Citas rabarberu receptes skaties ŠEIT. Un, kas ir rabarberis, ko tas sniedz mūsu veselībai, lasi ŠEIT.

Vai zināji?

Fakti par rabarberiem:

• Rabarberu binomālais nosaukums ir Rheum rhabarbarum – konkrētais epitets ir no latīņu valodas un nozīmē “barbaru sakne”.
• Rabarberu lapas ir indīgas, tās ir pilnas ar vairāk skābeņskābes nekā cilvēki un dzīvnieki var droši patērēt. Nelielos daudzumos skābeņskābes ir atrodami kātiņos, kurus mēs ēdam – skābuma dēļ rabarberiem ir “tandeks”. (Nelielu daudzumu skābeņskābes atradīsit arī skābenēs un spinātos).
• Pretēji izplatītajam uzskatam, kaut arī rabarberu lapas ir indīgas, tās faktiski var kompostēt. Tajās esošās skābes sadalīsies tāpat kā jebkura cita dabiska ķīmiska viela, kas atrodama augos, un tas neizraisīs komposta toksiskumu.
• Rabarberi ir daudzgadīgi. Un tas ir izturīgs pret aukstumu. Tāpat kā braukt tam pāri ar kravas automašīnu. Vai arī aizdedzināt. Un tas var pat pārdzīvot šīs lietas.
• Rabarberi botāniski ir dārzeņi, taču ēdiena gatavošanā mēs pret tiem izturamies kā pret augļiem un bieži ēdam desertos. 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis tai piešķīra juridisko apzīmējumu “auglis”, lai izvairītos no augstajiem tarifiem, kas uzlikti ievestajiem dārzeņiem.
• Dažreiz rabarberi tiek saukti par “pīrāgu augu”. Visi kādreiz ir  ēduši rabarberu pīrāgu (vai pat labāk, zemeņu rabarberu pīrāgu).
• Rabarberos sarkanā krāsa ir saistīta ar antocianīnu klātbūtni, tās pašas ķīmiskās vielas, kuru dēļ dažu lapu koku lapas rudenī kļūst sarkanas.
• Rabarberu sakne tūkstošiem gadu tiek izmantota kā caurejas līdzeklis ķīniešu medicīnā.
• Ja jums patīk krāsot tekstilizstrādājumus ar dabīgām augu izcelsmes krāsvielām, rabarberu lapas ir labs kodinātājs (vienkārši rīkojieties ar tiem ļoti uzmanīgi!). Saknes radīs brūnu krāsu.
• Novāktos rabarberu kātiņus uzglabājiet ledusskapī un pēc iespējas ātrāk izlietojiet. Rabarberi labi sasals.
• Nenovāc rabarberus karstumā, jo kātiņi ātri savīst.
• Runājot par rabarberu novākšanu – vilkt vai sagriezt? Vienmēr velciet! Ja griež kātiņus, tas var veicināt puvi. Nav ieteicams vienlaikus ņemt vairāk nekā pusi no auga kātiem.

Šis raksts Vecmāmiņas rabarberu plātsmaize pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas pastētu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Pastēte, šo terminu datē ar 12. gadsimtu. Pirmajā vārdnīcā tā sākotnējā nozīme ir “kulinārijas izstrādājums, kas sastāv no maltas gaļas vai zivs, kas ietīta mīklā un cepta cepeškrāsnī”. OED definīcija ir “pīrāgs vai mīklas izstrādājums, kas parasti pildīts ar smalki maltu gaļu, zivi, dārzeņiem utt.” Franču vārdi pâte (kūka) un pâté abi ir atvasināti no latīņu valodas vārda pasta, kas nozīmē pasta vai mīkla (tāpat kā angļu vārds “pastry”). Līdz 19. gadsimtam mīklas apvalks bieži vien tika izmests. Saskaņā ar Larousse Gastronomique, ja ir mīklas apvalks, ēdiens ir pâté en croute, un, ja tā nav un maisījums tiek gatavots traukā (ko sauc par terrine), tas ir pâté en terrine, bieži saīsināti terrine vai pâté, termini, ko lieto kā sinonīmus gan franču, gan angļu valodā. Kotlete ir līdzīgs ēdiens, un tās nosaukums cēlies no 19. gadsimta angļu valodas franču vārda pâté sagrozījuma.

Pastēte bija pazīstama romiešiem, kuri to parasti gatavoja no cūkgaļas, lai gan citas galvenās sastāvdaļas varēja ietvert marinētas un garšvielās pievienotas putnu mēles. Viduslaikos bija daudz konditorejas izstrādājumu recepšu (gaļa — cūkgaļa, mājputni, medījums vai zivis — gatavotas mīklā).

Lai labi garšo vistas aknas pastēte!

Šis raksts Vistas aknas pastēte pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no makaroniem, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

1. Mūsdienās ir aptuveni 600 dažādu makaronu veidu, un ir dokumentēti vairāk nekā 1300 dažādi nosaukumi!

2. Saskaņā ar Starptautiskās Makaronu organizācijas datiem, itāļi katru gadu apēd vidēji 25,3 kg makaronu!

3. Penne, spageti un makaroni ir vispopulārākie makaronu veidi.

4. Gatavojot makaronus, labs veids, kā pārbaudīt, vai tie ir gatavi, ir paņemt gabaliņu un mest to pret sienu; ja tas pielīp, tad tie ir gatavi ēšanai!

5. Itālijā katru gadu tiek saražotas aptuveni 1 432 990 tonnas makaronu.

6. Nacionālais makaronu mēnesis ir oktobrī, tāpēc noteikti sagatavojiet savus labākos makaronu ēdienus šim laikam.

7. Sākotnēji makaroni tika ēsti vienkārši (bez mērces) vai pārkaisīti ar cukuru, kanēli un mīksto sieru, pasniegti kā deserts. Tikai ap 18. gadsimtu tika pievienota tomātu mērce, taču kopš tā laika tā ir klasika!

8. Saskaņā ar Starptautiskās Makaronu organizācijas datiem, itāļi vidēji gadā patērē 600 miljonus kilometru spageti, un ar to pietiktu, lai aptītu visu planētu aptuveni 15 000 reižu!

9. Ir zinātniski pierādīts, ka makaroni padara jūs laimīgākus. Pēc zinātnieku domām, makaronos esošie ogļhidrāti palielina serotonīna ražošanu. Tas ir neirotransmiters, kas, domājams, pastiprina laimes sajūtu!

10. 1957. gada 1. aprīlī viens no pirmajiem televīzijas 1. aprīļa jokiem pārliecināja BBC skatītājus, ka spageti aug kokos! “Fakti” apgalvoja, ka bargas salnas kavē makaronu augšanu un ka katra šķipsna izaug tieši vienādā garumā…

Lai labi garšo pildīti gliemežvāku makaronu cepeškrāsnī!

Šis raksts Pildīti gliemežvāku makaronu cepeškrāsnī pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lazanja izcelsme meklējama Itālijā viduslaikos. Vecākā zināmā rakstiskā atsauce uz lazanju ir atrodama 1282. gadā Boloņas notāra pārrakstītā balādē “Pur bii del vin, comadre, e no lo temperare” (“Dzer tikai vīnu, mana sieviete, un neatšķaidi to”), kas ir daļa no Memoriali Bolognesi (burtiski: “Boloņas piemiņas dienas”).

Senajā Romā bija ēdiens, kas līdzīgs tradicionālajai lazanjai, ko sauca par lasana vai lasanum (latīņu valodā ‘trauks’ vai ‘katls’). Aprakstīts Marka Gavija Apīcija grāmatā De re coquinaria, taču vārdam varētu būt senāka izcelsme. Pirmā teorija ir tāda, ka lazanja cēlusies no grieķu valodas vārda λάγανον (laganon), kas ir plakana makaronu mīklas plāksne, sagriezta strēmelēs. Vārds λαγάνα (lagana) joprojām tiek lietots grieķu valodā, lai apzīmētu plakanu, plānu neraudzētu maizi, kas cepta Tīrās pirmdienas svētkiem.

Nacionālā lazanjas diena ir 29. jūlijā.  Nacionālajā lazanjas dienā mēs svinam to, ka pirmo reizi parādījās viduslaikos Itālijā un pēc tam izplatījās visā pasaulē, 19. gadsimtā nonākot Amerikā.

Daži jautri un interesanti fakti par lazanju:

• Dziesmu ar nosaukumu “Lasagna” ierakstīja muzikālais komiķis Alfrēds Metjū “Weird Al” Jankovičs. Tā ir slavenās dziesmas “La Bamba” parodija.
• Agrākā zināmā lazanjas recepte ir datēta ar 13. gadsimtu. Interesanti, ka tomāti tolaik eiropiešiem nebija zināmi, līdz ar to,  tos nevarēja iekļaut receptē.
• Dārgāko lazanju pasaulē atradīsiet Mirage Lasvegasā. Šī šķēle jums izmaksās 100 dolārus, bet tā ir pārklāta ar 23 karātu zelta pārslām, un uz galda ir noskūtas Baltā dimanta trifeles! Pati lazanja ir gatavota ar Jobe Bolognese sieru, Bufalo mocarellu, 24 mēnešus izturētu Parmigiano-Reggiano sieru, Prosciutto di Parma sieru, baravikām, Ibērijas šķiņķi un, protams, makaronu kārtām. Izmantotā mērce ir Alfredo mērce, kas ir piesūcināta ar foie gras un ir ēdiena virskārta.
• Lielākā lazanja pasaulē tika radīta Polijā, ko izveidoja Magillo restorāns un Macro lielveikals. Tā svēra 4865 kg.

Lai labi garšo gandrīz klasiska Lazanja!

Šis raksts Gandrīz klasiska Lazanja pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

Daudz kas kišā neatbilst tā populārajai reputācijai. Lai gan tas var šķist tipiski francisks, tā izcelsme ir mazāk skaidra. Tā tālas saknes, iespējams, meklējamas Senās Romas ceptajās siera kūkās. Taču pirmos atpazīstamos mūsdienu kiša senčus var atrast viduslaiku Eiropas virtuvēs. Termins “vanilīns” tika lietots, lai aprakstītu “kafiju” (mīklas apvalku), kas pildīts ar sakultām olām un krējumu un aromatizēts ar gaļas vai augļu gabaliņiem. Tie varēja būt saldi vai sāļi, un bieži vien bija ļoti bagātīgi. “Vēršīgā mīkla ar miesu”, kas iekļauta 15. gadsimta Austrumanglijas recepšu kolekcijā. Tās ir sasmalcinātas teļa ribiņas un vistas kaulus pikantā krēmā, kas saldinātas ar medu un vīnu, kas cepti krēma kūkā.

Lai gan šai vēžveidīgajai mīklai varētu būt spēcīga līdzība ar kišu, līdz 19. gadsimtam vārds “kišs”. Kas, iespējams, ir Elzasas dialekta vārda “küche” daudzskaitlis, kas pats par sevi ir vācu vārda “kuchen” jeb kūka pamazināmais elements. Vēsturnieks Gijs Kaburdēns atsauces meklējamas jau 1605. gada aprakstos par Sentžuljēnas hospisi Nansī pilsētā, kur tas, šķiet, aprakstīja kaut ko daudz plānāku un kraukšķīgāku — vairāk līdzīgu tarte flambée, ko joprojām baudīja kaimiņos esošajā Elzasā, nevis mūsdienu kišu. Tāpat kā tarte flambée, arī šis “kišs” tika gatavots no maizes mīklas atgriezumiem, kas pārklāti ar plānu ikdienas sastāvdaļu kārtu, kas tolaik nozīmēja olas, krējumu un garšaugus, nevis tādus greznības produktus kā bekonu. Žanna Lēša, Grand Est reģiona virtuves eksperte, agrīno kišu dēvē par “Lotringas picas versiju”, un 1607. gada recepte ar plūmju vai ananāsu piemēru skaidri parāda, ka, tāpat kā krēms, tas bija pieejams daudzās garšās.

Lai labi garšo pavasara kišs!

Šis raksts Pavasara kišs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar lasi, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Lasis ir lielisks viegli sagremojamu olbaltumvielu avots, kas ir būtiskas ķermeņa audu uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī normālai imūnsistēmas darbībai. Minerālvielas un vitamīni: Skotijas lasis ir bagāts ar B grupas vitamīniem, īpaši B12, kas atbalsta normālu nervu sistēmas darbību.

• Pēc daudzu gadu pavadīšanas jūrā laši veic lielus attālumus mājup, lai atgrieztos upē, kurā tie ir dzimuši nārstot.
• Lašiem ir ļoti spēcīga oža. Atlantijas lasis spēj saost vienu smaržas pilienu platībā, kas līdzvērtīga desmit olimpisko izmēru baseiniem.
• Laši savas dzīves laikā var būt trīs dažādās krāsās. Nelielie sarkanie laši ir gaišas krāsas un raibi, un pieaugušā vecumā okeānā tie ir sudrabaini zili. Kad pienāk nārsta laiks, pieaugušo īpatņu ķermeņi kļūst spilgti sarkani, bet galvas – zaļas.
• Laši tiek uzskatīti par vieni no galvenajām ūdens iemītnieku sugām. Tas nozīmē, ka tām ir nesamērīgi liela ietekme uz ekosistēmu salīdzinājumā ar to skaitu. Ja izzustu kāda no galvenajām sugām, to ekosistēmas būtiski mainītos. Pūstoši lašu līķi pārnes vērtīgas barības vielas no okeāna uz sauszemi. Zinātnieki ir izsekojuši barības vielas no lašu ķermeņiem un atraduši tās sūnās, garšaugos, krūmos, kokos, kukaiņos, dziedātājputnos, lāčos un vilkos.
• Laši ir nosaukti pēc to “lēciena”. Daudzi uzskata, ka vārds “lasis” cēlies no latīņu vārda salmo vai salire, kas nozīmē “lēkt”. Ja kādreiz esat redzējuši lašus, kas, dodoties augšup pa upi nārstot, cīnās ar krācēm un spēcīgām straumēm, tad jūs zināt, ka to nosaukums ir atbilstošs.

Avokado nodrošina tiamīnu, riboflavīnu un A vitamīnu, un dažās šķirnēs mīkstums satur pat 25 procentus nepiesātināto eļļu.

Lai labi garšo laša tartars ar avokado!

Šis raksts Laša tartars ar avokado pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no olām, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

• Olas ir labas acīm. Tās satur luteīnu, kas novērš kataraktu un muskuļu deģenerāciju.
• Olas čaumalā var būt pat 17 000 poru.
• Olas čaumalas un dzeltenuma krāsa var atšķirties, taču tā neietekmē garšu vai kvalitāti.
• Šķirne nosaka olu čaumalas krāsu. Komerciālās olas ir brūnas vai baltas, bet dažas šķirnes var dēt arī zilas, zaļas vai rozā olas.
• Olu dzeltenumi ir viens no nedaudzajiem pārtikas produktiem, kas dabiski satur D vitamīnu.
• Brūnās olas ir dārgākas, jo vistas, kas tās dēj, ir lielākas un tām nepieciešams vairāk barības.
• Pīļu olās ir vairāk tauku un tās ir labāk piemērotas cepšanai.
• Olas ir bagātas ar holīnu, kas veicina normālu šūnu aktivitāti.
• Lai atšķirtu jēlu olu no cieti gatavotas, pagrieziet to. Cieti gatavotas olas viegli griežas, jēlas olas šūpojas.
• Ja nometat olu uz grīdas, apkaisiet to ar sāli, lai to būtu vieglāk notīrīt.
• Olas istabas temperatūrā vienas dienas laikā noveco ilgāk nekā vienas nedēļas laikā ledusskapī.
• Vidēji vista gadā izdēj 300 līdz 325 olas.
• Vistai nepieciešamas 24 līdz 26 stundas, lai izdētu olu.
• Vistām novecojot, to olas kļūst lielākas.
• Ātrākā omlešu gatavotāja pasaulē 30 minūtēs pagatavoja 427 divu olu omletes.
• Vista dienā apgriež olu gandrīz 50 reizes, lai dzeltenums nepieliptu pie malas.
• Kivi dēj vislielākās olas attiecībā pret ķermeņa izmēru no visām putnu sugām.

Lai labi garšo pildītas olas ar tunzivi un seleriju.

Šis raksts Pildītas olas ar tunzivi un seleriju pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT un ko pagatavot vēl no bietēm skaties TE.

Vai zināji?

Bietei, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo biešu zupa ar cūkgaļu!

Šis raksts Biešu zupa ar cūkgaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Lai gan mūsdienu kārtainā mīkla tika izstrādāta Francijā 17. gadsimtā, radniecīgajai slāņainajai un gaisā raudzētajai mīklai ir sena vēsture. Spānijā, kas, visticamāk, balstās uz arābu vai mauru kulinārijas tradīcijām. Pirmā zināmā mīklas recepte, kurā izmanto sviestu vai speķi, ievērojot arābu tehniku, katru kārtu gatavojot atsevišķi, ir atrodama 1607. gadā izdotajā spāņu recepšu grāmatā.

Jau Salamankas Universitātes koledžas galvenais pavārs Ernandess nošķīra pildītas kārtainās mīklas receptes no kārtainās mīklas tartēm. Arī Spānijas karaliskā Filipa II (1527–1598) galvenais pavārs Fransisko Martiness Motinjo savā 1611. gadā publicētajā darbā sniedza vairākas kārtainās mīklas receptes. Šajā grāmatā kārtainā mīkla tiek plaši izmantota, īpaši sāļo pīrāgu pagatavošanai.

Kamambērs ir mitrs, mīksts, krēmīgs, ar virsmu nogatavināts govs piena siers. Tas pirmo reizi tika gatavots 18. gadsimta beigās Kamambērā, Normandijā, Francijas ziemeļrietumos. Pēc izskata, garšas un tekstūras to dažreiz salīdzina ar brī sieru.

Kamambēru pirmo reizi 1791. gadā pagatavoja zemniece Marija Hārela no Normandijas, sekojot abata Šarla-Žana Bonvousta. Viņai tiek piedēvēta iepriekš pastāvošas siera receptes no Pejsdžožas reģiona pilnveidošana un tās izplatīšana plašākā pasaulē. Viņa nodeva savus noslēpumus meitai, kuras vīrs Viktors Peinels uzdāvināja vienu no savas sievas labākajiem sieriem Napoleonam III, kurš tam piešķīra savu karalisko atzinības zīmogu.

Siera, kas mūsdienās pazīstams kā Kamambērs, izcelsme, visticamāk, saistās ar siera ražošanas procesa industrializācijas sākumu 19. gadsimta beigās.1890. gadā inženieris M. Ridels izgudroja koka kasti, ko izmantoja siera pārvadāšanai, un palīdzēja to nosūtīt lielākos attālumos, īpaši uz Ameriku, kur tas kļuva ļoti populārs. Šīs kastes joprojām tiek izmantotas mūsdienās.

Lai lai labi garšo tarte ar bumbieri un kamambēras sieru!

Šis raksts Tarte ar bumbieri un kamambēras sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Tortilja ir plāna, apaļa neraudzēts plācenītis no Mezoamerikas, kas sākotnēji tika gatavota no kukurūzas miltiem, bet tagad arī no kviešu miltiem.

Acteki un citi nahuatlu valodas runātāji tortiljas sauca par tlaxcalli. Tortiljas, kuras pirmo reizi gatavoja Mezoamerikas pamatiedzīvotāji pirms kolonizācijas, ir Mezoamerikas virtuves stūrakmens. Kukurūzas tortiljas Mezoamerikā ir zināmas jau kopš 500. gada p.m.ē.

Vārds tortilla ir atvasināts no spāņu valodas vārda torta, kas nozīmē “kūka”, un deminutīva -illa; tāpēc vārds spāņu valodā nozīmē “maza kūka“.

Avokado trešā daļa ir dažādas vērtīgas taukskābes, kas nepieciešamas organismam. Tas satur arī daudz taukos šķīstošo vitamīnu – A, E, K ​​un ūdenī šķīstošos B vitamīnus (tostarp tiamīnu, niacīnu, nikotīnskābi, riboflavīnu, folijskābi u.c.), un C vitamīnu, kas ir ļoti svarīgi mūsu veselībai un imunitātei.

Lai labi gašo brokastu piciņas ar avokado un olu!

Šis raksts Brokastu piciņas ar avokado un olu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.