Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Biezpiens (līdz 20. gadsimtam saukts par kupinātu pienu vai kupuša pienu) ir piena olbaltumvielu kazeīna produkts, ko iegūst saraudzējot pienu, vājpienu vai paniņas un no iegūtās masas atdalot sūkalas. Saraudzēšanu veic, pievienojot mezofilo pienskābes baktēriju Lactococcus lactis un Lactococcus cremoris ieraugu. Papildus var arī pievienot recināšanas fermentu preparātus. Iegūtā produkta konsistence ir atkarīga no izmantotā piena tauku satura (piemēram, biezpiens, kas ražots no pilnpiena, ir mīksts un viegli klājams, bet vājpiena biezpiens ir drupans un nedaudz sulojas). Tajā ir daudz bioloģiski vērtīgu olbaltumu. Tas satur minerālvielas — Ca, P, Fe un Mg. Tajā ir visas neaizstājamās aminoskābes.

Pirmie rakstveida avoti, kur varētu būt minēts biezpiens Latvijā, ir Rīgas jezuītu kolēģijas 16. gadsimta sākumā un 17. gadsimta beigās latīniski sarakstītie pārdošanas dokumenti. Tajos parādās apzīmējums sabiezināts piens, ar ko gan tikpat labi varētu būt bijis domāts arī siers. Etnogrāfe Linda Dumpe izteikusi pieņēmumu, ka, ja tas tomēr bijis biezpiens, tad biezpiens varētu būt bijis viens no jezuītu muižu piensaimniecību ražojumiem.

Vēlāk biezpiens minēts Georga Manceļa 1636. gadā izdotajā latviešu valodas vārdnīcā Lettus un Jāņa Langija 1685. gadā izveidotajā latviešu-vācu vārdnīcā, kurās pirmo reizi parādās tā latviskie nosaukumi — kupināts piens un kupuša piens. Tie cēlušies no darbības vārdiem „kupt” un „kupināt” ar nozīmi „sildot recināt”. 19. gadsimtā šie apzīmējumi sāk izzust un 20. gadsimtā tos jau aizstājuši nosaukumi — biezpiens, baltpiens un sildītais piens.

Droši vien ikviens ir dzirdējis teicienu, ka jāēd vairāk biezpiena, lai uzlabotu atmiņu. To visbiežāk kā komentāru izsaka, kad aizmirsies kaut ko izdarīt. Biezpiena gatavošanas prasmes mūsu zemē tiek attīstītas jau ļoti ilgu laiku, pat gadu tūkstošus – to apliecina arheoloģiskajos izrakumos atrasti ap 1000 gadu p.m.ē. veidoti māla kāstuvju fragmenti.

Lai labi garšo pavasara biezpiens ar zaļumiem!

Šis raksts Pavasara biezpiens ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT. Un iepazīsties ar rakstu: “Pavasara zaļumi īstas vitamīnu bumbas”.

Vai zināji?

Arvien vairāk kļūst pieejami pirmie pavasara dārzeņi – kraukšķīgie redīsi, lociņi, spināti un salāti, sparģeļi un zaļie zirnīši.

Mūsdienu medicīnas pamatlicējs Hipokrāts ir rakstījis par uztura ietekmi uz veselību, ka uzturam ir jābūt mūsu zālēm un dabas veltes un zaļumi ir jāēd jo īpaši, stāsta uztura speciāliste. Dārzeņi un zaļumi satur antioksidantus, kas palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, kuri nepārtraukti tiek ražoti mūsu organismā. 

Mūsu ikdiena ir stresa pilna, bieži vien nakts miegam netiek veltīts pietiekams laiks, nereti ēdiens ir nekvalitatīvs un tiek lietoti dažādi ķīmiskie līdzekļi, kas negatīvi ietekmē mūsu organismu. Antioksidanti palīdz cīnīties pret šo nelabvēlīgo faktoru ietekmi uz mūsu organismu.

Antioksidantu klāsts ir plašs, tāpēc nav jāmeklē kāds viens, konkrēts kādā dārzenī vai zaļumā, bet jāēd tie katru dienu, pat vairākas reizes dienā. Ir jāiekļauj uzturā visi košās krāsas zaļumi, saknes un dārzeņi, ogas, augļi un pēc iespējas jāizvēlas bioloģiski audzēta pārtika. 

Uztura speciāliste stāsta, ka teju visos zaļumos un dārzeņos ir līdzīga vitamīnu un minerālvielu koncentrācija – K, C, arī B grupas vitamīni, antioksidanti. Tāpēc ir svarīgi savu ikdienas maltīti papildināt ar šīm dabas veltēm. 

Sākoties sparģeļu laikam, tos iekļaujot savā ēdienkartē, uzņemsim K vitamīnu, šķiedrvielas, antioksidantus, piemēram, glutationu, kas ir ar antikancerogēnām īpašībām un, iespējams, var kavēt vēža šūnu augšanu, skaidro uztura speciāliste.

Savukārt redīsos galvenokārt ir šķiedrvielas, nedaudz B grupas vitamīnu, C vitamīns un antioksidanti. Pavasara redīsi satur daudz ūdens, nelielās devās kāliju, nātriju, dzelzi, fosforu un magniju. Redīsi ir pieskaitāmi krustziežu dzimtas augiem – tas nozīmē, ka tie satur arī nelielos daudzumos sulforafānu un indolus, kas tiek pētīti neinfekciju slimību profilaksei, kā arī luteīnu un citus antioksidantus.

Lai labi garšo pavasara dārzeņu zupa!

Šis raksts Pavasara dārzeņu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes skaties ŠEIT, bet ko vēl pagatavot no skābenēm skaties ŠEIT

Vai zināji?

• Botāniķi skābenes klasificē kā kosmopolītisku augu, jo tās ir izplatītas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, kā arī daudzās salās. Ir apmēram 150 tās veidi. Dažas no tās šķirnēm to vitalitātes dēļ pat tiek uzskatītas par nezālēm.
• Skābeņu nosaukuma izcelsmes avots vēl nav noskaidrots.
• Skābenes ir ārkārtīgi nepretenciozas, tās spēj augt dažādos apstākļos, ja tām ir pietiekami daudz saules gaismas. Bieži vien tās pat aug ceļmalās un pat poligonos. Skābeņu sēklas pārnēsā vējš, un tās viegli dīgst, nokrītot zemē.
• Daudzu skābeņu sugu saknēs ir daudz tanīnu un tās agrāk ir izmantotas ādas miecēšanai. Skābenes satur arī dabīgas krāsvielas, no kurām var iegūt sarkanās un dzeltenās krāsas. Bet mūsdienu pasaulē mākslīgo krāsvielu ražošana joprojām ir lētāka.
• Skābenes ir pārsteidzoši izturīgs augs, tās aug visos kontinentos, viegli savvaļā un asimilējas jaunās telpās, un ir atrodamas pat augstu kalnos, līdz pat 3000-3300 m virs jūras līmeņa.
• Sagrieztas skābenes ilgstoši netiek uzglabātas, tās ātri sāk novīst, zaudējot garšu un aromātu, jo tajā esošās barības vielas sadalās. Tās vari iesaiņot plastmasas maisiņā un sagrieztās lapas ievietot traukā ar ūdeni, turēt ledusskapī, tādā veidā paildzinot skābeņu “dzīvi”.
• Zirgu skābenes Azerbaidžānā un Armēnijā. Lapas tiek žāvētas, pēc tam tās zaudē rūgtumu un iegūst patīkamu garšu. Zirgu skābenes jaunie kātiņi un lapas ir daļa no vairākiem ēdieniem Uzbekistānā.
• Kopš seniem laikiem daudzas skābeņu sugas ir pazīstamas kā ārstniecības augi. Tiek izmantotas visas to daļas – sakneņi, sēklas, kāti, lapas. Atkarībā no konkrētā skābeņu veida, augu daļas un izejvielas pārstrādes metodes, galaproduktu izmanto kā līdzekli pret ķērpjiem, kašķiem, dažiem audzējiem, kuņģa, zarnu un gremošanas sistēmas slimībām un daudz vairāk.
• Pat veseli cilvēki nevar ēst skābās skābenes lielos daudzumos, jo tās satur lielu daudzumu skābeņskābes. Un cilvēkiem ar gastrītu, čūlām un citām kuņģa un zarnu trakta slimībām labāk tās pilnībā izslēgt no uztura.

Lai labi garšo skābeņu un redīsu salāti!

Šis raksts Skābeņu un redīsu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Baltā aukstā zupa ar redīsiem un gurķiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Redīsu salāti ar salātlapām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.