Šis ir savā ziņā arī lielisks brokastu ēdiens, enerģija visai dienai!

Ar ko vēl var ēst rīsus, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kedžerī jeb “Kedgeree” ir britu nacionālais brokastu ēdiens, kura saknes meklējamas 19. gadsimta Indijā. 

Kedgeree ir rīsu un kūpinātu zivju ēdiens, kas radies koloniālajā Indijā un tagad ir lolota un populāra britu recepte. Kedgeree sāka savu dzīvi britu radža laikā kā khichdi — ēdiens no ājurvēdas hičari diētas, kurā bija garšvielas, cepti sīpoli, ingvers un lēcas. Tie, kas atgriezās no sava laika subkontinentā, atveda ēdienu uz Lielbritāniju, kur tas ātri kļuva par nacionālo galveno ēdienu, un lēcas parasti netika pagatavotas. No pieticīga rīsu un lēcu ēdiena tas lēnām pārvērtās par to, ko mēs zinām šodien, kurā ietilpst kūpinātas zivis.

Šī garšīgā un sātīgā recepte ir piepildīta ar garšām, ko nodrošina kūpinātais lasis, karijs, aromātiskais kardamons un smaržīgie pētersīļi. Kedgeree ēd karstu vai aukstu, un to tradicionāli uzskata par brokastu ēdienu, taču to bauda arī kā pusdienas vai vakariņas. Šī garšīgā maltīte ir gatava mazāk nekā stundas laikā, un tā ir lieliska iespēja ģimenes vakariņām. Jo ​​tā ir sātīga, mierinoša un pagatavota no svaigām un veselīgām sastāvdaļām.

…

Tiek uzskatīts, ka Kedgeree cēlies no Indijas rīsu un pupiņu vai rīsu un lēcu ēdiena khichuṛī, izsekojamība līdz 1340. gadam vai agrāk. Hobsons-Džobsons citē ibn Battuta (apmēram  1340), pieminot ēdienu mung pupiņām, kas vārītas ar rīsiem, ko sauc par kišrī. 

Gudžaratā, kur khichdi joprojām ir populārs, lēcu un rīsu ēdienu parasti pasniedz ar kadhi — jogurta ēdienu ar garšvielām, ko var sajaukt ar khichdi. Khichdi Gudžaratā parasti negatavo ar zivīm, lai gan piekrastes ciematos, kur ir daudz jūras velšu, zivis dažreiz ēd ar hichdi.

Mogulu imperators Aurangzebs iecienījis Alamgiri Khichdi —  kedgeree ar zivīm un vārītām olām. Plaši tiek uzskatīts, ka šo ēdienu uz Apvienoto Karalisti atveda atgriezušies britu koloniāļi, kuri to bija baudījuši Indijā un ieveda Lielbritānijā kā brokastu ēdienu Viktorijas laikos, kas bija daļa no modernās angloindiešu virtuves

Ēdiens tika iekļauts jau 1790. gadā Stefanas Malkolmas no Bērnfūtas, Damfrīsšīras štata, recepšu grāmatā. Līdz 19. gadsimtam Kedgeree bija kļuvis par izsmalcinātu brokastu/vēlo brokastu ēdienu Anglijā, parādoties, piemēram, Saki novelē “A Bread and Butter Miss“.

Lai labi garšo kedgeree jeb rīsi ar lasi un olu!

Šis raksts Kedgeree jeb rīsi ar lasi un olu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas jūru velšu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Reņģe jeb Baltijas silķe (Clupea harengus membras) ir Atlantijas siļķes (Clupeidae) pasuga, kas mājo Baltijas jūrā.

Reņģe ir vidēja izmēra, sudrabaini mirdzoša, nedaudz sāniski saplacināta zivs. Parasti tā ir 15—20 cm gara un sver 25—75 g, bet var sasniegt 40 cm garumu un 1 kg masu. Lielākā zināmā reņģe ir svērusi 1,5 kg. Tā bijusi noķerta 1959. gadā Somu jūras līcī.

Reņģei ir viena muguras spuru (taukspuras nav). Astes spura šķelta. Ķermenis klāts ar viegli zūdošām, cikloīdām zvīņām. Vēders ieapaļš, bez asa ķīļa (taustot gluds). Sānu līnijas nav. Lemeškauls bez zobiem. Mugura tumši zila, sāni sudrabaini. Vēdera spura vienā līmenī vai aiz muguras spuras. Purna daļa pagarināta un, salīdzinot ar brētliņu, šķautņaina. Augšlūpa noapaļota, bez šķēluma, ķermenis bez tumšiem plankumiem. Tai ir lieliska dzirde, un tā ir izcila peldētāja ar spēju veikt asus un ātrus manevrus.

Lai labi garšo ceptas reņģes pikantā marinādē!

Šis raksts Ceptas reņģes pikantā marinādē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no olām skaties ŠEIT. Un ieskaties rakstā: “Kā pareizi vārīt olas”.

Vai zināji?

• Čaumalas krāsa ir atkarīga no vistas šķirnes, kura to dēja.
• Dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistas uztura.
• Vistas vecums ietekmē olas izmēru.
• Uz olām ir norādīts pārdošanas datums, nevis derīguma termiņš.
• Dažas frāzes uz olu kastēm sniedz informāciju par to, kā olas ražotas, bet citas ir tikai mārketinga triki.
• Olās ir daudz holesterīna, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tās joprojām ir droši ēst regulāri.
• Ar omega-3 taukskābju, cinka, B vitamīnu un jodīda maisījumu olas var palīdzēt novērst sliktu garastāvokli un cīnīties ar nogurumu.
• Lai iegūtu vislabākās cieti vārītas olas, izmantojiet olas, kas ir vismaz 10 dienas vecas.

Ķilavas

Par ķilavu sauc brētliņu sālījumā. Tās mājās pagatavot var nozvejas sezonā, kas ilgst no oktobra līdz aprīlim. Modernākos sālījumos var izmantot arī citas garšvielas, piemēram, koriandra sēklas. Tāpat sāliju var bagātināt ar vīnu. Izmantoju rupjo jūras sāli no Kamargas, kas ir pamitrs, ar pelēcīgiem sāls kristāliem, kas liecina par zemes un māla atliekām, un piešķir sālījumam bagātīgu garšas buķeti.

Brētliņa ir neliela, sudrabaina, nedaudz sāniski saplacināta zivs, kas līdzīga reņģei. Mugura tai ir tumši zila, gandrīz melna, sāni sudrabaini.

Lai labi garšo pildītas olas ar ķilavām!

Šis raksts Pildītas olas ar ķilavām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Tvaicēta vai cepta forele ir nemainīgi garda un vienkārši pagatavojama – lieliska un veselīga alternatīva smagajiem gaļas ēdieniem. Lielākoties grēkojam, baidoties izmēģināt ko jaunu, tādēļ nemainīgi pasniedzam šo cēlo zivi ar tvaicētiem rīsiem vai, labākajā gadījumā, ar dārzeņu salātiem, bet ir arī daudzas citas garšu kombinācijas, ko noteikti vajadzētu izmēģināt.

Citas jūras velšu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ideāla foreles piedeva ir sparģeļi. Šo produktu salikumu ir iecienījuši gardēži visās pasaules malās, un ne velti – sparģeļi delikāti paspilgtina zivs garšu, nenomācot to, kā arī piešķir maltītei tekstūru, kraukšķīgumu un priecē aci ar veselīgi košo krāsu. 

Arī no uzturzinātnes viedokļa šis duets ir atzīstams par veiksmīgu, jo zivs palīdz organismā uzsūkties sparģeļu sastāvā esošajai vitamīnu un minerālvielu pārbagātībai, savukārt sparģeļi gādā par to, lai zivs būtu vieglāk sagremojama un olbaltumvielu šķelšanas procesā nerastos kaitīgi savienojumi.

Dabiski varavīksnes forele bijusi sastopama Klusā okeāna austrumu piekrastē. Šodien varavīksnes forele uzskatāma par vienu no visplašāk introducētajam sugām pasaulē, tā sastopama neskaitāmās upēs un ezeros visapkārt zemeslodei. Barojas ar kukaiņiem, ūdens bezmugurkaulniekiem un zivīm. Sastopamas migrējošas (nārsto upēs, bet barojas jūrā) un saldūdens formas. 

Ļoti populāra akvakultūras suga, tiek audzēta visā pasaulē, arī Latvijā. Mūsu ūdeņos varavīksnes foreles regulāri ielaistas jau kopš 20. gadsimta sākuma, bet nārstojošas populācijas nav izveidojušās.

Lai labi garšo cepta forele ar dārzeņiem!

Šis raksts Cepta forele ar dārzeņiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Menca ir piedziļināto zivju ģints Gadus, kas pieder Gadidae dzimtai, vispārpieņemtais nosaukums.

Divas visizplatītākās mencu sugas ir Atlantijas menca, kas dzīvo aukstākos ūdeņos un dziļākos jūras reģionos visā Ziemeļatlantijā. Klusā okeāna menca, kas sastopama gan ziemeļu daļas austrumu, gan rietumu reģionos.

Menca kā pārtika ir populāra vairākās valstīs. Tai ir maiga garša un blīvs, pārslains, balts mīkstums. Mencu aknas tiek apstrādātas, lai iegūtu mencu aknu eļļu, kas ir izplatīts A vitamīna, D vitamīna, E vitamīna un omega-3 taukskābju (EPA un DHA) avots. Jaunas Atlantijas mencas vai pikšas, kas sagatavotas sloksnēs vārīšanai, tiek sauktas par skrodu. Apvienotajā Karalistē Atlantijas menca ir viena no visizplatītākajām zivju un čipsu sastāvdaļām, kā arī pikša un jūras zeltplekste.

Menca karija mērcē, lai labi garšo!

Šis raksts Menca karija mērcē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Karpa, Eiropas karpa jeb sazāns ir plaši izplatīta saldūdens karpu dzimtas zivs, kuras dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Rietumāzija un daļēji Centrālāzija (no Turcijas līdz Afganistānai un Tadžikistānai ). Savvaļas populācija Eiropā ir apdraudēta, un karpa dabīgajās ūdenstilpēs sastopama reti, toties tās domestificētā forma ir introducēta visā pasaulē.Par karpas izcelsmes reģionu tiek uzskatīta Donavas delta.

Latvijā karpa audzēta dīķsaimniecībās jau no 13. gadsimta. Lielā skaitā tā ir arī bijusi izlaista vai izkļuvusi savvaļas ūdenstilpēs pati. Tomēr pastāvīga, vairotiesspējīga populācija nav izveidojusies, tāpēc sastopama samērā reti. Ir novērots dabisks nārsts un mazuļu attīstība nelielā dīķī.

Karpa sēņu mērcē, lai labi garšo.

Šis raksts Karpa sēņu mērcē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Cepts lasis ar medus sinepēm un pekanriekstu garozu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Zivis ar burkāniem un tomātu mērci pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji, ka siļķe kažokā salāti ir populāri Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un Baltijas valstīs. Tie ir īpaši populārs brīvdienās un parasti tiek pasniegti Jaungada un Ziemassvētku svinībās Baltkrievijā, Krievijā un Kazahstānā.

Interesanti fakti par siļķēm:

• Araucāna, Atlantijas un Klusā okeāna sugas veido 90% no zvejniecībā nozvejotajām siļķēm.
• Atlantijas siļķes veido vairāk nekā pusi no nozvejotajām siļķēm.
• Zivju bars Atlantijas okeāna ziemeļdaļā var sasniegt līdz 3 miljardiem zivju, un zivis aizņem līdz 4,8 kubikkilometriem ar zivju blīvumu no 0,5 līdz 1,0 zivīm/kubikmetrs.
• Siļķu zivis sekundē var pārvietoties līdz pat 10 reizēm par ķermeņa garumu.
• Siļķu zivīm ir lieliska dzirde.
  
• Siļķe ir jūras zivs, kas pieder Clupeidae dzimtai.
• Šajā ģimenē ietilpst aptuveni 200 zivju sugas.
• Cilvēkiem vislabāk ir zināmas trīs siļķu sugas: Atlantijas okeāna, Klusā okeāna un Araukānas siļķes.
• Siļķes ir pazīstamas kā “jūras sudrabs”, pateicoties ķermeņa sudrabainai krāsai un augsti novērtētai gaļai (kas nodrošina izdevīgu zivju tirdzniecību). Ķermeņa augšdaļa ir zilgana, un to apakšdaļa ir bāla. Īpašs korpusa krāsojums nodrošina maskēšanos ūdenī.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT

Šis raksts Siļķe kažokā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zivs receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Baltijas lasis tiek uzskatīts par ģeogrāfiski izolētu populāciju, jo tā migrācija ārpus Baltijas jūras nav novērota. Nārstot upēs tas ienāk laikā no oktobra līdz novembrim, kad ūdens temperatūra ir 0°-8 °c. Nārsta dziļums ir no 25 cm līdz 3 m. Latvijā lašu saraksts ietver aptuveni 100 upes un upītes, taču laši nārsto tikai lielākajās upēs, kā Daugava, Gauja, Venta, Salaca un šo upju pietekās. Kopumā Latvijā dabiskais nārsts konstatēts 10 upēs. Lasis Latvijā tiek arī mākslīgi pavairots jau kopš 1885. gada. No septembra līdz janvārim ir aizliegts ķert savvaļas lašus.

Laša fileja, sušī ar lasi, laša tartars, – kas var būt labāks par šo! Lai uzturā būtu dažādība ir nepieciešams sevi palutināt. Un cilvēkiem, kas neēd gaļu, bet ēd zivis, iespējams, noderēs šī pavisam vienkāršā recepte.

Cepta zivs ar sviesta pupiņām, lai labi garšo!

Šis raksts Cepta zivs ar sviesta pupiņām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.