Mēdz teikt, ka šokolāde rada laimi un vieno mīlestībā. Tāpēc domāju, ka šī recepte ir ideāla Valentīndienai.

Citas deserta receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Šokolādes sastāvā ir daudz ogļhidrātu. Tajā ir arī dzelzs, kalcijs, magnijs, A, B1, C, D, E vitamīni, kā arī nedaudz fenetilamīna, teobromīna un kofeīna.

Šokolāde, tāpat kā kakaokoki, cēlusies no Centrālās un Dienvidamerikas. Maiji un acteki izsenis izmantojuši samaltas un grauzdētas kakaokoka augļu sēklas (kakao pupiņas) dzērienu gatavošanai. Vārds „šokolāde” cēlies no acteku vārda xocolātl (‘rūgtais ūdens’), ar ko acteki apzīmēja kakao dzērienu.

Eiropā šokolāde tika ievesta pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem un aristokrātu aprindās īpašu popularitāti ieguva 17. un 18. gadsimtā. Lielās cenas dēļ parastie iedzīvotāji šokolādi tolaik atļauties nevarēja. Eiropas klimatiskie apstākļi kakaokoku audzēšanai bija nepiemēroti, tāpēc izejvielas bija jāieved no citām valstīm. Mūsdienās visvairāk kakaokoku pupiņas tiek iegūtas Rietumāfrikā.

Jautri un aizraujoši fakti par šokolādi: 

1. Pirmā šokolādes tāfelīte tika izveidota 1847. gadā.
2. Šokolādes kušanas temperatūra ir tieši zem cilvēka ķermeņa temperatūras.
3. Ir trīs galvenie kakao pupiņu veidi: Criollo, Forastero un Trinitario.
4. Šveicē ir lielākais šokolādes patēriņš uz vienu iedzīvotāju.
5. Pasaulē lielākā šokolādes tāfelīte svēra vairāk nekā 12 000 kg.
6. Šokolādes smarža var palīdzēt atpūsties un mazināt stresu.
7. Šokolāde vispirms tika patērēta kā dzēriens.
8. Šokolādes cepumu izgudrošana notika nejauši.
9. Tumšā šokolāde dod labumu veselībai.
10. Šokolāde var būt kaitīga suņiem un kaķiem.
11. Šokolādes industrijas vērtība pārsniedz 100 miljardus dolāru.
12. Kakao koki var dzīvot līdz 100 gadiem.
13. Šokolādei ir sena saistība ar mīlestību un romantiku.
14. Šokolāde kādreiz tika uzskatīta par luksusa preci.
15. Napoleons Bonaparts bija šokolādes cienītājs.
16. Šokolāde tika iekļauta Otrā pasaules kara karavīru uzturā.

Lai labi garšo bezmiltu šokolādes kūka!

Šis raksts Bezmiltu šokolādes kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Pienā kūstošas šokolādes bumbas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Veselīgie twix batoniņi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Mājās gatavota karstā šokolāde pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Šokolādes konfektes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas ātrās un desertu receptes meklē ŠEIT.

Zinu, ka par mikroviļņu krāsni dalās domas. Ir uzskats, ka tā ir kaitīga veselībai, tās mikro viļņu dēļ. Es par to nespriedīšu, bet tā man palīdz ikdienas gaitās. Nelietoju to daudz, bet citu reizi, es nezinu ko bez tās būtu darījusi. Banānu šokolādes kūka mikroviļņu krāsnī.

Par mikroviļņu krāsni
1945. gadā lieljaudas mikroviļņu stara sildošo efektu nejauši atklāja Pērsijs Spensers, amerikāņu autodidakts inženieris no Houlendas, Meinas štatā. Tajā laikā viņš, strādājot uzņēmumā Raytheon. Pamanīja, ka mikroviļņi no aktīvā radara, pie kura viņš strādāja, sāka izkausēt Gudbara kunga konfekšu batoniņu, kas viņam bija kabatā. Pirmais ēdiens, kas tika apzināti gatavots ar Spensera mikroviļņu krāsni, bija popkorns, bet otrais bija ola, kas eksplodēja vienam no eksperimenta dalībniekiem.

Lai pārbaudītu savu atradumu, Spensers izveidoja augsta blīvuma elektromagnētisko lauku, ievadot mikroviļņu jaudu no magnetrona metāla kastē, no kuras tam nebija iespējas izkļūt. Kad ēdiens tika ievietots kastē ar mikroviļņu enerģiju, ēdiena temperatūra strauji paaugstinājās. 1945. gada 8. oktobrī Raytheon iesniedza ASV patenta pieteikumu par Spensera mikroviļņu gatavošanas procesu, un drīz vien Bostonas restorānā testēšanai tika ievietota cepeškrāsns, kas sildīja pārtiku, izmantojot mikroviļņu enerģiju no magnetrona.

Šis raksts Banānu šokolādes kūka mikroviļņu krāsnī pirmo reizi parādījas Gatavo.com.