No rabarbera parasti gatavo plācmaizes, tāpēc šī kūka noteikti būs kaut kas neierasts. Recepti ieraudzīgu internetā, likās, wow, šis ir jāpamēģina. Tā ar darīju, nedaudz, nedaudz pamainīju sastāvdaļas, un kūka izdevās lieliski!

Citas receptes, ko pagatavot no rabarberiem, meklē ŠEIT. Vairāk ar rabarberu vari iepazīties bloga rakstā: “Rabarbers dārzenis ar lielām lapām”.

Vai zināji?

Rabarberu binomālais nosaukums ir Rheum rhabarbarum – konkrētais epitets ir no latīņu valodas un nozīmē “barbaru sakne”.

Rabarberos esošās šķiedrvielas pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs – tas samazina tā sauktā “sliktā” holesterīna daudzumu. Tiesa, līdzīgs efekts piemīt jebkuram produktam, kā sastāvā ir daudz šķiedrvielu. Rabarberā esošās šķiedrvielas neatšķiras no tām, kas atrodamas citos augos.

Šis augs satur arī vērtīgos P, C, A, B vitamīnus, pektīnvielas, no minerālvielām – kāliju, fosforu, magniju, dzelzi un alumīniju (pēdējo vielu ne tik lielā daudzumā, lai tā izraisītu saindēšanos).

Atceries, ka rabarberus neierobežotā daudzumā ēst nav ieteicams. To pārmērīgai lietošanai var būt vairāki nepatīkami un pat bīstami blakusefekti. Bet nu mēs visi zinām, ka viss ir jālieto ar mēru.

..

Rabarberi botāniski ir dārzeņi, taču ēdiena gatavošanā mēs pret tiem izturamies kā pret augļiem un bieži ēdam desertos. 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis tai piešķīra juridisko apzīmējumu “auglis”, lai izvairītos no augstajiem tarifiem, kas uzlikti ievestajiem dārzeņiem.

Pretēji izplatītajam uzskatam, kaut arī rabarberu lapas ir indīgas, tās faktiski var kompostēt. Tajās esošās skābes sadalīsies tāpat kā jebkura cita dabiska ķīmiska viela, kas atrodama augos, un tas neizraisīs komposta toksiskumu.

Rabarberi ir daudzgadīgi un tas ir izturīgs pret aukstumu. Tāpat kā braukt tam pāri ar kravas automašīnu vai arī aizdedzināt. Un tas var pat pārdzīvot šīs visas lietas!

Lai labi garšo rabarbera vārītā krēma kūka!

Šis raksts Rabarbera vārītā krēma kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Cietes graudu analīzes uz 30 000 gadus veciem slīpēšanas instrumentiem liecina, ka akmens laikmeta pavāri gatavoja miltus no sārņiem un papardēm, kas, pēc pētnieku domām, tika sajaukti ar ūdeni un cepti uz karstas, iespējams, ietaukotas klints. Rezultāts, iespējams, bija vairāk līdzīgs karstmaizītei, taču ideja bija tāda pati: plakana kūka, kas izgatavota no mīklas un cepta.

Kad pirms 5300 gadiem Oci Ledusvīrs devās savā pēdējā pārgājienā, šķiet, ka pankūkas — vai vismaz kaut kas līdzīgs pankūkām — bija ierasts uztura elements. Oci, kura mirstīgās atliekas tika atklātas akmeņainā gravā Itālijas Alpos 1991. gadā, sniedza mums daudz informācijas par to, ko ēda neolīta iedzīvotājs. Viņa pēdējās ēdienreizēs kopā ar staltbriežu un mežāzi bija malti einkorn kvieši. Ogļu gabaliņi, ko viņš patērēja kopā ar to, liek domāt, ka tā bija pankūkas formā, kas pagatavota uz atklātas uguns.

Neatkarīgi no pirmās pankūkas vecuma, tā nepārprotami ir sena ēdiena forma. Par ko liecina tās visuresamība kultūras tradīcijās visā pasaulē. Senie grieķi un romieši ēda pankūkas, saldinātas ar medu. Elizabetes iedzīvotāji tās ēda ar garšvielām, rožūdeni, šeriju un āboliem. Tradicionāli tos daudzumā ēda Kapu otrdienā vai Pankūku dienā, kas ir mielošanās un ballīšu diena pirms gavēņa sākuma. Pankūkas bija labs veids, kā iztērēt drīzumā aizliegto ātrbojīgo produktu, piemēram, olu, pienu un sviestu.

Tomēr visas plašās pankūku saimes noteicošā īpašība — no krepa līdz režģa kūkai, blini, bannock un ne tikai — ir plakanums. Saskaņā ar Oksfordas angļu vārdnīcu “plakana kā pankūka” ir bijusi iecienīta frāze vismaz kopš 1611. gada.

Lai labi garšo sirds formas pankūkas!

Šis raksts Sirds formas pankūkas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.