jāņu māte, vainagu būtu ieteicams darināt no ziedošām lauku puķēm vai ozollapām ar ievītām puķēm. Ja esi vēl meitene, tad vainagā būtu jāiepin pa kādai smilgai, bet pieaugušām meitām jākoncentrējas uz ziedu un zaļu zāļu vainagu veidošanu. Precētām sievām derēs ozollapu un ziedu vainagi.

Lai izdodas pagatavot šo interesanto un ēdamo ēdienu –  ēdamais Jāņu vainags!

Šis raksts Ēdamais Jāņu vainags pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Vārds cepums ir datēts ar vismaz 1701. gadu skotu lietojumā, kur šis vārds nozīmēja “vienkāršā bulciņa”, nevis plānas maizītes, un tāpēc nav skaidrs, vai tas ir viens un tas pats vārds.

Šķiet, ka cepumu izcelsme ir 7. gadsimtā mūsu ēras Persijā, neilgi pēc tam, kad šajā reģionā cukura lietošana kļuva samērā izplatīta. Tie izplatījās Eiropā, musulmaņiem iekarojot Spāniju. Līdz 14. gadsimtam tie bija izplatītas visos sabiedrības līmeņos visā Eiropā, sākot no karaliskās virtuves līdz ielu tirgotājiem. Pirmā dokumentētā figūras formas piparkūku vīriņa eksemplārs bija Anglijas Elizabetes I galmā 16. gadsimtā. Viņa lika izgatavot piparkūku figūras un pasniegt tās pēc dažu viņas svarīgu viesu līdzības.

Tā kā tolaik globālie ceļojumi kļuva plaši izplatīti, cepumi kļuva par dabisku ceļabiedru, modernizētu ekvivalentu visā vēsturē izmantotajām ceļojumu kūkām. Viens no populārākajiem agrīnajiem cepumiem, kas ceļoja īpaši labi un kļuva pazīstams visos kontinentos ar līdzīgiem nosaukumiem, bija jumble, salīdzinoši ciets cepums, kas izgatavots galvenokārt no riekstiem, saldinātāja un ūdens.

Ātri pagatavojami cepumi, lai labi garšo!

Šis raksts Ātri pagatavojami cepumi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kas ir Lavašs?

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’.

Lavašs ir tradicionāla plānā maize, kas ir neatņemama armēņu virtuves sastāvdaļa. Tās sagatavošanu parasti veic neliela sieviešu grupa, un tas prasa lielu piepūli, koordināciju, pieredzi un īpašas prasmes. Vienkāršu mīklu, kas izgatavota no kviešu miltiem un ūdens, mīca un veido bumbiņas, kuras pēc tam sarullē plānās kārtās un izstiepj virs īpaša ovāla spilvena, ko pēc tam sit pret tradicionālās koniskās māla krāsns sienu. Pēc trīsdesmit sekundēm līdz minūtei izceptā maize tiek izvilkta no krāsns sienas. Lavašu parasti pasniedz ar vietējiem sieriem, zaļumiem vai gaļu, un to var uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

Lavašs ir neatņemama daļa no Armēņu kāzām. To uzliek uz jaunlaulāto pleciem, lai nestu auglību un labklājību. Grupu darbs lavaša cepšanā stiprina ģimenes, kopienas un sociālās saites. Jaunas meitenes parasti darbojas kā palīgi šajā procesā, pakāpeniski iesaistoties, gūstot pieredzi. Vīrieši ir iesaistīti arī spilvenu un krāšņu izgatavošanu, kā arī nodod savas prasmes studentiem un mācekļiem, kas ir nepieciešams solis, lai saglabātu lavaša izgatavošanas vitalitāti un dzīvotspēju. Saldais lavašs ar biezpienu un āboliem.

Lavašs ir plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Šis raksts Saldais lavašs ar biezpienu un āboliem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Lavašu ierastāk pilda ar lasi, bet pilda ar vistas gaļu, krabju nūjiņām, sēnēm, dārzeņiem un daudz ko citu.

Kas ir Lavašs?

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’.

Lavašs ir tradicionāla plānā maize, kas ir neatņemama armēņu virtuves sastāvdaļa. Tās sagatavošanu parasti veic neliela sieviešu grupa, un tas prasa lielu piepūli, koordināciju, pieredzi un īpašas prasmes. Vienkāršu mīklu, kas izgatavota no kviešu miltiem un ūdens, mīca un veido bumbiņas, kuras pēc tam sarullē plānās kārtās un izstiepj virs īpaša ovāla spilvena, ko pēc tam sit pret tradicionālās koniskās māla krāsns sienu. Pēc trīsdesmit sekundēm līdz minūtei izceptā maize tiek izvilkta no krāsns sienas. Lavašu parasti pasniedz ar vietējiem sieriem, zaļumiem vai gaļu, un to var uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

Lavašs ir neatņemama daļa no Armēņu kāzām. To uzliek uz jaunlaulāto pleciem, lai nestu auglību un labklājību. Grupu darbs lavaša cepšanā stiprina ģimenes, kopienas un sociālās saites. Jaunas meitenes parasti darbojas kā palīgi šajā procesā, pakāpeniski iesaistoties, gūstot pieredzi. Vīrieši ir iesaistīti arī spilvenu un krāšņu izgatavošanu, kā arī nodod savas prasmes studentiem un mācekļiem, kas ir nepieciešams solis, lai saglabātu lavaša izgatavošanas vitalitāti un dzīvotspēju. Lavašs ar sāļo biezpienu.

Lavašs ir plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Šis raksts Lavašs ar sāļo biezpienu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Lavašu ierastāk pilda ar lasi, bet pilda ar vistas gaļu, krabju nūjiņām, sēnēm, dārzeņiem un daudz ko citu.

Kas ir Lavašs?

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’. Lavašs ar dārzeņiem un riekstiem.

Lavašs ir tradicionāla plānā maize, kas ir neatņemama armēņu virtuves sastāvdaļa. Tās sagatavošanu parasti veic neliela sieviešu grupa, un tas prasa lielu piepūli, koordināciju, pieredzi un īpašas prasmes. Vienkāršu mīklu, kas izgatavota no kviešu miltiem un ūdens, mīca un veido bumbiņas, kuras pēc tam sarullē plānās kārtās un izstiepj virs īpaša ovāla spilvena, ko pēc tam sit pret tradicionālās koniskās māla krāsns sienu. Pēc trīsdesmit sekundēm līdz minūtei izceptā maize tiek izvilkta no krāsns sienas. Lavašu parasti pasniedz ar vietējiem sieriem, zaļumiem vai gaļu, un to var uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

Lavašs ir neatņemama daļa no Armēņu kāzām. To uzliek uz jaunlaulāto pleciem, lai nestu auglību un labklājību. Grupu darbs lavaša cepšanā stiprina ģimenes, kopienas un sociālās saites. Jaunas meitenes parasti darbojas kā palīgi šajā procesā, pakāpeniski iesaistoties, gūstot pieredzi. Vīrieši ir iesaistīti arī spilvenu un krāšņu izgatavošanu, kā arī nodod savas prasmes studentiem un mācekļiem, kas ir nepieciešams solis, lai saglabātu lavaša izgatavošanas vitalitāti un dzīvotspēju.

Lavašs ir plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Šis raksts Lavašs ar dārzeņiem un riekstiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kas ir suši?

Ilgu laiku suši tika uzskatīts par eksotisku un varbūt nedaudz biedējošu ēdienu. Bet tagad tos var atrast praktiski visur, pat pārtikas preču veikalā.

Suši ir japāņu virtuves galvenais rīsu ēdiens, kas sastāv no vārītiem rīsiem, kas aromatizēti ar etiķi un dažādiem dārzeņu, olu vai neapstrādātu jūras velšu piedevām, un tiek pasniegti auksti. 

Un, lai gan varētu automātiski saistīt vārdu suši ar jēlu zivi, patiesībā rīsi ir vissvarīgākā sastāvdaļa. Patiešām, vārds “suši” attiecas uz etiķa rīsu skābo garšu. Neatkarīgi no piedevām vai pildījumiem suši vienmēr ietver rīsus.

Patiesībā suši rīsi ir tik svarīgi, ka suši šefpavāri Japānā iziet gadiem ilgu apmācību, lai iemācītos pareizi pagatavot rīsus, pirms viņi sāk rīkoties ar zivīm vai jūras veltēm

Ir dažādu veidu sušī – Nigiri, Maki, Uni Sushi, Temaki sushi un citi. 

Suši vrapi ar surimi nūjiņām ēd arī ar vasabī, lai uzzinātu, kas tas par brīnumu, lasi ŠEIT.

Šis raksts Suši vrapi ar surimi nūjiņām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.