Citas receptes ar rīsiem meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Rīsi ir sens austrumu tautu kultūraugs. Tā sēju, stādīšanu un novākšanu vienmēr pavadīja kulta rituāli. Ūdens un siltums ir tie elementi, kuros rīsa grauds var dīgt. Ar rīsa diētu cilvēkā tiek rosināta šķidruma regulācija. Pateicoties rīsa sakarībai ar ūdeni un ar siltumu, tas dziļi iesaistās vielu maiņas norisēs un spēcina cilvēka gribu.

Rīsi satur ļoti maz tauku, olbaltumvielu un šķiedrvielu, kas palīdz pret pārēšanos un bieži tas tiek ieteikts kā diētisks produkts.

Rīsi satur daudz minerālvielas un B grupas vitamīnus un veicina holesterīna samazināšanos organismā. Visbiežāk lieto diētiskajos ēdienos.

Brūnie rīsi. Āzijā brūnos rīsus uzturā parasti lieto bērni un gados vecāki cilvēki, bet Eiropā un Amerikā tos iecienījuši veselīga uztura piekritēji. Tie ir gaiši brūnā krāsā un ir veselīgāki nekā baltie rīsi, jo apstrādes laikā apvalkā tiek saglabātas vērtīgās uzturvielas. Tomēr derīguma termiņš brūnajiem rīsiem ir īsāks nekā baltajiem.

Baltie rīsi. Šiem rīsiem tiek veikts pilns apstrādes cikls. Te parasti ir gludi un līdzeni, raksturīgā baltā krāsā un dzidri, tomēr daži graudi var būt mazāk caurspīdīgi, jo satur sīkus gaisa burbulīšus. Balti rīsi satur mazāk vitamīnus un minerālvielas nekā brūnie un tvaicētie rīsi, tomēr tieši baltie ir pasaulē vispopulārākie rīsi. Balto rīsu pagatavošanas laiks ir 10 – 15 minūtes, bet gataviem rīsu ēdieniem piemīt lieliska garša un elegants izskats.

Interesanti fakti par rīsiem

1. ​​Lielais Ķīnas mūris tiek turēts kopā ar lipīgajiem rīsiem. Ja kādreiz esat mēģinājis no katla dibena noņemt sacepušos rīsus, jūs zināt, cik spēcīgi tie var būt. Kamēr Lielais mūris tika būvēts Mingu dinastijas laikā 15. un 16. gadsimtā, strādnieki izmantoja putru, kas pagatavota no rīsiem un kalcija karbonāta kā javu, lai noturētu kopā sienas akmeņus.
2. Rīsi der gadiem ilgi – ja vien tie nav brūni. Nevārīti baltie rīsi saglabāsies svaigi un ēdami jebkur no 10 līdz 30 gadiem (atkarībā no tā, kā tie tiek uzglabāti). Bet termiski neapstrādātu brūno rīsu glabāšanas laiks ir tikai trīs līdz seši mēneši, jo kliju pārklājums oksidēsies.
3. Savvaļas rīsi nav rīsi. Savvaļas rīsi ir tāls radinieks visiem citiem rīsiem, ko parasti ēd mūsdienās, no kuriem lielākā daļa pieder Oryza sativa ģimenei. Tā vietā savvaļas rīsi ir daļa no Zizania ģints. Tie ir graudi, kas novākti no Ziemeļamerikā un Ķīnā audzētām purva zālēm.
4. Visi baltie rīsi sākas brūnā krāsā. Labi, jūs, iespējams, zināt šo, bet tas ir svarīgi. Baltie rīsi ir tikai brūnie rīsi, kas ir atbrīvoti no ārējā kliju slāņa un pulēti.

…

1. Rīsus audzē visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Rīsi ir pielāgojami, viegli audzējami, un tiem ir ļoti augsta raža, kas padara tos par lielisku kultūru audzēšanai jebkur un lielai populācijai. Tikai viena rīsu sēkla radīs vairāk nekā 3000 graudu.
2. Amerikāņi katru gadu apēd vairāk nekā 26 mārciņas rīsu. Tas varētu šķist daudz, bet tas nav nekas, salīdzinot ar pārējo pasauli. Saskaņā ar ASV rīsu ražotāju asociācijas datiem cilvēki Āzijā apēd līdz 300 mārciņām gadā un Apvienoto Arābu Emirātu iedzīvotāji patērē 450 mārciņas gadā. No otras puses, franči rīsus neēd gandrīz — tikai 10 mārciņas katru gadu.
3. Lielākā bļoda ar ceptiem rīsiem tika izbarota cūkām. 2015. gada oktobrī 300 pavāru apvienojās Jandžou, Ķīnā, lai labotu pasaules rekordu par lielāko ceptu rīsu bļodu. Viņi to izdarīja, izveidojot bļodu ar Yeung Chow ceptiem rīsiem (gatavots no rīsiem, olām, vistas, šķiņķa, garnelēm, kaltētām ķemmīšgliemenēm un dārzeņiem), kas svēra 9242 mārciņas. Ikviens svinēja svētkus, līdz parādījās attēli ar dažiem rīsiem (kas tika uzskatīti par nederīgiem lietošanai pārtikā), kas tika iekrauti pašizgāzējos un nosūtīti uz cūku fermām. Saskaņā ar Ginesa teikto, visiem rīsiem bija jābūt ēdamiem (cilvēkiem), lai tie atbilstu prasībām. Tātad rekords joprojām pieder Turcijas kulinārijas federācijai Bolu pilsētā Turcijā, kas pagatavoja 6944 mārciņas smagu bļodu.

Lai labi garšo rīsi ar malto gaļu un dārzeņiem!

Šis raksts Rīsi ar malto gaļu un dārzeņiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Tvaicēta vai cepta forele ir nemainīgi garda un vienkārši pagatavojama – lieliska un veselīga alternatīva smagajiem gaļas ēdieniem. Lielākoties grēkojam, baidoties izmēģināt ko jaunu, tādēļ nemainīgi pasniedzam šo cēlo zivi ar tvaicētiem rīsiem vai, labākajā gadījumā, ar dārzeņu salātiem, bet ir arī daudzas citas garšu kombinācijas, ko noteikti vajadzētu izmēģināt.

Citas jūras velšu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ideāla foreles piedeva ir sparģeļi. Šo produktu salikumu ir iecienījuši gardēži visās pasaules malās, un ne velti – sparģeļi delikāti paspilgtina zivs garšu, nenomācot to, kā arī piešķir maltītei tekstūru, kraukšķīgumu un priecē aci ar veselīgi košo krāsu. 

Arī no uzturzinātnes viedokļa šis duets ir atzīstams par veiksmīgu, jo zivs palīdz organismā uzsūkties sparģeļu sastāvā esošajai vitamīnu un minerālvielu pārbagātībai, savukārt sparģeļi gādā par to, lai zivs būtu vieglāk sagremojama un olbaltumvielu šķelšanas procesā nerastos kaitīgi savienojumi.

Dabiski varavīksnes forele bijusi sastopama Klusā okeāna austrumu piekrastē. Šodien varavīksnes forele uzskatāma par vienu no visplašāk introducētajam sugām pasaulē, tā sastopama neskaitāmās upēs un ezeros visapkārt zemeslodei. Barojas ar kukaiņiem, ūdens bezmugurkaulniekiem un zivīm. Sastopamas migrējošas (nārsto upēs, bet barojas jūrā) un saldūdens formas. 

Ļoti populāra akvakultūras suga, tiek audzēta visā pasaulē, arī Latvijā. Mūsu ūdeņos varavīksnes foreles regulāri ielaistas jau kopš 20. gadsimta sākuma, bet nārstojošas populācijas nav izveidojušās.

Lai labi garšo cepta forele ar dārzeņiem!

Šis raksts Cepta forele ar dārzeņiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lai gan rīsu audzēšana daudz agrāk bija izplatījusies no Dienvidāzijas uz Vidusāziju un Rietumāziju, tieši Abasīdu kalifāta laikā rīsu gatavošanas metodes, kas tuvināja mūsdienu plovu gatavošanas stilus. Sākotnēji izplatījās plašā teritorijā no Spānijas līdz Afganistānai. Galu galā plašākai pasaulei. No šādiem ēdieniem attīstījās spāņu paella un Dienvidāzijas pilau jeb pulao un biryani.

Saskaņā ar autora K. T. Achaya teikto, Indijas eposā Mahabharata ir minēts gadījums, kad rīsi un gaļa tiek pagatavoti kopā. Tāpat, saskaņā ar Achaya, “pulao” vai “pallao” tiek lietots, lai apzīmētu rīsu ēdienu senos sanskrita darbos, piemēram, Yājñavalkya Smṛti. Tomēr, kā norāda pārtikas rakstnieki Kolīna Teilore Sena un Čārlzs Perijs, kā arī sociālo teorētiķis Ašiss Nandijs, šīs atsauces būtiski nesaskan ar plaši lietoto nozīmi un vēsturi, kas ietverta plovos, kas parādās indiešu pārskatos pēc viduslaiku Vidusāzijas iekarojumiem.

Lai labi garšo veģetārais plovs!

Šis raksts Veģetārais plovs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vairāk vistas marinādes receptes meklē ŠEIT.

Interesanti fakti par vistas cepšanu:

• Pirmie ieraksti par grilētu vistu ir datēti ar seno Grieķiju.
• Cepta vista ir vispopulārākā grilētā gaļa Amerikas Savienotajās Valstīs.
• Pasaules rekords par lielāko grilēto vistu ir 4 989,52 kg. Tā tika grilēta Peru 2010. gadā.
• Populārākā grilētās vistas marināde ir olīveļļa, citronu sula un ķiploku maisījums.
• Vislabāk vistu cept uz vidējas uguns. Tas palīdzēs nodrošināt, ka vistas gaļa ir gatava bez izžūšanas.

 Interesanti fakti par vistas gaļu:

• Kaloriju daudzums vistas gaļā var atšķirties atkarībā no lieluma, kā arī tā pagatavošanas veida. Tomēr lielākā daļa populārāko šķirņu satur 155–203 kalorijas uz 100 g porcijas.
• Vistas gaļa ir populāra izvēle, ja runa ir par liesām olbaltumvielām, jo tā vienā porcijā satur ievērojamu daudzumu bez daudz tauku.
• Vienai vārītai vistas krūtiņai bez ādas, bez kauliem (172 g) ir aptuveni šāds uzturvielu sadalījums : kalorijas: 284, olbaltumvielas: 53,4 g, ogļhidrāti: 0 g, tauki: 6,2 g.
• Vistas gaļai vien ir salīdzinoši maz kaloriju un tauku, salīdzinot ar citām gaļām. Bet, tik līdz sākat pievienot eļļu, mērci, mīklu un maizi, kalorijas var pieaugt.
• Vistas gaļai ir dažādas daļasi, tostarp krūtīs, augšstilbi, spārni un stilbiņi. Katra daļa satur atšķirīgu olbaltumvielu, tauku un kaloriju daudzumu, tāpēc katrs no tiem vislabāk darbojas dažādiem mērķiem.
• Ja vēlaties zaudēt svaru, vistas krūtiņa ir piemērotākā. Tā ir vistas liesākā daļa, kas nozīmē, ka tajā ir vismazāk kaloriju, bet visvairāk olbaltumvielu. Piemēram, vistas krūtiņa ir ideāli piemērota kultūristiem, jo tajā ir vismazāk kaloriju. Kaloriju skatīšanās ir īpaši svarīga kultūristiem, kas piedalās konkursos, ņemot vērā, ka tieši tad viņiem ir nepieciešams zems ķermeņa tauku daudzums. Klasiskā vistas marināde ar sīpoliem.

Šis raksts Klasiskā vistas marināde ar sīpoliem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.