Vecrīgas kūkas atrodamas visu Latvijas novadu kafejnīcās un lielveikalu stendos, bet ar šādu nosaukumu tās pirmo reizi sāka cept Rīgā konditorejā “Vecrīga”, visticamāk, pagājušā gadsimta sešdesmito beigās vai septiņdesmito sākumā, ja pieņemam, ka receptes reģistrācijai un iekļaušanai profesionālajā krājumā bija jāiziet gari birokrātijas ceļi, reizēm tas aizņēma pat trīs gadus.

Leģendārais meistars Jānis Ozoliņš ir vadījis kafejnīcu “Vecrīga” daudzu gadu garumā. 1971. gadā, kad Vecrīgas kūkas recepte tika reģistrēta. Stāstu par kūciņu vēsturi no tēva mums laipni nodeva Vairis Ozoliņš, Jāņa Ozoliņa dēls,. Vairis minēja, ka plaucētās mīklas vēja kūkas jeb vēja pūšļus ar putukrējuma pildījumu Latvijā cepa jau pirmskara laikā, recepte pārņemta no vācu meistariem, tāpēc diez vai būtu pareizi to uzskatīt par kādu ģeniālu latviešu konditoru izgudrojumu. Turklāt plaucētās mīklas kūkas ir ceptas jau kopš 16. gadsimta, kad tādu mīklu sācis gatavot itāļu konditors Pantarelli vai Pantanelli, kurš strādāja pie vēlākās Francijas imperatores Katrīnas Mediči (1519-1589). Viņa bija izslavēta gardēde un pēc precībām no Itālijas uz Franciju devās, ņemot līdzi savus galma pavārus, konditorus, saldējuma meistarus, virtuves ierīces, piederumus un, protams, receptes. Vēja kūkas jeb Vecrīgas.

…

Vēlāk, 18. gadsimtā, plaucētās mīklas recepti pilnveidoja un noslīpēja franču konditors Žans Avīss, slavenā Antuāna Karēma skolotājs. Franču konditori dāvājuši pasaulei tādas lieliskas plaucētās mīklas kūkas kā religieuses, croquembouche, gougères, gâteau St. Honoré , gâteau Paris–Brest. Saldu vai sāļu, pildītu ar krēmu vai saldējumu, pārlietu ar šokolādi, karameli vai glazūru. Līdzīgi plaucēto mīklu mēs gatavojam arī šodien, kad cepam eklērus, profitroļus, siera bumbiņas vai arī Vecrīgas. Plaucētās mīklas kūkas īpašas ar to, ka cepoties tām izpūšas tukšs vidus, saglabājot stigru čauliņu, tāpēc tās īpaši labi piemērotas pildīšanai.

Bet kūkas recepti ar nosaukumu “Vecrīga” kā savu kvalifikācijas darbu izstrādājis konditors Ilmārs Uldis Cīrulis (1927–1985) kopā ar konditoru Vilhelmu Pīrāgu (1907–1986). Abi konditori–meistari pirms padomju laika strādājuši arī slavenajā “Ch. Jürgenson–Otto Schwarz” kafejnīcā.