Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Bietēm, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.  

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo veģetārais rasols ar bietēm!

Šis raksts Veģetārais rasols ar bietēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Pupiņas aug gan krūmos, gan vijas augšup pa mājas sienām un sētām. To ziedi ir koši raibi un pākstis rudeņos iekrāsojas sarkanvioletas.

Vissenākās tradīcijas Latvijā ir cūku pupu audzēšanai. Tās Eiropā sirmā senatnē ienāca no arābu zemēm, kur joprojām izmanto humosos un grauzdē līdzīgi, kā to Latvijā dara uzņēmumā Pupuchi.

Baltās pupiņas ir miltainas, tām ir krēmīga konsistence, un to vārīšanās ir paātrināta. Pupiņas ar neitrālo garšu ir lieliska sastāvdaļa dažādiem ēdieniem, piemēram, sautējumiem, zupām, jauktām garšvielām un garnējumam. Baltās pupiņas ir mīkstākas un atvieglo garšas uzsūkšanos, tāpēc tās bieži izmanto eksotiskos ēdienos.

Uzturvielu saturs un kaloriju vērtība (100 g produkta): 290 kcal/1247 kJ, tauki 1,6 g, piesātinātas taukskābes 0,19 g, ogļhidrāti 60,0 g, no kuriem cukuri 4,6 g, olbaltumvielas 22,8 g, sāls 0 g.

…

Puravi ir liliju dzimtas Allium šints divgadīgs augs. Pirmajā augšanas gadā puraviem veidojas sīpols un lapas, otrajā gadā – ziedi un sēklas. Pirmajā augšanas gadā augs izveido lapu rozeti, kas sastāv no 14-16 lapām, un sīpolu. lapas lielas, 6-7 cm platas, 60-70 cm garas, lancetiskas, plakanas, tumši vai gaiši zaļas, klātas ar biezu vaska kārtiņu, izvietotas vēdekļveidā. Neīstais purava sīpols veidojas no uzbriedušām lapu apakšējām daļām. Purava ēdamā daļa ir neīstais sīpols kopā ar neīsto stublāju.

Puravos ir 13,52% sausnes, 1,76% olbaltumvielu un 10,24% ogļhidrātu. Bagātīgs ir minerālvielu klāsts, tie satur kalciju, magniju, fosforu, dzelzi, sēru, arsēnu, bet visvairāk ir kālija – tā saturs ir vairāk nekā 250 mg%.

No vitamīniem puravu lapās ir 52-81 mg% C vitamīna; neīstajā sīpolā C vitamīna ir nedaudz mazāk. Karotīns purava sīpolā ir 3,7-5,1 mg%. Specifisko, sīpoliem līdzīgo smaržu un garšu puraviem dod ēteriskās eļļas. Puravos ir pantotēnskābe, aminoskābe – cistīns un dažādi biloģiski aktīvu fermenti. Kā jau visiem liliju dzimtas augiem, arī puraviem ir izteiktas fitoncīdas īpašības.

Lai labi garšo pupiņu salāti ar žāvetu vistu un puravu!

Šis raksts Pupiņu salāti ar žāvetu vistu un puravu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Cūkgaļas mēle bagāts ar vitamīniem un minerālvielām, piemēram: B1, B2, B5, B6, B12, PP, fosforu, dzelzi, selēnu un cinku.

• Vitamīns B1 ir daļa no svarīgākajiem ogļhidrātu un enerģijas metabolisma enzīmiem, kas organismam nodrošina enerģiju un plastmasas vielas, kā arī sazarotās ķēdes aminoskābju metabolismu. Šī vitamīna trūkums izraisa nopietnus nervu, gremošanas un sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus.
• Vitamīns B2 piedalās redoksreakcijās, uzlabo vizuālā analizatora krāsu jutīgumu un tumšo adaptāciju. Nepietiekama B2 vitamīna uzņemšana tiek papildināta ar ādas, gļotādu stāvokļa, gaismas un krēslas redzes traucējumiem.
• Vitamīns B5 piedalās olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu metabolismā, holesterīna metabolismā, vairāku hormonu, hemoglobīna sintēzē, veicina aminoskābju un cukuru uzsūkšanos zarnās, atbalsta virsnieru garozas darbību. Pantotēnskābes trūkums var izraisīt ādas un gļotādu bojājumus.
• Vitamīns B6 piedalās imūnās atbildes uzturēšanā, inhibēšanas un ierosmes procesos centrālajā nervu sistēmā, aminoskābju pārveidošanā, triptofāna, lipīdu un nukleīnskābju metabolismā, veicina normālu eritrocītu veidošanos, normāla līmeņa uzturēšanu homocisteīna līmenis asinīs. Nepietiekamu B6 vitamīna uzņemšanu papildina apetītes samazināšanās, ādas stāvokļa pārkāpums, homocisteinēmijas, anēmijas attīstība.
• Vitamīns B12 ir svarīga loma aminoskābju metabolismā un pārveidošanā. Folāti un B12 vitamīns ir savstarpēji saistīti vitamīni un ir iesaistīti asins veidošanā. B12 vitamīna trūkums izraisa daļēju vai sekundāru folātu deficīta attīstību, kā arī anēmiju, leikopēniju, trombocitopēniju.

…

• PP vitamīns piedalās enerģijas metabolisma redoksreakcijās. Nepietiekamu vitamīnu uzņemšanu papildina ādas, kuņģa-zarnu trakta un nervu sistēmas normālā stāvokļa traucējumi.
• Fosfors piedalās daudzos fizioloģiskos procesos, ieskaitot enerģijas metabolismu, regulē skābju un sārmu līdzsvaru, ir fosfolipīdu, nukleotīdu un nukleīnskābju sastāvdaļa, ir nepieciešama kaulu un zobu mineralizācijai. Trūkums izraisa anoreksiju, anēmiju, rahītu.
• dzelzs ir dažādu funkciju olbaltumvielu daļa, ieskaitot fermentus. Piedalās elektronu, skābekļa transportā, nodrošina redoksreakciju norisi un peroksidācijas aktivizēšanu. Nepietiekams patēriņš izraisa hipohromisku anēmiju, skeleta muskuļu atoniju ar mioglobīna deficītu, palielinātu nogurumu, miokardiopātiju, atrofisku gastrītu.
• Selēns – būtisks cilvēka ķermeņa antioksidanta aizsardzības sistēmas elements, tai ir imūnmodulējoša iedarbība, piedalās vairogdziedzera hormonu darbības regulēšanā. Trūkums izraisa Kašina-Beka slimību (osteoartrītu ar vairākām locītavu, mugurkaula un ekstremitāšu deformācijām), Kešana slimību (endēmisko miokardiopātiju), iedzimtu trombastēniju.
• Cinks ir vairāk nekā 300 enzīmu sastāvdaļa, piedalās ogļhidrātu, olbaltumvielu, tauku, nukleīnskābju sintēzes un sadalīšanās procesos un vairāku gēnu ekspresijas regulēšanā. Nepietiekams patēriņš izraisa anēmiju, sekundāru imūndeficītu, aknu cirozi, seksuālās disfunkcijas un augļa anomālijas. Jaunākie pētījumi ir atklājuši lielu cinka devu spēju traucēt vara uzsūkšanos un tādējādi veicināt anēmijas attīstību.

Lai labi garšo vārītās cūgaļas mēles salāti ar sēnēm!

Šis raksts Vārītās cūgaļas mēles salāti ar sēnēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas desertu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Tiramisu tika izgudrots 1960. gados, tā vismaz tiek minēts, bet kur un kad tieši nav skaidrs. Daži uzskata, ka recepte tika veidota pēc sbatudīna, vienkāršāka deserta, kas pagatavots no olu dzeltenumiem un cukura. Citi apgalvo, ka tas cēlies no cita ēdiena — dolce Torino.

Tiramisu recepte nav atrodama pavārgrāmatās pirms 1960. Gadiem. Tas ir minēts 1978. gadā publicētajā Sydney Morning Herald restorāna slejā. Pirmo reizi parādījās itāļu vārdnīcā 1980. gadā, bet angļu valodā — 1982. Gadā un 1983. gada pavārgrāmatā, kas veltīta Veneto ēdiena gatavošanai.

Restorāna Ado Kampeola ziņoa, ka to viņa restorānā Le Beccherie Trevīzo 1969. gada 24. decembrī izgudroja viņa sieva Alba di Pillo un konditors Roberto Linguanoto.

Ēdiens tika pievienots tā ēdienkartei 1972. Gadā. Carminantonio Iannaccone pārskati liecina, ka Tiramisu, ko pārdod Le Beccherie, viņš pagatavoja savā maiznīcā, kas tika izveidota 1969. gada 24. decembrī.

Ir apgalvots, ka tiramisu piemīt afrodiziaks efekts, un to izdomāja 19. gadsimta Trevīzo bordeļa kundze, kā skaidro Accademia Del Tiramisù, lai “atrisinātu problēmas, kas viņiem varētu būt radušās saistībā ar laulības pienākumiem, atgriežoties pie savām sievām”.

Ir pierādījumi par “Tiremesù” daļēji saldētu desertu, ko kopš 1938. gada pasniedz Vetturino restorāns Pierisā, Friuli Venezia Giulia. Iespējams, šī ir nosaukuma izcelsme, savukārt Tiramisu recepte, iespējams, ir cita kārtainā deserta Zuppa Inglese variācija. Citi apgalvo, ka tas tika izveidots 17. gadsimta beigās Sjēnā par godu lielkņazam Kosimo III.

Mandarīni

Mandarīns ir neliels, mūžzaļš citrusaugu ģints koks vai krūms, no kuriem iegūst augļus, kas arī tiek saukti par mandarīniem. Mandarīnus dažreiz sauc arī par tanžerīniem vai klementīniem, lai gan korektāk būtu, ja par tanžerīniem sauktu tikai sarkanīgi oranžus mandarīnus, kurus iegūst no Citrus tangerina citrusaugiem, bet par klementīniem vienas konkrētas mandarīnu šķirnes augļus.

Par mandarīnu izcelsmes vietu uzskata Ķīnas dienvidus un Vjetnamas dienvidus. Savvaļā tie nav sastopami. Tos tikai kultivē. Eiropā mandarīni audzēšanai tika ievesti tikai 19. gadsimta sākumā.

Pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem 2011. gadā vislielākā mandarīnu raža pārliecinoši tika ievākta Ķīnā (gandrīz puse no visas kopējās pasaules ražas). Nākamā lielākā mandarīnu audzētāju valsts ir Spānija (aptuveni 8% no pasaules ražas).

Lai labi garšo mandarīnu tiramisu!

Šis raksts Mandarīnu Tiramisu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vēlams cūkas šņukuru gatavot svaigu, nevis pēc saldēšanas – tas iznāks garšīgāks un sulīgāks. Apmēram diennakti pirms cepšanas sagatavo šņukuru cepšanai.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Cūkgaļa ir visvieglāk sagremojamā gaļa pēc jēra gaļas, un cūkgaļas tauki sirdij un asinsvadiem ir daudz mazāk kaitīgi nekā liellopu gaļa. Vēl viena cūkgaļas īpatnība ir augstais B vitamīnu saturs, ar ko nevar lepoties ne liellopu, ne jēra gaļa. Jaunajām mātēm ieteicams ēst cūkgaļas kājas, jo gaļa no šīs cūkgaļas liemeņa daļas veicina mātes piena ražošanu.

Cūkgaļa ir gaiši rozā vai gaiši sarkanā krāsā, ar tauku slāņiem, maigu un blīvu. Ir vispāratzīts, ka jo vieglāka un trekna ir cūkgaļa, jo augstāk to vērtē.

Cūkgaļas gaļa ir bagāta ar cinku un magniju, tāpēc tās ēšana pozitīvi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas potenci un darbu. Cūkgaļa satur arī aminoskābi lizīnu, kas ir būtiska pareizai kaulu veidošanai.

Viena porcija cūkgaļas aknu satur tik daudz B12 vitamīna, cik nepieciešams cilvēka ķermenim mēnesi. Cūkgaļas speķis ir bagāts ar selēnu un arahidonskābi, kas mērenā patēriņā padara to par labu antidepresantu.

Padoms

Tirgus, nevis veikals. Gaļa nav jogurts vai cepumi standarta iepakojumā, kurus jūs varat paņemt no lielveikala plaukta, nemeklējot. Ja vēlaties iegādāties labu gaļu, vislabāk ir doties uz tirgu, kur to ir vieglāk izvēlēties, un kvalitāte bieži ir augstāka. Vēl viens iemesls nepirkt gaļu veikalos ir dažādi negodīgi triki, kurus dažreiz izmanto, lai gaļa izskatītos ēstgribīgāka un sver vairāk. Nav tā, ka tirgus to nedara, bet vismaz jūs varat paskatīties pārdevējam acīs.

Gaļas krāsa ir viena no galvenajām tās svaiguma pazīmēm: labai liellopu gaļai jābūt pārliecinoši sarkanai, cūkgaļai jābūt sārtai, teļa gaļai līdzīga cūkgaļai, bet vairāk rozā, jēra gaļa ir līdzīga liellopu gaļai, bet tumšāka un intensīvāka. ēna.

Lai labi garšo cūkas šņukurs!

Šis raksts Cūkas šņukurs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas piparkūku mīklas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Piparkūkām un to formām ir sena vēsture. Agrīnu piparkūku formu var izsekot senajiem grieķiem un ēģiptiešiem, kuri tās izmantoja svinīgiem nolūkiem.

Saskaņā ar franču leģendu, piparkūkas Eiropā 992. gadā atvedis armēņu mūks, vēlākais svētais Nikopoles Gregorijs (Gregorijs Makars). Septiņus gadus viņš dzīvoja Bondarojā, Francijā, netālu no Pitivjē pilsētas, kur mācīja piparkūku gatavošanu priesteriem un citiem kristiešiem.

Tiek uzskatīts, ka piparkūkas Eiropā pirmo reizi tika ceptas 11. gadsimta beigās, kad atgriezušies krustneši no Tuvajiem Austrumiem atveda pikantās maizes paražu. Ingvers bija ne tikai garšīgs, tam bija īpašības, kas palīdzēja maizi saglabāt.

13. gadsimtā Polijas pilsētā Toruņā piparkūkas sāka ražot un ātri ieguva slavu valstī un ārzemēs, pēc tam tās uz Zviedriju atveda vācu imigranti. Arī mūki Frankonijā, Vācijā 13. gadsimtā piparkūkas veidoja dažādās formās.

Lebkuchen maiznieki ir reģistrēti jau 1296. gadā Ulmā un 1395. gadā Nirnbergā, Vācijā. Nirnberga tika atzīta par “Pasaules piparkūku galvaspilsētu”, kad 1600. gados ģilde sāka nodarbināt maizes meistarus un prasmīgus strādniekus, lai no piparkūkām radītu sarežģītus mākslas darbus.

15. gadsimta Vācijā piparkūku ģilde kontrolēja ražošanu. Agrīnās atsauces no Vadstenas abatijas liecina, ka zviedru mūķenes 1444. gadā cepa piparkūkas, lai atvieglotu gremošanas traucējumus. Bija ierasts cept baltus cepumus un krāsot tos kā logu rotājumus.

..

Pirmais dokumentētais figūrveida piparkūku cepumu gadījums bija Anglijas Elizabetes I galmā. Viņa lika izgatavot piparkūku figūras un prezentēt tās dažu svarīgu viesu līdzībā.

Garākās piparkūkas bija 1052,3 m garas, un tās pagatavoja Stefans Kohs un Konrāds Frīdmans Ludvigsburgā, Vācijā, 2009. gada 18. decembrī. Piparkūkas bija 50 cm platas un tika gatavotas no atsevišķām piparkūku plāksnēm, kas tika salīmētas kopā.

Lielbritānijas luksusa preču mazumtirgotājs VeryFirstTo ir sadarbojās ar augsti novērtēto konditoru Džordžiju Grīnu un izgatavojai pasaulē dārgāko piparkūku māju, kas maksāja aptuveni 73,740.42EUR. Tās bija izgatavotas no Meridian Black Strap melase, Ceilonas kanēļa, Echire sviesta, Suma niedru jēlcukura, hercogistes olām, rubīniem un pērlēm.

Lai labi garšo pufīgā medus piparkūku mīkla!

Šis raksts Pufīgā medus piparkūku mīkla pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kulinārija un gastronomija, pīle ir vairāku Anatidae dzimtas putnu sugu gaļa, kas sastopama gan saldūdenī, gan sālsūdenī. Pīli ēd daudzās virtuvēs visā pasaulē. Tā ir gaļa ar augstu tauku saturu un proteīnu, kas bagāta ar dzelzi. Pīlēns parasti nāk no nepilngadīga dzīvnieka, taču tas var būt vienkārši ēdienkartes nosaukums.

Viena saldūdens pīļu suga, meža pīle, ir pieradināta un ir parasts mājputns dažādās kultūrās. Pekinas pīle ir vēl viena nozīmīga mājlopu šķirne, īpaši Ziemeļamerikā. Magret īpaši attiecas uz mularda vai muskuspīles (vai barbaru) krūtiņu, kas ir piespiedu kārtā barota, lai ražotu foie gras.

Pīles cepetis, lai labi garšo!

Šis raksts Pīles cepetis pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Apelsīna karstvīns pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ābols ir labāks enerģijas avots kā kafija, tāpēc, ja kafija tev neiet pie sirds, tagad zināsi, kas Tev ir jāēd, lai iegūtu enerģiju visai dienai. Ābols ir auglis, kas jau kopš vissenākajiem laikiem ir ne tikai kā pārtikas produkts, bet arī kā mīlestības un skaistuma simbols.

Džons Glens, pirmais amerikānis, kurš riņķoja ap Zemi, lidojumā kosmosā, ņēma līdzi ābolu biezeni. Āboli peld tāpēc, ka tajos ir 25% gaisa.

Pirmie ieraksti par vīna garšvielām un karsēšanu atrodami Plauta lugā “Kurculio”, kas sarakstīta 2. gadsimtā pirms mūsu ēras. Romieši ceļoja pa Eiropu, iekarojot lielu tās daļu un tirgojoties ar pārējo. Leģioni kopā ar savām receptēm veda vīnu un vīnkopību līdz Reinas un Donavas upēm un Skotijas robežai. Ābolu karstvīns.

“The Forme of Cury”, viduslaiku angļu kulinārijas grāmatā no 1390. gada, kurā minēts karstvīns, teikts: “Pur fait Ypocras…” samaļ kopā kanēli, ingveru, galangalu, krustnagliņas, garos piparus, muskatriekstu, majorānu, kardamonu, un paradīzes graudi (“spykenard de Spayn”). To sajauc ar sarkanvīnu un cukuru (forma un daudzums nav norādīts).

PĀRMĒRĪGA ALKOHOLA LIETOŠANA IR KAITĪGA JŪSU VESELĪBAI. ALKOHOLISKOS DZĒRIENUS AIZLIEGTS PĀRDOT, NODOT UN IEGĀDĀTIES NEPILNGADĪGĀM PERSONĀM.

Šis raksts Ābolu karstvīns pirmo reizi parādījas Gatavo.com.