Vai zināji?

Cietes graudu analīzes uz 30 000 gadus veciem slīpēšanas instrumentiem liecina, ka akmens laikmeta pavāri gatavoja miltus no sārņiem un papardēm, kas, pēc pētnieku domām, tika sajaukti ar ūdeni un cepti uz karstas, iespējams, ietaukotas klints. Rezultāts, iespējams, bija vairāk līdzīgs karstmaizītei, taču ideja bija tāda pati: plakana kūka, kas izgatavota no mīklas un cepta.

Kad pirms 5300 gadiem Oci Ledusvīrs devās savā pēdējā pārgājienā, šķiet, ka pankūkas — vai vismaz kaut kas līdzīgs pankūkām — bija ierasts uztura elements. Oci, kura mirstīgās atliekas tika atklātas akmeņainā gravā Itālijas Alpos 1991. gadā, sniedza mums daudz informācijas par to, ko ēda neolīta iedzīvotājs. Viņa pēdējās ēdienreizēs kopā ar staltbriežu un mežāzi bija malti einkorn kvieši. Ogļu gabaliņi, ko viņš patērēja kopā ar to, liek domāt, ka tā bija pankūkas formā, kas pagatavota uz atklātas uguns.

Neatkarīgi no pirmās pankūkas vecuma, tā nepārprotami ir sena ēdiena forma. Par ko liecina tās visuresamība kultūras tradīcijās visā pasaulē. Senie grieķi un romieši ēda pankūkas, saldinātas ar medu. Elizabetes iedzīvotāji tās ēda ar garšvielām, rožūdeni, šeriju un āboliem. Tradicionāli tos daudzumā ēda Kapu otrdienā vai Pankūku dienā, kas ir mielošanās un ballīšu diena pirms gavēņa sākuma. Pankūkas bija labs veids, kā iztērēt drīzumā aizliegto ātrbojīgo produktu, piemēram, olu, pienu un sviestu.

Tomēr visas plašās pankūku saimes noteicošā īpašība — no krepa līdz režģa kūkai, blini, bannock un ne tikai — ir plakanums. Saskaņā ar Oksfordas angļu vārdnīcu “plakana kā pankūka” ir bijusi iecienīta frāze vismaz kopš 1611. gada.

Lai labi garšo sirds formas pankūkas!

Šis raksts Sirds formas pankūkas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.