Taco ir tradicionāls meksikāņu ēdiens, kas sastāv no nelielas rokas lieluma kukurūzas vai kviešu tortiljas, kas pildīta ar dažāda veida ēdienu.

Šis raksts Pupiņu un kukurūzas taco pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas sparģeļu receptes meklē ŠEIT. Bet, kas vispār ir sparģelis, vari izlasīt bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Sparģeļi ir lielisks šķiedrvielu avots, bez holesterīna un ar zemu kaloriju un tauku saturu. Starp dārzeņos atrodamajiem mikroelementiem, tas visvairāk satur K vitamīnu un B9 vitamīnu (folātus). No tā var arī iegūt  ikdienas ieteicamos A, C un E vitamīnus, kā arī fosforu, kāliju un olbaltumvielas.

Sparģeļu ēšanai ir daudz papildu priekšrocību. Tas var palīdzēt pazemināt asinsspiedienu, palīdzēt gremošanai un acu veselībai. Tomēr kā jau ar jebkuru produktu, ar to nevajadzētu pārforsēt un lietot mēreni.

Sparģeļi ir ne tikai zaļi. Lai gan zaļie sparģeļi ir visizplatītākā šķirne, sparģeļi var būt arī balti vai purpursarkani. Baltos sparģeļus audzē pazemē, lai tie netiktu pakļauti saules gaismai, kas sparģeļiem piešķir zaļo krāsu. Violetie sparģeļi savu krāsu iegūst no antocianīniem, kas ir antioksidanti, kas atrodami arī mellenēs un sarkanajos kāpostos.

Tofu ir sojas biezpiens vai siers. Tā gatavošana patiesi ir līdzīga piena produktu fermentēšanai, proti, raudzēšanai. Vienkāršoti – izmērcētas sojas pupiņas samaļ, pievienojot ūdeni, uzvāra un izkāš.

Tofu ir dažādas cietības pakāpes, nereti to bagātina ar kalciju. Cietajā tofu, ko Japānā sauc par momendofu jeb kokvilnas tofu (kokvilnas marles nospieduma dēļ), ir vairāk proteīnu, tauku un kalcija nekā citos tofu veidos, tāpēc tas ir piemērotāks cepšanai. Mīkstais kinugoshi jeb zīda tofu ir ar krēmveidīgu tekstūru, piemērotāks zupām (tradicionāli tas ir miso zupas sastāvā) un pudiņiem. Japānā zīda tofu ēd arī ar karoti, pievienojot nedaudz sojas mērces vai cukura.

Kāpēc to vajadzētu iekļaut ikdienas provīzijā? Tofu ir bagātīgs proteīna avots, turklāt vieglāk sagremojams nekā neapstrādātās pupas (tāpēc tas ir tradicionāls veģetāriešu un vegānu produkts), tajā ir daudz B grupas vitamīnu, dzelzs un kalcija, un, galvenais, neveicina holesterīna rašanos.

Lai labi garšo tofu kukurūzas un sparģeļu salāti!

Šis raksts Tofu kukurūzas un sparģeļu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Kartupeļu gnocchi ar kukurūzu un pesto pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kukurūza tiek uzskatīta gan par dārzeņu, gan par graudaugu graudu. Saldā kukurūza, kuru ēdam no vālītes, kulinārijas pasaulē parasti tiek uzskatīta par dārzeni, turpretī sausās sēklas, kuras izmanto popkornam, tiek klasificētas kā veseli graudi. Kukurūza ir radusies Meksikā pirms vairāk nekā 9000 gadiem.

Kukurūza (Zea mays), saukta arī par Indijas kukurūzu vai kukurūzu, zālāju dzimtas (Poaceae) graudaugu augs un tā ēdamie graudi. Pieradināto kultūru izcelsme ir Ameriku un ir viena no visplašāk izplatītajām pārtikas kultūrām pasaulē. Kukurūzu izmanto kā lopbarību, cilvēku pārtiku, kā biodegvielu un kā izejvielu rūpniecībā.

Pirmo reizi kukurūzu pieradināja vietējie iedzīvotāji Meksikas dienvidos apmēram pirms 10 000 gadu. Tiek uzskatīts, ka mūsdienu kukurūza ir iegūta no Balsas teosinte (Zea mays parviglumis), savvaļas zāles. Tās kultūra bija izplatījusies līdz pat Meinas dienvidiem, kad eiropieši apmetās Ziemeļamerikā, un indiāņi mācīja Eiropas kolonistiem audzēt vietējos graudus. Kopš to Eiropā ieveda Kristofers Kolumbs un citi pētnieki un kolonizatori, kukurūza ir izplatījusies visās tās audzēšanai piemērotajās pasaules vietās. To audzē no 58° Z platuma Kanādā un Krievijā līdz 40° S platuma grādiem Dienvidamerikā, un gandrīz katru gada mēnesi kaut kur pasaulē nogatavojas kukurūzas raža. Tā ir vissvarīgākā kultūra Amerikas Savienotajās Valstīs un daudzās vietās ir galvenais pārtikas produkts.

Šis raksts Grilēta kukurūza ar sieru un laima majonēzi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.