Vai zināji?

Pasta Carbonara visvairāk asociējas ar Romu un Lacio reģionu. Tāpat kā daudziem itāļu ēdieniem, arī Itālijā tās izcelsme izraisa daudz spekulāciju un diskusiju. 

Daži to saista ar pastas cacio e uova — neapoliešu ēdienu, kurā ir makaroni, kas aplieti ar kausētu speķi, sakultām jēlām olām un sieru. Recepte dokumentēta Ipolito Kavalkanti 1839. gada neapoliešu pavārgrāmatā. 

Vārda carbonaro — “ogļu deglis”, daži uzskata, ka šo ēdienu kā sātīgu, viegli pagatavojamu maltīti radījuši vīrieši, kuri ilgstoši strādā ārā. 

1944. gadā, Romas atbrīvošanas laikā, kad amerikāņu ĢIN ienesa savu ikdienas olu un bekona devu uz vietējiem restorāniem, lai papildinātu ierobežoto itāļu ēdienkarti.

Šī stāsta pamatojums ir pirmā rakstiskā atsauce uz šo ēdienu laikrakstā La Stampa. 1950. gadā, aprakstot to kā ēdienu, kuru novērtējuši amerikāņu karavīri. Drīz pēc tam carbonara parādās arī Elizabetes Deividas klasiskajā 1954. gada grāmatā Itāļu ēdiens.

Citas makaronu receptes meklē ŠEIT.

Carbonara joprojām ir ļoti populārs ēdiens ne tikai visā Itālijā, bet arī visā pasaulē, un to pastāvīgi uzlabo gan šefpavāri, gan mājas pavāri. Luca Di Leo, Barilla korporatīvo komunikāciju globālais viceprezidents: “Viena no makaronu lieliskajām iezīmēm ir tās neparastā daudzpusība. Jūs varat to apvienot ar gandrīz jebko. Carbonara ir tradicionāla recepte, taču mums vajadzētu palikt atvērtiem interpretācijām, kas ļauj mums stāstīt globālu stāstu par daudzveidību. Tā kā carbonara ir tik fantastiska garšviela, tā ļauj izveidot dažādas oriģinālās receptes variācijas. Veģetārietis var izklaidēties, eksperimentējot ar grauzdētu artišoku, nevis bekonu, savukārt jūras velšu entuziasts var izvēlēties sautētas garneles. Gaļas cienītājs pat varētu mēģināt to savienot ar pāri palikušajiem grila ēdieniem, kā arī cīnīties ar pārtikas izšķērdēšanu! Varat arī pagatavot lielisku carbonara variāciju ar garšvielām, kas atšķiras no melnajiem pipariem. Īsumā: carbonara ir patiesi globāla recepte, kas, tāpat kā visa veida makaroni, var palīdzēt apvienot cilvēkus.”

Šis raksts Pasta carbonara pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Berliner ir vācu ievārījuma virtulis bez cauruma centrā, kas izgatavots no saldās rauga mīklas, kas cepta speķī vai cepamā eļļā, ar ievārījuma pildījumu un parasti pārklāta ar pūdercukuru.

Cukurs bija ļoti dārgs līdz 16. gadsimtam, un agrīnos virtuļus parasti pildīja ar pikantiem pildījumiem, piemēram, sieru, gaļu un sēnēm. Kad imports no Karību jūras reģiona cukura plantācijām padarīja cukuru pieejamāku, augļu konservi ieguva popularitāti. 1485 u

1485. gadā Nirnbergā tika izdota pirmā vācu valodas pavārgrāmata, kas tika izdota drukātā veidā Kuechenmeisterei, un tā 1486. palika drukātā veidā vismaz līdz 1674. gadam ar 20 izdevumiem (vēlāk tā tika tulkota poļu valodā 1532. gadā).

Tā bija viena no pirmajām pavārgrāmatām, kas tika iespiesta, izmantojot Gūtenbergas presi, un tajā ir pirmā zināmā želejveida virtuļa recepte, ko sauc par Gefüllte Krapfen, kas pagatavota ar ievārījumu pildītu rauga maizes mīklu, kas cepta taukos. Nav zināms, vai šis jauninājums bija autora vai vienkārši esošas prakses ieraksts.

Ar želeju pildīto krapfenu 1800. gados sauca par berlīniešiem, pamatojoties uz leģendu par patriotisku maiznieku no Berlīnes, kurš kļuva par pulka maiznieku pēc tam, kad Prūsijas armija viņu uzskatīja par nederīgu kaujai. Kad armija bija uz lauka, viņš virtuļus “cepa” vecmodīgi, cepot uz atklātas uguns. Saskaņā ar stāstu karavīri konditorejas izstrādājumu nodēvējuši par Berlīni.

Lai labi garšo berliner jeb berlīnes pončiki!

Kā gāju medībās uz Kūkotavu pakaļ Berlīnes kūciņai, vari lasīt bloga rakstā: “Mana mīļākā Berlīnes kūciņa Kūkotavā“

Šis raksts Berliner jeb Berlīnes pončiki pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Krabju nūjiņas, īstenībā jāsauc par surimī nūjiņām.

Kaut produkta nosaukumā rakstīts “krabju nūjiņas”, krabju gaļas tajā nav. Galvenā šā produkta sastāvdaļa ir surimi (tulkojumā no japāņu valodas nozīmē “maltā gaļa”), ko gatavo no dažādu zivju (heka, mintaja un citām mencas sugas zivīm) masas, kam pievieno pārtikas piedevas, cukuru, cieti, dabīgu vai mākslīgu krabju ekstraktu, bet iekrāso ar sārto krāsvielu, piemēram, paprikas ekstraktu.

Interesanti, ka krabju jeb surimi nūjiņas arvien mazāk satur zivju masu (lielākoties tikai 30–40%), surimi tiek aizstāts ar augu valsts izejvielām: soju, cieti, eļļu un dažādām pārtikas piedevām.

Kā izgatavo krabju jeb surimi nūjiņas

Izrādās, ka patiesībā šis produkts tiek izgatavots no zivju maltās gaļas. Tā nonāk fabrikās jau sasaiņota briketēs. Malto gaļu atsaldē, vēlreiz sasmalcina un sajauc ar sviestu.

Pēc tam masu izrullē plānās plāksnēs, satin un izveido rullīšus. Pēc tam tos nokrāso un sagriež. Krabju nūjiņu garša un smarža tiešā veidā atkarīga no tā, kādas zivs maltā gaļa izmantota.

Protams, šajā produktā tāpat kā daudzos citos pievieno aromatizētājas, biezinātājus un garšas pastiprinātājus. Taču – ja visi ražotāji ievēro galvenos krabju nūjiņu izgatavošanas noteikumus un iepērk kvalitatīvu malto gaļu, nenāks par sliktu pievienot iecienīto produktu salātiem.

Lai labi garšo kotletes ar krabju jeb surimi nūjiņām.

Šis raksts Kotletes ar krabju jeb surimi nūjiņām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT, bet ko labu veselībai mums sniedz ābols vari lasīt bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

​​Ābols ir auglis, kas jau kopš vissenākajiem laikiem ir ne tikai kā pārtikas produkts, bet arī kā mīlestības un skaistuma simbols. Āboli ir sulīgi daudzsēklu augļi, kurus ievāc no ābelēm, īpaši no dārza ābeles. Veidojas no zieda ar apakšēju sēklotni, kas apaug ar kausveida ziedgultni un citām zieda daļām. Nogatavojoties diferencējas. Ābols veidojas no auglenīcas. Ābolu plātsmaize ar raugu mīklu.

Selekcionāri ir izveidojuši vairāk nekā 7500 ābolu šķirnes, no kurām aptuveni 50 ir ekonomiski nozīmīgas. Ābolu šķirnes tiek grupētas vasaras ābolos, rudens ābolos un ziemas ābolos.

Starp Kaspīnu un Melno jūru augļi radās Tuvajos Austrumos pirms aptuveni 4000 gadiem. Tas ir viens no visu laiku iecienītākajiem un populārākajiem augļiem.

Ābols satur vairāk nekā 50 vitamīnu, minerālvielu, aminoskābju un augļskābju:

• A, B1, B2, B3, B5, B6, B9, C vitamīni.
• Kalcijs, dzelzs, magnijs.
• Labs šķīstošo un nešķīstošo šķiedru avots.
• Satur polifenolus, kas ietver flavonolus (īpaši kvercetīnu, bet arī kaempferolu un miricetīnu), katehīnus (īpaši epikatehīnu), antocianīnus (ja āboli ir ar sarkanu mizu), hlorogēnskābi, florididīnu un vēl vairākus desmitus veselībai labvēlīgu polifenolu barības vielu.
• Garšīgi un kraukšķīgi ābolu augļi izceļas ar iespaidīgo fito barības vielu un antioksidantu sarakstu.
• Ābolā esošās uzturvielas pārmērīgi atrodas mizā, kas ir visvērtīgākā augļa daļa attiecībā uz tā uzturvielu.

Šis raksts Ābolu plātsmaize ar raugu mīklu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Tefteļi vispār ir neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.

Vairāk gaļas receptes meklē ŠEIT.

Interesanti

Zviedrijas tradicionālās gaļas bumbiņas būtībā ir līdzīgas pie mums zināmajām kotletēm un tefteļiem, jo arī gatavotas no maltās gaļas. Turklāt gaļas bumbiņas var pagatavot dažādos veidos, variējot ar garšvielām, un tā iegūstot atšķirīgu garšu. Tradicionālajām gaļas bumbiņām ir sāls un maltie pipari, bet malto gaļu var izvēlēties gan viena veida – cūkgaļu, jēra gaļu, vistas gaļu, vai, atkarībā no saderības, veidot jauktās gaļas bumbiņas.

Līdzīgi kā Latvijā bērni ir iecienījuši tefteļus un kotletes, tā bērni Zviedrijā labprāt ēd tradicionālās gaļas bumbiņas. Ne velti tās ļoti garšo arī zviedru iemīļotās rakstnieces Astridas Lindgrēnes populārajam varonim Karlsonam, kurš dzīvo uz jumta. Zviedrijā tiek uzskatīts, ka gaļas bumbiņu recepti no Osmaņu impērijas atveda karalis Kārlis XII (1682-1718).

Šis raksts Klasiskie tefteļi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Pavlovas kūka ir uz bezē gatavots deserts, kas ir populārs Jaunzēlandē un Austrālijā. Tā nosaukta krievu balerīnas Annas Pavlovas vārdā, kura 20. gadu sākumā apceļoja abas šīs valstis. Deserts esot radīts viņai par godu, taču precīza izcelsme tiek mūsdienās apstrīdēta.

Pavlovu tradicionāli pasniedz ar putukrējumu un svaigiem augļiem. Populāri augļu piedevas ir zemenes, kivi, pasifloras augļi un avenes. Pavlovu var papildināt arī ar citām piedevām, piemēram, šokolādes mērci, karameļu mērci vai citronu biezpienu.

Pavlovas kūka ir viegls un gaisīgs deserts, kas lieliski piemērots vasarai. Tas ir arī gluten-free deserts, padarot to par izcilu izvēli cilvēkiem ar uztura ierobežojumiem.

Interesanti ir tas, ka citreiz rodas jautājums, kāda tad ir atšķirība starp Pavlovu un bezē, jo no ārpuses izskatās diez gan līdzīgi. Gan Pavlovas, gan bezē ir izgatavotas no saputota olu baltuma, bet Pavlovai ir maiga, kraukšķīga ārpuse ar mīksto zefīru iekšpusē, savukārt bezē ir sauss un kraukšķīgs visā savā tekstūrā. Šeit var atrast bezē recepti.

Interesanti fakti par Pavlovas kūku: 

• Pavlovas ir populārākais Ziemassvētku deserts Jaunzēlandē un Austrālijā.
• 2014. gadā Jaunzēlandē ražotā pavlova tika nosaukta par pasaulē lielāko pavlovu. Tā svēra vairāk nekā 1000 kg un bija dekorēta ar vairāk nekā 10 000 svaigām ogām.
• Pavlovas receptei ir daudz dažādu variāciju. Dažiem cilvēkiem patīk bezē pievienot citrona miziņu, vaniļas ekstraktu vai citus aromatizētājus. Citiem patīk papildināt savu pavlovu ar riekstiem, šokolādes skaidiņām vai ēdamiem ziediem.
• Pasaulē lielākās pavlovas tituls ir lauzts vismaz divas reizes, kad 1999. gada februārī tika izveidota “pavzilla”, lai atzīmētu Jaunzēlandes Nacionālā muzeja atklāšanas pirmo gadadienu Velingtonas pilsētā, un tās garums bija 45 metri. Studenti no Hawke’s Bay Austrumu Tehnoloģiju institūta 2005. gada martā izveidoja paši savu “pavkongu”, kuras garums bija 64 metri. Piecus gadus vēlāk, 2010. gada augustā, Kraistčērčas katedrālē tika izstādīta 50 metru kvadrātveida pavlova ar regbija tēmu, lai palīdzētu vākt labdarības ziedojumus.

Šis raksts Pavlovas kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Burkānkūka varbūt arī mafinu kūciņas, visas sastāvdaļas var dalīt pa mazo mafinu trauciņiem.

Vai zināji, ka burkāns ir īpaši labs beta karotīna, šķiedrvielu, K1 vitamīna, kālija un antioksidantu avots. Burkāni ir atrodami daudzās krāsās, tostarp dzeltenā, baltā, oranžā, sarkanā un purpursarkanā. Oranžie burkāni savu spilgto krāsu iegūst no beta karotīna, antioksidanta, ko jūsu ķermenis pārvērš A vitamīnā.

Burkānkūka nav vienīgais, ko tu vari pagatavot no burkāniem, gards ēdiens ir arī burkāni medus mērce, burkānu biezzupa ar koriandru un citas receptes.

Interesanti fakti par burkānu:

• Tiek uzskatīts, ka burkānu izcelsme ir Vidusāzijā, īpaši mūsdienu Afganistāna, pirms tūkstošiem gadu. Savvaļas burkāns, kas pazīstams kā karalienes Annas mežģīnes, ir kultivētā burkāna tuvs radinieks.
• Pasaulē garākais burkāns ir minēts Ginesa pasaules rekorda grāmatā tas ir vairāk nekā 6.245 metrus garš.
• Vārīti burkāni ir barojošāki nekā neapstrādāti burkāni. Vārot burkānus, izdalās vairāk beta-karotīna un citu uzturvielu.
• Burkāni ir labs šķiedrvielu avots, kas var palīdzēt regulēt gremošanu un uzturēt sāta sajūtu.
• Burkāni ir arī labs kālija avots, kas ir svarīgs asinsspiediena regulēšanai.
• Smagākais jebkad izaudzētais burkāns svēra vairāk nekā 8,6 kilogramus.
• Burkānu lapas ir ēdamas, tās var izmantot salātos un citos ēdienos.
• Burkānu sēklas izmanto dažās garšvielās un augu izcelsmes līdzekļos.
• Burkāni ir populārs ēdiens daudzās kultūrās visā pasaulē. Dažās kultūrās tiek uzskatīts, ka burkāniem piemīt veiksmes vai afrodiziaka īpašības.
• Burkāni sastāv no 88% ūdens. Pievienojot burkānus ēdieniem, tas palīdzēs palielināt ūdens uzņemšanu, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu veselīgu ķermeni.
• Burkāniem ir sēklas. Jūs, iespējams, nebūsiet tā redzējuši, jo lauksaimnieki novāc sēklas no baltajiem ziediem, kas aug no burkāniem, Interesanti, ka burkāni nerada tradicionālas sēklas, patiesībā tas ir šizokarps, kas ir sauss auglis, kas sastāv no vairākām sēklām. Burkānu sēklas izmanto arī garšvielu un augu izcelsmes medikamentos.

Šis raksts Burkānkūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Bešamela mērce, pirmkārt, ir tā saucamā “mātes mērce”. Mātes mērce ir viens no klasiskās franču virtuves pamatelementiem — mērce, ko izmanto citu mērču pagatavošanai. Ir piecas mātes mērces, un no šīm piecām tā varētu būt iecienītākā.

Tīrākajā veidā bešamels sastāv no sviesta un miltiem, kas ir vārīti kopā ar pienu, tikai ar nedaudz garšvielām. Rezultāts ir zīdaina krējuma mērce, ko var izmantot gan vienu pašu, gan kā pamatu neskaitāmām citām mērcēm.

Citas mērču receptes meklē ŠEIT.

Šis raksts Bešamela mērce pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vairāk ābolu pankūkas receptes meklē ŠEIT.

Ābols ir labāks enerģijas avots kā kafija, tāpēc, ja kafija tev neiet pie sirds, tagad zināsi, kas Tev ir jāēd, lai iegūtu enerģiju visai dienai. Ābols ir auglis, kas jau kopš vissenākajiem laikiem ir ne tikai kā pārtikas produkts, bet arī kā mīlestības un skaistuma simbols.

Āboli ir sulīgi daudzsēklu augļi, kurus ievāc no ābelēm, īpaši no dārza ābeles. Veidojas no zieda ar apakšēju sēklotni, kas apaug ar kausveida ziedgultni un citām zieda daļām. Nogatavojoties diferencējas. Ābols veidojas no auglenīcas.

Selekcionāri ir izveidojuši vairāk nekā 7500 ābolu šķirnes, no kurām aptuveni 50 ir ekonomiski nozīmīgas. Ābolu šķirnes tiek grupētas vasaras ābolos, rudens ābolos un ziemas ābolos.

Starp Kaspīnu un Melno jūru augļi radās Tuvajos Austrumos pirms aptuveni 4000 gadiem. Tas ir viens no visu laiku iecienītākajiem un populārākajiem augļiem.

Šis raksts Ābolu pankūkas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citus tikpat gardus desertus vari meklēt ŠEIT.

Šis raksts Debesmanna jeb uzputenis pirmo reizi parādījas Gatavo.com.