Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Bietēm, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.  

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo veģetārais rasols ar bietēm!

Šis raksts Veģetārais rasols ar bietēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Rasols ir īsts krievu ēdiens, ko dēvēja par Oliver salātiem. Šie salāti vispār ir Padomju laiku klasika un salātu galvenā sastāvdaļa, ko nedrīkst mainīt, ir vārītā desa. 

Rasols ir piefiksēts Vācijā iznākušā žurnālā. Vācu ārsts Lentīlijs Rosīns, kurš vairākus gadus bija pavadījis Kurzemē un Dobelē, kā arī ceļojis pa Kurzemes hercogisti, kādā rakstā dalījās atmiņās par piedzīvoto un pievērsās visai plašiem ēdienu aprakstiem. Tur viņš arī piefiksējis pirmo rasola jeb kā viņš raksta – rosula – recepti.

Rosīns šajā publikācijā skaidroja: “Siļķu gaļu tīra no asakām, sagriež smalkos gabaliņos un pieliek klāt rutkus, sasmalcinātus saldus ābolus, olīvu eļļu, sāli, etiķi, piparus. Pēc tam šo maisījumu uzglabā dažas dienas zināmā vietā – tā ka šī stipri smirdošā vieta sāk pūt. Viņi to ēd un kāri bauda.”

19. gadsimta beigās šos tolaik vēl kārtainos salātus pasniedza restorāna “Ermitāža” apmeklētājiem, kas ir Olivjē salāti. Bet, šis ēdiens piedzīvo pārmaiņas, jo dārgās sastāvdaļas laika gaitā no receptes pazūd – sākumā kaviārs, vēži un teļa mēle. Pēc tam arī rubeņa gaļa, un padomju laikos par vienīgo gaļas sastāvdaļu tajos kļūst liellopa gaļa un desa.

Lai labi garšo rasols!

Šis raksts Rasols pirmo reizi parādījas Gatavo.com.