Ja man prasa, kuru ēdienu gatavoju ar prieku, un viegli gatavojams, parasti saku pildītā paprika un kabacis. Abus dārzeņus, principā, pildu ar vienu un to pašu. 

Ko vēl pagatavot no kabača, meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kā izrādās, kotlete ir franču virtuves ēdiens, ko parasti cep no maltas vai kapātas gaļas, zivīm un dārzeņiem. Sākotnēji tika pasniegtas ar kauliņu gaļas gabalā, lai kotleti būtu ērtāk paņemt rokā. Kad izgudroja nazi un dakšiņu, kotletes ieguva mūsdienu izskatu.

Carienes Elizabetes Petrovnas laikā jaunie pavāri no Krievijas Impērijas tika sūtīti uz Franciju apgūt franču pavārmākslu. Vairākas receptes no Francijas tika atvestas uz Krievijas Impēriju, kur vēlāk radās Kijevas kotletes, Požarska kotletes un citi kotletes atvasinājumi.

…

Cukīni un kabacis ir viena un tā paša auga auglis. Cukīni nav īpaša ķirbjaugu suga, bet drīzāk dārzeņķirbja augļa noteikts attīstības brīdis. Par cukīni ir pieņemts uzskatīt kabaču augļus, kas ir līdz 450 g smagi, ar maigu, plānu mizu, neatkarīgi no to formas un krāsas. To sēklas ir aizmetušās, bet nav nogatavojušās.

Šīs vārds ir cēlies no itāļu valodas, kurā ķirbis ir zuccha, bet mazais vēl neizaugušais ķirbis (vai kabacis) zucchini. Juceklis ar vārdiem kabacis un cukīni ir radies tādēļ, ka Itālijā audzē un plaši eksportē tumši zaļos kabačus, un tie sarunu valodā iedēvēti par cukīni, savukārt Latvijā vēsturiski audzētas šķirnes ar baltu mizu (tās radušās Tuvajos Austrumos, bet pie mums nonākušas caur Krieviju). Kabača vai cukīni uzturvielas un receptes.

Arī pašlaik Latvijā cilvēki vēl joprojām biežāk izvēlas kabačus ar gaiši zaļu mizu, kaut gan nu jau arvien vairāk audzē arī tumši zaļos un dzeltenos.

Lai labi garšo kabača kotletes ar malto gaļu!

Šis raksts Kabača kotletes ar malto gaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Laika gaitā izvirzītas hipotēzes par majonēzes izcelsmi. Tomēr lielākā daļa hipotēžu sakrīt par mērces Mahón ģeogrāfisko izcelsmi Menorkā, Spānijā. Citas teorijas daži autori ir noraidījuši kā zināmā mērā retrospektīvu izgudrojumu, kura mērķis ir atzīt mērci kā Francijas dienvidrietumu izgudrojumu, lai gan, visticamāk, tās izcelsme meklējama ostas pilsētā Menorkā.

Pēc Emīla Litrē teiktā, majonēze varētu būt nākusi no Mahonas, Menorkas galvaspilsētas Baleāru salās, Spānijā, ko tolaik okupēja briti un pēc tam 1756. gadā iekaroja hercogs de Rišeljē. Viņa pavārs būtu viņam uzdāvinājis šo mērci , ko sauc par “mahonēzi”, kas pagatavota no vienīgajām divām sastāvdaļām, kas viņam bija: olu un eļļu. Tomēr šo mērci sāka aprakstīt nedaudz pirms šī notikuma, kamēr Francijā un Spānijā pastāvēja vairākas līdzīgu mērču versijas.

18. gadsimta sākumā Vincentam La Šapelam radās ideja iekļaut “velouté”, kuras pamatā ir roux, miltu un tauku maisījums. 1742. gadā Fransuā Marins izdevumā Suite des Dons de Comus publicēja recepti ar nosaukumu “Beurre de Provence”, kas satur ūdenī vārītas ķiploka daiviņas, kas sasmalcinātas ar sāli, pipariem, kaperiem un anšoviem, pēc tam sajauktas ar eļļu. Šī recepte ir arī tuva majonēzē, olas dzeltenums klāt parādījās vēlāk.

Lai labi garšo mājās gatavota majonēze!

Šis raksts Mājās gatavota majonēze pirmo reizi parādījas Gatavo.com.