No rabarbera parasti gatavo plācmaizes, tāpēc šī kūka noteikti būs kaut kas neierasts. Recepti ieraudzīgu internetā, likās, wow, šis ir jāpamēģina. Tā ar darīju, nedaudz, nedaudz pamainīju sastāvdaļas, un kūka izdevās lieliski!

Citas receptes, ko pagatavot no rabarberiem, meklē ŠEIT. Vairāk ar rabarberu vari iepazīties bloga rakstā: “Rabarbers dārzenis ar lielām lapām”.

Vai zināji?

Rabarberu binomālais nosaukums ir Rheum rhabarbarum – konkrētais epitets ir no latīņu valodas un nozīmē “barbaru sakne”.

Rabarberos esošās šķiedrvielas pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs – tas samazina tā sauktā “sliktā” holesterīna daudzumu. Tiesa, līdzīgs efekts piemīt jebkuram produktam, kā sastāvā ir daudz šķiedrvielu. Rabarberā esošās šķiedrvielas neatšķiras no tām, kas atrodamas citos augos.

Šis augs satur arī vērtīgos P, C, A, B vitamīnus, pektīnvielas, no minerālvielām – kāliju, fosforu, magniju, dzelzi un alumīniju (pēdējo vielu ne tik lielā daudzumā, lai tā izraisītu saindēšanos).

Atceries, ka rabarberus neierobežotā daudzumā ēst nav ieteicams. To pārmērīgai lietošanai var būt vairāki nepatīkami un pat bīstami blakusefekti. Bet nu mēs visi zinām, ka viss ir jālieto ar mēru.

..

Rabarberi botāniski ir dārzeņi, taču ēdiena gatavošanā mēs pret tiem izturamies kā pret augļiem un bieži ēdam desertos. 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis tai piešķīra juridisko apzīmējumu “auglis”, lai izvairītos no augstajiem tarifiem, kas uzlikti ievestajiem dārzeņiem.

Pretēji izplatītajam uzskatam, kaut arī rabarberu lapas ir indīgas, tās faktiski var kompostēt. Tajās esošās skābes sadalīsies tāpat kā jebkura cita dabiska ķīmiska viela, kas atrodama augos, un tas neizraisīs komposta toksiskumu.

Rabarberi ir daudzgadīgi un tas ir izturīgs pret aukstumu. Tāpat kā braukt tam pāri ar kravas automašīnu vai arī aizdedzināt. Un tas var pat pārdzīvot šīs visas lietas!

Lai labi garšo rabarbera vārītā krēma kūka!

Šis raksts Rabarbera vārītā krēma kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas šašlika marinādes un receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Vārds šašliks tika radīts no Krimas tatāru valodas, Zaporožjas kazakiem – “şış” – tulkojumā nozīmē iesms, durklis, un krievu valodā ienāca 18. gadsimtā, no turienes izplatoties angļu un citās Eiropas valodās. Arī Turku valodā vārds “şış” nozīmē iesms, un šašliks burtiski tiek tulkots kā “gaļa uz iesma”.

Šašlikam izmanto dažādas gaļas: cūkas, aitas, liellopa vai vistu. Mūsdienās, šašlika galvenā sastāvdaļa, ja tā var teikt, ir marināde: etiķī, augļu sulās, vīnā, majonēzē, zaļumos un garšvielās.

Parasti šašliku cepj uz atklātas uguns vai kokoglēm; uz iesma uzsprausti gaļas gabali; vai arī cep uz  speciāla grila vai mangala, periodiski apgriežot. Pasniedz atsevišķi kā pamatēdienu vai ar piedevām.

Vispopulārākais sašlika veids ir no cūkgaļas. Šī gaļa ir nopērkama gandrīz katrā pārtikas veikalā, un izvēle ir tiešām plaša. Gaļu ieteicams izvēlēties gaiši rozā krāsā ar nelielu tauku kārtiņu.

Šašlikam piemērota būs svaiga cūkas kakla karbonāde, bezkaulu pleca gabals, kā arī pakaļējās daļas izcirtumi. Protams, drīkst pirkt arī tīro fileju, kas ir visdārgākā cūkas daļa. Tomēr, gaļai jābūt arī mazam speķa gabaliņam, lai šašliks būtu sulīgs, ne sauss.

Viens no pēdējā laika ekonomiskākajiem un nu jau arī ļoti iemīļotiem šašlikiem ir vistas gaļas. Piemērotākie gabali būs stilbi un šķiņķīši. To sākuši lieto daudzi, jo šašliks ātri izcepas un arī iemarinējas. Kā arī vieglāk sagremojas. Bet nu es palieku pie klasiskām vērtībām, kā cūkgaļas šašlika.

Liellopa gaļa ir visnepiemērotākā šašlika gatavošanai, jo tā ir viscietākā un sīkstākā. Ja nav pieejams cits gaļas veids kā tikai liellops, centies izvēlēties pēc iespējas jaunāka dzīvnieka gaļas gabala izgriezumu un pēc krāsas maksimāli gaišāku. Ja jāizvēlas šašlika gatavošanai, no visiem pieejamajiem liellopu gaļas veidiem labākais variants būs tieši teļa gaļa.

Lai labi garšo šašliku marināde rabarberu sulā!

Šis raksts Šašliku marināde rabarberu sulā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.