Ko vēl pagatavo no skābenēm skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Skābenes nav ieteicams gatavot dzelzs vai alumīnija traukos, jo šie metāli savstarpēji iedarbojas ar skābeņskābi un rada nepatīkamu, metālisku garšu.

Skābenes satur daudz C vitamīna, karotīna, flavonglikozīdu, kāliju, dzelzi, polifenolu, flavonoīdu un minerālvielu, kā arī pat olbaltumvielas. Tajās ir daudz oksālskābes, kas traucē kalcija uzsūkšanos zarnās.

Skābenes stimulē aknu darbību un žults veidošanos. Pastiprina zarnu peristaltiku, aptur iekšējās asiņošanas. Senatnē skābenes bija lielā lielisks līdzeklis cīņā pret cingu, pateicoties to sastāvā esošajam C vitamīnam.

Senos rakstos ir norādes ka skābenes ārstnieciskos nolūkos galvenokārt izmanto svaigā veidā. Skābenes mazināja drudzi, tāpēc tika dotas slimniekiem. Teikas pat vēstot, ka putni ēdot sēklas attīrīja savu balsi.

Atceries, ka viss ir jāēd ar mēru. Skābenes satur daudz skābeņskābi, kas var nākt par sliktu arī tavai veselībai.

Lai labi garšo skābeņu zupa manā gaumē!

Šis raksts Skābeņu zupa manā gaumē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT un ko pagatavot vēl no bietēm skaties TE.

Vai zināji?

Bietei, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo biešu zupa ar cūkgaļu!

Šis raksts Biešu zupa ar cūkgaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Ķīnā, tika atklāts pirmais zupas bļodas eksemplārs, ka tas datēts ar 20 000. gadu p.m.ē. Senajā keramikā bija redzamas apdeguma pēdas, kas liecina, ka gatavoja siltu ēdienu.

Karstu akmeņu izmantošana ūdens vārīšanai bija zināma prakse neandertāliešiem ap šo laiku. Tiek uzskatīts, ka ūdens vārīšana notika pēc cepšanas un pirms cepšanas. Tika uzskatīts, ka neandertālieši vārīja kaulus, lai kausētu taukus, kas novērš saindēšanos ar olbaltumvielām. Rezultātā ūdenī tika izveidots dzerams buljons, ko viņi labprāt dzēra – tāpat kā mēs mūsdienās.

14. gadsimtā zupas pagatavošanas veids mainījās uz mūsdienu ēšanas paradumiem. To ietekmēja ģērbšanās stils. 14. gs. Eiropā bija iecienīts vilkt apģērbu ar stingrām, augstām apkaklēm. Tas apgrūtināja un padarīja nekārtīgu zupas ēšanu, paceļot bļodu pie lūpām. Tā radās zupas karote – viens no revolucionārākajiem izgudrojumiem zupas vēsturē.

Mūsdienās zupa kļūst arvien populārāka gan kā patstāvīgs ēdiens, gan kā daudzpusīga sastāvdaļa daudzās receptēs. Īpaši ziemas mēnešos zupa ir iecienīta, jo to ir ātri, vienkārši un garšīgi pagatavot, tāpēc tā ir iecienīta daudzu ģimeņu, pavāru un gardēžu vidū.

Lai labi garšo pupiņu zupa ar cūkgaļu un visu ko! 

Šis raksts Pupiņu zupa ar cūkgaļu un visu ko pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kausēto sieru pievienot dažām zupām, liekas, nu jau šobrīd ir diez gan populāri un arī gardi. 

Nekas jau diži nemainās Frikadeļu zupas receptei, izņemot to, ka beigās jāpievieno savs kausētais siers. Šo recepti atstāšu šeit, jo citreiz vienkārši piemirstas, ka viena īpašā sastāvdaļa var mainīt ēdiena garšu un konsistenci, protams, uz labāko pusi. Izmēģini!

Citas zupas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Atkarībā no dažādu valstu nacionālajām tradīcijām, frikadeles, pazīst vairāk kā kotletes un šo ēdienu analogus var izmantot gan pirmajos, gan otrajos ēdienos.

Dāņu, vācu un holandiešu virtuvē Frikadele ir ēdiens, kas līdzinās krievu kotletēm, ir maltās gaļas bumbiņa, kas ceptas eļļā. Tajā pašā laikā frikadeles, ko liek zupās, Vācijā sauc par Fleischklößchen (gaļas pelmeņi). Tajā pašā laikā zviedru kotletes, kas ir kā mazas frikadeles, ir mazu kotlešu variants, kas tiek pasniegts kartupeļu sēņu ēdienu.

Krievijā frikadeļu zupa iemantoja popularitāti kopš 20. gadsimta 20. gadu beigām, pateicoties lielām rūpnīcu-virtuvju atvēršanai lielās pilsētās – lielos, mehanizētos ēdināšanas uzņēmumos, kuru sortimentā bija šāda veida maltās gaļas pusfabrikāts.

Lai labi garši frikadeļu zupa ar kausēto sieru!

Šis raksts Frikadeļu zupa ar kausēto sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ir 2 veidu Tom Yum:

• Tom Yum ir oriģinālā recepte. Agrāk to bieži vienkārši vārīja ar ūdeni. Galvenās sastāvdaļas bija gaļa, piemēram, vardes, zivs čūskas galviņā, vista, garneles utt., un galvenās garšvielas ir citronzāle, kafīra laima lapas, čili, abi svaigi un žāvēts galangals.
• Tom Yum Nam Kham. Tiek uzskatīts, ka ir sākotnējā versija. Tas ir tāpēc, ka, sākot ar karaļa Rama 6 valdīšanas laiku, viņa vizītes laikā Sam Yan apkaimē, daži ķīnieši pagatavoja tom yum goong ar pienu kā biezu ūdeni, un viņam tas patika.

Ir daudz stāstu un mītu par to, kā pirmo reizi radās Tom Yum, taču neviens no tiem nav vispāratzīts. Toms Yum pastāv vismaz kopš 14. gadsimta. Vienā konkrētā leģendā ir stāsts, ka Taizemes laiviniekam, kas bija ceļā uz tirdzniecību uz Ķīnu. Bija izvārīts karsts zupas katls ar tādām sastāvdaļām kā citronzāle, kafīra laima lapas, galangals un garneļu pastas. Atgriezies Taizemē, viņš kā cienastu pagatavoja zupu ģimenei un draugiem.

Alternatīvi, vēsturnieks Žils Miltons apgalvo, ka pirmsākumi meklējami Indijā, kur ir dažādas karstās un skābās garneļu zupas, kas pazīstamas kā “skābo garneļu zupa”. Saskaņā ar Miltonu zupu bieži gatavo ar citronzāli, kafīra laima lapām, galangal un garneļu pastu. Trešā atkārtojums ir tāds, ka Toms Yum tika izveidots karaļa Rama V (1824–1849) valdīšanas laikā, kura šefpavārs izgudroja šo ēdienu. Recepte tika atrasta vecā piezīmju grāmatiņā, kuru, domājams, ir rakstījis viens no Rama V galvenajiem pavāriem, kurš sākotnēji bija no Ķīnas.

…

Ēdiens parasti ir atrodams visā Taizemē, un tā ir viena no populārākajām zupām. Parastā Tom Yum porcijā var būt līdz 20% jūras velšu sastāvdaļu (parasti garneļu), kas padara to par pievilcīgu iespēju cilvēkiem, kas bauda jūras veltes. Zupa ir izmantota kā viens no Taizemes nacionālajiem ēdieniem vairāk nekā 40 gadus. Kopš 1956. gadā karalis Bhumibols Aduljadejs to pievienoja sarakstam. Tā ir izmantota arī kā neoficiāls Taizemes simbols tās izcelsmes un popularitātes dēļ.

Šis raksts Tom Yum zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavo no skābenēm skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Skābenes nav ieteicams gatavot dzelzs vai alumīnija traukos, jo šie metāli savstarpēji iedarbojas ar skābeņskābi un rada nepatīkamu, metālisku garšu.

Skābenes satur daudz C vitamīna, karotīna, flavonglikozīdu, kāliju, dzelzi, polifenolu, flavonoīdu un minerālvielu, kā arī pat olbaltumvielas. Tajās ir daudz oksālskābes, kas traucē kalcija uzsūkšanos zarnās.

Skābenes stimulē aknu darbību un žults veidošanos. Pastiprina zarnu peristaltiku, aptur iekšējās asiņošanas. Senatnē skābenes bija lielā lielisks līdzeklis cīņā pret cingu, pateicoties to sastāvā esošajam C vitamīnam.

Senos rakstos ir norādes ka skābenes ārstnieciskos nolūkos galvenokārt izmanto svaigā veidā. Skābenes mazināja drudzi, tāpēc tika dotas slimniekiem. Teikas pat vēstot, ka putni ēdot sēklas attīrīja savu balsi.

Atceries, ka viss ir jāēd ar mēru. Skābenes satur daudz skābeņskābi, kas var nākt par sliktu arī tavai veselībai.

Lai labi garšo aukstā skābeņu zupa!

Šis raksts Aukstā skābeņu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no pupiņām, ieskaties ŠEIT.

Vai zināji?

• Daudz šķiedrvielu: pupiņas ir lielisks šķiedrvielu avots, kas uzlabo gremošanu, stimulē zarnu darbību, kā arī veicina labvēlīgo baktēriju veidošanos.
• Svara kontrole: augstais šķiedrvielu saturs pupiņās var palīdzēt kontrolēt apetīti un veicināt sāta sajūtu, tādējādi palīdzot kontrolēt svaru.
• Stabilizē cukura līmeni asinīs: pupiņās esošās šķiedras un kompleksie ogļhidrāti var palīdzēt regulēt cukura līmeni asinīs.
• Sirds veselība: pupiņās ir maz piesātināto tauku un holesterīna, kas veicina sirds veselību un samazina sirds un asinsvadu slimību risku.
• Samazināts insulta risks: regulāra pupiņu lietošana ir saistīta ar samazinātu insulta risku, jo tās pozitīvi ietekmē asinsspiedienu un holesterīna līmeni.
• Antioksidanti: pupiņās ir antioksidanti, kas palīdz aizsargāt šūnas no brīvo radikāļu radītajiem bojājumiem.
• Vēža profilakse: pupiņās esošie antioksidanti un savienojumi var palīdzēt samazināt noteiktu vēža veidu, piemēram, kolorektālā un krūts vēža, risku.
• Kaulu veselība: dažu veidu pupiņas ir sevišķi bagātas ar minerālvielām, piemēram, kalciju, magniju un fosforu, kas veicina kaulu veselību.
• Olbaltumvielu avots: pupiņas ir labs augu izcelsmes olbaltumvielu avots, padarot tās sevišķi vērtīgas veģetāriešiem un vegāniem.
• Muskuļu veselība: olbaltumvielas pupiņās veicina arī muskuļu atjaunošanos, augšanu un vispārējo to veselību

…

• Samazināts zema blīvuma holesterīns: šķīstošās šķiedrvielas as pupiņās palīdz pazemināt zema blīvuma (sliktā) holesterīna līmeni, samazinot sirds slimību risku.
• Veselīgie tauki: pupiņas satur veselīgos taukus, kas veicina smadzeņu veselību un hormonu ražošanu.
• Enerģijas ražošana: pupiņās esošie ogļhidrāti nodrošina organismam pastāvīgu enerģijas avotu.
• Dzelzs avots: dažu veidu pupiņas ir sevišķi bagātas ar dzelzi, kas ir būtiski skābekļa transportēšanai un anēmijas profilaksei.
• Folāts: pupiņas satur folātu – B vitamīnu, kas ir svarīgs šūnu dalīšanai un veselīgai nervu sistēmai.
• K vitamīns: dažu veidu pupiņās ir daudz K vitamīna, kam ir izšķirīga nozīme asinsrecē un kaulu veselībā.
• Redzes veselība: pupiņas satur tādas barības vielas kā luteīns un zeaksantīns, kas veicina acu veselību un samazina makulas deģenerācijas risku.
• Kolagēna ražošana: C vitamīns, kas dažās pupiņās ir visai daudz, atbalsta kolagēna ražošanu veselīgai ādai, locītavām un audiem.
• Iekaisuma mazināšana: pupiņās esošajiem fitoelementiem piemīt pretiekaisuma īpašības, kas palīdz novērst hroniskas slimības.
• Veselīga grūtniecība: pupiņas nodrošina būtiskas uzturvielas, piemēram, folātus, dzelzi un olbaltumvielas, kas ir svarīgas veselīgai grūtniecībai.

Lai labi garšo ātrā pupiņu zupiņa!

Šis raksts Ātrā pupiņu zupiņa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.