Olas ir viens no populārākajiem pārtikas produktiem pasaulē un ne velti, jo tās ir daudzu ēdienu neaizvietojama sastāvdaļa. Īpaši pieprasītas olas ir Lieldienu laikā, kad tās krāso, izmanto olu kaujās un ēd cik vien var apēst. Gadu gaitā olas ir apaugušas ar dažādiem mītiem, kas ne vienmēr ir patiesība.

Kā vēl pagatavot olas, skaties ŠEIT. Iesaku arī izlasīt bloga rakstu: “Kā pareizi vārīt olas“!

Vai zināji?

Mīts par to, ka vērtīgs ir tikai olas dzeltenums, pirms kāda laika bija ļoti izplatīts. Tā nav taisnība – vērtīga ir ola kopumā, pat čaumala, kas ir labs kalcija avots.Olas ir ļoti veselīgas, jo tās satur antioksidantus, kas rūpējas par redzi. Tajas ir fosfors, dzelzs, kalcijs, cinks un selēns. Tās ir bagātas ar fosfolipīdiem, kas veido šūnu sieniņas. D vitamīnu, kas ir nepieciešams kauliem un imunitātei, ar A un B grupas vitamīniem. Olās ir daudz olbaltumvielu, kas ir nepieciešamas, lai ķermenis pilnvērtīgi funkcionētu.

Olas savā ēdienkartē var ieļaut visi, kas vēlas samazināt svaru vai uzturēt slaidu augumu, jo viena vidēja ola satur aptuveni 80 kalorijas, tā ir sātīga, tajā ir maz tauku, bet daudz olbaltumvielu. Tikai nevajag tās ēst kopā ar majonēzi vai pamatīgu sāls šķipsnu uz katra kumosa, bet gan uz pilngraudu rupjmaizes šķēles vai ar dārzeņiem.

Lai labi garšo pildītās olas ar avokado.

Šis raksts Pildītās olas ar avokado pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas smūtiju receptes skaties ŠEIT!

Vai zināji?

Faktiskais termins “smūtijs” tika izmantots receptēs un preču zīmēs līdz 1980. gadu vidum.1960. gados Stīvu Kuhnau iedvesmoja viņa darbs, un viņš sāka eksperimentēt ar smūtijiem. Tie bija alternatīva laktozes nepanesošajam Kuhnau, lai nogaršotu viņa paša gatavotos maisījumus, izmantojot unikālus augļu sulu, dārzeņu, proteīna pulvera un vitamīnu maisījumus. Kuhnau atklāja agrīnus panākumus savos smūtiju pārdošanā un nodibināja Smoothie King. Smoothie King paplašinājās visā ASV un kļuva par pionieru citiem smūtiju uzņēmumiem. Pēc tam smūtiju pārveidoja ātrās ēdināšanas ķēdes, pievienojot saldākas sastāvdaļas, piemēram, šokolādi. 2000. gados patērētāji sāka gatavot smūtijus mājās, daļēji kā alternatīvu ikdienas augļu un dārzeņu patēriņam.

Daudzi dažādi smūtiji ir daļa no Indijas, Vidusjūras un Tuvo Austrumu virtuves. Augļu šabats (populārs Rietumāzijas un Dienvidāzijas dzēriens) dažreiz ietver arī jogurtu un medu. Indijā, Pakistānā un Bangladešā ir lassi — jogurta smūtijs, kas sastāv no sasmalcināta ledus, jogurta, cukura vai sāls un dažos gadījumos no augļiem, piemēram, mango. Ananāsu kokteiļi, kas pagatavoti tikai no sasmalcināta ledus un cukura, ir izplatīti Indijas dienvidos. Lassi vai ļoti līdzīgs dzēriens citās valstīs pastāv ar dažādiem nosaukumiem. Piemēram, doogs Irānā, shumlay Afganistānā un dažās Pakistānas daļās, ayran Turkiye un dhallë Armēnijā.

Lai labi garšo kafijas brokastu smūtijs!

Šis raksts Kafijas brokastu smūtijs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Biezpiens (līdz 20. gadsimtam saukts par kupinātu pienu vai kupuša pienu) ir piena olbaltumvielu kazeīna produkts, ko iegūst saraudzējot pienu, vājpienu vai paniņas un no iegūtās masas atdalot sūkalas. Saraudzēšanu veic, pievienojot mezofilo pienskābes baktēriju Lactococcus lactis un Lactococcus cremoris ieraugu. Papildus var arī pievienot recināšanas fermentu preparātus. Iegūtā produkta konsistence ir atkarīga no izmantotā piena tauku satura (piemēram, biezpiens, kas ražots no pilnpiena, ir mīksts un viegli klājams, bet vājpiena biezpiens ir drupans un nedaudz sulojas). Tajā ir daudz bioloģiski vērtīgu olbaltumu. Tas satur minerālvielas — Ca, P, Fe un Mg. Tajā ir visas neaizstājamās aminoskābes.

Pirmie rakstveida avoti, kur varētu būt minēts biezpiens Latvijā, ir Rīgas jezuītu kolēģijas 16. gadsimta sākumā un 17. gadsimta beigās latīniski sarakstītie pārdošanas dokumenti. Tajos parādās apzīmējums sabiezināts piens, ar ko gan tikpat labi varētu būt bijis domāts arī siers. Etnogrāfe Linda Dumpe izteikusi pieņēmumu, ka, ja tas tomēr bijis biezpiens, tad biezpiens varētu būt bijis viens no jezuītu muižu piensaimniecību ražojumiem.

Vēlāk biezpiens minēts Georga Manceļa 1636. gadā izdotajā latviešu valodas vārdnīcā Lettus un Jāņa Langija 1685. gadā izveidotajā latviešu-vācu vārdnīcā, kurās pirmo reizi parādās tā latviskie nosaukumi — kupināts piens un kupuša piens. Tie cēlušies no darbības vārdiem „kupt” un „kupināt” ar nozīmi „sildot recināt”. 19. gadsimtā šie apzīmējumi sāk izzust un 20. gadsimtā tos jau aizstājuši nosaukumi — biezpiens, baltpiens un sildītais piens.

Droši vien ikviens ir dzirdējis teicienu, ka jāēd vairāk biezpiena, lai uzlabotu atmiņu. To visbiežāk kā komentāru izsaka, kad aizmirsies kaut ko izdarīt. Biezpiena gatavošanas prasmes mūsu zemē tiek attīstītas jau ļoti ilgu laiku, pat gadu tūkstošus – to apliecina arheoloģiskajos izrakumos atrasti ap 1000 gadu p.m.ē. veidoti māla kāstuvju fragmenti.

Lai labi garšo pavasara biezpiens ar zaļumiem!

Šis raksts Pavasara biezpiens ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Pupiņas, kas ir bagātas ar olbaltumvielām un nodrošina mērenu daudzumu dzelzs, tiamīna un riboflavīna, visā pasaulē tiek izmantotas ēdiena gatavošanai gan svaigā, gan žāvētā aļa pupiņu šķirņu aug vai nu kā uzcelts krūms, vai kā kāpšanas augs, taču daži svarīgi veidi ir vidēja veida. Ekstensīvi tiek audzēti punduri un pusceļotāji. Ja kāpšanas veidu audzē nenobriedušu sēklu pākstīm, ir nepieciešami mākslīgi balsti, lai atvieglotu ražas novākšanu.

Šķirnes ļoti atšķiras pēc lieluma, formas, krāsas un nenobriedušu pākšu šķiedrainuma vai maiguma. Parasti šķirnes, kas audzētas sausām nobriedušām sēklām, rada pākstis, kas ir pārāk šķiedrveida, lai tās varētu ēst jebkurā attīstības stadijā.

Lielākā daļa ēdamo pupiņu ar pākstīm dod salīdzinoši zemu nobriedušu sēklu ražu vai arī to sēklas ir zemas ēšanas kvalitātes. Sēklu krāsas ir no baltas līdz zaļai, dzeltenai, dzeltenbrūnai, rozā, sarkanai, brūnai un violetai līdz melnai vienkrāsainās krāsās un neskaitāmos kontrastējos rakstos. 

Sēklu formas ir no gandrīz sfēriskas līdz saplacinātām, iegarenām un nieres formas. Pākstis ir dažādu zaļu, dzeltenu, sarkanu un purpursarkanu nokrāsu un apšļakstītas ar sarkanu vai purpursarkanu; pāksts formas svārstās no plakanas līdz apaļai, gludai līdz neregulārai un taisnai līdz asi izliektai; garums svārstās no 75 līdz 200 mm vai vairāk.

Lai labi garšo pupiņu biezzupa!

Šis raksts Pupiņu biezzupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT. Un iepazīsties ar rakstu: “Pavasara zaļumi īstas vitamīnu bumbas”.

Vai zināji?

Arvien vairāk kļūst pieejami pirmie pavasara dārzeņi – kraukšķīgie redīsi, lociņi, spināti un salāti, sparģeļi un zaļie zirnīši.

Mūsdienu medicīnas pamatlicējs Hipokrāts ir rakstījis par uztura ietekmi uz veselību, ka uzturam ir jābūt mūsu zālēm un dabas veltes un zaļumi ir jāēd jo īpaši, stāsta uztura speciāliste. Dārzeņi un zaļumi satur antioksidantus, kas palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, kuri nepārtraukti tiek ražoti mūsu organismā. 

Mūsu ikdiena ir stresa pilna, bieži vien nakts miegam netiek veltīts pietiekams laiks, nereti ēdiens ir nekvalitatīvs un tiek lietoti dažādi ķīmiskie līdzekļi, kas negatīvi ietekmē mūsu organismu. Antioksidanti palīdz cīnīties pret šo nelabvēlīgo faktoru ietekmi uz mūsu organismu.

Antioksidantu klāsts ir plašs, tāpēc nav jāmeklē kāds viens, konkrēts kādā dārzenī vai zaļumā, bet jāēd tie katru dienu, pat vairākas reizes dienā. Ir jāiekļauj uzturā visi košās krāsas zaļumi, saknes un dārzeņi, ogas, augļi un pēc iespējas jāizvēlas bioloģiski audzēta pārtika. 

Uztura speciāliste stāsta, ka teju visos zaļumos un dārzeņos ir līdzīga vitamīnu un minerālvielu koncentrācija – K, C, arī B grupas vitamīni, antioksidanti. Tāpēc ir svarīgi savu ikdienas maltīti papildināt ar šīm dabas veltēm. 

Sākoties sparģeļu laikam, tos iekļaujot savā ēdienkartē, uzņemsim K vitamīnu, šķiedrvielas, antioksidantus, piemēram, glutationu, kas ir ar antikancerogēnām īpašībām un, iespējams, var kavēt vēža šūnu augšanu, skaidro uztura speciāliste.

Savukārt redīsos galvenokārt ir šķiedrvielas, nedaudz B grupas vitamīnu, C vitamīns un antioksidanti. Pavasara redīsi satur daudz ūdens, nelielās devās kāliju, nātriju, dzelzi, fosforu un magniju. Redīsi ir pieskaitāmi krustziežu dzimtas augiem – tas nozīmē, ka tie satur arī nelielos daudzumos sulforafānu un indolus, kas tiek pētīti neinfekciju slimību profilaksei, kā arī luteīnu un citus antioksidantus.

Lai labi garšo pavasara dārzeņu zupa!

Šis raksts Pavasara dārzeņu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāds 19. gadsimta avots liecina, ka mafini varētu būt saistītas ar grieķu maizes maphulu — uz pavarda vai režģa ceptu kūku — vai no senfranču mou-pain ‘mīkstās maizes’, kas, iespējams, ir pārveidota par mufinu. 

Šis vārds pirmo reizi tika atrasts drukātā veidā 1703. gadā, uzrakstīts kā moofin; tam ir neskaidra izcelsme, taču tas, iespējams, ir atvasināts no lejasvācu Muffen, daudzskaitļa vārda Muffe, kas nozīmē “maza kūka”, vai, iespējams, ar kādu saistību ar senfranču valodu. muflets, kas nozīmē ‘mīksts’, kā teikts par maizi. Izteiciens mafins – cilvēks, kas nozīmē smalkmaizīšu ielu pārdevējs, ir apliecināts 1754. gada dzejolī, kurā ir iekļauta rindiņa: “Hark! skarbais mafins vīrs, viņa Kerola plies.

Ķirbis

Saskaņā ar Oksfordas angļu vārdnīcu, angļu vārds ķirbis ir atvasināts no sengrieķu vārda “πέπων romanized pepon”, kas nozīmē ‘melone’. Saskaņā ar šo teoriju šis termins no latīņu vārda peponem un vidējās franču valodas vārda pompon tika pārvērsts par agrīno mūsdienu angļu pompionu, ko 17. gadsimta angļu kolonisti nomainīja uz ķirbi, neilgi pēc tam, kad sastapās ar ķirbjiem, ierodoties tagadējos ziemeļaustrumos. 

Alternatīvs ķirbju atvasinājums ir Masačūsetsas vārds pôhpukun ‘aug apaļš’. Šo terminu, visticamāk, būtu izmantojuši Wampanoag iedzīvotāji (kas runā Masačūsetas Wôpanâak dialektā), iepazīstinot ar ķirbjiem angļu svētceļniekus Plimutas kolonijā, kas atrodas mūsdienu Masačūsetsā. 

Lai labi garšo veselīgie mafini ar ķirbi!

Šis raksts Veselīgie mafini ar ķirbi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne gan aicināja ņemt vērā, ka, bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu.

Vārīti saldie kartupeļi (cepti mizā) sastāv no 76% ūdens, 21% ogļhidrātu, 2% olbaltumvielu un niecīgu tauku saturu. 100 g atsauces daudzumā cepts saldais kartupelis nodrošina 90 kalorijas un bagātīgu saturu (20% vai vairāk no dienas vērtības (DV).  A vitamīna (120% DV), C vitamīna (24% DV), mangāna (24%). DV) un B6 vitamīnu (20% DV). Tas ir mērens dažu B vitamīnu un kālija avots (10-19% DV).

Kvinoja. Taču kvinoja nav graudaugs, bet gan pie balandu dzimtas piederīgā – mums labi pazīstamo nezāļu radiniece, tāpēc to reizēm sauc arī par rīsu balandu. Citi tās radinieki ir bietes un spināti. Kvinojas dzimtene ir Andu kalni – mūsdienu Bolīvija, Čīle, Peru, Kolumbija, kas senos laikos bija inku zemes. Inki esot audzējuši kvinoju jau pirms pieciem gadu tūkstošiem. Vēsturnieki ir izpētījuši, ka jau trīs gadu tūkstošus pirms mūsu ēras bijis ap 250 kvinojas šķirņu.

Salīdzinājumā ar miežiem, kukurūzu un kviešiem kvinoja ir krietni bagātāka ar dzelzi, varu, mangānu un cinku, tajā ir arī vairāk kalcija, magnija un kālija, toties mazāk nātrija. Lai gan nātrijs organismam ir nepieciešams, vairākums cilvēku to šodien uzņem par daudz pārmērīgā sāls un sālītu produktu patēriņa dēļ. Kvinoja nesatur glutēnu, tādēļ to var lietot celiakijas slimnieki. Kvinojā ir vairāk olbaltumvielu nekā graudaugu produktos, to var uzlūkot par pilnvērtīgu olbaltumvielu avotu.

Lai labi garšo biešu, batātes un kvinojas salāti.

Šis raksts Biešu, batātes un kvinojas salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas putras receptes meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

10. oktobrī ir Starptautiskā putras diena. Pasākums tiek organizēts, lai savāktu līdzekļus labdarībai “Mary’s Meals”, kas atrodas Angilā, Skotijā, lai palīdzētu badā nonākušiem bērniem jaunattīstības valstīs. Putras dienas mērķis ir palīdzēt un popularizēt putru kā mūsdienīgu ēdienu un radīt jaunas putras ēšanas tradīcijas.

Saskaņā ar Merriam-Webster vārdnīcu, vārds “putra” tika lietots tikai 17. gadsimtā, bet tiek uzskatīts, ka putrai līdzīgi ēdieni ir gatavoti neolīta laikos, vārot zemē, sasmalcinot vai sasmalcinot graudaugus ūdenī, pienā.

Agrāk daļas Ziemeļeiropas un Krievijas putras bija pamatēdiens. To bieži gatavoja no miežiem, lai gan atkarībā no vietējiem apstākļiem varēja izmantot citus graudus un dzeltenos zirņus.

Putra galvenokārt bija sāļš ēdiens, ar gaļu, sakņaugiem, dārzeņiem un garšaugiem. Putru vārīja lielā metāla katlā virs karstām oglē.

Kamēr raudzētā maize un cepeškrāsnis Eiropā nebija kļuvušas par ierastu lietu, putra bija tipisks ēdiens, ko pasniegt uz galda.

Putra – cik dažāda tā var būt?, lasi bloga rakstā ŠEIT.

Lai labi garšo rīsu putra ar karamelizētiem apelsīniem!

Šis raksts Rīsu putra ar karamelizētiem apelsīniem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Recepte no Vinetas jeb meklē Instagramā @ediensirmanareligija.

Šis raksts Sojas spinātu plācenīši pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas picas receptes meklē ŠEIT. Un kad radās pirmā pica un netikai, vari izlasīt rakstā TE.

Vai zināji?

Ziedkāposts jeb puķkāposts ir dārza kāposta pasuga, kura zieds tiek izmantots uzturā kā dārzenis. Zieds parasti ir baltā krāsā, bet tiek kultivētas arī tādas ziedkāpostu šķirnes, kuru zieds ir zaļā vai violetā krāsā.

Ziedkāposti jeb puķkāposti satur kāliju, magniju, kalciju, fosforu un dzelzi, kā arī B1, B6, B2 un PP vitamīnu. Tajos ir arī vērtīgas aminoskābes, kas palīdz labāk pārstrādāt ziedkāpostus organismā. Tie ir viegli sagremojami, un šo dārzeni uzskata par ļoti diētisku produktu.

Interesanti:

• iedkāpostu dzimtene ir Vidusjūras reģions;
• lielākā ziedkāpostu audzētāja valsts ir Ķīna;
• katrs ziedkāposts var saražot tikai vienu “ziedu”;
• ziedkāposti var būt ne tikai tradicionāli balti, bet, gluži kā ziedi – dažādās krāsās: dzelteni, zaļi un pat koši violeti. Zinātāji teic, ka tieši violetie esot visgaršīgākie.

Ziedkāpostiem ir raksturīga kāda īpatnība – augu zaļā masa, proti, lapas, labi aug 20–25 ºC temperatūrā, bet galviņas briest 12–16 ºC temperatūrā. Tāpēc tieši rudens pusē, kad lapas jau pietiekami izaugušas un naktis kļūst vēsākas, vidējā diennakts temperatūra kļūst optimāla galviņu veidošanai, turklāt tās vairs nav tik ļoti jāsargā no saules kā vasarā. Ziedkāposti īpaši nebaidās no salnām – pat tad, ja galviņas sasalst, ēst tās var tik un tā. Tiesa, ja sasalušo galviņu ir daudz, labāk tās uzglabāt saldētavā, jo pēc atlaišanās tās vairs nebūs derīgas uzglabāšanai.

Lai labi garšo ziedkāpostu pica no @ediensirmanareligija.

Šis raksts Ziedkāpostu pica no @ediensirmanareligija pirmo reizi parādījas Gatavo.com.