Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Risotto

Itāļu rīsu ēdiens, kas vārīts ar buljonu, līdz tas sasniedz krēmīgu konsistenci. Buljonu var iegūt no gaļas, zivīm vai dārzeņiem. Daudzi risoto veidi satur sviestu, sīpolus, baltvīnu un parmezāna sieru. Tas ir viens no visizplatītākajiem rīsu gatavošanas veidiem Itālijā. Safrāns sākotnēji tika izmantots aromātam un tam raksturīgajai dzeltenai krāsai.

Rīsi Itālijas dienvidos ir audzēti gadsimtiem ilgi. No dienvidiem rīsi pamazām virzījās uz ziemeļiem uz Itālijas ziemeļiem, kur Po ielejas purvi bija piemēroti rīsu audzēšanai.

Saskaņā ar leģendu, jauns stikla pūtēja māceklis no Flandrijas Venerandas Fabbrica del Duomo di Milano, kurš izmantoja safrānu kā pigmentu, pievienoja to rīsu ēdienam kāzu mielastā. 

Tiek uzskatīts, ka risotto ir radies ap Lombardiju. Pirmā recepte, ko var identificēt kā risotto, ir datēta ar 1809. gadu. Tajā ietilpst sviestā sautēti rīsi, desiņas, kaulu smadzenes un sīpoli ar buljonu, kam pakāpeniski pievieno safrānu. 1854. gada Trattato di cucina ir recepte ēdienam, kas nosaukts par risotto.

Salvija

Salvija lieliski sader praktiski ar visiem gaļas ēdieniem, bet it sevišķi ar medījumu un malto gaļu. Salvija padara aromātiskus, garšīgākus un vieglāk sagremojamus pākšaugu ēdienus un sevišķi labi piestāv pupiņām. Salvija brīnišķīgi uzlabo tomātu ēdienu garšu. It īpaši ieteicams to pievienot tomātu zupām, mērcēm un sautējumiem.

Kaltētai salvijai piemīt spēcīgāka garša nekā svaigai, tāpēc ēdieniem jāpievieno uzmanīgi. Ja būs par daudz, ēdienam radīsies rūgtena, ziepjaina garša. Tā kā salvija ir bagāta ar dezinficējošām vielām, tā pagarina ēdiena uzglabāšanas laiku.

Trekni ēdieni, kam pievienota salvija, kļūst vieglāk sagremojami.

Īstais salvijas aromāts atraisās tikai vārīšanas un cepšanas laikā, tāpēc lapiņas pievieno ēdienam gatavošanas procesā, reizēm pat sākumā.

Ķirbis

No minerālvielām ķirbī var izcelt kālija, vara un dzelzs daudzumu. Taču visvairāk lielā oga satur beta (β) karotīnu, kas ir zināms kā spēcīgs antioksidants un imunitātes stiprinātājs, tāpēc ķirbi ieteicams lietot uzturā, lai izvairītos no noteikta veida onkoloģiskajām un sirds un asinsvadu slimībām. Jo oranžāks ir ķirbja mīkstums, jo tas satur vairāk antioksidantu un, tātad, ir vērtīgāks. Apēdot 200 gramus ķirbja dienā, var uzņemt 20 procentus no C vitamīna dienas devas, 10 procentus no nepieciešamā E vitamīna, kālija un magnēzija daudzuma, kā arī vismaz piecus procentus nepieciešamā B6 vitamīna, folijskābes, dzelzs, magnija un fosfora. Ķirbis satur 90 procentu ūdens un gandrīz nemaz nesatur taukus, tāpēc to izmanto dažādās diētās un iesaka sirds slimniekiem. Tā kā ķirbī ir daudz šķiedrvielu, tas uzlabo gremošanu.

Lai labi garšo vegānu ķirbju risotto ar kraukšķīgo salviju!

Šis raksts Vegānu ķirbju risotto ar kraukšķīgo salviju pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes, kur izmantot avokado, skaties ŠEIT

Vai zināji?

• Hasa ir vispopulārākā avokado šķirne. Nosaukta Rūdolfa Hasa vārdā, kurš to pirmo reizi kultivēja 20. gs. divdesmitajos gados. Tā ir visplašāk patērētā avokado šķirne pasaulē. Tās krēmīgā tekstūra un bagātīgā garša padara to par iecienītu avokado cienītāju vidū.
• Avokado ir dabīgs saules aizsargkrēms. Lai gan avokado, iespējams, pilnībā neaizstāj jūsu saules aizsargkrēmu, tie nodrošina zināmu dabisku aizsardzību pret sauli. Avokado eļļa satur antioksidantus un vitamīnus, kas var palīdzēt aizsargāt ādu no kaitīgajiem UV stariem. Turklāt avokado esošie veselīgie tauki var barot un mitrināt ādu, saglabājot to elastīgu un mirdzošu.
• Avokado nogatavojas ātrāk nekā citi augļi. Ja steidzaties baudīt pilnīgi nogatavojušos avokado, lūk, padoms: uzglabājiet to kopā ar citiem augļiem. Avokado izdala etilēna gāzi, dabisku nogatavošanās vielu, kas paātrina nogatavošanās procesu. Novietojot avokado blakus banāniem, āboliem vai kivi, šo augļu izdalītā etilēna gāze paātrinās avokado nogatavošanos.
• Majonēze ir franču virtuves nosaukums, kas, šķiet, pirmo reizi parādījās 1806. gadā. Laika gaitā izvirzītās hipotēzes par majonēzes izcelsmi ir bijušas daudzas un pretrunīgas. Tomēr lielākā daļa hipotēžu ir vienisprātis par mērces Mahón ģeogrāfisko izcelsmi Menorkā, Spānijā. Citas teorijas daži autori ir noraidījuši kā zināmā mērā retrospektīvu izgudrojumu, kura mērķis ir piedēvēt mērces izgudrojumam Francijas dienvidrietumos, lai gan, visticamāk, tās izcelsme meklējama Menorkas ostas pilsētā.

Lai labi garšo avokado majonēze!

Šis raksts Avokado majonēze pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas vegānu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lēcām piemērotas garšvielas ir ķiploki, timiāns, majorāns, salvija, lauru lapas, pipari, piparmētra, čili, ingvers, ķimenes.
Vāroties sarkanīgā krāsa pārvēršas dzeltenīgā tonī. Tās piemērotas biezeņiem, biezzupām un biezputrām.

Lēcas ir viengadīgs pākšaugs ar ļoti augstu olbaltumvielu saturu, tādēļ ir būtisks produkts veģetāriešu uzturā. Tās arī bagātas ar šķiedrvielām, B1 vitamīnu un neaizstājamām aminoskābēm, ir vairāku minerālvielu (dzelzs, fosfora, cinka) avots. Lēcas ir noderīgas, ja moka gremošanas traucējumi, tās normalizē cukura līmeni asinīs. Šis pākšaugs var būt pelēkbrūnā, olīvzaļā, sarkanīgi oranžā vai dzeltenīgā tonī.

Atšķirībā no zirņiem un pupām šie pākšaugi nav jāmērcē un stundām ilgi jāvāra. Pagatavošanas laiks – no 10 līdz 45 minūtēm atkarībā no lēcu šķirnes, izmēra un tā, vai pākšaugam noņemta miziņa. Sarkanajām lēcām tās nav, tāpēc jāvāra tikai 10 minūtes. Zaļās jāvāra 30, savukārt pelēkbrūnās 40 minūtes, un tās tomēr iepriekš būtu jāmērcē.

Nomazgātas lēcas liek verdošā ūdenī un vāra uz nelielas uguns, ik pa laikam apmaisot. Sāls jāpievieno tikai gatavošanas beigās.

Lēcas tika pieradinātas Tuvo Austrumu auglīgajā pusmēness un pēc tam izplatījās Eiropā un Ziemeļāfrikā un Indogangetikas līdzenumā. Mājas “Lens culinaris”, kā arī tās savvaļas priekšteča “L. culinaris ssp.” primārais daudzveidības centrs tiek uzskatīts par Tuvajiem Austrumiem. Vecākās zināmās karbonizētās lēcu atliekas no Grieķijas Franči alas ir datētas ar 11 000 gadu pirms mūsu ēras. Arheobotāniskos izrakumos karbonizētas lēcu sēklu atliekas ir atrastas no plaši izkliedētām vietām, piemēram, Tell Ramad Sīrijā (6250–5950 BC), Aceramic Beidha Jordānijā, Hacilar Turcijā (5800–5000 BC), Tepe Sabz (Ita. Tepe Sabz) un 050 BC. Argissa-Magula Tessaly Grieķijā (6000.–5000.g.pmē.), līdzās citām vietām.

Lai labi garšo sarkano lēcu biezenis!

Šis raksts Sarkano lēcu biezenis pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes, kur izmantot avokado, skaties ŠEIT

Vai zināji?

• Avokado” nebija tā sākotnējais nosaukums. Vārds “avokado” patiesībā cēlies no spāņu vārda “aguacate”, kas savukārt ir atvasināts no nahuatlu vārda “ahuacatl”. Nahuatlu tauta, kas ir Meksikas pamatiedzīvotāji, bija pirmie, kas kultivēja avokado pirms vairāk nekā 10 000 gadiem. Viņi uzskatīja avokado par svētu augli, un pat tika uzskatīts, ka tam piemīt afrodiziaka īpašības.
• Avokado var palīdzēt pazemināt holesterīna līmeni. Avokado ir bagāti ar mononepiesātinātajiem taukiem, kas tiek uzskatīti par veselīgiem taukiem, kuri var palīdzēt samazināt sliktā holesterīna (ZBL) līmeni organismā. Turklāt avokado ir labs šķiedrvielu avots, kas var vēl vairāk veicināt veselīga holesterīna līmeņa uzturēšanu.
• Avokado var augt kokā pat astoņpadsmit mēnešus un nogatavojas, tiklīdz tie ir noņemti no zara. Tie sāk nogatavoties, kad tos novāc un noņem no zara. Tāpēc veikalā bieži var atrast cietus avokado, un paiet dažas dienas, līdz tie kļūst mīksti un gatavi ēšanai.
• Lai gan dažādās Tuvo Austrumu daļās pastāv vairākas dažādas teorijas un apgalvojumi par humusa izcelsmi, pierādījumi nav pietiekami, lai noteiktu precīzu humusa izgudrošanas vietu vai laiku. Tā pamatsastāvdaļas — turku zirņi, sezama sēklas, citrons un ķiploki — Ēģiptē un Levantē tiek kombinētas un ēstas jau gadsimtiem ilgi. Lai gan reģionālās populācijas plaši ēda turku zirņus un bieži gatavoja tos sautējumos un citos karstos ēdienos, biezenī sablendēti turku zirņi, ko ēda aukstus ar tahini, nav minēti ierakstos pirms Abasīdu kalifāta Ēģiptē un Levantē.

Lai labi garšo Avokado humuss!

Šis raksts Avokado humuss pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no pupiņām, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

• Daudz šķiedrvielu: pupiņas ir lielisks šķiedrvielu avots, kas uzlabo gremošanu, stimulē zarnu darbību, kā arī veicina labvēlīgo baktēriju veidošanos.
• Svara kontrole: augstais šķiedrvielu saturs pupiņās var palīdzēt kontrolēt apetīti un veicināt sāta sajūtu, tādējādi palīdzot kontrolēt svaru.
• Stabilizē cukura līmeni asinīs: pupiņās esošās šķiedras un kompleksie ogļhidrāti var palīdzēt regulēt cukura līmeni asinīs.
• Sirds veselība: pupiņās ir maz piesātināto tauku un holesterīna, kas veicina sirds veselību un samazina sirds un asinsvadu slimību risku.
• Samazināts insulta risks: regulāra pupiņu lietošana ir saistīta ar samazinātu insulta risku, jo tās pozitīvi ietekmē asinsspiedienu un holesterīna līmeni.
• Antioksidanti: pupiņās ir antioksidanti, kas palīdz aizsargāt šūnas no brīvo radikāļu radītajiem bojājumiem.
• Vēža profilakse: pupiņās esošie antioksidanti un savienojumi var palīdzēt samazināt noteiktu vēža veidu, piemēram, kolorektālā un krūts vēža, risku.
• Kaulu veselība: dažu veidu pupiņas ir sevišķi bagātas ar minerālvielām, piemēram, kalciju, magniju un fosforu, kas veicina kaulu veselību.
• Olbaltumvielu avots: pupiņas ir labs augu izcelsmes olbaltumvielu avots, padarot tās sevišķi vērtīgas veģetāriešiem un vegāniem.
• Muskuļu veselība: olbaltumvielas pupiņās veicina arī muskuļu atjaunošanos, augšanu un vispārējo to veselību

…

• Samazināts zema blīvuma holesterīns: šķīstošās šķiedrvielas as pupiņās palīdz pazemināt zema blīvuma (sliktā) holesterīna līmeni, samazinot sirds slimību risku.
• Veselīgie tauki: pupiņas satur veselīgos taukus, kas veicina smadzeņu veselību un hormonu ražošanu.
• Enerģijas ražošana: pupiņās esošie ogļhidrāti nodrošina organismam pastāvīgu enerģijas avotu.
• Dzelzs avots: dažu veidu pupiņas ir sevišķi bagātas ar dzelzi, kas ir būtiski skābekļa transportēšanai un anēmijas profilaksei.
• Folāts: pupiņas satur folātu – B vitamīnu, kas ir svarīgs šūnu dalīšanai un veselīgai nervu sistēmai.
• K vitamīns: dažu veidu pupiņās ir daudz K vitamīna, kam ir izšķirīga nozīme asinsrecē un kaulu veselībā.
• Redzes veselība: pupiņas satur tādas barības vielas kā luteīns un zeaksantīns, kas veicina acu veselību un samazina makulas deģenerācijas risku.
• Kolagēna ražošana: C vitamīns, kas dažās pupiņās ir visai daudz, atbalsta kolagēna ražošanu veselīgai ādai, locītavām un audiem.
• Iekaisuma mazināšana: pupiņās esošajiem fitoelementiem piemīt pretiekaisuma īpašības, kas palīdz novērst hroniskas slimības.
• Veselīga grūtniecība: pupiņas nodrošina būtiskas uzturvielas, piemēram, folātus, dzelzi un olbaltumvielas, kas ir svarīgas veselīgai grūtniecībai.

…

• Imūnsistēmas atbalsts: cinks un antioksidanti pupiņās atbalsta imūnsistēmas darbību.
• Smadzeņu veselība: uzturvielas, piemēram, folāts un antioksidanti, veicina kognitīvo veselību un var samazināt neirodeģeneratīvo slimību risku.
• Hormonu regulēšana: pupiņās esošie kompleksie ogļhidrāti var palīdzēt veicināt hormonālo līdzsvaru.
• Detoksikācija: pupiņās ir sēru saturoši savienojumi, kas atbalsta detoksikācijas procesus organismā.
• Matu un nagu veselība: uzturvielas pupiņās veicina matu un nagu veselību.
• Samazināts diabēta risks: pupiņu zemais glikēmiskais indekss var palīdzēt stabilizēt cukura līmeni asinīs un samazināt 2. tipa diabēta risku.
• Elpošanas orgānu veselība: magnijs pupiņās stimulē plaušu darbību un var samazināt astmas risku.
• Samazināts asinsspiediens: pupiņās esošais kālijs var palīdzēt pazemināt asinsspiedienu un samazināt hipertensijas risku.
• Brūču dzīšana: uzturvielas, piemēram, cinks un olbaltumvielas, palīdz brūču dzīšanai un audu atjaunošanai.
• Aknu veselība: pupiņās esošās šķiedrvielas un antioksidanti veicina aknu veselību un detoksikāciju.
• Prettrauksmes iedarbība: magnijs un B grupas vitamīni pupiņās veicina nomierinātu nervu sistēmu, mazinot trauksmi.
• Vairogdziedzera veselība: dažu veidu pupiņās visai daudz esošais selēns veicina veselīgu vairogdziedzera darbību.
• Alerģijas profilakse: agrīna pākšaugu, piemēram, pupiņu, ieviešana bērnu ēdienkartē var samazināt alerģiju attīstības risku.
• Locītavu veselība: pupiņu pretiekaisuma īpašības var stimulēt locītavu veselību un samazināt artrīta risku.
• Mangāna avots: pupiņas ir labs mangāna avots, kas stimulē enzīmu darbību un kaulu veselību.
• Samazināts žultsakmeņu risks: regulāra pupiņu lietošana var samazināt žultsakmeņu attīstības risku.

Pupiņu sautējums, kas vēl tajā labs?

• Stresa pārvaldība: B vitamīni pupiņās ir nozīmīgi stresa pārvaldībā un veselīgā nervu sistēmā.
• Ādas veselība: uzturvielas, piemēram, cinks un antioksidanti, veicina veselīgu ādu.
• Līdzsvarots holesterīna līmenis: regulāra pupiņu lietošana var palīdzēt uzturēt līdzsvarotu holesterīna līmeni.
• Augšana un attīstība: pupiņu daudzveidīgais uzturvielu sastāvs ir būtisks vispārējai bērnu attīstībai.
• Dzīves ilgums: antioksidantu, barības vielu un šķiedrvielu kombinācija pupiņās var veicināt ilgu mūžu un labsajūtu.
• Asinsvadu veselība: pupiņas satur savienojumus, kas veicina asinsvadu veselību, uzlabo asinsriti un samazina sirds un asinsvadu problēmu risku.
• Uzlabots garastāvoklis: uzturvielas, piemēram, folāts un magnijs, pupiņās var pozitīvi ietekmēt garastāvokli un garīgo labsajūtu.
• Samazināts aizcietējuma risks: pupiņās esošās šķiedrvielas veicina regulāru zarnu kustību un novērš aizcietējumus.
• Kolagēna veidošanās: pupiņās esošais mangāns ir būtisks kolagēna veidošanai, veicinot ādas elastību un brūču dzīšanu.
• Acu veselība: karotinoīdi pupiņās, piemēram, bēta karotīns, veicina acu veselību un var samazināt kataraktas risku.
• Tiamīna avots: pupiņas ir labs tiamīna (B1 vitamīna) avots, kas ir svarīgs enerģijas metabolismam un nervu darbībai.
• Sirds un asinsvadu veselība: uzturvielas, piemēram, kālijs un magnijs, veicina vispārējo sirds un asinsvadu veselību un pareizu sirds darbību.
• Samazināts osteoporozes risks: pupiņās esošās minerālvielas palīdz uzturēt kaulu blīvumu un samazina osteoporozes risku.
• Uzlabota zobu veselība: pupiņās esošais fosfors veicina stiprus zobus un zobu veselību.
• Auglība: uzturvielas, piemēram, cinks un folāts, pupiņās veicina reproduktīvo veselību un auglību.

Lai labi garšu pupiņu sautējums!

Šis raksts Pupiņu sautējums pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Beyond maltā gaļa ar melnajiem spageti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas sparģeļu receptes meklē ŠEIT. Bet, kas vispār ir sparģelis, vari izlasīt bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Sparģeļi ir lielisks šķiedrvielu avots, bez holesterīna un ar zemu kaloriju un tauku saturu. Starp dārzeņos atrodamajiem mikroelementiem, tas visvairāk satur K vitamīnu un B9 vitamīnu (folātus). No tā var arī iegūt  ikdienas ieteicamos A, C un E vitamīnus, kā arī fosforu, kāliju un olbaltumvielas.

Sparģeļu ēšanai ir daudz papildu priekšrocību. Tas var palīdzēt pazemināt asinsspiedienu, palīdzēt gremošanai un acu veselībai. Tomēr kā jau ar jebkuru produktu, ar to nevajadzētu pārforsēt un lietot mēreni.

Sparģeļi ir ne tikai zaļi. Lai gan zaļie sparģeļi ir visizplatītākā šķirne, sparģeļi var būt arī balti vai purpursarkani. Baltos sparģeļus audzē pazemē, lai tie netiktu pakļauti saules gaismai, kas sparģeļiem piešķir zaļo krāsu. Violetie sparģeļi savu krāsu iegūst no antocianīniem, kas ir antioksidanti, kas atrodami arī mellenēs un sarkanajos kāpostos.

Tofu ir sojas biezpiens vai siers. Tā gatavošana patiesi ir līdzīga piena produktu fermentēšanai, proti, raudzēšanai. Vienkāršoti – izmērcētas sojas pupiņas samaļ, pievienojot ūdeni, uzvāra un izkāš.

Tofu ir dažādas cietības pakāpes, nereti to bagātina ar kalciju. Cietajā tofu, ko Japānā sauc par momendofu jeb kokvilnas tofu (kokvilnas marles nospieduma dēļ), ir vairāk proteīnu, tauku un kalcija nekā citos tofu veidos, tāpēc tas ir piemērotāks cepšanai. Mīkstais kinugoshi jeb zīda tofu ir ar krēmveidīgu tekstūru, piemērotāks zupām (tradicionāli tas ir miso zupas sastāvā) un pudiņiem. Japānā zīda tofu ēd arī ar karoti, pievienojot nedaudz sojas mērces vai cukura.

Kāpēc to vajadzētu iekļaut ikdienas provīzijā? Tofu ir bagātīgs proteīna avots, turklāt vieglāk sagremojams nekā neapstrādātās pupas (tāpēc tas ir tradicionāls veģetāriešu un vegānu produkts), tajā ir daudz B grupas vitamīnu, dzelzs un kalcija, un, galvenais, neveicina holesterīna rašanos.

Lai labi garšo tofu kukurūzas un sparģeļu salāti!

Šis raksts Tofu kukurūzas un sparģeļu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Cukīni sojas mērcē ar rīsu nūdelēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Burkānlasis pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Musli: vitamīnu deva pirmo reizi parādījas Gatavo.com.