Citas piparkūku mīklas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Piparkūkām un to formām ir sena vēsture. Agrīnu piparkūku formu var izsekot senajiem grieķiem un ēģiptiešiem, kuri tās izmantoja svinīgiem nolūkiem.

Saskaņā ar franču leģendu, piparkūkas Eiropā 992. gadā atvedis armēņu mūks, vēlākais svētais Nikopoles Gregorijs (Gregorijs Makars). Septiņus gadus viņš dzīvoja Bondarojā, Francijā, netālu no Pitivjē pilsētas, kur mācīja piparkūku gatavošanu priesteriem un citiem kristiešiem.

Tiek uzskatīts, ka piparkūkas Eiropā pirmo reizi tika ceptas 11. gadsimta beigās, kad atgriezušies krustneši no Tuvajiem Austrumiem atveda pikantās maizes paražu. Ingvers bija ne tikai garšīgs, tam bija īpašības, kas palīdzēja maizi saglabāt.

13. gadsimtā Polijas pilsētā Toruņā piparkūkas sāka ražot un ātri ieguva slavu valstī un ārzemēs, pēc tam tās uz Zviedriju atveda vācu imigranti. Arī mūki Frankonijā, Vācijā 13. gadsimtā piparkūkas veidoja dažādās formās.

Lebkuchen maiznieki ir reģistrēti jau 1296. gadā Ulmā un 1395. gadā Nirnbergā, Vācijā. Nirnberga tika atzīta par “Pasaules piparkūku galvaspilsētu”, kad 1600. gados ģilde sāka nodarbināt maizes meistarus un prasmīgus strādniekus, lai no piparkūkām radītu sarežģītus mākslas darbus.

15. gadsimta Vācijā piparkūku ģilde kontrolēja ražošanu. Agrīnās atsauces no Vadstenas abatijas liecina, ka zviedru mūķenes 1444. gadā cepa piparkūkas, lai atvieglotu gremošanas traucējumus. Bija ierasts cept baltus cepumus un krāsot tos kā logu rotājumus.

..

Pirmais dokumentētais figūrveida piparkūku cepumu gadījums bija Anglijas Elizabetes I galmā. Viņa lika izgatavot piparkūku figūras un prezentēt tās dažu svarīgu viesu līdzībā.

Garākās piparkūkas bija 1052,3 m garas, un tās pagatavoja Stefans Kohs un Konrāds Frīdmans Ludvigsburgā, Vācijā, 2009. gada 18. decembrī. Piparkūkas bija 50 cm platas un tika gatavotas no atsevišķām piparkūku plāksnēm, kas tika salīmētas kopā.

Lielbritānijas luksusa preču mazumtirgotājs VeryFirstTo ir sadarbojās ar augsti novērtēto konditoru Džordžiju Grīnu un izgatavojai pasaulē dārgāko piparkūku māju, kas maksāja aptuveni 73,740.42EUR. Tās bija izgatavotas no Meridian Black Strap melase, Ceilonas kanēļa, Echire sviesta, Suma niedru jēlcukura, hercogistes olām, rubīniem un pērlēm.

Lai labi garšo pufīgā medus piparkūku mīkla!

Šis raksts Pufīgā medus piparkūku mīkla pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas piparkūku mīklas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Piparkūkām un to formām ir sena vēsture. Agrīnu piparkūku formu var izsekot senajiem grieķiem un ēģiptiešiem, kuri tās izmantoja svinīgiem nolūkiem.

Saskaņā ar franču leģendu, piparkūkas Eiropā 992. gadā atvedis armēņu mūks, vēlākais svētais Nikopoles Gregorijs (Gregorijs Makars). Septiņus gadus viņš dzīvoja Bondarojā, Francijā, netālu no Pitivjē pilsētas, kur mācīja piparkūku gatavošanu priesteriem un citiem kristiešiem.

Tiek uzskatīts, ka piparkūkas Eiropā pirmo reizi tika ceptas 11. gadsimta beigās, kad atgriezušies krustneši no Tuvajiem Austrumiem atveda pikantās maizes paražu. Ingvers bija ne tikai garšīgs, tam bija īpašības, kas palīdzēja maizi saglabāt.

13. gadsimtā Polijas pilsētā Toruņā piparkūkas sāka ražot un ātri ieguva slavu valstī un ārzemēs, pēc tam tās uz Zviedriju atveda vācu imigranti. Arī mūki Frankonijā, Vācijā 13. gadsimtā piparkūkas veidoja dažādās formās.

Lebkuchen maiznieki ir reģistrēti jau 1296. gadā Ulmā un 1395. gadā Nirnbergā, Vācijā. Nirnberga tika atzīta par “Pasaules piparkūku galvaspilsētu”, kad 1600. gados ģilde sāka nodarbināt maizes meistarus un prasmīgus strādniekus, lai no piparkūkām radītu sarežģītus mākslas darbus.

15. gadsimta Vācijā piparkūku ģilde kontrolēja ražošanu. Agrīnās atsauces no Vadstenas abatijas liecina, ka zviedru mūķenes 1444. gadā cepa piparkūkas, lai atvieglotu gremošanas traucējumus. Bija ierasts cept baltus cepumus un krāsot tos kā logu rotājumus.

..

Pirmais dokumentētais figūrveida piparkūku cepumu gadījums bija Anglijas Elizabetes I galmā. Viņa lika izgatavot piparkūku figūras un prezentēt tās dažu svarīgu viesu līdzībā.

Garākās piparkūkas bija 1052,3 m garas, un tās pagatavoja Stefans Kohs un Konrāds Frīdmans Ludvigsburgā, Vācijā, 2009. gada 18. decembrī. Piparkūkas bija 50 cm platas un tika gatavotas no atsevišķām piparkūku plāksnēm, kas tika salīmētas kopā.

Lielbritānijas luksusa preču mazumtirgotājs VeryFirstTo ir sadarbojās ar augsti novērtēto konditoru Džordžiju Grīnu un izgatavojai pasaulē dārgāko piparkūku māju, kas maksāja aptuveni 73,740.42EUR. Tās bija izgatavotas no Meridian Black Strap melase, Ceilonas kanēļa, Echire sviesta, Suma niedru jēlcukura, hercogistes olām, rubīniem un pērlēm.

Lai labi garšo pufīgā medus piparkūku mīkla!

Šis raksts Medus piparkūku mīkla pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

“Gaisā piparkūku smarža,
bet uz mēles svētku garša..
domas nesas tik uz labu,-
kaut tā būtu visu gadu.”

Citas piparkūku mīklas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Sākotnēji termins piparkūkas apzīmēja konservētu ingveru. Pēc tam tas attiecās uz konditorejas izstrādājumiem, kas pagatavoti ar medu un garšvielām. Piparkūkas bieži izmanto, lai tulkotu franču terminu pain d’épices (burtiski “garšmaize”) vai vācu terminu Lebkuchen vai Pfefferkuchen (piparkūka, burtiski: piparu kūka). Termins Lebkuchen vācu valodā nav precizēts. Tas var nozīmēt Leben (dzīve) vai Laib (klaips), savukārt pēdējais termins nāk no plašā šajā produktā izmantoto garšvielu klāsta.

Piparkūkas Eiropā 992. gadā atveda armēņu mūks Nikopoles Gregorijs (Gregorijs Makars) (Grégoire de Nicopolis). Viņš pameta Nikopoli Pompeju, lai dzīvotu Bondarojā (Francija), netālu no Pithiviers pilsētas. Viņš palika tur septiņus gadus un mācīja franču kristiešiem piparkūku cepšanu.

13. gadsimtā piparkūkas uz Zviedriju ieveda vācu imigranti. 15. gadsimtā Vācijā piparkūku ģilde kontrolēja ražošanu. Agrīnās atsauces no Vadstenas abatijas rāda, kā zviedru mūķenes 1444. gadā cepa piparkūkas, lai mazinātu gremošanas traucējumus. Bija ierasts cept baltus cepumus un krāsot tos kā logu rotājumus.

Pirmā dokumentētā piparkūku cepumu tirdzniecība datēta ar 17. gadsimtu, kur tos pārdeva klosteros, aptiekās un pilsētas laukuma zemnieku tirgos. Viduslaiku Anglijā tika uzskatīts, ka piparkūkām piemīt ārstnieciskas īpašības. Simts gadus vēlāk Tirgus Dreitonas pilsēta Šropšīrā, Apvienotajā Karalistē, kļuva pazīstama ar savām piparkūkām, kā tas lepni redzams viņu pilsētas apsveikuma zīmē. Pirmā reģistrētā pieminēšana par piparkūku cepšanu pilsētā datēta ar 1793. gadu; tomēr tas, iespējams, tika izgatavots agrāk, jo ingvers tika uzkrāts lielo ielu uzņēmumos no 1640. gadiem. Piparkūkas kļuva plaši pieejamas 18. gadsimtā.

Kā cept piparkūkas, lasi tālāk pagatavošanas instrukciju!

Lai labi sanāk un garšo piparkūkas!

Šis raksts Kā cept piparkūkas? pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

“Gaisā piparkūku smarža,
bet uz mēles svētku garša..
domas nesas tik uz labu,-
kaut tā būtu visu gadu.”

Citas piparkūku mīklas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Sākotnēji termins piparkūkas apzīmēja konservētu ingveru. Pēc tam tas attiecās uz konditorejas izstrādājumiem, kas pagatavoti ar medu un garšvielām. Piparkūkas bieži izmanto, lai tulkotu franču terminu pain d’épices (burtiski “garšmaize”) vai vācu terminu Lebkuchen vai Pfefferkuchen (piparkūka, burtiski: piparu kūka). Termins Lebkuchen vācu valodā nav precizēts. Tas var nozīmēt Leben (dzīve) vai Laib (klaips), savukārt pēdējais termins nāk no plašā šajā produktā izmantoto garšvielu klāsta.

Piparkūkas Eiropā 992. gadā atveda armēņu mūks Nikopoles Gregorijs (Gregorijs Makars) (Grégoire de Nicopolis). Viņš pameta Nikopoli Pompeju, lai dzīvotu Bondarojā (Francija), netālu no Pithiviers pilsētas. Viņš palika tur septiņus gadus un mācīja franču kristiešiem piparkūku cepšanu.

13. gadsimtā piparkūkas uz Zviedriju ieveda vācu imigranti. 15. gadsimtā Vācijā piparkūku ģilde kontrolēja ražošanu. Agrīnās atsauces no Vadstenas abatijas rāda, kā zviedru mūķenes 1444. gadā cepa piparkūkas, lai mazinātu gremošanas traucējumus. Bija ierasts cept baltus cepumus un krāsot tos kā logu rotājumus.

Pirmā dokumentētā piparkūku cepumu tirdzniecība datēta ar 17. gadsimtu, kur tos pārdeva klosteros, aptiekās un pilsētas laukuma zemnieku tirgos. Viduslaiku Anglijā tika uzskatīts, ka piparkūkām piemīt ārstnieciskas īpašības. Simts gadus vēlāk Tirgus Dreitonas pilsēta Šropšīrā, Apvienotajā Karalistē, kļuva pazīstama ar savām piparkūkām, kā tas lepni redzams viņu pilsētas apsveikuma zīmē. Pirmā reģistrētā pieminēšana par piparkūku cepšanu pilsētā datēta ar 1793. gadu; tomēr tas, iespējams, tika izgatavots agrāk, jo ingvers tika uzkrāts lielo ielu uzņēmumos no 1640. gadiem. Piparkūkas kļuva plaši pieejamas 18. gadsimtā.

Lai labi sanāk un garšo piparkūku mīkla!

Šis raksts Piparkūku mīkla pirmo reizi parādījas Gatavo.com.