<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>maizītes Arhīvi | Gatavo.com</title>
	<atom:link href="https://www.gatavo.com/receptes_birka/maizites/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://www.gatavo.com/receptes_birka/maizites/</link>
	<description>Receptes Visām Gaumēm</description>
	<lastBuildDate>Thu, 11 Dec 2025 13:18:56 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=7.0</generator>

<image>
	<url>https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/01/cropped-gatavo_com_Logo_No_Shadow_Square-32x32.png</url>
	<title>maizītes Arhīvi | Gatavo.com</title>
	<link>https://www.gatavo.com/receptes_birka/maizites/</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>Itāļu maizītes Brusketa</title>
		<link>https://www.gatavo.com/recepte/italu-maizites-brusketa/</link>
					<comments>https://www.gatavo.com/recepte/italu-maizites-brusketa/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[Ketija]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 02 Dec 2021 13:34:19 +0000</pubDate>
				<guid isPermaLink="false">https://www.gatavo.com/?post_type=ranna_recipe&#038;p=5272</guid>

					<description><![CDATA[<p>Nokļūsti Itālijā ar viņu slavenajām maizītēm. Itāļu maizītes Brusketa. Recepte no Veronikas. Meklē viņu Instagram @veronika_levsa_love_to_cook, un gūst vēl daudz citas lieliskas receptes.</p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/recepte/italu-maizites-brusketa/">Itāļu maizītes Brusketa</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[<p><span style="font-weight: 400;">Nokļūsti Itālijā ar viņu slavenajām maizītēm. Itāļu maizītes Brusketa.</span></p>
<p><span style="font-weight: 400;">Recepte no Veronikas. Meklē viņu Instagram @veronika_levsa_love_to_cook, un gūst vēl daudz citas lieliskas receptes. </span></p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/recepte/italu-maizites-brusketa/">Itāļu maizītes Brusketa</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></content:encoded>
					
					<wfw:commentRss>https://www.gatavo.com/recepte/italu-maizites-brusketa/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Ceptas olu maizītes</title>
		<link>https://www.gatavo.com/recepte/ceptas-olu-maizites/</link>
					<comments>https://www.gatavo.com/recepte/ceptas-olu-maizites/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[Ketija]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 02 Dec 2021 13:23:23 +0000</pubDate>
				<guid isPermaLink="false">https://www.gatavo.com/?post_type=ranna_recipe&#038;p=5269</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ceptas olu maizītes ir bērnības atmiņas. Tik vienkārši, bet bezgala garšīgi. Iepriecini sevi brokastīs! Recepte no Veronikas. Meklē viņu Instagram @veronika_levsa_love_to_cook, un gūsti vēl daudz citas lieliskas receptes.</p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/recepte/ceptas-olu-maizites/">Ceptas olu maizītes</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[<p><span style="font-weight: 400;">Ceptas olu maizītes ir bērnības atmiņas. Tik vienkārši, bet bezgala garšīgi. Iepriecini sevi brokastīs!</span></p>
<p><span style="font-weight: 400;">Recepte no Veronikas. Meklē viņu Instagram @veronika_levsa_love_to_cook, un gūsti vēl daudz citas lieliskas receptes. </span></p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/recepte/ceptas-olu-maizites/">Ceptas olu maizītes</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></content:encoded>
					
					<wfw:commentRss>https://www.gatavo.com/recepte/ceptas-olu-maizites/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Siera ķirbju sēklu keksiņi</title>
		<link>https://www.gatavo.com/recepte/siera-kirbju-seklu-keksini/</link>
					<comments>https://www.gatavo.com/recepte/siera-kirbju-seklu-keksini/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[Aija Dimza]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 18 Mar 2021 09:27:59 +0000</pubDate>
				<guid isPermaLink="false">https://www.gatavo.com/?post_type=ranna_recipe&#038;p=3553</guid>

					<description><![CDATA[<p>Siera ķirbju sēklu keksiņi ir veselīga un garda maltīte. Pagatavo sev ķirbju keksiņus! Vai zināji? Ķirbji ir uzskatīti par vecākajiem kultūraugiem pasaulē, apsteidzot pat kukurūzu un pupiņas. Indiāņiem Kolumba laikā jau bija izveidotas vairākas ķirbju šķirnes. Botāniski ķirbja auglis ir oga, kas ir lielākā oga pasaulē. Arī ķirbju sēklas ir lielākās no visiem kultūraugiem. Ķirbis [&#8230;]</p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/recepte/siera-kirbju-seklu-keksini/">Siera ķirbju sēklu keksiņi</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[<p>Siera ķirbju sēklu keksiņi ir veselīga un garda maltīte. Pagatavo sev ķirbju keksiņus!</p>
<h4>Vai zināji?</h4>
<p>Ķirbji ir uzskatīti par vecākajiem kultūraugiem pasaulē, apsteidzot pat kukurūzu un pupiņas. Indiāņiem Kolumba laikā jau bija izveidotas vairākas ķirbju šķirnes. Botāniski ķirbja auglis ir oga, kas ir lielākā oga pasaulē. Arī ķirbju sēklas ir lielākās no visiem kultūraugiem.</p>
<p>Ķirbis ir vairāku ķirbju ģints (Cucurbita) kultūraugu auglis. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ķirbis ir oga.</p>
<p>Ķirbjus sākotnēji kultivēja tikai Latīņamerikā, galvenokārt mūsdienu Meksikas teritorijā. Tos sāka audzēt aptuveni 6000 gadus p.m.ē. Eiropā tos sāka audzēt tikai pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem 16. gs. Par atzītu pārtikas augu Eiropā ķirbis kļuva <a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%B6irbis">17. gs.</a></p>
<p>Ķirbis ir ziemas skvoša šķirne, kas ir apaļs ar gludu, nedaudz rievotu mizu, un tās krāsa visbiežāk ir no dzeltenas līdz oranžai. Biezā apvalks satur sēklas un mīkstumu.</p>
<p>Ķirbī ir maz kaloriju, bet bagāts ar vitamīniem un minerālvielām, kuras ir arī sēklās, lapās un sulās.</p>
<p>Ķirbji ir viens no vecākajiem pieradinātajiem augiem. Ķirbjus plaši audzē komerciālai lietošanai, kā arī pārtikai, estētikai un atpūtai. Ķīna un Indija kopā veido pusi no pasaules ķirbju produkcijas. Siera ķirbju sēklu keksiņi.</p>
<p><strong>Vairāk par ķirbi un tā vēsturi vari izlasīt bloga rakstā: <a href="https://www.gatavo.com/darzeni/kirbja-daudzveidiba/">Ķirbja daudzveidība</a>.</strong></p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/recepte/siera-kirbju-seklu-keksini/">Siera ķirbju sēklu keksiņi</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></content:encoded>
					
					<wfw:commentRss>https://www.gatavo.com/recepte/siera-kirbju-seklu-keksini/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Omāra hot dog maizītes</title>
		<link>https://www.gatavo.com/recepte/omara-hot-dog-maizites/</link>
					<comments>https://www.gatavo.com/recepte/omara-hot-dog-maizites/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[Ketija]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 25 Feb 2021 14:23:38 +0000</pubDate>
				<guid isPermaLink="false">https://www.gatavo.com/?post_type=ranna_recipe&#038;p=3208</guid>

					<description><![CDATA[<p>Omāra hot dog maizītes. Hot dogā lieliski iederās netikai cīsiņi. Omārs garšo lieliski marinēts, svaigs un konservēts. Izmēģini! Citas jūras velšu receptes meklē ŠEIT. Vai zināji? Omāri aug visu mūžu, periodiski mainot čaulu (eksoskeletu) un katru reizi vairojot muskuļu šūnas. Pirmo 5-7 gadu laikā čaula tiek nomainīta apmēram 25 reizes. Tā kā omāri ekstrēmos gadījumos [&#8230;]</p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/recepte/omara-hot-dog-maizites/">Omāra hot dog maizītes</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[<p><span style="font-weight: 400;">Omāra hot dog maizītes. Hot dogā lieliski iederās netikai cīsiņi. Omārs garšo lieliski marinēts, svaigs un konservēts. Izmēģini!</span></p>
<p><strong>Citas jūras velšu receptes meklē <a href="https://www.gatavo.com/receptes_kategorija/juras-veltes/">ŠEIT.</a></strong></p>
<h4><strong>Vai zināji?</strong></h4>
<p><span style="font-weight: 400;">Omāri aug visu mūžu, periodiski mainot čaulu (eksoskeletu) un katru reizi vairojot muskuļu šūnas.</span> <span style="font-weight: 400;">Pirmo 5-7 gadu laikā čaula tiek nomainīta apmēram 25 reizes.</span> <span style="font-weight: 400;">Tā kā omāri ekstrēmos gadījumos var nodzīvot līdz 100 gadiem, tie var sasniegt ievērojamu lielumu. Lielākie omāri ir Amerikas omāri, kas sver pat 20 kg.</span></p>
<p>Parasti omāri ir tumšas krāsas, zilgani zaļas vai zaļgani brūnas, lai saplūstu ar okeāna dibenu, taču tos var atrast daudzās krāsās. Omāri ar netipisku krāsu ir ārkārtīgi reti, veidojot tikai dažus no miljoniem katru gadu noķerto omāru, un to retās sastopamības dēļ tie parasti netiek ēsti, bet gan tiek atlaisti atpakaļ savvaļā vai ziedoti akvārijiem. Bieži vien netipiskas krāsas gadījumos pastāv ģenētisks faktors, piemēram, albīnisms vai hermafrodītisms. Šķiet, ka īpaša krāsa neietekmē omāra garšu pēc pagatavošanas; izņemot albīnus, visiem omāriem ir astaksantīns, kas ir atbildīgs par spilgti sarkano krāsu, ko omāri iegūst pēc <a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Lobster">pagatavošanas.</a></p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/recepte/omara-hot-dog-maizites/">Omāra hot dog maizītes</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></content:encoded>
					
					<wfw:commentRss>https://www.gatavo.com/recepte/omara-hot-dog-maizites/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Pesto karstmaizītes 5 minūtēs</title>
		<link>https://www.gatavo.com/recepte/pesto-karstmaizites-5-minutes/</link>
					<comments>https://www.gatavo.com/recepte/pesto-karstmaizites-5-minutes/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[Ketija]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 13 Jan 2021 13:03:44 +0000</pubDate>
				<guid isPermaLink="false">https://www.gatavo.com/?post_type=ranna_recipe&#038;p=2680</guid>

					<description><![CDATA[<p>Pesto karstmaizītes 5 minūtēs. Ja ikdienā vēlies nomainīt standarta karstmaizītes ar gaļu un sieru, izmēģini pesto karstmaizīšu recepti.  Citas karstmaizīšu receptes meklē ŠEIT. Vai zināji, ka pesto ir ģenovas izcelsmes mērce, Ligūrijas galvaspilsētā, Itālijā. To tradicionāli veido sasmalcināti ķiploki, Eiropas priežu rieksti, rupja sāls, bazilika lapas, Parmezāna siers un siers, kas izgatavots no aitas piena, [&#8230;]</p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/recepte/pesto-karstmaizites-5-minutes/">Pesto karstmaizītes 5 minūtēs</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[<p><span style="font-weight: 400;">Pesto karstmaizītes 5 minūtēs. Ja ikdienā vēlies nomainīt standarta karstmaizītes ar gaļu un sieru, izmēģini pesto karstmaizīšu recepti. </span></p>
<p><span style="font-weight: 400;"><strong>Citas karstmaizīšu receptes meklē <a href="https://www.gatavo.com/receptes_kategorija/uzkodas/">ŠEIT</a>.</strong><br />
</span><span style="font-weight: 400;"><br />
<strong>Vai zināji</strong>, ka pesto ir ģenovas izcelsmes mērce, Ligūrijas galvaspilsētā, Itālijā. To tradicionāli veido sasmalcināti ķiploki, Eiropas priežu rieksti, rupja sāls, bazilika lapas, Parmezāna siers un siers, kas izgatavots no aitas piena, visu sajaucot ar olīveļļu. Pesto karstmaizītes 5 minūtēs. </span></p>
<p>Tiek uzskatīts, ka pesto senatnē bija divi priekšteči, kas aizsākās jau romiešu laikmetā. Senie romieši ēda līdzīgu pastu, ko sauca par moretum, ko pagatavoja, kopā sasmalcinot ķiplokus, sāli, sieru, garšaugus, olīveļļu un etiķi (un dažreiz arī priežu riekstus). Šīs pastas izmantošana romiešu virtuvē ir minēta Pielikumā Vergiliana, senā dzejoļu krājumā, kurā autors detalizēti apraksta moretum gatavošanu. Viduslaikos Dženovas virtuvē populāra mērce bija agliata, kas bija ķiploku un valriekstu biezenis, jo ķiploki bija ligūriešu uztura pamatelements.</p>
<p>Baziliks, mūsdienu pesto galvenā sastāvdaļa, tika ieviests nesen, un tas pirmo reizi tiek dokumentēts tikai 19. gadsimta vidū, kad gastronoms Džovanni Batista Rato 1863. gadā publicēja savu grāmatu La Cuciniera <a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Pesto">Genovese</a>.</p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/recepte/pesto-karstmaizites-5-minutes/">Pesto karstmaizītes 5 minūtēs</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></content:encoded>
					
					<wfw:commentRss>https://www.gatavo.com/recepte/pesto-karstmaizites-5-minutes/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>
