Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāposti, dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs. Lapas gludas, ieapaļas, blīvās galviņās. Otrajā gadā attīstās stumbrs ar lapām. Viss augs kails, pelēkzaļš. Ziedi dzelteni, sakopoti skrajos ķekaros. Auglis ir mezglains pākstenis ar pelēcīgi brūnām sēklām.

100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B₁, B₂, B₆ un  K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (23%),fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.

Aptuveni 200 ml vārītu kāpostu satur apmēram trešdaļu no ieteicamās C vitamīna dienas devas. Sarkanie kāposti, lai arī līdzīgi zaļajiem kāpostiem, satur vairāk C vitamīna un tiem piemīt antioksidantu īpašības. Kāpostu pagatavošanas metodes un pasniegšanas veidi ir dažādi, jo šo lielo dārzeni var tvaicēt, vārīt, sautēt, cept un fermentēt.

Raudzēti jeb fermentēti kāposti ir veselīgs un ļoti vēlamas produkts zarnu traktam, jo sastāvā esošās “labās” baktērijas jeb probiotikas palīdz tajā atjaunot baktēriju līdzsvaru.

r varbūtība, ka pēc skābētu kāpostu ēšanas uzpūšas vēders. “Iemesls tam par var būt vēdera „pārsteigums” –  ja ikdienā skābi kāposti netiek ēsti un tad pēkšņi izēdas puse burkas, nav brīnums, ka vēders ir pārsteigts. Vēlams sākt ar nelielu porciju, piemēram, viena ēdamkarote skābējuma. Arī pie labā ir jāpierod.

Būtu vērts ēst arī skābētus kāpostus, jo fermentācijas procesā kāpostiem mainās uzturprodukta īpašības – tam tiek piešķirta jauna garša, aromāts, uzturvērtības kvalitāte, palielināts vitamīnu saturs.

Lai labi garšo kāpostu salāti ar žāvētu vistu!

Šis raksts Kāpostu salāti ar žāvētu vistu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji, ka puravi agrāk tika izdalīta kā atsevišķa suga, un to zinātniskais nosaukums bija Allium porrum. Puravi plaši tiek kultivēti un izmantoti kulinārijā. Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem, visvairāk puravi tiek izaudzēti Indonēzijā, Turcijā, Beļģijā un Francijā.

Šis raksts Puravu un siera karstmaizes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Burkānu purava salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Spinātu olu nūdeles ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji, ka puravi ir nākuši no Vidusāzijas. faraons Heopss apbalvoja savus galminiekus ar puravu saišķiem. Romā puravi kļuva par kultivētu dārzeņu, pateicoties kunga aizraušanās ar stipru puravu buljonu. Tas liecina, ka šī dārzeņa ārstnieciskās un uztura īpašības bija labi zināmas senos laikos. 

Puravi ir bagāti ar A, B1, B2, C vitamīnu, kalciju, kāliju, fosforu, dzelzi. Tie ir arī bagāti ar C, PP grupas vitamīniem, bagāti ar minerālsāļiem, ēteriskajām eļļām un organiskajām skābēm.

Šis raksts Zupa ar puraviem un lasi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Puravu biezzupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Puravs ir viens no nedaudzajiem Latvijā augošajiem dārzeņiem, kas augu gadu saglabā sevī daudz vitamīnu, ēteriskās eļļas, fitoncīdus. Puravi ir liliju dzimtas Allium šints divgadīgs augs. Pirmajā augšanas gadā puraviem veidojas sīpols un lapas, otrajā gadā – ziedi un sēklas. Pirmajā augšanas gadā augs izveido lapu rozeti, kas sastāv no 14-16 lapām, un sīpolu. lapas lielas, 6-7 cm platas, 60-70 cm garas, lancetiskas, plakanas, tumši vai gaiši zaļas, klātas ar biezu vaska kārtiņu, izvietotas vēdekļveidā. Neīstais purava sīpols veidojas no uzbriedušām lapu apakšējām daļām. Purava ēdamā daļa ir neīstais sīpols kopā ar neīsto stublāju.

Puravos ir 13,52% sausnes, 1,76% olbaltumvielu un 10,24% ogļhidrātu. Bagātīgs ir minerālvielu klāsts, tie satur kalciju, magniju, fosforu, dzelzi, sēru, arsēnu, bet visvairāk ir kālija – tā saturs ir vairāk nekā 250 mg%.

No vitamīniem puravu lapās ir 52-81 mg% C vitamīna; neīstajā sīpolā C vitamīna ir nedaudz mazāk. Karotīns purava sīpolā ir 3,7-5,1 mg%. Specifisko, sīpoliem līdzīgo smaržu un garšu puraviem dod ēteriskās eļļas. Puravos ir pantotēnskābe, aminoskābe – cistīns un dažādi biloģiski aktīvu fermenti. Kā jau visiem liliju dzimtas augiem, arī puraviem ir izteiktas fitoncīdas īpašības. Cūkgaļas kartupeļu ābolu un puravu mix.

Puravus lieto kā piedevu dažādiem ēdieniem, zupām, sautējumiem. No tiem gatavo salātus, liek uz sviestmaizēm. Puravi uzlabo zivju zupas garšu, tos pievieno arī zivju un gaļas pastētēm. Puravu lapas izmanto dārzeņu zupām, tās sautē un pievieno mērcēm. Atslodzes dienās var ēst tikai vārītus vai sautētus puravus ar augu eļļu, pievienojot citronu sulu.

Šis raksts Cūkgaļas kartupeļu ābolu un puravu mix pirmo reizi parādījas Gatavo.com.